Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Nestabilā situācija Krimas pussalā un Ukrainā kopumā sarežģī zemessūcēja iegādi no Ukrainas ražotāja Pāvilostas ostas padziļināšanas darbu veikšanai, atzina ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Zemessūcēja iegādei Pāvilostas ostas padziļināšanas vajadzībām banka Citadele ir piešķīrusi kredītu aptuveni 170 000 ASV dolāru (125 000 eiro) apmērā. Iepriekš tika prognozēts, ka jau februārī varētu noslēgt zemessūcēja pirkuma līgumu ar Ukrainas ražotāju VVV Spectehnika, kas atrodas Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos, valsts kontinentālajā daļā blakus Krimas pussalai, kur pašlaik izveidojusies ļoti saspringta situācija.

Lai darījums varētu notikt un rūpnīca sāktu darbu pie zemessūcēja izgatavošanas, ražotājam būtu jāpārskaita priekšapmaksa 50 000 ASV dolāru (35 862 eiro) apmērā, taču to šajā neskaidrajā situācijā nerekomendē ne banka Citadele, ne juristi, kuri piedalījās līguma izstrādes procesā. Parasti rūpnīcas prasītā priekšapmaksa ir 80% apmērā, bet to izdevies nokaulēt līdz 30%, kas tomēr arī ir pietiekami daudz, lai ļoti rūpīgi izsvērtu, vai ir vērts uzņemties šādu risku, atzina Griškēvičs. Iespējams, situācija mazliet skaidrāka kļūs pēc svētdien gaidāmā referenduma par Krimas pievienošanu Krievijai, pieļāva Griškēvičs. Tikmēr pats ražotājs solot turpināt darbu tik ilgi, cik vien tas būs iespējams.

Izmantojot bankas Citadele kredītu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, Pāvilostas ostas pārvaldē veikti būtiski modernizācijas un paplašināšanas darbi, informē bankas pārstāvji.

Tie jau šoruden ostai ļāva pārziemošanai uzņemt vairāk viesjahtu no ārzemēm – aizpildītas ir visas 12 jahtu ieziemošanas vietas.

«Ir uzlabota infrastruktūra, faktiski ir dubultots piestātņu vietu skaits - projekts ļāvis izbūvēt vēl sešas jaunas. Tādējādi šobrīd varam apkalpot 20 viesjahtas, un ostā ērti var justies gan zvejnieku kuģi, gan arī tūristi, kas ceļo pa Baltijas jūru un Latvijas piekrasti. Visas jahtas ieziemošanas vietas ir aizņemtas. Šovasar īstenojām galvenos būvniecības un paplašināšanas darbus, bet modernizāciju pilnībā plānojam pabeigt nākamā gada pavasarī,» stāsta Pāvilostas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas pārrobežu projektā Labi savienots Centrālās Baltijas reģions līdz 2017. gada septembrim būtiski modernizācijas darbi tiks veikti vairāk nekā 10 ostās Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā.

Latvijā ar bankas Citadele finansējumu vairāk nekā 150 tūkstošu eiro apmērā projektā piedalās arī Pāvilostas ostas pārvalde. Ostas modernizāciju plānots pabeigt līdz jūnija vidum, informē bankas pārstāvji.

Sagaidāms, ka jau šogad vasaras sezonā palielināsies Pāvilostas ostā apkalpoto ārzemju un Latvijas kuģu skaits. Jau šobrīd Pāvilostas ostā vidēji gadā piestāj 300 viesjahtu no 15 valstīm. Ostas pārvalde prognozē, ka būtiski palielināsies arī to ārzemju tūristu kuģu skaits, kas pārziemošanai izvēlas Pāvilostu, nevis kādu no savas valsts ostām. Kopš osta vairākus gadus atpakaļ sāka infrastruktūras modernizācijas darbus, aizvien vairāk viesjahtu paliek pārziemot Pāvilostā.

Vecie jūras vilki Pāvilostā apšauba, ka nupat piegādātais zemessūcējs spēs veikt uzticētās funkcijas.

Pagaidām Ukrainas pilsētā Hersonā ražotais zemessūcējs stāv ostas teritorijā ieziemots un darbu sāks pavasarī, reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks apstiprinājis Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

«Tas ir tik maziņš, ka smiekli nāk. Nu ko tāds var paveikt? Atceros, ka Pāvilostā bija līdzīgs, bet divas reizes lielāks. Tas starp moliem nogrima. Jūrā vējš var sacelties ātri, un, ja tas metāla plostiņš stāvēs pie moliem, ātri vien būs dibenā. Piekrītu, ka Sakas upi ar to var padziļināt Tur līcīšos mierīgi - viļņu nav,» uzskata Valdis Stūre. Vecais kapteinis bilst, ka līdzīgas bažas ir arī citiem viņa gadagājuma jūrniekiem, kuri dažādas ķibeles un īstus jūras viļņus redzējuši.

Pāvilostas ostas mola pagarināšanas darbus jau kopš februāra turpina veikt Lietuvas uzņēmums «Kauno tiltai». Uzņēmums noslēdzis līgumu ar jaunu apakšuzņēmēju no Polijas, un darbi projektā jāpabeidz līdz šā gada oktobrim, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laikam» apstiprina Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Līgums ar «Kauno tiltai» tika noslēgts 2016. gadā, savukārt 2017. gada vasara kļuva liktenīga iepriekšējam apakšuzņēmējam, jo līdz rudenim tā arī neizdevās nogremdēt nevienu no milzu kastēm, kurām jābūt molu pamatos. Iepriekš plānotā tehnoloģija, gluži tāpat kā jaunā, noteic, ka uz smiltīm gulda aptuveni pusmetru resnas kārklu bizes, bet uz tām nogremdē kastes, kuras vēlāk pieber ar akmeņiem. Šī kon­strukcija ir mola pamatos un garantē, ka tas netiks izskalots.

«Jaunā molu celtniecības tehnoloģija ir izstrādāta sadarbībā ar projektētājiem. Tās galvenais uzdevums ir ietekmēt celtniecības ātrumu, jo bezviļņu periodi ir īsi un tā ir galvenā problēma. Tieši tādēļ daļu montāžas darbu izdarīs jau upē. Sakas upē kastes jau samontēs pa divām kopā un tad vilks ārā nogremdēšanai – tas ietaupīs laiku. Termiņš ir līdz šā gada rudenim, pretējā gadījumā ir risks zaudēt finansējumu,» komentē R. Griškēvičs.

No tradicionāla zvejniekciema Pāvilosta gadu gaitā pārvērtusies par kūrortpilsētiņu un stilīgu atpūtas vietu.

Ja automašīnu atstāj gabaliņu pirms Pāvilostas nosacītā centra un dodas tālāk kājām, kļūst skaidrs, kas šajā mazpilsētā pievelk galvaspilsētas «hipsterus» jeb no pašu stilīguma nogurušos rīdziniekus. Tas ir līganais laika plūdums, nesteidzīgums, ko Rīgā ar uguni neatradīsi. Vai katras ieliņas galā spīd jūras pleķītis.

Daudzviet saglabātas zvejnieku mājiņas, pieplakušas zemei, lai jūras vējš nenoplēš jumtu. Taču tās vairāk noskaņai, jo komfortam te greznojas gan jaunceltas villas, gan arhitektūras godalgu iemiesojumi. Terase uz jumta, peldbaseins pagalmā un zem logiem nomesti, koši «sapņu auto» vēsta, ka Pāvilosta nav nekāda bēdu leja. Aktīvākie uzņēmēji te ir jūras kaislības atvilināti rīdzinieki. Tomēr bez vietējiem neiztikt - tradīcijas ir pārāk labs iesaiņojums precei, ko dēvē par tūrismu.

Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pusgrimis stāv uzņēmēja un mūziķa, kādreizējā Liepājas deputāta Luija Fonteina (Stēns Lorenss) kuģis «Spurn».

Kuģis Pāvilostas ostā nogrimis jau aizvadītā gada rudens izskaņā un pašvaldība organizējusi tā izcelšanu un nogādāšanu citviet.

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova skaidroja, ka šobrīd Fonteina kuģis joprojām pusgrimis, bet nostiprināts stāv Sakas upes kreisajā krastā.

Pāvilostas novada dome novembra beigās lēma segt Sakas upē nogrimušā kuģa «Spurn» izcelšanas darbu izmaksas pakalpojuma sniedzējam, lēšot aptuvenās izmaksas 5445 eiro apmērā. Tāpat dome šajā sēdē lēma uzdot pašvaldības juristēm sagatavot prasību iesniegšanai tiesā par izdevumu piedziņu no SIA «Fontaine. Ent.».

«Lai gan šobrīd vides piesārņojuma draudi nepastāv, tomēr pašvaldības mērķis un nostāja ir pēc iespējas ātrāk izcelt kuģi no Sakas upes un piedzīt no kuģa īpašnieka visus pašvaldībai un ostas pārvaldei līdz šim radušos izdevumus,» uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Pāvilostas ostā kuģu un jahtu piestātnes jau ir pilnībā rezervētas vasaras sezonai, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pērn ostā ienāca 280 jahtas, šogad plānots uzņemt tikpat vai vēl vairāk, lēš ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

«Vietas mums ir tik, cik ir – tas, kurš pirmais vietu aizņem, tam arī to atdodam,» saka R. Griškēvičs un paskaidro, ka stāvvietas ostā tiek dalītas īstermiņa un ilgtermiņa piestātnēs. Īstermiņa ir divas un tās domātas viesiem. Vienā krastā ir vieta sešām līdz septiņām jahtām un aptuveni desmit mazām laiviņām, līdzīgi arī otrā krastā.

«Cilvēks, kuģojot pa Baltijas jūru, iebrauc mūsu ostā, samaksā naudiņu un paliek uz divām, trīs dienām. Savukārt otrajā, ilgtermiņa formātā, mēs cilvēkus esam viltīgi iedalījuši trīs kategorijās – pirmā šķira ir vietējie zvejnieki, kuriem tā ir nodarbošanās. Viņiem te vienmēr būs vieta par viszemāko samaksu. Otra kategorija ir vietējie iedzīvotāji, jo pilsētas ļaudīm ir jābūt vietai savā ostā. Pārējais – kas paliek pāri, ir par vislielāko cenu visiem pārējiem,» sistēmu paskaidro ostas pārvaldnieks.

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» īpašnieks Argods Lūsiņš būves pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Mutiska vienošanās ar Lūsiņu panākta, kad kļuvis skaidrs, ka «māju-kuģi» aizvest no krasta kāpu aizsargjoslas nevarēs līdz jūlija sākumam, kā tika solīts iepriekš. Jauns termiņš ir 9.augusts, un dome no Lūsiņa pieprasījusi arī rakstisku apliecinājumu, taču to vēl nav saņēmusi.

Pašvaldība esot pārliecinājusies, ka īpašumā notiek sagatavošanas darbi, lai māju aizvestu, un būve tiek celta ar domkratiem, lai to novietotu uz ratiem, stāstīja Kristapsons.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

No sākotnējās ieceres «māju-kuģi» aizvest pa jūru īpašnieks esot atteicies, jo Latvijas Jūras administrācija nav varējusi izsniegt apliecinājumu par šī objekta peldamību.

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» pārvietošana noteiktajā termiņā atkal netiks nodrošināta, aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Iepriekš objekta īpašnieks Argods Lūsiņš pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, taču sagatavošanās darbi vēl notiek, un tie varētu turpināties vēl vairākas nedēļas.

«Nav tā, ka neko nedara. Ir savesti ratu riteņi, asis. Bet darbi nenotiek tik raiti,» apgalvoja Kristapsons, kurš pats esot apmeklējis objektu.

Termiņi «mājas-kuģa» pārvietošanai pārcelti vairākkārt. Pēc Kristapsona teiktā, arī tagad pašvaldība būves īpašniekam pieprasījusi rakstisku apliecinājumu ar noteiktu datumu «mājas-kuģa» izvešanai, taču tas neesot saņemts.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Piektdien, 13. maijā, pulksten 16 uz Liepājas - Ventspils šosejas plānota miermīlīga autovadītāju protesta akcija, lai parādītu Satiksmes ministrijai, ka autovadītāji nav mierā ar ceļa stāvokli.

Iecerēts, ka autovadītāji pulcēsies uz Grobiņas – Ventspils šosejas pie krustojuma ar ceļu, kas ved uz Vērgali. Spēkratus plānots novietot brauktuves malās, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Akcijas laikā paredzēts noskaidrot, kuri autovadītāji ir gatavi iesniegt pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un atteikuma gadījumā cīnīties pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kopīgi tiks sagatavota arī vēstule Satiksmes ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar prasību izklāstīt konkrētus šosejas atjaunošanas plānus.

Akcijas organizētāji iepriekš vērsušies Satiksmes ministrijā, norādot, ka sabrukušā ceļa dēļ daudziem autovadītājiem radušies materiāli zaudējumi, turklāt ceļa stāvoklis ir bīstams autobraucējiem. Uz iesniegumu, ko parakstīja 1122 autovadītāji, Satiksmes ministrija atbildēja ar vispārējām frāzēm, ko akcijas organizatori uzskata par atrakstīšanos. Ja arī uz jauno vēstuli netikšot saņemta atbilde ar konkrētiem faktiem, autovadītāji varētu rīkot nemiermīlīgu protesta akciju.

Ņemot vērā to, ka Pāvilostas bērnus peldēties ved uz Liepāju, un to, ka kārtīgs peldbaseins varētu pagarināt arī tūrisma sezonu, novada vadība nopietni apsver baseina būvniecību Pāvilostā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Skaidrs, ka paši to nevaram realizēt, bet Eiropas līdzekļi šim mērķim būs pieejami,» spriež novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons un atklāj, ka ieceres apspriešana pašu starpā notikusi jau ne reizi vien. «Pāvilostā nav augsts bezdarba līmenis, tomēr mums ir raksturīga sezonalitāte darba tirgū. Kad ir tūristi, viss ir ideāli. Cilvēkiem ir pietiekami darba, bet, tūrisma sezonai beidzoties, darba vietas samazinās, tādēļ galvenais uzdevums ir maksimāli pagarināt tūrisma sezonu. Peldbaseina būve būtu viens no veidiem, kā piesaistīt tūristus brīdī, kad jūrā jau paliek par aukstu peldēties,» tā U. Kristapsons.

Pāvilostas novada dome pieņēmusi darbā uz laiku projekta Pāvilostas novada tūrisms un attīstība koordinatoru - uzņēmēju Ričardu Liepiņu no Rīgas. Pašvaldība viņam par darbu maksā vien 16 latus mēnesī.

Lai gan R. Liepiņš nav pāvilostnieks, bet pavada tur tikai vasaras, viņš pat startējis pašvaldību vēlēšanās Pāvilostas novadā. DB rakstīja, ka R. Liepiņš ir SIA Hiberna līdzīpašnieks. Sabiedrība ir pirmais uzņēmums pasaulē, kas sācis ziemas vindsērfinga dēļu industriālu ražošanu.

«Pāvilosta jau ir aktīva, to pierāda pilnie viesu nami, taču tie ir tikai 2 - 3 mēneši gadā,» norāda U. Kristapsons. R. Liepiņa vēlme esot pagarināt šo sezonu vismaz līdz septiņiem mēnešiem gadā. Pirms pieciem gadiem pašvaldība izstrādāja pilsētas tūrisma stratēģiju, taču tā tagad jāatjauno, jo izveidots Pāvilostas novads. Db.lv jau rakstīja, ka Pāvilostas novads ir viens no mazākajiem, bet finansiāli veiksmīgākajiem Latvijas novadiem.

Pāvilostas novada dome noraidījusi ierosinājumu piešķirt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pilsētas vēsturiskajam centram.

Lēmums pieņemts gandrīz vienprātīgi, jo Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) nebija spējusi ne iedzīvotājus sapulcē, ne deputātus pārliecināt par ieguvumiem, ko pilsētai dotu šāds statuss, Db.lv informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Teorētiski esot iespējas prasīt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi kultūras piemineklim, taču pašvaldība jau tāpat ir tiesīga lemt par nodokļa atlaidi, turklāt šis nodoklis nonāk pašvaldības budžetā un ir nozīmīga ieņēmumu daļa.

Šī neesot pirmā reize, kad aktualizēts jautājums par vēsturiskā centra iegrāmatošanu kultūras pieminekļa statusā. Jau 2002. gadā pašvaldība aptaujājusi iedzīvotājus, no kuriem lielākā daļa bijusi pret. Pašvaldības teritorijas plānojumā jau esot iezīmētas vēsturiskā centra teritorijas vērtības, kas jāsaglabā, uzskaitīti vairāk nekā 30 nami, kam jāsaglabā vēsturiskā vērtība, tāpēc vēl viens dokuments tikai sarežģītu iedzīvotājiem dzīvi, uzskata U. Kristapsons. Pieminekļa statuss sadārdzinātu namu remontu, sarežģītu saskaņošanas procesu.

Starptautiskās konferences Visit Baltic by Boat dalībnieki – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jahtu ostu apsaimniekotāji un atbildīgās institūcijas – divās dienās apmainījās ar pieredzi un uzklausīja Norvēģijas jahtu ostu eksperta Olafa Klunderuda viedokli par iespējām Baltiju popularizēt kā interesantu galamērķi Baltijas jūras un Ziemeļjūras burātājiem un ūdens tūristiem.

Diskusiju laikā Latvijas jahtu ostu pārstāvji vienojās par nepieciešamību apvienot spēkus atbilstošā asociācijā un par visu trīs Baltijas valstu sadarbības iespējām.

Šobrīd jahtu ostu attīstības ziņā līderu pozīcijās ir valsts ar visgarāko krasta līniju - Igaunija. Šeit ir visvairāk Eiropas līmenī rekonstruēto jahtu ostu. Arī Latvijas jahtu ostas pēdējos gados ir piedzīvojušas strauju attīstību – to visspilgtāk pierāda Pāvilostas, Mērsraga un Kuivižu jahtu ostas. Attīstības ziņā atpaliek Lietuva, taču arī šajā republikā ir sākusies nopietna jahtu ostu rekonstrukcija, piemēram, Klaipēdā un Šventojā tiek veikta vērienīga būvniecība, lai tuvākajos gados izveidotu modernas jahtu ostas.

Kurzemes plānošanas reģions izsludinājis iepirkumu peldošās jahtu piestātnes uzstādīšanai Mērsraga jahtu ostā.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 18. aprīlim, liecina iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Iepirkums tiek veikts projekta Kurzemes ostu attīstība ietvaros un tā ieviešanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas valdības finanšu instrumenta palīdzību, D.lv informēja projekta vadītāja Zanda Zeidaka. Mērsragā jau projekta ietvaros veiksti nelieli ieguldījumi ostas drošības sistēmā, uzstādītas novērošanas kameras, bet peldošā piestātne nozīmē esošās jahtu ostas paplašināšanu, informēja Z. Zeidaka.

Db.lv jau rakstīja, ka projekta Kurzemes ostu attīstība ietvaros Pāvilostā rekonstruētas divas ielas, atvieglojot tūristu piekļūšanu pludmalei un Pāvilostas jahtklubam Pāvilosta Marina, padziļināts arī kuģu ceļš līdz 4,5 m, uzbūvēta aizsargsiena uzbrūkošajām kāpām. Liepājā projekta ietvaros tapis zivju tirgus Ostmalas promenādē, bet Ventspilī uzstādīts drošības aprīkojums - kuģu amortizācijas fenderi. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 450 tūkstoši eiro.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Rīkojot talkas un izmantojot bezdarbnieku stipendiju programmā iesaistītos, Sakas novadā paredzēts izveidot priekšnosacījumus jaunam tūrisma maršrutam – Sakas upes ielejas attīstības projektam.

Ielejas attīstību plānojusi ainavu arhitekte Uldze Liepiņa savā diplomdarbā, absolvējot Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Viņa arī uzņēmusies brīvprātīgi projekta virzīšanu. Sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji atbalstījuši attīstības projekta ideju. Sakas upes ielejas attīstības projekts attiecas uz Sakas upi Pāvilostas teritorijā, aptuveni četru kilometru garumā.

Tā kā šajā ekonomiskajā situācijā pašvaldības budžetā nav līdzekļu jauniem tūrisma projektiem, izmantot diplomdarbu, kas esot gatavs darbs reālai rīcībai, piesaistīt bezdarbniekus un iedzīvotājus, kam pieder zemes īpašumi minētajā teritorijā, ir laba iespēja, Db atzina Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka tā rosinās arī zemes īpašniekus jaunām aktivitātēm tūrisma biznesā. Projekta ideja ir attīstīt Sakas upes ieleju divos virzienos – veidot laivu ceļu un atvērt skatam ainavu gar upi tiem ceļotājiem, kas brauc ar automašīnām pa šoseju.

Pāvilostas novadā procesā ir gandrīz desmit attīstības projekti par aptuveni 1.8 miljoniem latu, turklāt pašvaldība nosegusi visas kredītsaistības.

«Iespējams, esam vienīgā pašvaldība Latvijā, kurai nav kredītu. Tāpēc varu oponēt apgalvojumam, ka mazi novadi neizdzīvos. Es teiktu, ka tas ir tāpat kā ar auto - mazu ir vieglāk vadīt nekā lielu,» Db atzina Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Attīstību novads plāno tikai no projektiem, kam iespējams piesaistīt ārējo finansējumu. Procesā esot 8 – 9 projekti, kuriem piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts par kopējo summu ap 1.8 miljoniem latu.

Tikko izsludināts konkurss par Pāvilostas ostas molu rekonstrukciju – plānots rekonstruēt un nobetonēt Ziemeļu un Dienvidu molu, bet kā tūrisma objektu atjaunot vēsturisko akmeņu krāvuma molu, kas ir vietējās nozīmes vēstures piemineklis. Konkurss noslēgsies 11. janvārī, taču jau tagad pieteikušās četras būvkompānijas. Tehnisko projektu moliem izstrādājusi SIA Jūras projekts.