Lauksaimniecība

Aloja-Starkelsen darbību būtiski ietekmējuši laikapstākļi Latvijā un Lietuvā

Db.lv, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un bija 8,281 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 90,5 tūkstoši eiro, kas bija par 10,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017.finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums bija 8,310 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 101 tūkstotis eiro.

SIA «Aloja-Starkelsen» gada pārskata vadības ziņojumā norāda, ka tās darbību pārskata gadā būtiski ietekmēja laikapstākļi Latvijā un Lietuvā, kuru dēļ tika pazaudēta ievērojama daļa no kartupeļu un zirņu ražas, traucēta nepārtraukta un efektīva kartupeļu pārstrāde, kā arī ievērojami ierobežota blakus produktu utilizācija.

«Tika saražots ievērojami mazāk kā plānots gan ciete no kartupeļiem, kas audzēti bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās, gan ciete no integrēti audzētiem kartupeļiem,» sacīts vadības ziņojumā.

Uzņēmumam gan izdevies saglabāt eksporta apjomus. Tas 2017./2018.finanšu gadā pārdevis ārvalstīs produkciju 6,707 miljonu eiro apmērā, bet ieņēmumi no preču pārdošanas Latvijā veidoja 1,541 miljonu eiro.

2017./2018. finanšu gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 84 darbiniekus, kas bija par četriem vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Aloja-Starkelsen» dibināts 1991.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 259 131 eiro un tā lielākais īpašnieks ar 97,93% daļu ir Zviedrijas uzņēmums «Sveriges Starkelseproducenter, forening u.p.a.», kas ietilpst «Lyckeby Group» koncernā, bet atlikušie 2,07% daļu pieder vairākām privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paceļot pirmos jaunās augstsprieguma elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums» balstus, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) uzsācis projekta realizācijas nākamo posmu, izbūvējot jaunu 330 kV elektrolīniju no Rīgas TEC-2 līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme Igaunijā.

Latvijā elektropārvades līnija būs 176 kilometru garumā, kopējais balstu skaits pārsniegs 500. Jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā tiks būvēta no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk to turpinot pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija tiks izvietota blakus topošajam «Rail Baltica» dzelzceļam.

«Jaunais «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» ir svarīgs solis uz Latvijas enerģētiskās neatkarības un elektroapgādes drošuma stiprināšanu, kā arī uz efektīvāku elektroenerģijas tirgu, jo ļaus palielināt pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību, kas patlaban ir ierobežota pārvades jaudu trūkuma dēļ. Pēdējos trīs gados sastrēgums uz Igaunijas un Latvijas robežas ir orientējoši 30%, kā arī vidējā cenas starpība gada griezumā starp Igauniju un Latviju ir orientējoši 3 EUR/MWh. Paredzēts, ka caurlaides spēja abos virzienos palielināsies par 500/600MW», norāda AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Omniva" apgrozījums Latvijā 2019. gadā audzis par 30 %, sasniedzot 7,5 miljonus eiro, informē sūtījumu piegādes uzņēmums.

Būtiskākā ietekme uz pozitīvajiem pērnā gada rādītājiem bijusi pakomātu sūtījumu ieņēmumiem, kas pieauguši par 46 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.

""Omniva" biznesa attīstību lielā mērā sekmēja arī straujā e-komercijas izaugsme Latvijā. Cilvēki arvien vairāk izvēlas iepirkties internetā, turklāt mēs redzam, ka pieaugums vērojams pilnīgi visos segmentos – gan sūtījumos starp privātpersonām, gan piegādē no Latvijas un ārvalstu internetveikaliem, gan arī sūtījumos no Ķīnas e-komercijas platformām "Wish" un "AliExpress"," skaidro "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Kopumā pagājušajā gadā "Omniva" piegādāja 2,78 miljonus pakomātu sūtījumu, kas ir pieaugums par 54 % pret 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē uz vēl pieciem autoceļiem sākusies seguma atjaunošana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sākušies seguma atjaunošanas darbi:

  • uz autoceļa Alauksts-Garkalne (P3) posmā no Podkājām līdz Plānupei (11,40.-19,48. km) Ropažu novadā;
  • uz autoceļa Limbaži-Salacgrīva (P12) posmā no Annasmuižas tilta līdz Salacgrīvai (42,173.-44,317. km);
  • uz autoceļa Limbaži-Aloja (P13) posmā no Pociema Zeltiņiem līdz Alojai (16,317.-31,939. km);
  • uz autoceļa Ainaži-Matīši (P15) posmā no Ainažiem līdz Vecvietām (2,6.-16,2. km) Salacgrīvas novadā un
  • uz autoceļa Valmiera-Smiltene (P18) posmā no divlīmeņu satiksmes mezgla krustojumā ar Valmieras šoseju (A3) Valmierā līdz Cempmuižai (0,352.-11,605. km).

Šonedēļ remonta posmos lielākoties noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvdarbi paredz iesēdumu remontu un profila labošanu, kur tas nepieciešams, ar sekojošu virsmas apstrādi, līdztekus sakārtos arī ūdens novades sistēmu.Visos šajos posmos uz ceļiem strādā SIA Binders par kopējo līgumcenu vairāk nekā 4,37 miljoni eiro (ar PVN). Par šo naudu tiek atjaunots segums arī uz autoceļa P12 posmā no Pāles līdz Kliku ezeram (21,000.-29,528. km) Limbažu novadā, kur darbi sākās jau jūlija beigās un kur šonedēļ ir viens luksoforu posms.

Komentāri

Pievienot komentāru