Ražošana

Alina piesaista sēklas investīciju 550 tūkstošu eiro apmērā

Anda Asere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Inovatīvu māla piedevu ražotājs Alina piesaistījis sēklas investīciju no vairākiem privātiem biznesa eņģeļiem, izveidojot biznesa eņģeļu sindikātu, kurā vadošie investori ir Džerijs Virts (Jerry Wirth) un Deivids Derouss (David DeRousse)

«Investīcijas mērķis ir finansēt demo ražotnes izveidi, kuras kopējā kapacitāte būs līdz 40 tonnām gadā, atbalstīt produkta pārdošanas aktivitātes, kā arī turpināt testēšanu un izpētes darbu ar potenciāliem klientiem,» teic Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece un vadītāja. Ierobežota apjoma demo ražotnes izveide esot īpaši svarīgs uzdevums, jo uzņēmums vēlas ražot savu produkciju, izmantojot ārpakalpojuma partnerus, bet tas nav iespējams, kamēr nav definēts un pilnībā pārbaudīts ražošanas process. Šī sēklas investīcija palīdzēs uzņēmumam ieiet Eiropas tirgū un izveidot partnerības, kas svarīgas biznesa mērogošanai nākotnē.

«Šis uzņēmumam ir bijis aktīvs gads un esam sasnieguši biznesa attīstībai svarīgus mērķus. Mūsu uzņēmuma attīstība nebija iespējama bez intelektuālā īpašuma aizsardzības. Šogad saņēmām apstiprinājumu, ka mūsu iesniegtais produkta patents ir novērtēts pozitīvi un nepastāv šķēršļu patentēšanai pasaules mērogā. Esam uzsākuši produkta virzīšanu tirgū, kas rezultējies noslēgtos līgumos ar vairāk nekā desmit krāsu ražotājiem Eiropā, kā rezultātā ir uzsākti testi par Alina produktu izmantošanu krāsu produktu ražošanā,» teic Dāvids Štēbelis, SIA Alina līdzīpašnieks. S.Kostjukova piebilst, ka uzņēmums ir ieguvis nozīmīgu atbalstu un finansējumu no Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centra, lai finansētu produkta izpēti un attīstību. Tāpat Alina šogad tika nominēta Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvai EIT Innovation awards, kas izceļ inovatīvus uzņēmumus ar mērķi mainīt nākotni. Tas ir augsts novērtējums ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. «Mēs esam uzlikuši Latviju uz inovāciju kartes – citu uzņēmumu no Latvijas šajā konkursā nebija,» saka S. Kostjukova.

Vaicāta par nākamā gada plāniem, S.Kostjukova teic, ka uzņēmums plāno visu uzmanību fokusēt uz klientiem, lai paātrinātu produkta ienākšanu Eiropas tirgos. Tas paredz darbus jaunu klientu piesaistīšanai, visu nepieciešamo produkta sertifikācijas veikšanu un testus. Šobrīd uzņēmumam ir veiksmīgas iestrādnes Vācijas un Dānijas tirgos, kuras 2018. gadā plānots pārvērst konkrētos sadarbības un tirdzniecības līgumos. Lai veicinātu produkta pārdošanu, izvirzīts mērķis nostiprināt partnerību ar nozares pētniecības organizācijām Eiropā un izvērst sadarbību ar Latvijas Universitāti, kas līdz šim ir sniegusi būtisku atbalstu produkta izstrādē un pētniecībā. «Pēc mūsu pieredzes, šādas partnerības ir kritiskas, lai veidotu uzņēmuma reputāciju un paātrinātu ienākšanu tirgū,» viņa norāda.

SIA Alina ražo māla piedevas būvmateriālu ražotājiem, ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiālu būtiski piesārņo iekštelpu vidi. Pasaules veselības organizācija ir atzinusi, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no toksiskā iekštelpu piesārņojuma. «Tas ir mūsu dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē,» saka S. Kostjukova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Latvijas Uzņēmējdarbības balvu kā gada labākais jaunuzņēmums saņēma zaļo tehnoloģiju uzņēmums Alina, kas attīsta un ražo antimikrobiālās piedevas krāsām un apdares materiāliem pēc bezatkritumu un resursus taupošas tehnoloģijas, informē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Andrejs Mēters.

Uz Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) balvu varēja pretendēt jaunuzņēmumi, kas izveidojošu inovatīvu produktu ar potenciālu mainīt savu industriju, un kuriem ir saikne ar Vāciju.

Pēc rūpīgas atlases, izvērtējot atbilstību vairākiem kritērijiem, starptautiska žūrija izvēlējās piecus finālistus – to vidū bija arī Castprint, kas piedāvā risinājumus kaulu lūzumu ārstēšanai atbilstoši 21. gadsimtam, izmantojot 3D tehnoloģijas; Cenos - inženiermodelēšanas platforma, kurā apvienoti dažādi atvērtā koda rīki; Mintos - globāla savstarpējo aizdevumu platforma un Squad Robotics, kas palīdz tīrīšanas tehnikas ražotājiem pārveidot jau eksistējošas manuāli vadāmas mašīnas par autonomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic par uzņēmuma viceprezidenti personāla vadības jautājumos iecēlusi Alīnu Roščinu, informē uzņēmums.

Alīna Roščina ir pieredzējusi profesionāle ar vairāk nekā deviņu gadu pieredzi personāla vadībā. Alīna Roščina ir ieguvusi bakalaura grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē, kā arī šobrīd viņa studē Rīgas Biznesa skolas MBA programmā. Alīna airBaltic strādā kopš 2011. gada un gadu laikā uzņēmumā ieņēmusi dažādus ar cilvēkresursu vadību saistītus amatus. Pēdējo pusotru gadu viņa bija vecākās viceprezidentes personāla vadības jautājumos vietniece, vadot darbinieku administrēšanas un personāla analītikas komandu. Papildus tam Alīna Roščina ir airBaltic pārstāve Latvijas Personāla vadīšanas asociācijā, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas–Latvijas Uzņēmējdarbības balvu, kas šogad pasniegta gada labākajam jaunuzņēmumam, ieguva zaļo tehnoloģiju uzņēmums Alina, kura valdes priekšsēdētāja ir Solvita Kostjukova. Jaunuzņēmums attīsta un ražo antimikrobiālās piedevas krāsām un apdares materiāliem pēc bezatkritumu un resursus taupošas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās investīcijas Latvijas jaunuzņēmumos 2017. gadā (miljonos eiro):

BitFury 24.85

Creamfinance 21.00

Atlas Dynamics 6.63

DoFinance 2.00

PolyLabs 1.00

DigiPulse 0.84

LightSpace Technologies 0.80

Alina 0.55

Sonarworks 0.50

Avots: Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija startin.LV

Investīcijas raksturo potenciālu

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID ģenerāldirektora amata konkursā uzvarējis Māris Skujiņš

Zane Atlāce - Bistere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu juvelierizstrādājumu tirgotāja SIA Grenardi biznesa attīstību un mērķu īstenošanai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, Luminor banka uzņēmumam piešķīrusi 1,5 miljonus eiro aizdevumu.

SIA Grenardi nodarbojas ar augstas klases juvelierizstrādājumu tirdzniecību. Ar ekskluzīvām tiesībām uzņēmums pārstāv vairākus labi pazīstamus un prestižus starptautiskus rotaslietu zīmolus. Grenardi ir izveidojis arī vairākus savus zīmolus, piemēram, klasisko briljantu kolekciju Due, rotaslietu kolekciju sadarbībā ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu VVF Rotājies Latvija, izsmalcinātu un mūsdienīgu zīmolu Lilly Spring, juvelierizstrādājumu kolekcijas bērniem u.c.

“Grenardi ir juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls Latvijā ar plašu piedāvājuma klāstu, ko nākotnē plānots vēl paplašināt. Uzņēmumam ir svarīgi saviem klientiem nodrošināt visaugstāko servisu. Ar bankas piešķirto finansējumu plānojam to vēl vairāk attīstīt, tajā skaitā tuvākajos gados atverot jaunas tirdzniecības vietas Rīgas centrā,” saka SIA Grenardi valdes locekle Alīna Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam konkursa komisija izvirzījusi bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu. M. Skujiņš no 2013. gada līdz 2016. gadam strādāja Latvijas Televīzijā par valdes locekli finanšu jautājumos. Iepriekš viņš bijis finanšu direktors SIA Energo Capital, valdes loceklis un finanšu direktors SIA Baltcom TV, valdes loceklis HVE Balt-Com Fiber AB, finanšu direktors un analītiķis SIA Alīna, valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis SIA Nordea Finance Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Biznesa vieta: Tilla un mežģīņu aleja

Kristīne Stepiņa, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai Rīgā ir kā nosēts ar kāzu saloniem, vienkopus pulcējušās vairāk nekā desmit tirgotavas.

Piedāvājums līgavām ir visnotaļ plašs – tērpu iespējams pieskaņot gan topošās sievas gaumei, gan maciņa biezumam. Laika gaitā saloni gan atvērti, gan aizvērti, daži kāzu tērpu biznesu sākušie uzņēmēji meklējuši laimi citviet, taču pēc kāda laika atgriezušies, jo Avota iela ir kā magnēts, kas pievelk ne tikai vietējās, bet arī ārvalstu līgavas. Lai piesaistītu pircējas, ar kleitām vien ir par maz, tirgotāji kāzu salonos ir uzbūruši romantisku gaisotni, piedāvājot krāšņu sajūtu buķeti – teju katrā salonā līgavas tiek cienātas ar dzirkstošo vīnu un saldumiem, dažviet gaisā virmo svaigi grieztu rožu aromāts.

Pirmais kāzu salons – Jūlija – Avotu ielā tika atvērts pirms divdesmit gadiem un ir pārdzīvojis daudzus laikabiedrus. To izveidoja SIA Aļkokodens, kas ir radījusi zīmolu Julia Bridal Fashion. Kāzu kleitas tiek šūdinātas uzņēmumam piederošajā ražotnē turpat netālu, Lāčplēša ielā. Pirms četriem gadiem kompānija paplašināja savu darbību un Avotu ielā atvēra vēl vienu kāzu salonu – Bonni. Šie divi gan telpu, gan piedāvātā sortimenta ziņā varētu būt lielākie līgavu kleitu tirgotāji – katrs salons iekārtots vairāk nekā 200 m2 plašās telpās, kurās ir piecas uzlaikošanas kabīnes un kas strādā septiņas dienas nedēļā. Kāzu salonu Jūlija un Bonni vadītājas vietniece Kristīne Zariņa stāsta, ka aptuveni 30% klientu ir ārzemnieces – galvenokārt no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina sievietes kļūt par pilotēm

Lelde Petrāne, 22.01.2020

Pirmie 12 "airBaltic Pilotu akadēmijas" studenti, kuri savas studijas sāka 2018. gada pavasarī, absolvējuši šo programmu

Foto avots: airBaltic

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība "Riga TechGirls" sadarbībā ar Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" interesentes iepazīstinās ar pilota profesiju, kā arī to, kā iegūt pilota profesijai nepieciešamo izglītību.

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina norāda: "Tradicionāli aviācijā, kā jau tehniskajā nozarē, bijis ļoti augsts nodarbināto vīriešu īpatsvars. Šodien 6% "airBaltic" pilotu ir sievietes, savukārt "airBaltic" Pilotu akadēmijā sieviešu īpatsvars starp visiem studentiem sasniedz 10%. Taču kā uzņēmums, kurš iestājas par ilgtspējīgu attīstību, mēs vēlamies mainīt gan sabiedrības uzskatus par noteiktām profesijām, gan arī ilgtermiņā palielināt sieviešu īpatsvaru pilotu profesijā, uzsverot daudzveidības nozīmi ikviena uzņēmuma, kā arī nozares izaugsmē un panākumos."

"Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone stāsta: "Latvijā ir īpaši attīstīta aviācijas un lidaparātu nozare, noteikti esam līderi Baltijas mērogā un šī joma ir ļoti aizraujoša, kā arī perspektīva. Tomēr sieviešu īpatsvars šajās nozarēs ir pavisam zems. Organizējot "Tehnoloģijas ir Gaisā" pasākumu, sazinājos arī ar vairākiem bezpilotu lidaparātu, tā saukto dronu, uzņēmumiem un vairākos no tiem nestrādā neviena sieviete. Ar "Riga TechGirls" pasākumiem vēlamies iedvesmot meitenes un sievietes iesaistīties tehnoloģiju jomās, kurās tradicionāli ir vairāk vīriešu. Aviācija un lidaparāti noteikti ir viena no šīm jomām!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic mainījusi tās formastērpu noteikumus, atvieglojot noteikumus lidmašīnu apkalpes locekļiem, pilotiem un virszemes apkalpošanas darbiniekiem. Tagad pieņemama ir lielākā daļa tetovējumu, frizūru un pīrsingu, un tie var palikt redzami arī tiešo darba pienākumu pildīšanas laikā.

“Līdz šim mēs piemērojām tādus pašus noteikumus kā lielākā daļa lidsabiedrību – tetovējumi bija atļauti tikai tad, ja tos ir iespējams viegli paslēpt zem apkalpes standarta formastērpa. Tagad esam ievērojami mīkstinājuši šos noteikumus, ļaujot mūsu darbiniekiem demonstrēt savu individualitāti ar saviem tetovējumiem, frizūrām vai pīrsingiem, ja viņi tā vēlas,” teic Alīna Aronberga, airBaltic vecākā viceprezidente personāla vadības jautājumos.

Lai kļūtu par lidmašīnu apkalpes locekli, airBaltic kandidātiem piedāvā apmaksātas astoņas nedēļas ilgas apmācības. Kandidātam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam ar vidējās izglītības atestātu, kā arī labām latviešu un angļu valodu zināšanām. Apkalpes loceklim ir jābūt draudzīgai, pozitīvai un izaicinājumiem gatavai personībai. Kakla, sejas un galvas, kā arī potenciāli aizvainojošiem tetovējumiem pienākumu pildīšanas laikā ir jābūt aizsegtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru