Investors

Akciju tirgū bažas par inflāciju pārspēj ekonomikas atveseļošanās cerības

LETA--AFP, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās, augošām bažām par inflāciju aizēnojot optimismu par gaidāmu spēcīgu ekonomikas atveseļošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas Indeksi saruka, un kritās arī Eiropas un Āzijas biržu indeksi. Samazinājās arī naftas cenas.

"Neņemot vērā piesardzību pēc nesenās [ASV Finanšu ministrijas obligāciju] ienesīguma palielināšanās, akciju cenu kāpumam traucēja arī (..) lielākoties neiedvesmojoši ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas ziņojumi," konstatēja "Charles Schwab" piezīmē akciju tirgum.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā negaidīti pieaugaa par 13 000. Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājies līdz 861 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 848 000 apmērā.

Jaunu mājokļu būvprojektu skaits janvārī ASV saruka pirmoreiz piecu mēnešu laikā, lai gan būvatļauju skaits pieauga.

Analītiķi pēdējās dienās ir pievērsuši uzmanību ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kāpumam, kas ir potenciāls inflācijas un augstāku aizņemšanās izmaksu priekšvēstnesis, pieaugot valsts parādam.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,4% līdz 31 493,34 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 3913,97 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 13 865,36 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 1,4% līdz 6617,15 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,2% līdz 13 886,93 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,7% līdz 5728,33 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 1,0% līdz 60,52 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,6% līdz 63,93 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,2038 līdz 1,2093 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3857 līdz 1,3976 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 105,87 līdz 105,66 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,87 līdz 86,52 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei nepieciešami 32,302 miljoni eiro

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM pārtsāvis Armands Eberhards trešdien nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja par aktualitātēm saistībā ar ES Atveseļošanas fondu un Latvijas iecerētajiem projektiem, kuru īstenošanai varētu piesaistīt fonda līdzekļus.

Kopumā Latvijai no ES Atjaunošanas fonda ir garantēti 1,65 miljardi eiro, bet šis atbalsts var sasniegt 2,2 miljardus eiro.

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās...

Pēc Eberharda teiktā, Latvija savu investīciju projektu sarakstu sagatavojusi, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, proti, ka 20% no fonda līdzekļu jāiegulda digitalizācijā, bet 37% klimata mērķu sasniegšanā.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Latvija ES Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumus plāno sešos virzienos. Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā.

Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai

Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka ar EK vēl nav noslēgušās sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru un "spēles noteikumiem" kopumā.

Tajā pašā laikā Eberhards informēja, ka FM ir sagatavojusi investīciju plāna projektu, kas balstīts "uz pieņēmumiem", un valdībā par šo plānu paredzēts diskutēt decembrī. Savukārt sarunas ar EK par projektiem indikatīvi varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,2 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju tieši pirms gada finanšu tirgū bija vērojams pandēmijas dziļākais bezcerības punkts. Gandrīz zibenīgi – no 2020. gada februāra otrās puses virsotnēm ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība līdz tā gada 23. martam bija sarukusi par 35%.

Tas bija viens no straujākajiem akciju sabrukumiem vēsturē. Tiesa gan, nu var secināt, ka tas reizē bija arī viens no īsākajiem šādiem kritumiem. Marta beigu daļā ASV akcijas atsāka augt, un pagaidām tās atpakaļgaitas spogulī īsti kopš tā brīža skatījušās nav. Kopš 2020. gada marta zemākajiem punktiem minētā S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 80%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir 21% apmērā.

Visai ātri akciju tirgus censoņi koncentrējās uz uzvarētājiem no jaunās situācijas, kas bieži bija tehnoloģiju kompānijas. Tāpat omu arvien uzlaboja pasaules ietekmīgāko valdību un centrālo banku mētāšanās ar naudu pa labi un pa kresi – ar regularitāti, atbildot uz pandēmijas krahu, nāca paziņojumi par multitriljonu atbalsta pasākumiem ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismam dota zaļā gaisma

Jānis Goldbergs, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) 9.februārī diskutēs un balsos par Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm novērst Covid-19 pandēmijas sekas, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Atveseļošanas un noturības mehānisms veido ES atveseļošanās plāna "Next Generation EU pamatu" - tas paredz 672,5 miljardu eiro izsniegšanu dalībvalstīm grantos un aizdevumos, lai tās varētu mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Par regulas tekstu EP un ES Padome provizoriski vienojās pagājušā gada decembrī.

Lai saņemtu ES finansējumu, dalībvalstīm būs jāiesniedz nacionālie atveseļošanās un noturības plāni, kuros jākoncentrējas uz ES politikas prioritātēm­ - "zaļo pāreju", tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, digitālo transformāciju, ekonomikas kohēziju un konkurētspēju, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.

Uz finansējumu varēs pretendēt arī valsts iestāžu krīzes reaģēšanas pasākumi un projekti ar mērķi nodrošināt gatavību krīzēm, kā arī bērnu un jauniešu politikas pasākumi, tostarp saistībā ar izglītību un prasmēm. Uz Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu varēs pretendēt projekti, kas uzsākti pēc 2020.gada 1.februāra un saistīti ar Covid-19 krīzes seku mazināšanu ekonomikā un sociālajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, šādu pārliecību šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: "Tas ir, kā skatās." Viņš ir pārliecināts, ka "lauvas tiesa" - līdz pat trim ceturtdaļām - no šīs naudas "aizies privātās kabatās".

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 10.septembrī saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro.

“Esam jauna ceļa sākumā, kas ved uz labklājību. Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu. Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, - Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis uzsver: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaules lielākajos akciju tirgos kāda īpaša gravitācija vērojama nav. Piemēram, ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat pāršāvusies pāri 4,5 tūkst punktu atzīmei, kas reizē arī nozīmē, ka kopš šā gada sākuma ASV lielāko uzņēmumu akciju cena, ja vērtē to kopumu, pieaugusi jau vairāk nekā par 20%.

Tik pārliecinošs akciju cenu pieaugums varētu likties mulsinošs laikā, kad neskaidrība par pasaules ekonomiku joprojām ir ļoti liela. To audzējusi, piemēram, lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās, kur atsevišķi ekonomikas dati jau tagad liek domāt, ka varenais nesenais ekonomikas izrāviens varētu vismaz nedaudz rimties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc gandrīz nepārtraukta kāpuma akcijas nav lētas un var spekulēt, ka to novērtējumi ieceno pamatā visai saulaina scenārija materializēšanos pasaules ekonomikā un kompāniju peļņas un ieņēmumu atskaitēs.

Prognozes un inflācija

Kopumā šādos laikos izteikt aplēses par nākotni nav pateicīgs darbs. Tomēr dažkārt tas tiek darīts tāpat. Piemēram, Reuters veiktajā 40 vērtspapīru tirgus stratēģu augusta beigu aptaujā paustā prognozē liecina, ka minētais ASV Standard & Poor's 500 indekss šo gadu noslēgs pie 4,5 tūkst punktu atzīmes (tā ir aptaujas rezultātu mediāna) – tātad turpat, kur šī indeksa vērtība atrodas jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Sakret Holdings” (“Sakret”) pērn rudenī uzsāka saules paneļu parka izveidi uzņēmuma ražošanas teritorijā Rumbulā, Ropažu novadā. Šobrīd norisinās darbs pie 518 saules paneļu uzstādīšanas, ko plānots noslēgt jau šī gada pavasarī.

Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu realizētais projekts ļaus iegūt dabai draudzīgu enerģiju, ko uzņēmums izmantos būvmateriālu ražošanas vajadzībām.

“Sakret” uzņēmējdarbības modelis balstās uz četriem no septiņpadsmit ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp atbildīgu patēriņu un ražošanu, kā arī pieejamu un atjaunojamu enerģiju. “Atveseļošanas fonda atbalsts sniedz papildu motivāciju uzsākt lielākas pārmaiņas un tiekties uz ilgtspējas mērķiem. Mēs ļoti gaidījām un novērtējam, ka šāds atbalsts ir pieejams. “Sakret” šis ir pirmais lielais šāda veida projekts, un ceram arī Lietuvā un Igaunijā uzbūvēt saules paneļu parkus pašpatēriņam. Latvijā no saules paneļiem iegūtā enerģija palīdzēs nodrošināt pusi no apjoma, ko gada laikā patērējam ražošanas procesiem. Domājot vēl par citiem ieguvumiem, šis projekts ir palīdzējis arī sakārtot rūpnīcas teritoriju, lai veicinātu jēgpilnu tās izmantošanu,” stāsta “Sakret” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru