Karjera

Aktivizēs bezdarbniekus ātrāk atgriezties darba tirgū

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Lai pilnveidotu bezdarbniekiem sniedzamos darba meklēšanas atbalsta pasākumus un aktivizētu bezdarbniekus ātrāk atgriezties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, informē LM.

Noteikumu projekts ceturtdien, 13.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Paredzēts jauns atbalsta pasākums bezdarbniekiem – Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ segs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas. Tas nepieciešams, jo profesionālās kompetences atzīšana paaugstina bezdarbnieka iespējas iekārtoties darbā tajā profesijā, kurā iegūta pieredze, bez nepieciešamības apgūt profesionālās izglītības programmas bezdarbnieku apmācību ietvaros.

Lai uzlabotu izglītības sniedzēju apmācību kvalitāti, turpmāk neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei varēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās pēc apmācību programmas noslēguma pārbaudījumus Valsts izglītības satura centrā pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 70% no apmācīto personu skaita.

Plānotie grozījumi arī paredz, ka darba meklējumu dienasgrāmata, ja bezdarbnieks izteicis tādu vēlmi, var tikt izsniegta un aizpildīta arī elektroniski. Vienlaikus paredzēts noteikt arī laika periodu, kādā darba meklējumu dienasgrāmatā jāiekļauj darba meklēšanas aktivitātes. Tas tiek darīts, lai aktivizētu bezdarbniekus intensīvāk pildīt darba meklēšanas pienākumus, un nodrošinātu bezdarbniekiem efektīvāku atbalstu darba meklēšanā.

Grozījumi arī paredz iespēju iesaistīt jauniešus pirmās darba pieredzes gūšanas pasākumā uz īsāku laiku par 12 mēnešiem nekā līdz šim. Tāpat grozījumi paredz vienkāršot personu iesniedzamās dokumentācijas apriti reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā. Tāpat plānots precizēt piemērota darba noteikšanas kritērijus attiecībā uz iepriekšējo profesionālo sagatavotību un darba algu.

2016. gada augusta beigās bija reģistrēti 75 664 bezdarbnieki, savukārt 189 bija darba meklētāji. 22 990 cilvēku bija ilgstoši bezdarbnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada nogalē vērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, kas saistīts ar sezonas darbu beigšanos

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba meklētājiem pieejami vairāk nekā 6 tūkstoši aktuālo vakanču

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Un kas pažēlos tos, kas viens otru nesastapa?

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilgstošs bezdarbs kā būtisks darba tirgus izaicinājums

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka resursu sarukums Latvijā liek meklēt dažādus risinājumus, kur līdzās viesstrādnieku importam ir arī bezdarbnieku armija, mobilitātes risinājumi, kā arī citi valsts politikas instrumenti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda aina tika uzburta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā tika apspriests jautājums par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībā. Saeimas Analītiskais dienests prezentēja sagatavoto sintēzes ziņojumu, kurā tika izvērtēta Latvijas darba tirgus situācija, vienlaikus liekot uzsvaru tieši uz imigrāciju. Saeimas Analītiskā dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs deputātiem norādīja, ka uzņēmēju rīcībā ir vairāki instrumenti darbaspēka deficīta slāpēšanai, taču tie ir atkarīgi no daudz dažādiem faktoriem. Vienlaikus V. Valtenbergs uzsvēra, ka statistikas dati rāda pretrunīgas tendences – bezdarbnieku skaits, lai gan sarūk, tomēr saglabājas ievērojami lielāks nekā brīvo vakanču skaits. Viens no risinājumiem ir darbaspēka imports. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Saeimas Analītiskā dienesta sagatavotais ziņojums ļauj skatīties uz šiem jautājumiem nevis tikai no viena atsevišķa, bet gan no vairākiem skatupunktiem, kā rezultātā iegūstot pilnīgāku ainu, kas ļaušot arī pieņemt adekvātus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja atbalstījusi 110 darba vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2020. gadā.

Pērn Rīgā tika izveidotas 130 šādas darba vietas: Rīgas domes Labklājības departamentā - 10, Mājokļu un vides departamentā - 19, Satiksmes departamentā - 19, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā - 29, Rīgas Austrumu izpilddirekcijā - 29 un Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā - 24 pagaidu darba vietas.

2019. gadā šajās darba vietās iesaistījās 401 bezdarbnieks, atbilstoši savām darba spējām, dažādos palīgdarbos iespējami tuvu savai dzīves vietai.

Pagaidu darbu veidi pārsvarā bija teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi, izņemot Satiksmes departamentā, kur bija arī četras satiksmes plūsmas skaitītāju vietas un Labklājības departamentā divas telpu uzkopšanas darbu vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Un kas pažēlos tos, kas viens otru nesastapa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada 31. janvārī bezdarbs bija 6,7%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada. «Trekno» gadu pīķī – 2007. gadā – bezdarba rādītājs bija tikai nedaudz zemāks – 6,2%. Tas ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā. Tas liek uzdot būtisko jautājumu – vai iekšējie darbaspēka resursi ir izsmelti?

Ja skatāmies tikai uz skaitļiem, tad jāteic, ka mūsu rezerve ir teju 60 000 reģistrēto bezdarbnieku. Taču de facto situācija ir cita. 25% jeb ceturtā daļa no visiem bezdarbniekiem ir tieši ilgstošie bezdarbnieki, kuru integrācija darba tirgū ir ļoti sarežģīta un ko apgrūtina samērā lielais tādu personu īpatsvars, kam ir dažādas atkarības. Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2018. gada decembra beigās lielāko īpatsvaru veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 36,2%, no kuriem puse (52,9%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. Nereti arī šo cilvēku darba gaitu atsākšana ir apgrūtināta, jo prasmes neatbilst tam, ko pieprasa darba tirgus.

Jāteic, ka no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai pusei bezdarba ilgums ir līdz pusgadam. Pārējie diemžēl šajā statusā iestrēgst, kas nozīmē, ka darba devēji ar viņiem īsti rēķināties nevar. Galvenie iemesli – dažādas atkarības, zema motivācija strādāt, prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam un zema mobilitāte, kas nozīmē, ka bezdarbnieki koncentrējušies vietās, kurās nav darba, bet nav gatavi pārcelties. Piemēram, Latgalē bezdarbs ir 15%, kamēr citos Latvijas reģionos, nemaz nerunājot par Rīgu, tas ir būtiski zemāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Martā un aprīlī par bezdarbniekiem reģistrējušies 278 banku sektora darbinieki

LETA, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā un aprīlī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir reģistrējušies 278 bezdarbnieki, kuru iepriekšējā nodarbošanās bija saistīta ar banku sektoru, aģentūru LETA informēja aģentūrā.

NVA uzskaitē maija sākumā ir 220 bezdarbnieki, kuru iepriekšējā nodarbošanās bija saistīta ar banku sektoru.

NVA statistika par bezdarbnieku iekārtošanos darbā ir pieejama tikai kopumā par visiem klientiem, atsevišķi neizdalot personu pēdējās nodarbošanās veidus, tāpēc statistikas dati nepalīdz saprast, cik no banku sektora darbiniekiem iekārtojušies darbā attiecīgajā periodā.

Šī gada pirmajos trijos mēnešos kopumā darbā iekārtojās 16 402 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

Jau ziņots, ka AS «ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, aprīlī paziņoja, ka atlaidīs 250 darbiniekus.

Kā toreiz aģentūru LETA informēja «ABLV» grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis, darba attiecības ar virkni no darbiniekiem jau ir vai tiks pārtrauktas līdz aprīļa beigām. Tāpat paredzams, ka līdz gada beigām darba attiecības nāksies pārtraukt vēl ar vairākiem desmitiem darbinieku. Darba attiecības tiek pārtrauktas ar IT speciālistiem, produktu attīstības, mārketinga speciālistiem, hipotekārā kreditēšanas centra darbiniekiem, privātbaņķieriem, viņu asistentiem, klientu centra, administratīvās pārvaldes darbiniekiem, finanšu, risku vadības speciālistiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra beigās bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, no kuriem 8516 jeb 16,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, liecina NVA publiskotie dati.

No šiem jauniešiem 6,2% darba meklējumos ir ilgstoši, 5% ir personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet 4,9% - jaunieši ar invaliditāti.

Aplūkojot jauniešu - bezdarbnieku pēdējās nodarbošanās, secināms, ka visvairāk jeb 386 jauniešiem pēdējā profesija bijusi pārdevējs konsultants, 289 - mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, 240 - palīgstrādnieks, bet 158 - klientu apkalpošanas speciālists.

Vēl 153 jauniešiem pēdējā profesija bijusi pavārs, 134 - viesmīlis, 129 - krupjē, 108 - projektu vadītājs, bet 86 - noliktavas darbinieks.

Šī gada deviņos mēnešos darbā iekārtojušies 12 270 bezdarbnieki vecumā no 15-29 gadiem, no kuriem 3629 jeb 29,6% darbu ieguvuši pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarba līmenis Latvijā jūlija beigās saglabājies 6,4% apmērā

LETA, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tāpat kā mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

2018.gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 58 888 bezdarbnieki, kas ir par 231 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 59 119 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās tāpat kā mēnesi iepriekš bija Rīgas reģionā - 4,2%, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 14,7%, kas ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem.

Savukārt Zemgales reģionā un arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija attiecīgi 5,8% un 6,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis nav mainījies un jūlija beigās joprojām bija 7,1%.

NVA dati arī liecina, ka Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūlija beigās bija 4,1% pretstatā 4% mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarba līmenis valstī oktobrī - 7,9%

Žanete Hāka, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 74 357, bet oktobra beigās – 74 053 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 304 cilvēkiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri nav mainījies un bija 7,9%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija Rīgas reģionā – 5,1%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,3%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī bija 9,5%, Vidzemē – 8,6% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2016. gada oktobra beigās: Rīgā – 4,9%, Valmierā – 5,3%, Jelgavā – 5,7%, Jūrmalā – 6,3%, Ventspilī – 6,4%, Jēkabpilī – 9,0%, Daugavpilī – 10,7%, Liepājā – 10,7%, Rēzeknē – 15,2%.

Oktobrī pastāvīgā darbā iekārtojušies 4 926 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Oktobra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 5 595 aktuālās brīvās darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada laikā bezdarba līmenis Latvijā nedaudz samazinājies

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

2016. gada 3. ceturksnī 94,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6 %). 2016. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā trešo valstu pilsoņi sākuši aizpildīt ilglaicīgi brīvās darba vakances

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošie trešo valstu pilsoņi sākuši aizpildīt tās darba vakances, kuras ilgu laiku bijušas brīvas un nav interesējušas Latvijas iedzīvotājus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone atzina, ka šāda tendence novērota pēdējā laikā, tomēr, pēc viņas domām, šim jautājumam ir arī ēnas puse, proti, arvien biežāk tieši patvēruma meklētāji izvēlas pamest Latviju, kam par iemeslu ir vairāki faktori.

Viņa gan atzina, ka šāda tendence būtiski neietekmē bezdarba līmeņa mazināšanos, lai gan pēdējie operatīvie dati liecina, ka tas ir mazinājies līdz 7,1% jeb aptuveni 65 000 bezdarbnieku.

Jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,2 procentpunktiem - līdz 7,2%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Jūnija sākumā NVA uzskaitē bija 68 439 bezdarbnieki, bet mēneša beigās - 66 708 reģistrēti bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1731 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara.

Lai arī statistikas dati liecina, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir apmēram 8%, reāls bezdarbs praktiski nepastāv, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Viņš skaidroja, ka lielākoties Latvijā ir ilgstoši bezdarbnieki, īpaši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir apmēram 16%. Tas nozīmē, ka tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam darba tirgū, iespējams, trūkst prasmes. Daļa darbinieku ir ēnu ekonomikā, tāpat ir cilvēki, kas nemaz negrib strādāt. «Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara. Tādejādi bezdarbs nemaz neeksistē,» teica Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā nākamgad plānots izveidot 300 pagaidu darba vietas

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja otrdien atbalstīja 300 darba vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2017.gadā. Arī šogad Rīgā tika izveidotas 300 šādas darba vietas.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālās filiāles un Rīgas pašvaldības kopējā projekta mērķis, izveidojot šādas darba vietas, ir darba iemaņu un sociālo prasmju attīstīšana un uzturēšana ilgstošiem bezdarbniekiem, veicot darbus, kas rada sociālu labumu sabiedrībai. Pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama iepriekš iegūta speciāla kvalifikācija, tas sabiedriskajos darbos ļauj iesaistīties cilvēkiem bez profesijas un specialitātes.

Laika periodā no 2016.gada februāra līdz novembrim (ieskaitot) projektā iesaistījās 710 personas, no kurām 521 persona nostrādāja tām projektā paredzēto laiku, savukārt 189 personas lauza līgumu priekšlaicīgi, no kurām aptuveni 10% jeb 18 personas sāka patstāvīgas darba attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru