Algas būvniecībā varētu kāpt 

Nākamā gada vidū būvniecībā, kad sāksies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošana, kas paredzēta ļoti saspiestos termiņos, vairums DB aptaujāto uzņēmumu prognozē darbaspēka trūkumu, algu burbuli un kopējo būvniecības izmaksu kāpumu.

Rūta Kesnere, 02.5.2017

Foto: Zilgma Kukle/LETA

Daži uzņēmēji runā par viesstrādnieku piesaisti no Baltkrievijas un Ukrainas, bet citi lielāku uzsvaru liek uz emigrējušo strādnieku atgriešanos.

Jānorāda, ka darbaspēka piesaiste būvniecībai vienmēr ir bijusi problēma, jo tā ir lielā mērā sezonāla nozare, kad daudzi darbi nevar notikt ziemas periodā, un tas nozīmē, ka daudziem strādājošajiem šajā laikā darba nav, tāpat ir vērojamas nozīmīgas pieprasījuma svārstības. Jo Latvijas īpatnība atšķirībā, piemēram, no Skandināvijas ir tā, ka vairāk nekā puse būvniecības pasūtījumu nāk no publiskā – valsts un pašvaldību – sektora un notiek pārsvarā par ES struktūrfondu naudu. Tai apsīkstot, darbinieki no nozares aizplūst, bet, naudai pastiprināti ieplūstot, vērojams īslaicīgs un neilgtspējīgs pastiprināts pieprasījums pēc darbaspēka. Šis procesa nevienmērīgums, protams, atstāj negatīvu ietekmi uz vienmērīgu un stabilu darbinieku piesaisti un noturēšanu.

Pašreizējā situācija ir tāda, ka būvniekiem 2015. un 2016. gadā darba nebija, nozarē bija kritums par 20%. Daudzi strādājošie aizbrauca darbā uz ārzemēm. Pie pašreizējiem darbu apjomiem, kā atzīst uzņēmēji, ar palikušajiem darbiniekiem ir pietiekami, taču lielās bažas ir par laiku, kad sāksies ES projektu īstenošana un darbu apjoms varētu divkāršoties, ja ne pat trīskāršoties.

Visu rakstu Algas būvniecībā varētu kāpt lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.