Jaunākais izdevums

Šajā gadā vidējais algas pieaugums Latvijā būs 4,5%, savukārt nākamgad tās palielināsies par 5,5%, uzskata SEB bankas analītiķi.

Paredzams, ka algas un darba samaksa augs kopā ar darba tirgus situācijas uzlabošanos, kā arī augot ekonomikai. Algas augs arī valsts sektorā, tomēr tās aizvien notiks selektīvi un, ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Valsts un pašvaldību uzņēmumi atlaidīs jostas vaļā straujāk, kas varētu izraisīt straujāku algu kāpumu šajā segmentā.

Šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir sarucis no 13% līdz 11,4% otrajā ceturksnī, un prognozējams, ka turpinās sarukt, norāda eksperti. Tādējādi 2015. gadā tas samazināsies līdz 8,9%. Darbaspēka trūkums aktīvākajos reģionos Latvijā kļūs aizvien akūtāks, savukārt citos reģionos bezdarba līmenis saglabāsies augsts, uzskata eksperti.

Tas iezīmēs lielāku nepieciešamību pēc aktīvākas darbaspēka mobilitātes pasākumu ieviešanas.

Tāpat augs kvalificētu darbinieku trūkums, īpaši ražošanas, IT, mazumtirdzniecības un būvniecības uzņēmumos, norāda eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka, sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās, tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss, jaunākajā SEB Austrumeiropas ekonomikas apskatā norāda eksperti.

Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle ar atklātām kārtīm, kur likme – darbinieks

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare, 24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēja: Minimālā algas celšana ir ērts instruments, kā palielināt algas ierēdņiem

LETA, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas celšana no patlaban noteiktā 380 eiro apmēra šogad līdz 430 eiro ja no nākamā gada, par ko panākta vienošanās valdības koalīcijas partneru vidū, var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus, aģentūrai LETA sacīja Krāslavas apģērbu ražotājas SIA Nemo īpašniece un valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

Viņa pauda, ka minimālās algas likmes celšana būs graujoša. «Minimālās algas likmes pacelšana būs graujoša,» uzsvēra uzņēmēja, turpinot ar to, ka algas būs jāceļ visiem, taču pacēlumu neizjutīs tikai tie, kas strādā jomās, kur zemākā alga ir 500 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas, proti, banku sektors, IT sektors un citi pakalpojumi.

«Rūpniecība un citas darbaspēka ietilpīgās nozares dabūs cirtienu. Viena darbinieka izmaksas nākamgad palielināsies par 64 eiro mēnesī. Ja uzņēmumā strādā 100 darbinieki, tad tā izmaksas gadā palielināsies par 76 800 eiro. Tie, kuriem ir bagātas mātes[kompānijas] ārzemēs, varbūt par šādu summu neraudās, bet Latvijas kapitālam tas var būt arī iznīcinoši,» norādīja Zemdega-Grāpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No 1.jūnija – algas nodokļa grāmatiņa tikai elektroniskā formā

Lelde Petrāne, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa būs tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā – piecus gadus.

Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālās algas svira ekonomikā un politikā

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

Iecerētā minimālās algas palielināšana darba devējiem, kuriem ir šādas algas saņēmējs, ik mēnesi liks rēķināties ar 84,36 eiro lielu izmaksu pieaugumu, bet valstij tas radīs papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās.

Minimālās algas palielināšana no 2021. gada kardināli mainīs situāciju aptuveni 140 tūkstošiem cilvēku un valsts budžetā, iespējams, ienesīs teju 100 miljonus eiro.

Patlaban tiek plānota vērienīgākā minimālās algas celšana Latvijas vēsturē – par 70 eiro, tādēļ arī iespējamās sekas būtu vērtējamas kā visiespaidīgākās. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, Latvijā ir teju 18 tūkstoši minimālās algas saņēmēju un 118 tūkstoši cilvēku, kuru ienākumi 2020. gada septembrī bijuši mazāki par 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre: Minimālā alga tiek paaugstināta diezgan ievērojami, bet pašvaldībām būs skaidri spēles noteikumi

Natālija Poriete, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas kontekstā pašvaldībām ir izveidots ļoti labs kompensāciju mehānisms, un tām valsts garantē 19,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, intervijā norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, komentējot pašvaldību izteikumus pret plānoto minimālās algas paaugstināšanu no 380 līdz 430 eiro.

«Prognozes liecina, ka nodokļu reformas un prognozētās ekonomiskās izaugsmes rezultātā visās pašvaldībās būs nodokļu ieņēmumi, tāpēc tās tiks galā ar plānoto minimālās algas paaugstinājumu,» uzsvēra ministre.

Viņa atzina, ka minimālās algas paaugstināšana uzreiz par 50 eiro ir diezgan ievērojams solis, ņemot vērā, ka sākotnēji minimālo algu bija iecerēts paaugstināt vien līdz 390 eiro, taču tajā pašā laikā nodokļu reforma paredz, ka pēc tam, nākamo trīs gadu laikā minimālās algas līmenis nemainīsies, un uz to pašvaldības var paļauties. Pašvaldības var rēķināties uz to, ka katru gadu netiks diskutēts par minimālās algas paaugstināšanu. Tām būs skaidri spēles noteikumi, uzsvēra ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Minimālās algas celšana ierēdņu priekam

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālo algu valstī pakāpeniski ceļ, taču diemžēl tam paralēli nepieaug arī valsts iedzīvotāju labklājība

Minimālās algas celšanu politiķi parasti ieskaita savu labo darbu klāstā – tā arī nākamgad minimālā alga, salīdzinot ar šo brīdi, pieaugs par 10 eiro, sasniedzot 370 eiro «uz papīra». Tomēr, ja sīkāk papēta minimālās algas fenomenu, tad nākas secināt, ka priecāties plašākā sabiedrības kontekstā īpaši nav par ko.

Papētot strādājošo un minimālās algas saņēmēju skaita dinamiku, acīs duras kāds nepatīkams fakts – lai arī minimālā alga ik pa laikam nedaudz pieaug, diemžēl ievērojami pieaug arī minimālās algas saņēmēju skaits. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uz kuriem savā valdības ziņojumā atsaucās Labklājības ministrija, 369,99 eiro vai mazāku darba algu saņem teju 250 tūkstoši Latvijā strādājošo. No tā var izdarīt divus galvenos secinājumus: vismaz daļa no viņiem algu joprojām saņem «aploksnē», bet daļa Latvijas biznesu arī realitātē nespēj maksāt lielākas algas, jo to sniegtie pakalpojumi vai saražotie produkti diemžēl nav gana ienesīgi. Te nu mēs esam ar savu veiksmes stāstu un optimistiski zīmētām IKP pieauguma līknēm! Vai 10 eiro klāt pie minimālās bruto algas mazinās nabadzību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2.ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%.

Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 3,9% 

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba...

Lielo nozaru starpā algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu. Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6,0%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu.

Algas visstraujāk ir samazinājušās nozarē, kur tās jau iepriekš bija viszemākās – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, tur atalgojums ir samazinājies par 16,5%. Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās, kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šī gada 2.ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei.

Šogad krasi atšķiras algu pieaugums Baltijā. Lietuvā 2.ceturksnī vidējā alga auga par 8%, gan pateicoties mazākajam ekonomikas kritumam, gan minimālās algas celšanai šogad, kā arī dāsnajam valsts atbalstam ienākumiem, tātad arī patēriņam un nodarbinātībai, tai skaitā t.s. helikoptera naudai — papildus 200 eiro katra pensionāra kontā, neuzdodot liekus jautājumus. Kāpēc gan ne, ja tuvojas vēlēšanas? Igaunijā algas 2.ceturksnī gada griezumā auga par 1%, bet jāatzīmē, ka tur bija arī mazākais bezdarba pieaugums, par spīti lielākam tūrisma īpatsvaram ekonomikā, kas varētu būt skaidrojams ar izvēlētajiem valsts atbalsta instrumentiem. Mazinot atlaišanu zemo algu nozarēs tie arī mīkstināja ekonomikas struktūras izmaiņu augšupvērsto ietekmi uz algu līmeni.

Vidējo algu pieaugums Latvijā šogad ir piebremzējies, globālās krīzes ietekme būs jūtama arī nākamgad. Ja pērn vidējās algas palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%. Maijā algu kāpums noplaka līdz 2,5%, jau jūnijā tas bija 5,6%, bet gada 2.pusē varētu atkal piebremzēties epidēmijas otrā viļņa dēļ. Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros ES finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "RailBaltica", pieaugošas ES fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru – pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols uzskata, ka minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem, jo tā ne tikai rada papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās, bet arī var pozitīvi noskaņot vēlētājus, kuri strādā par minimālo algu.

Nodokļu eksperta aprēķins rāda, ka iecerētā minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro mēnesī darba devējam nozīmē izmaksu pieaugumu 84,36 eiro apmērā par strādājošo ar minimālo algu. “Situācijā, kad koronavīrusa pandēmijas mazināšanai noteiktie ierobežojumi ir izraisījuši ekonomisko krīzi, darbaspēka izmaksu paaugstināšana nav tas, kas būtu visvairāk vajadzīgs, jo tirgū var pārdot preces un pakalpojumus par to cenu, kāda tā ir,” uz jautājumu par to, vai pašreizējais brīdis būtu tas labākais laiks minimālās algas paaugstināšanai par 70 eiro, atbild A. Dābols.

Atgādinām, ka septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Uzzini, kāds ir vidējais atalgojums nozarē, kurā Tu strādā!

Žanete Hāka, 27.02.2017

Finanšu un apdrošināšanas darbības
Vidējā bruto darba samaksa 2016.gadā: 1819 eiro
Vidējā bruto darba samaksa 2015.gadā: 1745 eiro

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015. gadā (6,8 %).

2016. gadā vidējā neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 4,7 %.

Valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2016. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %.

2016. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 845 eiro, sabiedriskajā sektorā – 886 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 836 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 5,8 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 3,7 % un vispārējās valdības sektorā – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Publisko iepirkumu likuma grozījumu ēnas puse – Rīgas un ārvalstu kompāniju priekšrocības

Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Laikraksts: Augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja gribam pelnīt kā vidēji Eiropā, jāinvestē ražīgumā

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra» bija 926 eiro, kas ir par 7.9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem.

Neto alga jeb alga «uz rokas», auga nedaudz lēnāk, proti, par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija noēda daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.

Trīs galvenie faktori, kas noteica vidējās algas palielināšanos – silstošais darba tirgus, legalizācijas efekts un produktivitātes kāpums. Darba tirgus uzsilšana izpaužas pieaugošās darba devēju grūtībās atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Bezdarba līmenis Latvijā jau ir diezgan zems, ja salīdzinām ar vēsturi, un turpina samazināties. Uz vienu vakanci pērn vidēji bija vien pieci bezdarbnieki (mazāk bija vien «treknajos» gados). Šādos apstākļos, lai piesaistītu vai noturētu darbiniekus, darba devējiem par darbaspēku ir jāmaksā vairāk. Līdz ar aktīvāku darbu ēnu apkarošanas jomā daļa aplokšņu algu tiek legalizēta jeb maksāta oficiāli, kas statistikā parādās kā algas kāpums, lai gan patiesībā darba ņēmējs savā maciņā pieaugumu neizjūt. Vēl viens būtisks faktors, kas sekmēja algu izaugsmi, bija produktivitātes kāpums (ap 4%) – darbinieki vidēji bija ražīgāki un nopelnīja sev lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Labklājības ministrs: Tik strauja minimālās algas palielināšana šogad bija kļūda

LETA, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūda bija šogad tik strauji celt minimālo algu, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs ir pārliecināts, ka nākamgad minimālajai algai būtu jāpaliek nemainīgai - 360 eiro. Augulis skaidroja, ka šogad daudzi uzņēmēji samazinājuši darba laikus, lai nebūtu jāmaksā tik liela minimālā alga. Viņš arī minēja, ka sociālās aprūpes centros sociālais darbinieks labāk izvēlas strādāt par aprūpētāju, jo tādējādi var strādāt maiņu darbu un nopelnīt vairāk. Šādu situāciju nevar pieļaut, pārliecināts ministrs.

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi trīs priekšlikumus minimālās algas apmēram 2016.gadā - saglabāt to esošajā līmenī, palielināt to līdz 267 vai 375 eiro. Tomēr ministrs sliecas atbalstīt pašreizējās minimālās algas apmēra saglabāšanu arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slimnīcas satrauc minimālās algas paaugstināšana bez papildu līdzekļiem

Vēsma Lēvalde, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru