Mežsaimniecība

Alksnis var dot labu peļņu

Māris Ķirsons, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Daudzu mežsaimnieku ilgstoši nīdētās «nezāles» – baltalkšņa – audzēšana ar nelieliem izdevumiem un mazu risku, spēj ģenerēt salīdzooši augstus ienākumus mežu īpašniekiem.

Baltalksnis salīdzinājumā ar bērzu – un, vēl jo vairāk egli un priedi – tiek uzskatīts par nevērtīgu koksni, kuru nav vērts audzēt, jo no tā neko vairāk par malku un dažiem taras klučiem nevarot iegūt, tomēr vairāki mežu īpašnieki šo stereotipu ir apgāzuši un pierāda pretējo.

«Jā, Latvijā šobrīd, izņemot taras materiālu ražošanu, cita baltalkšņu kokapstrāde nepastāv, tomēr ik gadu arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes, un līdz ar to aug arī tās cena,» situāciju skaidro viens no mežu īpašniekiem, Madars Kalniņš, kurš alkšņus kopā ar bērziem un eglēm audzē jau vairāku simtu ha platībā. Viņš atzīst, ka ik gadu ekspluatācijā tiek nodoti uzņēmumi, kuri patērē dedzināmo koksni un līdz ar to mežu īpašniekiem pieaug pieprasījums pēc šī produkta.

«Neaudzēju baltalksni kā vienīgo kultūru, un tā nebūt nav koku suga, kuru audzēju speciāli. Baltalkšņi labi aug bijušajās lauksaimniecības zemēs, kuras šobrīd nav izmantotas, un šīs zemes ir dabīgi apmežojušas ar šo koku pioniersugu. Ir arī vietas, kurās pati daba rāda, ka baltalksnis tur aug: tur, lai ieaudzētu egli vai bērzu, ir jāpieliek ne vien ļoti daudz pūļu, bet arī jāiztērē ļoti daudz naudas,» savu pieredzi rāda M. Kalniņš. Savulaik viņš, iegūstot baltalkšņu audzes, tās īpaši augstu nevērtējis un centies tās aizstāt ar vērtīgākām egļu un vēlāk arī bērzu audzēm, tomēr vēlamās koku sugas stādiņi nav īsti gribējuši augt. Tiesa gan, meža īpašnieka mērķis ir tā dēvētās mistraudzes, kur baltalkņi aug kopā ar eglēm vai bērziem.

M. Kalniņš atceras, ka savulaik, nocērtot kolhoza laikos izkopto baltalkšņu audzi, secinājis – teju 70% ir bijuši taras kluči un salīdzinoši maz malkas. Šis fakts, kā arī šīs koku sugas ātraudzīgums, jo no tās ražu var iegūt jau pēc 25 gadiem, turklāt ar ļoti minimāliem ieguldījumiem un mazu postījumu risku, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc dedzināmās koksnes baltalkšņu audzēšanu padarot par rentablu pasākumu.

«Ražu no baltalkšņu audzes var iegūt pēc 25 gadiem, – bērzam pēc divreiz ilgāka laika, eglei pēc trīsreiz garāka termiņa, tatad, lai arī ienākums (Ls/ha) no baltalkšņiem būs mazāks nekā no bērza vai egles, tomēr tas būs ievērojami ātrāk, un es vēl pagūstu baudīt sava darba augļus,» skaidro M. Kalniņš. Viņš uzsver, ka ātrāka aprite ļauj kompensēt mazākus ienākumus. Svarīgs ir arī fakts, ka atjaunošanās ar baltalksni notiek dabiski (bez mākslīgās atjaunošanas) un meža īpašnieka izdevumi ir tikai kopšana. «Baltalksni īpaši «nemīl» kukaiņi un grauzēji, kā arī citi meža dzīvnieki, tāpēc šī koku suga nav jāapstrādā ar aizsarglīdzekļiem,» vēl vienu šīs sugas priekšrocību min M. Kalniņš. Jāņem vērā arī nelielās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Izmanto koka suvenīru vilkmi

Māris Ķirsons, 05.12.2017

Anda Miķelsone un Ēriks Miķelsons, SIA Kreder factory īpašnieki


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Pēta betulīna ražošanu no bērza mizas

Māris Ķirsons, 02.10.2017

AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs (no labās), AS Latvijas Finieris investīciju projektu vadītājs Kristaps Stankus

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Yaris izaicina Corolla? 
Nē! Tikai labās pieredzes pārņemšana


Guntars Gūte, 19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mainīta BDC Mežs valde

Žanete Hāka, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas BDC Mežs valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu atstājusi Santa Ungure, viņas vietā amatā stājies Tehnisko pētījumu institūta un Baltic Yachts Industry īpašnieks Raivis Polis.

Neilgi pirms valdes maiņas notikušas izmaiņas arī BDC Mežs īpašnieku sarakstā. Par uzņēmuma īpašnieku šī gada 22. septembrī kļuvis Austris Polis, kurš, kā liecina Lursoft dati, ir RP Invest īpašnieks un 33,33% kapitāldaļu turētājs uzņēmumā Riga Print. Jāatzīst gan A.Polis vai viņam piederošais RP Invest SIA BDC Mežs īpašnieku sarakstā figurē jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā.

BDC Mežs nodarbojas ar mežizstrādes pakalpojumiem un kokmateriālu tirdzniecību. Uzņēmumam reģistrētas struktūrvienības Limbažos un Gulbenē. BDC Mežs gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma neto apgrozījums pērn sasniedzis 5,956 miljonus eiro, kas ir par 17,29% vairāk nekā iepriekš. Apgrozījuma pieaugumu uzņēmuma vadība skaidro saimnieciskās darbības attīstīšanu mežistrādes virzienā – tās īpatsvars neto apgrozījumā sasniedz 17,93%. Finanšu gada peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 70,488 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts no savas puses varētu atbalstīt jaunās ģimenes, veicot daļu no pirmās iemaksas, iegādājoties pirmo mājokli, konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V). Demogrāfs Ilmārs Mežs šādu ideju vērtē kā sen gaidītu un vajadzīgu.

«Hipotekārās kreditēšanas tirgus pagaidām attīstās diezgan lēni, jo gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji vēl ir piesardzīgi, nogaida, kā attīstīsies situācija eirozonā un Latvijā,» sacīja Vilks.

Finanšu ministrs norādīja, ka viens no risinājumiem, ko valsts varētu piedāvāt gan demogrāfijas politikas atbalstam, gan arī hipotekārās kreditēšanas veicināšanai, būtu dalīta valsts un iedzīvotāju līdzdalība pirmajā iemaksā, jaunajām ģimenēm iegādājoties pirmo mājokli.

«Par iespējamiem risinājuma mehānismiem vēl būtu jārunā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, taču šāda iespēja ir diezgan reāla. Ne par konkrētām valsts līdzdalības summām, ne ko citu patlaban vēl nevaru runāt, taču patlaban ir laiks, kad valstij jāizstrādā un jāievieš mehānisms jauno ģimeņu atbalstam,» sacīja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc dzimušo skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dzimušo bērnu skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja demogrāfs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārstāvniecības Latvija vadītājs Ilmārs Mežs.

Mežs norādīja, ka pēdējos piecos gados valsts ieguldījusi vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti ir strauji pieaudzis - no 1,3 uz 1,7 bērniem.

Vienlaikus sliktā ziņa ir tā, ka jauno cilvēku paliek arvien mazāk, uzsvēra demogrāfs. Viņš norādīja, ka patlaban par māmiņām kļūst 1990.gadu sākumā dzimušas sievietes, kuras «pašas piedzima uz pusi mazākā skaitā».

Naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi»

«Diemžēl esam sniega lavīnas periodā. Tuvākās vienas paaudzes laikā būtu utopiski cerēt, ka [cilvēku skaits] nesamazināsies,» sacīja Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka Latvijā ir izveidota pietiekami laba «māmiņalgu» sistēma, kā arī naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi». Vienlaikus joprojām trūkst vietu bērnudārzos, īpaši Rīgā. Šis jautājums ir būtisks arī remigrācijas kontekstā, uzsvēra Mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Demogrāfs: augot Latvijas labklājībai, valstī ieplūdīs arvien vairāk bēgļu

Dienas Bizness, 30.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patīk vai nē – pieaugot Latvijas labklājībai, pieaugs cilvēku skaits, kuri vēlēsies dalīties ar mums šajā labklājībā,» intervijā Latvijas Radio pauda ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Tāpat patvēruma meklētāju skaita kāpumu Eiropā ietekmēs karš Sīrijā, kas Eiropai ģeogrāfiski ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Afganistāna, kurā arī notiek nemieri. Iespējams, ka arī Latvijai Eiropas solidarizācijas vārdā vajadzēs uzņemt dažus bēgļus, uzskata I. Mežs, skaidrojot, ka Eiropā ir ierasts, ja kādā valstī ir pārāk daudz bēgļu, tad citas valstis uzņem daļu no tiem.

«Iedomājamies, ka 4000 baltkrievu bēgļu ir šķērsojuši Daugavpils un Krāslavas novadu robežu un klīst kaut kur pa Latgales viensētām. Tad Latvijai būs ļoti izdevīgi atcerēties par Eiropas solidaritāti, kas nosaka, ja kādai valstij uz tās valsts budžetu ir kritis pārmērīgs slogs kaut vai uz laiku viņus izmitināt, tad pārējām Eiropas valstīm ir jāpalīdz,» atgādina demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Demogrāfs: var gaidīt daudzbērnu ģimeņu skaita pieauguma turpinājumu

Dienas Bizness, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,» uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.

Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.

«Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,» norāda demogrāfijas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzimstība pašreizējā valsts politikā neuzlabosies, un Latvija šobrīd ietaupa uz savām jaunajām ģimenēm, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.

Šobrīd Latvijai vissvarīgāk ir domāt par to, kā palīdzēt ģimenēm būt drošām, ka tās pasaulē var laist otro un trešo bērnu. Pirmo bērnu pat visdrūmākajos laikos ģimenes laiž pasaulē, pauda I. Mežs.

Viens no soļiem, kā atbalstīt daudzbērnu ģimenes, būtu brīvpusdienu ieviešana skolās, uzskata I. Mežs, norādot, ka pašlaik Latvijai nav citu iespēju, kā vien atbalstīt jaunās ģimenes, ja tā vēlas risināt demogrāfisko situāciju.

Igaunijā valsts ģimenei maksā 54 latus par katru bērnu ik mēnesi, sākot ar trešo bērnu, mudinot iedzīvotājus kuplināt savu ģimeni, demogrāfs min kaimiņvalstu piemēru.

Db.lv jau informēja, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā dzimuši 13 640 bērni, kas ir par 150 bērniem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Visvairāk bērnu (1970) dzimis jūlijā. Janvārī pasaulē nākuši 1730 bērni, februārī – 1450, martā – 1530, aprīlī – 1820, maijā – 1680, jūnijā – 1600, bet augustā – 1860. Minētajā laika posmā Latvijā miruši 19 620 cilvēki. Lielākais mirušo skaits (3110) bijis janvārī. Februārī miruši 2600 cilvēki, martā – 2520, aprīlī – 2740, maijā – 2320, jūnijā – 1990, jūlijā – 2250, bet augustā – 2090. Gada pirmajos astoņos mēnešos mūžībā aizgājušo skaits bijis arī par 317 cilvēkiem lielāks nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Septembra sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,011 miljoni iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfijas ziņā ir jāspiež pedālis grīdā un nevar aizbildināties ar eiro ieviešanu. «Nevaram visu mērīt IKP un sabalansētā budžetā».

Tā par joprojām sasāpējušo demogrāfijas jautājumu izsakās demogrāfs Ilmārs Mežs, norādot, ka kopumā jautājums šajā gadījumā neesot par naudu, bet gan par prioritātēm. «Nav jautājums par pašvaldības bagātību vai nabadzību, bet ir jautājums par pašvaldību prioritātēm,» tā Mežs.

Par piemēru demogrāfs min bērnudārzu problēmu Rīgā, kur joprojām daudzām ģimenēm nav iespējams savus bērnus vest uz pašvaldības bērnudārziem, kamēr tajā pat laikā tiek attīstīti visādi vairāk un mazāk dārgi projekti.

Tikmēr nabadzīgākas pašvaldības Latvijā tomēr spēj atrast iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem bērnudārzus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ieguldījumiem demogrāfijas jomā ir izšķirīga nozīme. Vairākas aptaujas liecina, ka ģimenes Latvijā vēlas vairāk par vienu bērnu, un šāda tendence ir arī citās valstīs, tomēr citur netiek īstenota «bezbērnu politika» un «valsts nesoda iedzīvotājus par bērniem», savu viedokli pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš uzskata, ka ierobežojumu samazinājums vecāku, paternitātes un maternitātes pabalsta apmērā iespaido situāciju, taču būtu naivi sagaidīt būtisku dzimstības pieaugumu pēc šī soļa.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš noteiktie pabalstu griesti nav bijuši taisnīgi, līdz ar to ierobežojumu samazinājums ir šādas netaisnības daļējā likvidācija. Latvijā vajadzība pēc bērniem ir tik liela, ka šādus mazus soļus situācijas uzlabošanai būtu jāveic katru dienu, nevis reizi vairākos mēnešos, uzskata Mežs.

Demogrāfs arī pauda viedokli, ka šogad budžeta grozījumos valdība nav parādījusi, ka demogrāfija ir tās galvenā prioritāte. Tomēr Mežs pozitīvi vērtēja to, ka Labklājības ministrija «beidzot sadūšojusies» lūgt valdības atbalstu iecerei diferencēt ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, tomēr tas esot bijis jāizdara daudz agrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Laikraksts: Darba devēji var gatavoties speciālistu trūkumam

Dienas Bizness, 04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ik gadu sarūk skolēnu skaits, un valsts politika, pēc speciālistu teiktā, neveicina demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos. Tādējādi drīzumā darba devēji var gatavoties pamatīgam speciālistu trūkumam, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Kopš 2000. gada skolēnu skaits ir sarucis par aptuveni 145 tūkstošiem. Šogad valstī mācījās 200,7 tūkstoši skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Tādējādi mazāk ir gan 12. klašu beidzēju, gan speciālistu.

Piemēram, astoņdesmito gadu vidū dzima apmēram 40 tūkst. bērnu gadā, savukārt deviņdesmitajos gados, kad dzimstības rādītāji bija sevišķi zemi, jaundzimušo skaits gadā samazinājās līdz 20 tūkstošiem, līdz ar to tuvākajos gados pamatīgi saruks studējošo skaits, tāpat mazāks būs arī potenciālo vecāku skaits, stāsta demogrāfs Ilmārs Mežs.

Patlaban gan vērojams neliels dzimstības pieaugums, taču tas nesasniedz mirstības pieaugumu, uzsver I. Mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Demogrāfs: lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būtu laimīgi dzīvot Latvijas nabadzīgākā cilvēka situācijā

Lelde Petrāne, 17.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kāpēc latvieši ir tik ļoti neapmierināti ar sevi un savu valsti? Tāpēc, ka mēs vienmēr gribam līdzināties pasaules pašiem veiksmīgākajiem - skandināviem. Pašai, pašai, pašai pasaules spicei!» intervijā izdevumam Sestdiena norādījis demogrāfs Ilmārs Mežs.

«Bet mēs nekādā gadījumā negribam salīdzināt sevi ar Ukrainu vai Baltkrieviju. Par Āfriku, Ķīnu un Indiju mums nav nekādas nojēgas un tā tālāk. Pat ar Krieviju mēs sevi negribam salīdzināt. Un tāpēc rodas visi muļķīgie mazvērtības kompleksi. Lai gan pēc taisnības jau esam tajā bagātnieku pulciņā, tikai lejasgalā. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būtu laimīgi, ja varētu dzīvot Latvijas nabadzīgākā cilvēka situācijā. Tāpēc pareizi būtu teikt, ka laiki mums ir pat labi - tādi paši kā parasti,» skaidrojis I. Mežs.

«Lielais imigrācijas vilnis, kas mums draud, ja turpināsim ignorēt demogrāfisko situāciju Latvijā, būs tik masveidīgs, ka pēc divām trim paaudzēm runāt par latviešu valodas saglabāšanos nebūs vairs nozīmīgi, tas iedzīvotāju vairākumu vairs neinteresēs,» brīdina demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāapzinās, ka arī šogad būs vismaz 10 tūkstoši, varbūt pat 15 vai 20 tūkstoši cilvēku, kuri pametīs Latviju, lai pārceltos uz labāku dzīvi citā valstī. To prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs, vēsta laikraksts Diena.

Izceļotāju skaits no Latvijas īpaši uz Eiropas Savienības dalībvalstīm turpina pieaugt, liecina arī Ārlietu ministrijas (ĀM) dati. Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem vairāk nekā 200 000 no Latvijas izbraukuši pēdējo desmit gadu laikā. Atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, plānots sniegt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā izstrādāto un 2013. gada 30. jūlijā valdībā pieņemto reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016. gadam. EM «iedarbināts», plāns reāli funkcionē jau pusgadu, norāda laikraksts.

«Nevaram sagaidīt, ka reemigrācijas plāna ietvaros atbraucēju skaits būs daudzi tūkstoši. Turklāt mēs nekad arī neuzzināsim, cik daudzi no tiem, kuri pērn atgriezās Latvijā, to darīja reemigrācijas plāna iespaidā,» sacījis Mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mežos netiek galā ar atkritumiem

Dienas Bizness, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmala kā Latvijas slavenākā kūrortpilsēta ietver arī teritoriju pāri dzelzceļam, kurā mežs pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Ar šīs zaļās zonas sakopšanu daudzviet rodas sarežģījumi privātīpašniekiem, kam nākas cīnīties ar to vietējo iedzīvotāju paradumiem, kuri mežu uztver kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi, raksta laikraksts Diena.

«No vecākiem mantoto 8000 kvadrātmetru lielo meža platību atguvu XX gadsimta 90. gadu vidū. Manā rīcībā nonāca mežs bez apbūves tiesībām, kurā jau tolaik apkārtējie iedzīvotāji bija ierīkojuši izgāztuvi. Te tika izmesti ne tikai sadzīves atkritumi - mēbeles, stikla tara -, bet arī būvgruži, nolietota sadzīves tehnika - ledusskapji un klozetpodi,» stāsta Jūrmalas iedzīvotājs Jānis (vārds mainīts - red.). Gadiem ilgi viņš pūlējies iztīrīt savu īpašumu, tomēr joprojām, regulāri apmeklējot savu īpašumu, atrod atkritumu «slēptuves». Tuvāko māju saimnieki vasarā te izber nopļauto zāli, rudenī - savāktās lapas un zarus, bet daži šeit novada pat kanalizācijas saturu. «Apzinos savu atbildību par teritorijas uzturēšanu kārtībā. Man ir ieteikts privātīpašumu iežogot, taču skaidrs, ka žogs, visticamāk, drīz tiks nozagts vai sapostīts. Nezinu, kā lai rod risinājumu, jo pie rokas nevienu pieķert nav izdevies. Varas iestādes atbild, ka tā ir mana problēma,» sūdzas jūrmalnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Gobzems: 8 latu ģimenes pabalsts ir dzērāju un nabagu domāšanas veicināšanas pabalsts

Žanete Hāka, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes valsts pabalsts astoņu latu apmērā ir dzērāju un nabagu domāšanas veicināšanas pabalsts, uzskata zvērināts advokāts Aldis Gobzems, piebilstot, ka šāds pabalsts neveicina pilnīgi neko, tostarp arī neuzlabo katastrofālo demogrāfisko situāciju, raksta Diena.lv

Kā risinājumu A. Gobzems iesaka katrai ģimenei, kurā piedzimst bērns, dot ievērojamas nodokļu atlaides, nevis maksāt pabalstus. Piemēram, ja ģimenē ir viens bērns - ģimenes ienākumi līdz, teiksim, 350 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem. Ja ģimenē ir divi bērni - ģimenes ienākumi līdz 700 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, ģimenes ienākumi līdz 1000 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem.

Tas drīzāk motivēs laist pasaulē bērnus, veicinās vēlmi strādāt (nevis nestrādāt un saņemt pabalstus), gan arī veicinās vēlmi uzrādīt legālus ienākumus par padarīto, uzskata advokāts.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks saglabāti gan noteiktie ģimenes valsts pabalsta ierobežojumi, gan esošie maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarba un slimības pabalsta ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru