Alma Mater un ministrijas sadursme 

Ļoti nesmuki un prestižu graujoši. Piedodiet, bet tik banāli jāteic par notiekošo ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 22.07.2019

Foto: No DB arhīva

Jāatgādina: pēc skandāla, kur kāds no kandidātiem tika apvainots plaģiātismā, pēc vēlmes par uzvarētāju vēlēšanās pasludināt kandidātu, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguva vairāk mīnusu nekā plusu un kuru atkārtotā balsošanā tomēr apstiprināja, tagad konflikts ir saasinājies starp izglītības ministri Ilgu Šuplinsku un LU. Proti, Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka LU rektora ievēlēšanā, kur par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi un ministrija iestājas par to, lai I. Muižnieku rektora amatā neapstiprinātu, gala vārdu tomēr atstājot valdības ziņā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete paziņojusi, ka I. Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā LU vērsīsies tiesā. Paralēli tam publiskajā telpā klejo dažādas spekulācijas, ka LU «darboņi» pasūtījuši dažādus ķengu rakstus par pašreizējo ministri. Tas viss no malas izskatās ļoti slikti un nekādā veidā nevairo mūsu Alma Mater prestižu. Tā vien šķiet, ka LU elitei par jebkuru cenu rektora amatā ir vajadzīgs konkrēts kandidāts. Jānorāda, ka neapmierinātību ar LU notiekošo rektora vēlēšanu procesu ir paudusi gan Juridiskā fakultāte, gan atsevišķi mācībspēki. Vislielāko sašutuma vētru izraisīja centieni paziņot, ka uzvarējis kandidāts, par kuru, lai arī atdots vairāk balsu nekā pār sāncensi, tomēr vairāk ir bijis «pret» balsotāju nekā «par».

Šajā situācijā neskaidrs ir viens ļoti vienkāršs jautājums. Kādēļ pēc tam, kad vēlēšanās neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu, netika godīgi pateikts, ka vēlēšanas beigušās bez rezultāta, un netika izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, kurās, protams, varētu startēt arī līdzšinējie kandidāti? Tā būtu visiem saprotama un cieņpilna rīcība. Taču tā vietā tika meklēti visādi argumenti un ieti dažādi juridiski līkloči, lai tomēr varētu paziņot vēlēšanu uzvarētāju. Vai tās bija bailes, ka ir pārāk augsts risks, ka atkārtotās vēlēšanās neuzvarēs vajadzīgais kandidāts? Interesanti, ka pati LU ir atzinusi, ka rektora vēlēšanu procesuālā kārtība ir uzlabojama, tomēr kategoriski atsakās atzīt, ka pašreizējo vēlēšanu rezultāti būtu anulējami.

Domāju, ka visā šajā stāstā vislielākie cietēji ir LU mācībspēki un studenti, kuri redz, ka ap viņu mācību iestādi savērpušās dažādas intrigas, kas dzīvi nepadara patīkamāku. Tā vietā, lai runātu par LU starptautisko konkurētspēju, zinātnisko darbību un pētniecību, izskatās, ka gaidāmi tiesu darbi. Vai no šīs situācijas ir kāda cieņpilna izeja? Domāju, ka jā. Pašreizējais vēlēšanu uzvarētājs varētu paziņot, ka saistībā ar saceltajām negācijām savu kandidatūru atsauc, taču ir gatavs piedalīties jaunās vēlēšanās. Tas atrisinātu visus nepatīkamos strīdus. Tiesa, tas iespējams vien tad, ja nav bail no atkārtotu vēlēšanu rezultāta.

Jaunākais izdevums