Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Rīgas ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt, lai sakārtotu ielas un izvestu sniegu, un turpmāko divu līdz trīs dienu laikā pilsēta tiks sakārtota, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks teica, ka pašreiz Rīgā neesot nevienas ielas, kas nebūtu caurbraucama.

Gaidāmajā naktī plānota sniega izvešana, tādēļ iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ierobežojumiem auto novietošanā. Par ierobežojumiem pašvaldība iedzīvotājus laicīgi informēs gan ar sociālo tīklu, gan pasta starpniecību, sacīja Ameriks. Sniega izvešanu plānots sākt no Vecrīgas.

Šodien sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām un ceļu uzturētājiem tika pārrunāts turpmākais ielu sakārtošanas darbības plāns. Ameriks sacīja, ka pašreiz pašvaldībai papildu palīdzība pilsētas sakārtošanā nav nepieciešama - uzturētāji tiekot galā. Pašreiz jau esot nodrošināta piebraukšana pie maģistrālēm un visām pilsētas skolām.

Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama, šādi Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) komentēja Drošības policijas (DP) lūgumu pašvaldībai apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu.

Ameriks izteicās, ka neko sliktu pieprasījumā neredzot, taču tas tikai radot lieku birokrātiju, jo nekā slēpjama pašvaldībai neesot. Pašvaldībai DP esot jāinformē, «kur braukts, ar ko ir ticies un par ko runāts». Pats Ameriks šādas atskaites vēl nekad rakstījis neesot.

Taujāts, vai šāda DP interese varētu būt saistīta ar to, ka Rīgas domē valdošo partiju Saskaņa saista sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, un vai šo līgumu nevajadzētu lauzt, Ameriks teica, ka Saskaņa līgumu noslēdza pirms koalīcijas attiecībām ar Gods kalpot Rīgai, un tā esot pašas šīs partijas izšķiršanās, turpināt šīs attiecības vai nē. Ameriks gan esot novērojis, ka pēdējā laikā Saskaņa vairāk tiecoties sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiem.

Rīgā ir ap 40 000 tukšu dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies un kuriem būs augstāka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šorīt Latvijas Radio stāstīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

No tukšajiem dzīvokļiem ap 5000 piederot ārzemniekiem, vēl ap 5000 - juridiskām personām, bet par pārējiem precīzas informācijas neesot, piemēram, tie varētu būt izmantoti komercdarbībai. Ameriks domā, ka šādā gadījumā ir tikai normāli piemērot pilno NĪN likmi, jo «mēs gribam atbalstīt ģimenes ar bērniem».

Pēc Amerika vārdiem, «cepiens» par NĪN paaugstināšanu Rīgā neesot pamatots - nodokļa likme netiekot paaugstināta un joprojām ir likumā noteiktie 1,5%, tikai pamainoties atlaižu piemērošana.

Ameriks uzsvēra, ka lēmums par izmaiņām NĪN tika pieņemts pirms pusgada, par to plaši vēstījuši masu mediji, tāpēc šoreiz Rīgas dome nav rīkojuši izskaidrojušu kampaņu. Ameriks sūkstījās, ka tomēr daudzi cilvēki ilgstoši par izmaiņām nav likušies ne zinis un atlikuši visu uz pēdējo brīdi.

Latvija skopi izturas pret tām nozarēm, kas Covid-19 pandēmijas dēļ cietušas visvairāk, Latvijas tūrisma un transporta nozaru pārstāvju tiešsaistes diskusijā pauda Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputāts Andris Ameriks (GKR).

Diskusijas ievadā politiķis atzina, ka Eiropas Savienībā (ES ) tūrisma, transporta un kultūras nozares Covid-19 pandēmijas dēļ ir skartas vissmagāk un kā vienīgā izeja no krīzes tiek uzskatīta vakcinācija. Ameriks atgādināja par izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 70% ES iedzīvotāju. Politiķis atzīmēja - vai tas izdosies, būs atkarīgs no katras valsts iespējām un no tā, kā šis process tiks organizēts.

EP deputāts uzsvēra, ka gan Eiropas Komisija, gan EP deputāti patlaban izturas ļoti lojāli pret to programmu kopumu, kas nepieciešams atbalstam, jo katrā bloka dalībvalstī ierobežojumi ir dažādi, tomēr transporta un tūrisma jomā tie ir kritiski. Viņš pavēstīja, ka Briselē netiek domāts par naudas līdzekļu ierobežošanu vai par iespēju samazināšanu valstīm izmantot programmu iespējas, ko piedāvā gan Atveseļošanās mehānisms, gan arī citi instrumenti, lai valstis pandēmijas laikā varētu atbalstīt uzņēmumus.

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

«Mūsu mērķis ir uz ilgu laiku ielas neaiztikt, līdz ar to maina visu, kas ir apakšā. Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis,» Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, atbildot uz jautājumu, kāpēc Rīgas ielu remonts ir ieildzis.

Ameriks raidījumā atzina, ka tik plašiem remontdarbiem neviens nebija gatavs. «Būtu ļoti viegli pasūkstīties un teikt: «Mēs te trīs ielas izremontējām, pārējās, kad dos Dievs, tad izremontēsim». Jā, mēs ļoti daudz darām, un mēs apzināti gājām uz to, uz ko nebijām gatavi. Es to atklāti saku,» raidījumā sacīja Rīgas vicemērs.

Ameriks norādīja, ka remontdarbu mērķis bija ne tikai pārfrēzēt asfaltu, bet arī nomainīt visu, kas ir zem ielām – siltumtīklu, kanalizāciju, ūdensvadu, Latvenergo kabeļus. Viņš atklāja, ka problēmas radās tāpēc, ka esošo siltumvadu stāvoklis pārsteidza būvniekus nesagatavotus: «Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis.»

Rīgas pašvaldības nākamā gada budžets būs smags un dome to pieņems vien janvāra beigās, kad būs pilnīga skaidrība par valsts budžetu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Nākamā gada valsts budžets no Rīgas pašvaldības viedokļa izskatās smags - viena procentpunkta samazinājums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei mums nozīmē 19 miljonus eiro ieņēmumus mazāk. Ņemot vērā arī to, ka Rīgas domei pašvaldību izlīdzināšanas fondā jāiemaksā 78 miljoni eiro - tas nozīmē, ka mums ir ļoti nopietni jāpārskata funkcijas, ko pildām - ir nopietni jāplāno savs budžets, ņemot vērā ienākumu samazināšanos,» teica Ameriks.

Rīgas dome budžetu plāno apstiprināt nākamā gada 27.janvārī. «Mēs plānojam savu budžetu pieņemt tikai 27.janvārī - lai pilnīgi skaidri saprastu, ko varam atbalstīt un kādi varētu būt nākamā gada investīciju projekti, tāpat jābūt skaidram, kā ar valdību risināsim jautājumu par sabiedriskā transporta funkciju - tas ir saistīts ar dotāciju, ko sniedzam sabiedriskajam transportam,» atzina Ameriks.

Ar Rīgas domes koalīcijas deputātu balsīm bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien saglabāja Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja amatu.

Jautājumu par Amerika atstādināšanu no Brīvostas valdes locekļa amata iekļaut domes sēdes darba kārtībā rosināja visu četru opozīcijas partiju frakciju priekšsēdētāji. Jau pašā sēdes sākumā pats Ameriks rosināja kolēģu iniciatīvu izvērtēt un jautājumu skatīt, ko ar balsojumu atbalstīja arī valdošo partiju pārstāvji.

Savā iesniegumā opozīcijas deputāti bija uzsvēruši, ka, atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks skaidroja, ka radusies situācija ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» korupcijas skandālu apdraud ne tikai viņa personīgo, bet arī Rīgas domes un viņa vadītās partijas «Gods kalpot Rīgai» reputāciju.

Opozicionāru ieskatā, palikšana Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā graujot arī šī uzņēmuma reputāciju un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem, tādēļ Amerikam vajadzētu pamest arī šo posteni.

Lai gan Rīgas domes vadošās partijas ekonomikas attīstību definējušās par vienu no prioritātēm, speciāli izveidotā padome uzņēmējdarbības veicināšanai pastāv uz papīra.

Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes nolikums paredz, ka «sēdes tiek sasauktas atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos». Tomēr pēdējā sēde notikusi 2011. gada 31. martā – teju pirms trim gadiem, liecina pašvaldības informācija. Juridiski šī padome vēl pastāv, taču fiziski pēc tās vairs nekādas vajadzības neesot, DB atzīst Rīgas vicemērs un padomes vadītājs Andris Ameriks. Proti, padome tika izveidota iepriekšējā sasaukuma laikā, Saskaņas centram un partijai LPP/LC (daļa no tās biedriem pēc tam izveidoja partiju Gods kalpot Rīgai, kas kopā ar Saskaņas centru veiksmīgi startēja arī pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā) pirmo reizi nākot pie varas galvaspilsētā, kad, kā saka A. Ameriks, jautājumu risināšanai bija nepieciešama koordinācija starpresoru līmenī. Šobrīd tas vairs neesot vajadzīgs, jo katrs departaments labi zinot, kas jādara. Arī uzņēmēji savas attiecības ar pašvaldību tagad risinot tieši ar atbildīgo struktūru, un, kā saka vicemērs, neesot dzirdēts, ka kādam uzņēmējam pret to būtu iebildumi.

Rīt, 1.augustā, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata pienākumus beigs pildīt pašreizējie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andris Ameriks (GKR) un Nils Ušakovs (S), kā rezultātā valde darbu turpinās bez priekšsēdētāja, kā arī bez priekšsēdētāja vietnieka.

Pēc Brīvostas pārvaldes pārstāves Ingas Šabovicas teiktā, valdes darba reglaments paredz, ka valde sešu locekļu sastāvā ir lemtspējīga un jebkādus lēmumus tā var pieņemt tad, ja vismaz pieci pārstāvji ir vienisprātis. Tā kā līdz ar Amerika un Ušakova aiziešanu paliks tieši seši valdes locekļi, teorētiski darbu būs iespējams turpināt.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka attiecīgā situācija ostas darbu neietekmē, jo valde ir lemtspējīga. «Situācija varbūt ir neikdienišķa, bet tā nekādā veidā veidā ostas ikdienas darbu neietekmē - ne traucē, ne paralizē, ne arī kaut kā maina,» viņš sacīja, piebilstot, ka perspektīvā ostas valdei gan ir jābūt pilnā sastāvā.

Rīgā vērojama piesardzība no privāto investoru puses, investējot jaunos nekustamo īpašumu projektos, tāpēc pašvaldība patlaban ir lielākais pasūtītājs būvniecības un nekustamo īpašumu jomā, šodien konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2015 sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

«Mēs redzam, ka neviens investors nevēlas ieguldīt līdzekļus attīstībai paredzētos lielos zemesgabalos. Dome investoriem ir piedāvājusi attīstībai teritorijas Lucavsalā, 40 hektārus pie lidostas, bet investoriem par tiem nav intereses,» sacīja Ameriks.

Viņš norādīja, ka privātos investorus patlaban Rīgā interesē tikai objekti ar stabilu klientu loku, kas rada pastāvīgu naudas plūsmu un ģenerē peļņu.

«Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Rīgā pašvaldība ir lielākais pasūtītājs būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū. Pēdējos piecos gados esam investējuši aptuveni 150 miljonus eiro dažādos objektos, pārsvarā infrastruktūrā - skolās, bērnudārzos un tamlīdzīgi,» sacīja Ameriks.

Kravu apjomu pieauguma sabremzēšanās rada satraukumu Rīgas brīvostā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas brīvostas kravu apgrozījums pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 4,7%, sasniedzot 14,07 milj. tonnu, taču tas ir maldinošs rādītājs, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Tā kā trīs mēnešu griezumā bija vērojams 6,7% kāpums, tagad vērojama pieaugumu tempu sabremzēšanās.

Iešauj sev kājā

Satraukumu rada apjomu samazināšanās ģenerālkravu segmentā – par 9,4%, – līdz 2,17 milj. t, uzsver A. Ameriks. Viens no šīs nepatīkamās tendences iemesliem nenoliedzami ir Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo ekonomisko sankciju un embargo seku rezultāts, piedzīvojot konteinerizēto kravu kritumu austrumu virzienā. Šo kravu apjomi samazinājušies par 0,95 līdz 1,28 milj. t.

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgā «Park&Ride» (P&R) autostāvvietu izveidē ir nepieciešama sadarbība ar lielveikaliem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Viņš norādīja, ka iedzīvoti neizmanto šobrīd pieejamās autostāvvietas, priekšroku dodot lielveikalu autostāvvietām, jo šādā gadījumā pēc darba ir iespējams lielveikalā iegādāties nepieciešamo produktus. «Cilvēkiem nepatīk, ka ir jānovieto mašīnu vienā vietā (..), bet pēc tam vēl jābrauc uz veikalu iepirkties,» teica Ameriks.

Tostarp viņš minēja, ka pie Atgāzenes stacijas ir izveidota autostāvvieta, kurā tiek turētas vien dažas automašīnas.

«Nākotnē ir jāskata tās vietas, kur blakus ir arī citi pakalpojumi,» uzsvēra Ameriks.

Viņš arī norādīja, ka tostarp ir jāmeklē sadarbības iespējas ar lielveikaliem. «Noteikti arī ar lielveikaliem ir jāmeklē sadarbība, jo arī lielveikaliem tas ir izdevīgi,» teica Ameriks.

Rīgas brīvostas pārvalde miljonus soda naudā maksāt nevēlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd strīds starp Rīgas brīv- ostas pārvaldi (RBP) un Konkurences padomi (KP), kura uzskata, ka RBP pārkāpusi konkurences tiesības velkoņu pakalpojumos, pārgājis jaunā līmenī, DB norāda Rīgas vicemērs un RBP valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. KP gribot ostai aizliegt ar to nodarboties, liekot arī samaksāt pāris miljonu eiro.

RBP valde gatavošot ziņojumu, ko Satiksmes ministrijai iesniegt valdībā, ka divas iestādes savā starpā izturas pretēji veselajam saprātam. A. Ameriks turas pie RBP senā argumenta, ka šis līdztekus loču un tauvošanās pakalpojumiem ir nacionālās drošības jautājums arī Eiropas līmenī, jo reiz jau brīvosta privatizējusi velkoņu floti, kura aizgājusi uz Sanktpēterburgu un citviet.

Par jauno Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku šodien ārkārtas sēdē tika ievēlēts pašvaldības deputāts, līdzšinējais Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Balsojumā par jauna vicemēra apstiprināšanu piedalījās 53 deputāti. Par Burova kandidatūru nobalsoja 31 deputāts, savukārt 22 deputāti balsoja pret.

«Jaunās konservatīvās partijas» frakcija šim amatam izvirzīja Jāni Ozolu, taču viņš uzreiz pēc nominēšanas pats atsauca savu kandidatūru.

Burovs pirms balsojuma pārējiem deputātiem apgalvoja, ka viņš turpinās vadīt Pilsētas īpašumu komiteju, kā arī Vidi degradējušo ēku komisiju.

Uz opozīcijas deputātu jautājumiem par atbildības uzņemšanos Burovs atbildēja, ka hipotētisku korupcijas skandālu gadījumā būs gatavs pamest vicemēra amatu. «Es nebaidos atbildības, taču darīšu visu, lai līdzīga situācija nenotiek nevienā no manis pārraudzītajām kapitālsabiedrībām,» sacīja Burovs.

«Lucavsalas jautājums šodien tā aktualizēts, it kā gatavotos pusi no Latvijas pārdot. Par šīs teritorijas attīstību pašvaldība sāka domāt jau pirms kādiem astoņiem gadiem - vēl laikā, kad pilsētas mēri bija Aivars Aksenoks un Jānis Birks,» intervijā laikrakstam Diena norādījis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Mēs šodien varam priecāties par Lucavsalas parku, kurš ar katru mēnesi kļūst arvien populārāks, bet atcerēsimies, kā tur bija pirms diviem gadiem - tagadējā parka vietā bija tādas pašas dārza būdas kā tajā salas daļā, ko šobrīd gribam sakārtot. Piedodiet, bet ziemā tur atrada vismaz pāris līķu,» viņš turpinājis.

Lūgts precizēt, vai nosalušus bezpajumtniekus, A. Ameriks sacījis: «Jā. Nebija citas iespējas, kā visas tās būdeles ar buldozeru notīrīt. Pilsēta centrā ieguva visiem patīkamu, publisku vietu.»

«Šo zemi neviens neaizvedīs ne uz Krieviju, ne Ameriku, ne kādu citu valsti. Tā paliks Rīgā. Investīcijas pavērs iespēju gan jaunām darba vietām, gan nodokļiem.

«Apkārt esošās bulvārloka kafejnīcas ir tiešām uztraukušās. Jāsaka, ka Rīgas dome šeit nav tik daudz pie vainas. Rīgas dome ir saistīta ar ugunsdzēsēju prasībām, kuri saka, ka viņi tagad stingri raudzīsies, lai vietās, kur ir hidranti, vasaras kafejnīcas nebūtu,» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot ziņu, ka vasaras terašu iekārtošana daudzām kafejnīcām Rīgā ir liegta.

Ameriks sacīja, ka Rīgas domi nevar vainot, jo šādus noteiktumus pieņēmis Ministru kabinets. Turklāt šie noteikumi attiecas uz visām pašvaldībām. «Šos noteikumus nepieņem Rīgas dome, tos pieņem Ministru kabinets. Jāsaka tā – ja pietiktu tikai ar vienu Rīgas domes zieģeli tai vasaras terasei jeb krēsliem, tad jau nekas nebūtu. Bet viņiem ir jāsaņem zieģelis no ugunsdzēsējiem. Rīgas būvvalde nevar ugunsdzēsēju vietā uzspiest zieģeli! Ir vairākas institūcijas, kurām ir jādod sava piekrišana,» skaidroja Ameriks.

Viņš arī norādīja, ka ir jāatceras, ka šie noteikumi ir radīti drošības apsvērumu dēļ: «Ne jau ugunsdzēsēji ir kaut kādi ienaidnieki, tieši otrādi - ugunsdzēsēji rūpējas par iedzīvotāju drošību! Citādi, kad kaut kas notiek, tad visi meklē, ko cietumā likt. Visi met krustus un saka: «Es tur nebiju vainīgs!»»

Arī Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā ir neoficiāla informācija par Krievijas plāniem apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu, apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš gan uzsvēra, ka oficiāla apstiprinājuma nav.

Kā ziņots, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pastāstīja, ka vakar pēcpusdienā ir saņemta neoficiāla informācija, ka Krievija varētu pārtraukt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja šī informācija apstiprināsies, tas ļoti negatīvi ietekmēs Rīgas ostas darbu un Latvijas ekonomiku kopumā, jo Krievijas ogļu kravas veido vairāk nekā trešdaļu no visām Rīgas ostā apkalpotajām kravām.

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.