«Ja salīdzina ar automobiļiem, domei vajag ekonomiskas klases opeļus, kamēr nekustamo īpašumu turētāji, kuru vidū liela daļa tagad ir bankas, mums piedāvā kaut ko tuvu mersedesiem,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, atbildot uz jautājumu, kādēļ dome neizmanto tukšos dzīvokļus Rīgā, sacījis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (SC – LPP/LC).
«Iesāktie un iesaldētie projekti ar plašiem dzīvokļiem bija domāti vidēji turīgam slānim un virs tā. Dzīvokļu rindā stāv cilvēki ar pavisam citādiem – zemāka līmeņa ienākumiem, kuri pretendē uz kvalitatīviem, tomēr pieticīgiem divu un trīs istabu mājokļiem, kuru uzturēšanas izmaksas, komunālos maksājumus vēlāk spēs segt. Daudz konsultējāmies ar bankām, bet nospriedām, ka 90% viņu valdījumā nonākušo projektu tomēr nav piemēroti domei, jo tie ir virs vidējās klases dzīvokļu līmeņa. Šīs sarunas nav gluži apturētas, bet pārsvarā būvējam pēc savas iniciatīvas,» viņš skaidrojis.
Atbildot uz jautājumu: «Kā jūs, vadoša pilsētas persona, vērtējat plānus paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli?», Ameriks sacījis: «Paceļot NĪN, tiek radīti draudi sociālam sprādzienam, jo parādi viscaur veļas kā sniega pika. Rīgas siltumam, piemēram, pilsētnieki ir parādā pusotru miljonu, un nebūt ne visi ir kategorijā ļaunprātīgi nemaksātāji. Kur ir risinājums – kas, kā un kad segs šos parādus? Dome pat juridiski nav tiesīga to darīt iedzīvotāju vietā, taču, tā kā esam lielākie akcionāri Rīgas siltumā, izvirzām mērķi, ka uzņēmums tomēr ar katra dzīvokļa īpašnieku slēdz līgumu par apkuri. Tā mēs nenonāksim situācijā, ka dažu personu dēļ salst arī tie mājas iemītnieki, kas godprātīgi līdz santīmam norēķinājusies par siltuma piegādi. Tādā gadījumā mēs vieglāk atšķirsim ļaunprātīgos nemaksātājus no tiem pilsētniekiem, kuri patiešām nonākuši nelaimē un kuriem būtu jāpalīdz ar papildu pabalstu.»
«No taisnīguma viedokļa būtu pareizi rīkoties kā dažos ASV štatos, kur mājokļa nodoklis jāmaksā no tās cenas, par kādu tu īpašumu savulaik esi iegādājies. Tevi nesoda ar augstāku nodokli, ja nams tiek uzlabots, remontēts, uzposts. Tas stimulē ieguldīt īpašumā. Pašlaik, piemēram, ir diskusija par Sandim Ozoliņam piederošo golfa laukumu – neapšaubāmi lielām zemes platībām un arī būvēm. Iepriekš tur bija izgāztuve, kam cilvēki gāja garām ar līkumu. Par Ozoliņa līdzekļiem šo miskasti atjaunoja, apzaļumoja, iekārtoja – taču šodien zemesgabalam virsū vairāk nekā četrkāršojies zemes nodoklis. Kur taisnība? Likumdošana šādos gadījumos diemžēl nerunā par labu Ozoliņam,» stāstījis Ameriks.