Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc "ļoti labām un produktīvām sarunām" ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.

Uzreiz pēc Trampa paziņojuma sociālo mediju platformā "Truth Social" jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 14%, bet kritums vēlāk saruka, kad Irāna noliedza, ka notikušas sarunas ar ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā dienas gaitā saruka par 10,9% līdz 99,94 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par 10,3% līdz 88,13 dolāriem par barelu.

Fakts, ka Tramps izteicās par visu triecienu Irānas spēkstacijām un enerģētikas infrastruktūrai atlikšanu uz piecām dienām, "'nozīmē, ka mēs varētu pieredzēt papildu kāpumu [akciju trgos] šonedēļ", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Āzijas biržās, kur tirdzniecība beidzās pirms Trampa paziņojuma, nedēļas pirmajā dienā akciju cenas krasi saruka.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet kritumu Volstrītā palēnināja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi, ka karš ar Irānu varētu beigties ātrāk, nekā pašlaik gaidāms.

Netanjahu preses konferencē sacīja, ka paredz "šī kara beigšanos daudz ātrāk, nekā cilvēki domā", un ka Irānas mēģinājumi "šantažēt pasauli" ar Hormuza šauruma slēgšanu ir lemti neveiksmei.

Eiropas biržās akciju cenas kritās par vismaz 2% pēc līdzīgiem kritumiem Tokijā un citos Āzijas akciju tirgos.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 115 ASV dolārus par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 1,2% līdz 108,65 dolāriem par barelu. WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā nedaudz kritās.

Gāzes cenas Eiropā īslaicīgi pieauga par vairāk nekā trešdaļu bažās par Irānas kara ietekmi un energoresursu piegādēm, bet dienas gaitā palielinājās par 13,2% līdz 61,85 eiro par megavatstundu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas samazinājās, naftas importētājvalstīm apspriežot stratēģisko naftas rezevju izmantošanas iespēju.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās nokritās par vairāk nekā 11% zem 90 ASV dolāriem par barelu. Tas notika dienu pēc tam, kad "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā bija īslaicīgi pietuvojusies 120 dolāriem par barelu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis tikās krīzes sarunās, lai izvērtētu ""pašreizējo piegādes drošību" un iespēju laist tirgū naftu no stratēģiskajām rezervēm.

Paziņojumā pēc tikšanās Parīzē ar G7 valstu enerģētikas ministriem IEA izpilddirektors Fatihs Birols sacīja, ka viņš uztur "ciešus kontaktus" ar galveno energoresursu ražotājvalstu un patērētājvalstu enerģētikas ministriem, ņemot vērā situāciju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās pēc tirdzniecības sesijas, kurā dominēja bažas par neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem un mākslīgā intelekta (MI) potenciālu triecienu tradicionālajiem uzņēmumiem.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas, tirgiem reaģējot uz ASV Augstākās tiesas atzinumu pret prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem un Trampa atbildi uz to, paziņojot par papildu "10% globālā tarifa" noteikšanu tirdzniecības partneriem.

Tirgos pirmdien bija pesimistiskāks noskaņojums pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē palielināja jauno tarifu no 10% līdz 15%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%.

Eiropas Parlaments (EP) pirmdien nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, pieprasot skaidrību par jaunajiem tarifiem.

Analītiķi norādīja arī uz bažām par MI ietekmi uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālu ASV militāro triecienu Irānai risku.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, pieaugot bažām, ka tehnoloģiju smagsvaru lielās investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) varētu neatmaksāties tik drīz, kā bija cerēts.

Investoru izvairīšanās no riska ietekmēja arī kriptovalūtu "Bitcoin", kuras vērtība kritās līdz aptuveni 65 000 ASV dolāru. Tagad tā ir par gandrīz 50% zemāka nekā oktobrī sasniegtais rekords virs 126 000 dolāru.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka, kā jau bija gaidāms, ceturtdien nemainīja procentlikmes, mazinoties inflācijas spiedienam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz samazinājās. Britu mārciņas vērtība kritās, Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram cīnoties par politisku izdzīvošanu protestos pret viņa lēmumu iecelt Pīteru Mandelsonu par vēstnieku ASV, neraugoties uz Mandelsona tuvām attiecībām ar ASV seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Izraēlas uzbrukuma Irānas gāzes rūpniecības objektiem Persijas līcī.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja inflācijas prognozi, bet nolēma nemainīt bāzes procentu likmi.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pietuvinājās 110 ASV dolāriem par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 3,8% līdz 107,38 dolāriem par barelu.

Jaunais jēlnaftas cenu kāpums veicināja akciju cenu krišanos Volstrītā. Šis kritums pastiprinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela prognozes, ka augstākas energoresursu cenas palielinās inflāciju īstermiņā.

Akciju cenu kritumu veicināja arī otrdien publiskotie dati, ka ražotāju cenas ASV februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,4%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš 2025. gada otrā mēneša.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa saasināto retoriku par Irānu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas laikā sasniedza augstāko līmeni kopš jūlija.

"Naftas cenas turpina pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena atgriezusies virs 70 ASV dolāriem par barelu (..) jo bailes no militāras konfrontācijas starp ASV un Irānu satricināja enerģijas tirgus," sacīja "Hargreaves Lansdown" vecākais akciju analītiķis Mets Bricmens.

Bažas par Irānu izpaudās arī Volstrītā, kur galvenie indeksi visu dienu kritās.

"Šķiet, ka tirgi vairāk nervozē par potenciālu triecienu Irānai," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Samazinājās arī galveno Eiropas biržu indeksi.

Parīzes biržā aviobūvnieka "Airbus" akcijas cena saruka par 7,2%, tā gada peļņai atpaliekot no analītiķu prognozēm, bet autobūves uzņēmuma "Renault" akcijas cena kritās par 3,1%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā trešdien maz mainījās un bez vienotas tendences pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

ASV dolāra vērtība, kas otrdien bija kritusies, trešdien pieauga.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas sesijas laikā pirmoreiz bija pakāpies virs 7000 punktiem, noslēdza sesiju ar niecīgu kritumu.

Tirgus izrādīja "gandrīz nulles reakciju" uz FRS lēmumu, sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

"Paziņojums un preses konference tiešām nesniedza nekādas ziņas," sacīja Hogans trešdienas pēcpusdienā neilgi pirms "Microsoft" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Eiro vērtība palielinājās, bet tas bija viens no faktoriem, kas noteica Eiropas akciju cenu krišanos.

Parīzes biržas indeksa CAC 40 kritumu veicināja jaunas bažas par luksusa preču sektoru pēc tirgus smagsvara LVMH ziņojuma par gada peļņas samazināšanos par 13%. LVMH akcijas cena saruka par aptuveni 7%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, pozitīviem ASV nodarbinātības datiem uzlabojot investoru noskaņojumu par ekonomikas stāvokli, bet samazinot izredzes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pazeminās procentlikmes.

ASV ekonomikā janvārī radīti 130 000 darbavietu, salīdzinot ar 48 000 darbavietu decembrī, savukārt bezdarbs ASV janvārī samazinājies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,4% decembrī.

Šie dati nozīmē, ka "FRS ir mazāka nepieciešamība pazemināt procentlikmes", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi samazinājās. Eiropā Londonas biržas indekss FTSE 100 pieauga līdz jaunam rekordam, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Āzijas galveno biržu indeksi pieauga pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 50 121,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 6941,47 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 23 066,47 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem izvairoties no krasām izmaiņām pirms trešdien paredzētās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes, kura varētu dot mājienus par procentlikmju dinamiku tuvākajos mēnešos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas sākumā pieauga, bet noslēdza dienu ar kritumu, savukārt indekss "Nasdaq Composite" dienas sākumā kritās, bet noslēdza dienu ar nelielu kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Ir normāli redzēt tirgu iepauzējam pirms ievērojamas dienas un konsolidēt rīcību. Tirgus ieņēmis nogaidošu pieeju," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas galvenajos akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Lai gan tirgu dalībnieki bija pilnīgi pārliecināti, ka FRS trešdien samazinās procentlikmes, tie pievērsīs galveno uzmanību ASV centrālās bankas prognozēm par monetāro politiku nākamajā gadā.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās pārsvarā kritās, savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu, palielinoties bažām par ģeopolitiku, ASV tarifu draudiem un potenciālu ASV valdības darba apturēšanu.

ASV dolāra vērtība kritās, izskanot pieņēmumiem par ASV un Japānas centrālo banku koordinētām darbībām jenas kursa atbalstīšanai.

Zelta cena īslaicīgi pakāpās virs 5100 ASV dolāriem par unci, tirgiem reaģējot uz augošu globālu neskaidrību saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un paziņojumiem, tostarp draudiem noteikt augstus muitas tarifus Ķīnai.

"Apple", "Microsoft" un "Facebook" akciju cenas pieauga pirms šonedēļ gaidāmas peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,5% līdz 49 412,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 6950,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 23 601,36 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, atkal sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kamēr tirgi gaidīja svarīga ASV inflācijas rādītāja publiskošanu piektdien.

"Apple", "Amazon" un "Meta" bija starp lielajām tehnoloģiju kompānijām, kuru akcijas zaudēja vairāk nekā 2% no vērtības. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2%.

Investori gaidīja ASV patēriņa cenu inflācijas (CPI) datu publiskošanu par janvāri, kas varētu sniegt norādes par potenciālām procentlikmju pazemināšanām.

Eiropā Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, tās gaitā sasniedzot jaunu rekordu. Londonas biržas indekss pakāpās līdz jaunam rekordam, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu. Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Vācijas rūpniecības milža "Siemens" akcijas cena pieauga par 5,8%, uzņēmumam paaugstinot prognozi šim gadam pēc labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, kurus veicināja izdevumi mākslīgā intelekta jomā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet dārgmetālu cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, pieaugot saspīlējumam starp ASV un Eiropas Savienību (ES) pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt jaunus muitas tarifus valstīm, kas būs pret viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Kritums Volstrītā un atbalsis citos finanšu tirgos atgādināja dažiem novērotājiem pērnā gada aprīli, kad Trampa dramatiskais paziņojums par muitas tarifiem izraisīja paniku tirgos, kas mazinājās, Trampam atsakoties no drakoniskākajiem draudiem.

Ir gaidāms, ka Tramps trešdien radīs jaunus satricinājumus, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā Davosā.

Trampa poza pret Eiropu "liek attiecībām ar mūsu lielāko sabiedroto izskatīties trauslām", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Ja vien viņš neatsauks daļu no savas retorikas, es domāju, kļūs tikai sliktāk."

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pārsniedzot 4750 ASV dolārus par unci. Sudraba cena pakāpās virs 95,50 dolāriem par unci.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, investoriem turpinot sekot Tuvo Austrumu kara gaitai.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, bet pēc to slēgšanas Eiropas biržu indeksi kritās par aptuveni 1,5% un saruka arī galvenie Volstrītas indeksi.

Akciju tirgus ir satricinājuši ASV un Izraēlas sestdien sāktie gaisa triecieni pret Irānu. Teherāna uz tiem atbildējusi, uzbrūkot Persijas līča valstīm un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Naftas un gāzes cenas, kas trešdien bija stabilizējušās vai kritušās, ceturtdien atkal pieauga.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šo cenu kāpumu veicināja neapstiprinātas ziņas par Irānas triecienu tankkuģim Irākas tuvumā.

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā, viņa administrācija nav minējusi laiku, kad šī kuģu eskortēšana varētu sākties, atzīmēja O'Hērs.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm un ASV tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas. ASV dolāra vērtība pret eiro kritās līdz četrarpus gados zemākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Nasdaq Composite", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ASV veselības apdrošinātāja "UnitedHealth Group" akcijas cenai samazinoties par aptuveni 20%.

ASV patērētāju pārliecība ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2014. gada, amerikāņu mājsaimniecībām turpinot bažīties par inflāciju un pieaugušu dzīves dārdzību.

Tirgi tomēr bija pārliecināti, ka FRS trešdien saglabās procentlikmes nemainīgas, ASV centrālās bankas amatpersonām izvērtējot darbaspēka tirgus veselību. Iepriekšējās trīs reizes pēc kārtas FRS bija samazinājusi procentlikmes.