Igaunijas enerģētikas grupa "Alexela" pērn strādājusi ar 5,3 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā 8,7 miljonu eiro peļņai 2023.gadā, liecina uzņēmuma finanšu pārskats.

"Alexela" ieņēmumi pērn bijuši 594,2 miljoni eiro jeb par 3,8% mazāki nekā 2023.gadā, kad tie bija 617,9 miljoni eiro.

Kompānijas pamatdarbības peļņa nedaudz pārsniedza piecus miljonus eiro, līdz ar to tā bija 2,6 reizes mazāka nekā 2023.gadā, kad pamatdarbības peļņa bija 13,2 miljoni eiro.

Uzņēmumā norādīja, ka finanšu rezultātus būtiski ietekmēja Igauniju un Somiju savienojošā elektrības kabeļa "Estlink 2" pārrāvums, lētākas gāzes no Krievijas radītā konkurence un vispārējā ekonomikas lejupslīde. Vienlaikus "Alexela" enerģētikas portfelis sasniedza pārdošanas rekordu un pērn grupa gala patērētājiem piegādāja vairāk nekā 5,9 teravatstundas enerģijas. Apgrozījuma kritumu uzņēmumā skaidroja ar enerģijas cenu kritumu.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie ieņēmumi bija 8,8 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk nekā 2023. gada Indeksā, kas būtiski apsteidz pasaules ekonomikas izaugsmi šajā periodā.

2025. gada Indekss atklāj, ka lielākais ģimenes uzņēmums pasaulē ir ASV Walmart ar 648,13 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, kam seko Vācijas Volkswagen Group ar 356,71 miljardu ASV dolāru apgrozījumu un Vācijas Schwarz Group ar tās 179,09 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem.

“Veiksmīgākie ģimenes uzņēmumi ir vienlaicīgi gan tradicionāli, gan ļoti dinamiski. Mēs redzam, ka no Indeksā pārstāvētajiem 500 pasaules lielākajiem ģimenes uzņēmumiem, vairāk kā četras piektdaļas ir vecāki par 50 gadiem un trešdaļa ir vecāki par simts gadiem. Tas norāda uz spēcīgu, iesakņojušos tirgus pozīciju kopšanu laika gaitā un ģimeņu motivāciju saglabāt sava biznesa veiksmi. Tomēr šie uzņēmumi pastāvīgi ir arī aktīvi darījumu tirgos, lai uzturētu savu izaugsmi, proti, 47% no Indeksa uzņēmumiem kopš 2023. gada ir īstenojuši vismaz vienu M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu. Varam secināt, ka labākā recepte ģimeņu uzņēmumu attīstībai ir stabilas tradīcijas, kuras pastāvīgi papildina mūsdienīga, aktīva rīcība,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.

Latvijā degvielas tirgotājs Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau ceturto Neste MY Renewable ChargeTM elektroauto uzlādes staciju Latvijā.

Jaunā lieljaudas uzlādes stacija atrodas Ainažos, Valdemāra ielā. Tajā ir pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz 600 kW, nodrošinot klientiem ātru un ērtu uzlādi. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge uzlādes stacijās, arī šeit tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, piedāvājot ilgtspējīgāku risinājumu.

“Ar Neste MY Renewable Charge™ stacijas atklāšanu Ainažos mēs ne tikai turpinām paplašināt ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūru Latvijā, bet arī stiprinām ērtas un ātras elektroauto uzlādes iespējas vienā no nozīmīgākajiem tranzītpunktiem uz Igauniju un tālāk – pa Via Baltica maršrutu. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge™ stacijās, arī Ainažos tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, kas ļauj samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi un virzīties uz ilgtspējīgāku mobilitāti,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Pieaugot pieprasījumam pēc pasākumiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu, Austrumāfrikas transporta nozare ir nonākusi pārmaiņu priekšā. Reģionā, kurā motocikli ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, Eleving Group ir uzņēmusies vienu no vadošajām lomām, lai veicinātu pāreju uz zaļo mobilitāti, kas samazina vides piesārņojumu, rada nepārprotamus finansiālus ieguvumus motobraucējiem un arī stiprina vietējo ekonomiku.

Videi draudzīgāks veids, kā nodrošināt ekonomisko izaugsmi

Kenijā un Ugandā, kas ir Eleving Group Austrumāfrikas tirgi un kur motocikls ir nozīmīgs pārvietošanās un ienākumu gūšanas līdzeklis, ko primāri izmanto pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji taksometru un piegādes jomā, esam nodrošinājuši finansējumu jau aptuveni 2000 elektriskajiem motocikliem ar vidējo aizdevuma apmēru aptuveni 1000 eiro.

Tā ir videi krietni draudzīgāka alternatīva, kas turklāt kļūst par arvien pieprasītāku un populārāku izvēli vietējo motobraucēju vidū. Kopš produkta ieviešanas 2022. gadā mūsu klienti ir nobraukuši jau vairāk nekā 10 miljonus kilometru, izmantojot tīru elektroenerģiju un tādējādi ietaupot CO₂ emisijas par vairāk nekā 300 tonnām. Tas ir apjoms, ko cilvēki būtu radījuši, pārvietojoties ar tradicionālajiem iekšdedzes motocikliem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Puse Latvijas uzņēmumu nespēj sagatavot un nosūtīt e-rēķinus – 20% uzņēmumu norādījuši, ka ir apzinājuši iespējas, e-rēķinu ieviešana ir procesā, liecina jaunākā “ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja.

Paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra mašīnlasāmi e-rēķini būs obligāti jāizmanto norēķinos arī starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ne tikai valsts, pašvaldību iestādēm.

Vismazāk e-rēķinu apritei ir gatavi Pierīgas uzņēmumi – 43% un mikrouzņēmumi – 46%. Savukārt 30% sacījuši, ka nav vēl gatavi e-rēķinu apritei ar piebildi, jo vēl ir laiks, nav par to domājuši vai trūkst zināšanu.

Vismazāk gatavi mašīnlasāma e-rēķina formāta izmantošanai ir uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma ir ražošana, kā arī vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (45%), izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (44%), operācijas ar nekustamo īpašumu (42%), finanšu un apdrošināšanas darbības (41%), apstrādes rūpniecība (39%), transports un uzglabāšana (38%), elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (25%).

Signet Bank piešķīrusi 2,6 milj. eiro finansējumu privātā kapitāla uzņēmumu grupai “AJ Power”, kas tiks izmantots ieguldījumiem divu elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izveidē.

Šis finansējums ļāvis uzstādīt modernu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju, kas nodrošina elastību un stabilitāti elektroenerģijas piegādē ar kopējo jaudu 6000 kW un uzkrāšanas ietilpību 12000 kWh. Iekārtas piegādātas no Eiropas Savienībā (ES) sertificētiem un drošiem ražotājiem, kam ir liela pieredze līdzvērtīgos projektos Eiropā. BESS sistēmas uzstādītas Aizkrauklē un Ilūkstē pie “AJ Power” pārvaldītajām saules elektrostacijām (SES), kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra.

Uzstādītās BESS sistēmas palīdz stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas ir par daudz, tā tiek ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad rodas deficīts, elektroenerģija tiek nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu 2023. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu. Tāpat publicēts arī 2022. – 2024. gada IKP precizētais novērtējums. Šobrīd daudziem ir ļauts atviegloti uzelpot, jo skaitliskās izmaiņas ir nebūtiskas.

Revīzijas tiek veiktas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un saskaņā ar Eiropas harmonizēto revīziju politiku. IKP precizētie novērtējumi līdz 2022. gadam iepriekš viesa pamatīgas skaitliskas izmaiņas. IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus.

Kā un kāpēc?

Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Pilna servisa nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmums HAGBERG saņem nepilnu viena miljons eiro aizdevumu no Swedbank elektroauto iegādei.

Projektā paredzēta arī jauna elektroauto uzlādes staciju izbūve, ievērojami paplašinot uzņēmuma energoefektīvo infrastruktūru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro, uzņēmumam saņemot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu 171 tūkstoša eiro apjomā no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļiem.

Autotransports ir viens no HAGBERG galvenajiem darba resursiem, lai nodrošinātu pakalpojumus klientu objektos visā Latvijā. Īstenojot plānveidīgu autotransporta nomaiņu uz elektroautomašīnām, uzņēmums ievērojami optimizē saimnieciskās darbības izmaksas un samazina CO2 emisijas. Nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota no atjaunojamajiem resursiem – 366 saules paneļiem, ar ko HAGBERG jau ir aprīkojis uzņēmuma administratīvās ēkas, nodrošinot kopējo jaudu 152kW. Ar Eiropas Savienības atbalstu uzstādītie saules paneļi HAGBERG infrastruktūrā nodrošinās pietiekami daudz elektroenerģijas, lai veiktu 31 projektā iegādāto elektroauto uzlādi.

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.marta žurnālā lasi:

Statistika

Eiropas investīciju dinamika skaitļos

Tēma

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

ES finansējums

ES naudas lietojumu var pamatīgi koriģēt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Uzņēmējdarbība

Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā mājvieta un ilgtermiņa ieguldījums

Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.

Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība. Pastāvot šādām noteiktām prasībām iedzīvotājiem, rodas jautājums: vai līdzīgas prasības ir arī uzņēmējiem un iestādēm?

Vai uzņēmumi krīzē spētu turpināt darboties trīs līdz septiņas dienas tieša valsts apdraudējuma gadījumā – izdzīvot 72 stundas pašu spēkiem? Daļa no organizācijām, vispirms jau kritiskās infrastruktūras dalībnieki, noteikti spētu turpināt darboties arī krīzē, jo no kritiskās infrastruktūras organizācijām tiek prasīts izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus rīcībai krīzes situācijās. Šai Ziemeļvalstīm raksturīgajai krīzes vadības pieejai fokusā ir kritisko funkciju nodrošināšana ar plānošanas pieņēmumu, ka tad, ja tiks nodrošināti kritiskie pakalpojumi (elektroenerģija, sakari un internets, ūdens piegāde u.tml.), privātais sektors spēs adaptēties un nodrošināt darbu arī krīzē. Līdzīgi tas notika COVID–19 laikā vai šobrīd – Ukrainā, kara laikā. Cits jautājums, vai gatavības un darbības nepārtrauktības prasības, tostarp cik dienas būtu jāspēj darboties pašu spēkiem, ir vienādas vai vismaz sinhronizētas starp visiem kritiskās infrastruktūras objektiem? Vai līdzvērtīgas 72 stundu gatavības prasības ir arī minēto kritiskās infrastruktūras objektu apakšuzņēmējiem un partneriem, no kuriem tieši atkarīgs kritiskās infrastruktūras darbs?

"Latvenergo" koncerna kopējās investīcijas šogad varētu sasniegt 900 miljonus eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par "Latvenergo" dalību konferencē ASV.

"Latvenergo" šobrīd būtiski palielina savu atjaunīgo energoresursu (AER) portfeli un izvērš daudzveidīgāku uzņēmējdarbību. Lai sasniegtu "Latvenergo" koncerna stratēģiskos attīstības mērķus, 2024. gadā veiktas investīcijas 530 miljonu eiro apmērā, savukārt 2025. gadā tās varētu sasniegt 900 miljonus eiro. Šobrīd Baltijā tiek īstenoti AER projekti aptuveni 1200 megavatu (MW) apjomā, turpinot jaudu attīstību arī pēc 2030. gada līdz pat 2300 MW. Ja "Latvenergo" koncerna attīstības plāni tiks īstenoti pilnā apjomā, kopējās investīcijas 10 gadu laikā varētu sasniegt līdz pieciem miljardiem eiro.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns piedalās Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijas vizītē ASV. Latvijas uzņēmēju delegācija kopā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) piedalās aizsardzības industrijas izstādē "AUSA Annual Meeting & Exposition", kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) konferencē "Spotlight Latvia".

Lietuvā pērn tika saražotas 9,718 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā 2024. gadā, paziņoja Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid".

Vietējā elektroenerģija nodrošināja 73% no kopējā patēriņa valstī, kas ir augstākais vietējās elektroenerģijas īpatsvars kopš 2009. gada, kad tika slēgta Ignalinas atomelektrostacija. 2024. gadā Lietuvā saražotā elektrība nodrošināja 59% valsts patēriņa.

Kopumā Lietuvā pērn tika patērētas 11,727 TWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk nekā 2024. gadā.

Elektrības ražošana no vēja, saules un citiem atjaunīgajiem resursiem pirmo reizi Lietuvas vēsturē veidoja pusi kopējās patērētās elektrības.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.