Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Ziņojumā brīdināts, ka Latvija vājinās ES vienotību. Latvijas interesēs ir vienota ES, taču Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur pašlaik vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā. «Tāpat arī dosim iespēju Krievijai propagandas nolūkos izmantot ES sašķeltību kā apstiprinājumu tās apgalvojumiem par Rietumu iepriekš īstenotu bezatbildīgu politiku bēgļu izcelsmes valstīs,» teikts ĀM ziņojumā.

ĀM vērš uzmanību, ka Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs Latvijas bažas, kas saistās gan ar austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, tostarp Krievijas dezinformāciju un propagandu. Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.

ĀM brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu valstij svarīgos jautājumos. Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var izraisīt citu valstu noraidījumus valstij būtiskos lēmumos, tostarp attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu saskaņā ar kolektīvās aizsardzības principu jeb NATO līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm.

«Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties citādi nekā "Mistral" kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku,» ziņojumā raksta ĀM.

Divpusējās attiecībās Latvija izjutīs negatīvu ietekmi kopīgu projektu īstenošanā ar ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, brīdina ĀM.

Ministrija vērš uzmanību, ka līdz ar Latvijas kategorisko pozīciju Latvija pārkāptu solidaritātes principus, tādējādi dodot iespēju izvērsties diskusijai par nepieciešamību uzturēt solidaritāti citos jautājumos, piemēram, Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos esot uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. ĀM norāda, ka arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu, liekot apšaubīt nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai risinātu ekonomiskās problēmas Grieķijā vai bažas par drošības situāciju Baltijā, ja citi partneri nejūt nepieciešamību iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā, kas kļuvusi par milzīgu problēmu Vācijā. Savukārt Francijā atteikšanās no patvēruma meklētāju uzņemšanas dos papildu argumentus Francijas opozīcijas partijām, kas vēlas atteikties no Šengenas līguma, ziņojumā raksta ĀM.

Ziņojumā brīdināts, ka Latvija var nonākt izolācijā. ĀM vērš uzmanību, ka Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. Pārējās divas Baltijas valstis atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu par patvēruma meklētāju pārvietošanu, jo uzskata, ka komisija ir ņēmusi vērā iepriekš izteiktās bažas par patvēruma meklētāju sadales atslēgu. Dažas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis uzstāj uz brīvprātības principu, taču neiebilst ne sadales kritērijiem, ne patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tās ir gatavas uzņemt patvēruma meklētājus tuvu Eiropas Komisijas piedāvātajam skaitam. Viena Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts ir gatava uzņemt lielu daļu no Eiropas Komisijas piedāvātā patvēruma meklētāju skaita, bet otru daļu tā ir gatava uzņemt pēc diviem gadiem, savu pozīciju pamatojot ar vēlmi redzēt tālāko notikumu attīstību Ukrainā.

ĀM uzsver, ka Latvija nonāks pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu. Pēdējās nedēļās izskanējušais arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka, šādi argumentējot, minētajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti arī Latvijas nepilsoņi. «Šāda populistiska argumentācija ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par Latvijas īstenotās politikas konsekvenci un apgrūtina valsts centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusu,» uzsver ĀM.

ĀM norāda, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss - «bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības». Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem, norāda ĀM.

Ministrija arī aplēsusi iespējamās finansiālās sekas, ja Latvija neuzņems patvēruma meklētājus. Latvija var paziņot Eiropas Komisijai, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam, piemēram, ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām. Ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā - 0,002% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijai būtu 480 000 eiro. Tas uz vienu gadu atbrīvotu no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos. Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta. Iemaksātais finansējums tiktu izmantots atbalsta sniegšanai dalībvalstīm, kas piedalās krīzes situācijas risināšanā. Tos patvēruma meklētājus, kurus dalībvalsts nevar uzņemt, Eiropas Komisija pārdalīs starp dalībvalstīm, kuras nebūs atbrīvotas no lēmuma izpildes.

ĀM atzīmē, ka papildus politiskām un finansiālām sekām pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas - pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par ES darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad saskaņā ar Līguma par ES darbību 260.pantu dalībvalstij var tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Turklāt soda naudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.

Ziņojumu «Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu» ĀM iesniegusi valdībā, atsaucoties uz 8.septembra Ministru kabineta protokollēmumu.

Jau ziņots, ka 9.septembrī Eiropas Komisija ierosināja pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām ES dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus, Latvijai turpmāko divu gadu laikā uzņemot 526 patvēruma meklētājus.

Latvijas valdība jūlijā vienojās, ka Latvija divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Par papildu 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijas valdību veidojošās partijas nav spējušas vienoties. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa atzinusi, ka, ņemot vērā koalīcijas partneru atšķirīgo nostāju bēgļu jautājumā, valdības stabilitāte ir apdraudēta. Vienlaikus politiķe mudina saprast, ka valdības krišana problēmu neatrisinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.

Valdības vadītāja atzina, ka pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro, bet ne tik mazs, lai bēgļi būtu spiesti pievērsties noziedzībai.

Straujuma uzsvēra, ka pagaidām negrib minēt precīzu summu, cik liels pēc samazināšanas varētu būt bēgļa pabalsts, tomēr viņa pauda uzskatu, ka šai summai ir jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro.

Vaicāta, vai tādā gadījumā bēgļa pabalsts varētu būt mazāks par 150 eiro, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka par šīm summām vēl gaidāmas diskusijas. No valdības vadītājas teiktā secināms, ka salīdzinoši zemais pabalsta apmērs varētu būt viens no faktoriem, kas motivētu bēgļus meklēt algotu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas eksperts: Nav jābaidās par Turcijas finanšu problēmu tiešu ietekmi uz Latviju

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Menģelsone: KP uzliktais sods Latvijas Gāzei izraisa neizpratni

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi (KP), bet šajā kontekstā ziņa, ka sods tiek uzlikts no apgrozījuma, izraisa neizpratni. Man nav skaidra arī morāle šajā stāstā, intervijā laikrakstam Diena atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Fragments no intervijas

Problēmas uzņēmējiem rada ne tikai nodokļi, bet arī sodi. Dienā nesen bija intervija ar Latvijas gāzes jauno vadītāju Aigaru Kalvīti. Viņš bija sašutis par Konkurences padomes uzlikto sodu, kas rēķināts nevis no nodarītā, bet pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Kā uz to skatās LDDK?

Te ir ļoti skaidri jāsaprot, ar kādu mērķi katra no šīm valsts institūcijām izveidota. Es līdz šim esmu bijusi pārliecināta, ka Konkurences padome, Darba inspekcija u. c. ir ļoti derīgas un vajadzīgas, jo ir kā audzinātāji, lai tu ko neizdari nepareizi. Šādā ziņā pozitīvs piemērs ir VID, kas ir mainījis savu attieksmi pret uzņēmējiem, uztverot tos par klientiem. Ļoti mainījusies arī Darba inspekcija – no uzņēmumos iebrūkošās pārkāpēju tvarstītājas pārvērtusies par palīgu, kas vispirms brīdina, bet soda, ja tiešām saskaras ar ļaunprātīgiem likuma pārkāpējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Paši kultivējam savas neveiksmes

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme parādīt Latviju kā valsti, kurā nav vērts dzīvot, ir neveiksminieku domāšana, kas aizbaidīs investorus un tūristus, nevis bēgļus

Stāstīsim, ka 70% Latvijas iedzīvotāju nevēlas bēgļus šeit redzēt. Stāstīsim par zemajiem pabalstiem un aukstumu. Atainosim šejienes dzīves apstākļus skarbus, bet patiesus, un tad gan jau bēgļi uz šejieni negribēs braukt, LTV klāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Kāds varbūt šajā izteikumā mēģinātu saskatīt latvisko, zemniecisko viltību, kas daļai šejienes cilvēku ir asinīs vēl no klaušu laikiem, t.i., jāsaka, ka viss ir slikti un sliktāk vairs nevar būt, patiesībā pašiem dzīvojot gluži labi. Taču no mūsdienu viedokļa šāda komunikācija ir pilnīga katastrofa un liela muļķība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Nevaram turpināt palīdzību gaidīt no ārpuses

Sandris Točs, speciāli DB, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā.

Pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss norādīja, ka EK šodien vārdus pārvērš darbos.

«Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir stingra prasība pienācīgi piemērot patvēruma noteikumus, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā. Tomēr būtu bez kavēšanās jāatklāj tie, kuru prasības nav pamatotas, un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tas ir ļoti svarīgi, lai migrācijas politiku pieņemtu sabiedrība,» pauda Timmermanss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

Fragments no intervijas

Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?

Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?

Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.

Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Latvija iebildīs pret bēgļu kvotām, vēršot uzmanību uz valsts nacionālo sastāvu

LETA, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus informēja, ka vakar valdībā ir apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā.

Pozīcijā Latvija norādīs, ka nav gatava akceptēt obligāto bēgļu kvotu sistēmu, jo uzskata, ka tas nav vienīgais mehānisms, kā cīnīties ar šo problēmu. Tiek norādīts, ka ir jāņem vērā Latvijas vēsture un valstī notikušais okupācijas gados. Būtiski ir tas, ka Latvijā latviešu tautības īpatsvars ir nedaudz virs 60%, atzīmēts Latvijas nacionālajā pozīcijā.

Latvijas pozīcijā tiek vērsta uzmanība uz to, ka situācija valstī var kļūt vēl sarežģītāka, jo trešo valstu pilsoņi, redzot, ka viņiem piedāvā iespēju dzīvot kādā no ES dalībvalstīm, to izmantotu un rezultātā bēgļu skaits kļūtu vēl lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā - divos gados var uzņemt 250 cilvēku

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bēgļu jautājuma nenovērtētie aspekti

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka bēgļi ir nopietns izaicinājums ES, bija nojaušams jau sen, un galvas slēpšana smiltīs viennozīmīgi nav problēmas risinājums

Saistībā ar bēgļu problēmu un iespējamām bēgļu kvotām ES dalībvalstīs pašlaik valda liela demagoģija, demagogiem sadaloties divās nometnēs. Vieni principā uzstājas pret jebkādiem cittautiešiem Latvijā, otri norāda, ka 200 vai cik tur bēgļu ir pilnīgs sīkums, par ko nav vērts vispār galvu lauzīt. Taču, lai saprastu, kā ir patiesībā, ir jāvērtē objektīvie fakti, nevis emocijas. Turklāt līdzīgi, kā ar citiem jautājumiem, Latvija arī šajā diskusijā ir iesaistījusies samērā vēlu.

DB jau 01.12.2014. rakstīja, ka tās Eiropas valstis, kurām nācies uzņemt visvairāk bēgļu, ir aktualizējušas jautājumu par to, ka bēgļu straumes ES ietvaros būtu jāsadala proporcionāli, un tādā gadījumā zināmu daļu nāktos uzņemt arī Latvijai. Visvairāk bēgļu dēļ ir skarta Itālija, Spānija un Grieķija, taču arī Zviedrija un Vācija. Vācija vien pērnā gada laikā ir uzņēmusi ap 200 tūkstošiem bēgļu, kas ir vairāk nekā ASV, kura tradicionāli ir populāra imigrantu valsts. Šogad Vācija jau ir saņēmusi 450 tūkstošus patvērumu meklētāju pieteikumu un ir skaidrs, ka visus tā apmierināt nespēs. Ik dienu pie ES durvīm klauvē vidēji tūkstotis bēgļu. Šie skaitļi liek stipri šaubīties par to, cik realitātei atbilstoši ir Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera minētie 20 tūkstoši bēgļu, ko pagaidām ar kvotu palīdzību ir piedāvāts sadalīt starp ES dalībvalstīm. Problēma šķiet daudz nopietnāka. Turklāt ne visi, kas mēģina apmesties uz dzīvi ES, vērtējami vienādi. Ir bēgļi no Āfrikas un Sīrijas – arī izglītoti cilvēki, jo, kā liecina mūsu pašu vēsture, iespēju dzīvot labākos apstākļos parasti meklē aktīvākā un darbīgākā sabiedrības daļa. Taču liela daļa no tā dēvētajiem bēgļiem Vācijā nāk no Kosovas un citām Balkānu valstīm, un Vācijā ir novērotas problēmas ar bēgļu ieinteresētību mācīties vācu valodu un līdz ar to – ar integrēšanos sabiedrībā. Vai kvotu jautājums problēmu atrisina? Visticamāk, nē. Būtībā izveidojusies situācija tikai liecina par to, ka Eiropas Savienības līdzšinējā uz attīstības valstīm orientētā politika ir izgāzusies – sveiciens bijušajam ES attīstības komisāram Andrim Piebalgam! ES vajadzētu aktīvāk gādāt par dzīves apstākļu uzlabošanu tajās valstīs, no kurām bēgļu straumes plūst, jo tikai tā var mazināt bēgļu radīto slogu uz ES dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai Eiropā un saasinoties diskusijām par to, cik daudz cilvēku kurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāuzņem, aktuāls kļūst patvēruma meklētāju ierašanās ekonomiskais aspekts. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas,» norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. A. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK bēgļu krīzes risināšanai rosina piešķirt vēl 1,7 miljardus eiro; Latvijai tiktu 46 miljoni

LETA, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) paredzējusi atvēlēt vēl 1,7 miljardus eiro bēgļu krīzes risināšanai, no kuriem Latvijai līdz 2020.gadam varētu tikt piešķirti apmēram 46 miljoni eiro.

«Mēs esam nolēmuši rosināt vēl 1,7 miljardu eiro piešķiršanu,» pirms trešdien plānotā ES ārkārtas samita sacīja Eiropas Savienības (ES) budžeta komisāre Kristalina Georgjeva.

Finansējums tiks izlietots «ES iekšienē, lai uzlabotu ārkārtas uzņemšanas sistēmu un visapgrūtinātāko valstu spēju tikt galā [ar bēgļiem],» teica Georgjeva.

Saskaņā ar EK projektu, kas sagatavots dalībvalstu līderu trešdienas galotņu sanāksmei, Latvija līdz 2020.gadam šīs atbalsta programmas ietvaros varētu saņemt vairāk nekā 46 miljonus eiro. Gandrīz 14 miljoni no šīs summas nāktu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem, bet pārējā summa būtu Iekšējās drošības fonda līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta (13:39) - 531 bēgļa uzņemšanai Latvijā un integrācijas sistēmas ieviešanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro

LETA, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūra. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt, jo lēmums ir jāpieņem valdībai. Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Bezjēdzīgi uztraukties par ekonomikas lejupslīdi, kas notika vakar

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlaties uzzināt, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017. gada draudu, nav nepieciešams rīkot aptaujas. Pietiek ieskatīties mediju virsrakstos un viss kļūst skaidrs. Pirms gada virsrakstos dominēja bēgļi, un sabiedrisko domu aptaujās lielākie draudi tika asociēti tieši ar nelegālajiem imigrantiem.

Toreiz teicu, ka, ja dažu simtu bēgļu iebraukšana rada tik būtisku rezonansi, tas atspoguļo mūsu neticību līdzpilsoņos – reālā problēma ir Latvijas sabiedrības irdenums, nevis bēgļi. Lai gan bēgļu problemātika no mediju virsrakstiem pazuda, reālā problēma – sabiedrības irdenums – joprojām paliek un tikai gaida nākamo izaicinājumu. Pašlaik mediji bieži raksta par ekonomikas lejupslīdi, un tieši tā nu ir kļuvusi par lielāko Latvijas draudu nākamajā gadā (vismaz iedzīvotāju skatījumā). Un, tāpat kā pirms gada, arī šoreiz atļaušos nepiekrist Latvijas sabiedrības vairākumam.

Ekonomikas lejupslīde – tas ir vakardienas notikums. Vakardienas notikumus var pieņemt vai nepieņemt, bet baidīties no tiem ir bezjēdzīgi. Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmu pārrāvums samazināja 2016. gada investīcijas un būvniecību par piektdaļu, kas automātiski iedzina valsti tehniskajā recesijā. Vai tas liecina, ka Latvijas ekonomika nespēj augt bez ES fondu "piešprices"? Nebūt nē – ES fondiem nav vērā ņemamas ilgtermiņa ietekmes uz ekonomikas izaugsmes tempu. Nedaudz vienkāršoti – 1% no šī gada ienākumiem tiek pārnests uz nākamo gadu, proti, 2016. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1 procentpunktu lēnāk augstās bāzes dēļ, savukārt 2017. gadā pieaugs par 1 procentpunktu straujāk zemas bāzes dēļ, un tas ir arī viss stāsts. Tādējādi 2016. gada ekonomikas lejupslīde noteikti nevar būt 2017. gada lielākais drauds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).

Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi. LM, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sociālie dienesti vienojušies par tiesību aktos nosakāmajiem atbalsta pasākumiem.

Paredzēts, ka ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. LM un LPS ir vienisprātis, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.

Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās "pārtikas un higiēnas pakas" Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, bēgļi varēs arī saņemt sociālās rehabilitācijas kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru