Jaunākais izdevums

Mantrausība mēdz novest pie sliktākiem investīciju lēmumiem

Dažkārt alkatība finanšu pasaulē tiek pielīdzināta progresa dzinulim. Nestatoties uz to, ka pārsvarā daudzās kultūrās šī iezīme tiek saistīta ar negatīvām emocijām, bieži vien tiek runāts, ka patiesībā mīlestība pret naudu ir laba ekonomikai un palīdz bīdīt brīvā tirgus neredzamo roku. Proti, cenšoties apmierināt savas egoistiskās tieksmes, katrs indivīds netieši dod labumu sabiedrībai. Šādu nostāju atbalstīja arī slavenās filmas «Volstrīta» varonis Gordons Geko, kas, sevi aizstāvot, norādīja, ka «alkatība – tas ir labi» (greed is good).

Financial Times gan atklāj pretējo – investoru psiholoģijas pētījumi liecinot, ka alkatībai tomēr pārsvarā ir negatīvs iespaids uz to, cik labs investors esi.

Šādi secinājumi balstīti uz State Street’s Centre for Applied Research jaunāko pētījumu, kas atklāj, ka alkatībai (mīlestībai pret naudu tikai tās vajadzības dēļ, nevis lai piepildītu kādus mērķus) mēdz būt drīzāk pat visai negatīva ietekme uz kādas personas bagātību.

Interesanti, ka minētā pētījuma rezultāti bija visai viennozīmīgi – jo izteiktāk kādam bijusi emocionāla pieķeršanās naudai, jo lielāka iespējamība, ka persona lietās, kurās iesaistīta nauda, pieļaus kļūdas. Tiek norādīts, ka alkatīgas personas veselu tām piemītošo aizspriedumu kopums galu galā noved pie sliktiem lēmumiem. Bieži vien pie kļūdām šādus ieguldītājus novedot skopums un mantrausība.

Visu rakstu Alkatība var iezāģēt lasiet 25. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atziņas, ka priekšvēlēšanu vārdi vēlāk var neatbilst darbiem, kā arī fakts, ka demokrātiskas valsts virzība nav tikai prezidenta rokās, ļāvušas pasaules finanšu tirgiem atgūties no bažām par gaidāmo finanšu aktīvu izpārdošanu

Finanšu tirgus pārsvarā regulē divi spēki – alkatība un bailes, virsroku gūst tas, kuram ir piemērotākais ziņu fons. Līdz ar to nekāds brīnums nebija arī vairāk nekā 10% vērtais Meksikas peso kritums pret ASV dolāru saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekšējām runām par Latīņamerikas nelegālo imigrantu deportācijām un nepieciešamību būvēt sienu uz ASV robežas, kā arī Ziemeļamerikas valstu tirdzniecības attiecību pārskatīšanu. Tiesa, investoru nedrošība izpaudās ne tikai attiecībā uz ASV dienvidu kaimiņvalsts nacionāls valūtas drošību, bet arī citur pasaulē, spēcīgākajai reakcijai parādoties Klusā okeāna reģiona fondu tirgos, piemēram, Japānas akciju tirgus indeksam Nikkei 225 dienā, kad kļuva redzams aizvien izteiktākais Trampa pārsvars pār Klintoni, zaudējot vairāk nekā 5% vērtības, savukārt rīta agrumā ASV tika lēsts pat 700 punktu vērts indeksa Dow Jones kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rītdiena sākas jau šodien

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads jau ir pie durvīm, taču uz to, ko tas nesīs, uzņēmēji raugās ar bažām un neziņu. Pamats šādai piesardzībai ir gan ārējos tirgos, gan valsts iekšpolitikā. Ja ārējiem apstākļiem mēs varam tikai censties pēc iespējas labāk pielāgoties, tad iekšējie notikumi šobrīd iezīmē tādu pārmaiņu kvantumu un reformu murskuli, kāds Latvijā nav bijis kopš 90. gadu sākuma.

Viena no visaptverošākajām reformām, kas nākamgad skars Latvijas uzņēmējdarbības vidi, būs nodokļu reforma. Piedāvāto izmaiņu ir daudz, piemēram, ir būtiski izmainīts uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā maksāšanas nosacījumi, kas noteikti mainīs gan investīciju vidi Latvijā, gan uzņēmēju skatu uz rītdienu, izvērtējot to, kurā valstī viņiem nodarboties ar biznesu. Fundamentāli ir reformēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieviešot trīs likmes un faktiski to diferencējot. Neticami, bet pēc daudzu gadu «nevarēšanas» Latvijas augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra tomēr būs samazināts PVN. Nodokļu izmaiņas iet komplektā ar veselības aprūpes nozares reformu, kuras ietvaros vēl daudzas lietas nav līdz galam skaidras, piemēram, e-veselības ieviešana un obligātā veselības apdrošināšana. Tas viss vēl papildinās ar izglītības jomas reformu, elektrības OIK reformu un kopumā ļauj secināt, ka Latvijas simtgades jubilejas gads garlaicīgs nebūs. Savu artavu tam noteikti pievienos arī 2018. gada Saeimas vēlēšanas - jau tagad uz Latvijas politiskās skatuves varam novērot dažādas enerģiskas kustības gan līdzšinējās līderpartijās, gan mazākajos jaunpienācējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un nevis statusu, piepildījumu, misiju, vīziju vai atbalstošu komandu

Pirms kāda laika pat pretendentam uz apkopēja/apkopējas amatu bija jānosūta motivācijas vēstule. Nekādā veidā nenoniecinot šī ļoti lietderīgā darba darītājus, taču – ko gan citu tādā vēstulē var ierakstīt kā «nopelnīt naudu, lai apmaksātu rēķinus». Var jau būt, ka kādam nelielam procentam dikti patīk tīrība, bet pat tad komplektā ar naudu. Un, ja būsim godīgi, tad šādi «apkopēji» mēs esam lielākā daļa. Precīzāk – 52%, kā to apliecina personālvadības programmatūras nodrošinātāju ADP aptauja People Unboxed. Tās ietvaros tika aptaujāti 2500 Eiropas darba ņēmēju piecās valstīs, kur viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par motivāciju, darba un personiskās dzīves līdzsvaru un apmierinājumu darbā. Starp šīm valstīm gan nebija Latvijas, bet diezin vai mēs ļoti atšķiramies no vāciešiem, itāļiem, britiem, holandiešiem vai vāciešiem, un, iespējams, nauda mums ir pat lielāka prioritāte nekā «treknajās» valstīs. Turklāt šādās aptaujās, protams, jāņem vērā tā sauktais «privātās dzīves paradokss», kad ir tendence atbildēt tā, kā tiek uzskatīts par sociāli vispieņemamāko, nevis tā, kā patiesībā ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem galvu vienmēr jauks emocijas. Viens ir apzināties, ka vari iekrist emocionālos savas domāšanas slazdos, bet pilnīgi kas cits – reāli no tiem arī izvairīties. Šajā ziņā var citēt slavenā boksera Maika Taisona teicienu: «Visiem ir plāns līdz brīdim, kad tie dabū pa seju.»

Mēdz teikt, ka tendences Volstrītā nosaka bailes un alkatība. Proti, tirdzniecība ir emocionāla, kas nozīmē, ka liela daļa investoru laikos, kad cenas kāpj, ir pārāk pašpārliecināti un uzņemas pārlieku lielus riskus. Savukārt, plaukstot pirmajām problēmām, daudzi kapitulē un aktīvi mēģina ierobežot zaudējumus. Tiek arī norādīts, ka esam bioloģiski programmēti tā, lai savstarpēji nesaistītā informācijā mēģinātu saskatīt kādas dziļākas sakritības.

Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron’s raksta, ka vērtspapīru tirdzniecības uzņēmumiem ir augoša interese par tādiem speciālistiem, kas palīdz citiem saprast to, kā to emocijas ietekmē investīciju lēmumus, un palīdz mazināt krišanu dažādos ar emocijām saistītos domāšanas slazdos. Tiek norādīts - bieži tas ietver tehnoloģiju iesaistīšanu, kuras analizē vēsturiskos tirdzniecības datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pāvests Ziemassvētku vakarā kritizē cilvēces «negausīgo alkatību»

LETA--DPA, 25.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

ASV kredītvēsturu aģentūra Equifax par klientu datu noplūšanu maksās līdz 700 miljoniem dolāru

LETA/AFP, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kredītvēsturu aģentūra «Equifax» ir vienojusies par izlīgumu, ka maksās līdz 700 miljonus dolāru (624 miljonu eiro) par datu noplūšanu, kas skāra nepilnus 150 miljonus klientu, pirmdien paziņoja regulatori.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un štata regulatori paziņoja par visu laiku lielāko sodu kādai kompānijai par datu noplūšanu, kad hakeru rokās nonākuši miljoniem cilvēku vārdi, dzimšanas dati un sociālās apdrošināšanas numuri.

«Kompānijas, kas gūst peļņu no personas datu informācijas, ir īpaši atbildīgas par šādu datu aizsardzību un drošību,» sacīja FTC priekšsēdētājs Džo Simonss.

««Equifax» neveica pamatpasākumus, kas būtu novērsuši datu noplūdi, kas skāra apmēram 147 miljonus klientu,» viņš atzina, paziņojot par vienošanos starp kompāniju un regulatoriem.

Vienošanās vēl jāapstiprina tiesā. Tā paredz, ka vismaz 300 miljoni dolāru no šīs summas tiks izmaksāti cietušajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Agrākie līderi zaudējuši, bet iepriekšējie zaudētāji uzvarējuši

Jānis Šķupelis, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad labi gājis investoriem, kuri izpārdevuši tos finanšu aktīvus, kuriem cena visstraujāk palielinājās šā gada pirmajā pusē, un tajā brīdī uzpirkuši tādus finanšu aktīvus, kuriem cena minētajā periodā bija sarukusi viskrasāk, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šā gada jūnija beigām izcilu sniegumu demonstrēja, piemēram, ASV telekomunikāciju sektora uzņēmumu akcijas (šī sektora akciju vērtība gada pirmajā pusē pieauga par 22%), kuru cena kopš vasaras pirmā mēneša beigām ir sarukusi par 10%. Tāpat līdzīga dinamika bijusi ASV komunālo pakalpojumu sektora vērtspapīriem. Arī, piemēram, ASV Consumer Staples (mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji) sektora uzņēmumu akciju indeksa vērtība gada pirmajā pusē palielinājās par 9%, lai gan kopš jūnija tā ir sarukusi par 5%. Līdzīgi ir bijis arī nekustamā īpašuma kompānijām – to cena pirmajā pusgadā pieauga par 9%, bet kopš jūnija beigām tā ir sarukusi par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar izglītojošu akciju informēs par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 17. oktobrī, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzsāk izglītojošu akciju «Zini naudas li(ī)kumus!», lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, un pareizo rīcību dažādās situācijās.

Akcijas digitālajā spēlē var pārbaudīt zināšanas par biežākajiem riskiem gan uzņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai.

FID priekšniece Ilze Znotiņa: «Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt «sarkanos karogus» un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus. Digitālā spēle un citas mūsu aktivitātes ir pirmie soļi, ko Finanšu izlūkošanas dienests sper, lai vairotu izpratni un veicinātu neiecietību pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Latvijas finanšu sistēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru