Pakalpojumi

Animāciju izmanto plašāk

Anda Asere, 11.02.2020

Animācijas studijas "Panic" vadītāja Rita Šteimane un

dibinātājs Gints Gūtmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijā pēdējos gados animācija reklāmas vajadzībām kļuvusi plašāk izmantota un attīstās tendence stāstīt vizuālos stāstus.

"Animācija ir plaši izmantots risinājums reklāmā ASV, Rietumeiropā un daudzās Āzijas valstīs. Plašajā informācijas gūzmā kustīgam attēlam ir arvien lielāka nozīme – reklāmām "jāpaķer" uzmanība ātri un efektīvi," saka Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Viņa novērojusi, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīts uzskats, ka animācija ir domāta bērniem un to asociē ar risinājumiem, kas ir tuvāki baneru animācijai, nekā reklāmas klipam. Taču R. Šteimane uzskata, ka animācijas iespējas ir ļoti plašas. Starptautiski uzņēmumi, piemēram, "American Express", "Nike", "Coca Cola", "Google", "Toyota", "Apple" un neskaitāmi citi plaši izmanto animācijas risinājumus. Neatņemama šo kompāniju reklāmas materiālu daļa ir gan ilustratīvi 2D video, gan komplicēti 3D risinājumi. Animāciju zīmoli izmanto ne tikai tradicionālajos medijos kā televīzija, bet arī sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un interaktīvos risinājumos.

Bez animēta produkta video, kas apvieno reklāmas un skaidrošanas aspektus vienā video materiālā, nav iedomājams jaunuzņēmumu mārketings. "Tā ir investīcija savā biznesā, jo produkta video parasti tiek izmantots divus līdz trīs gadus un kalpo kā "āķis" investoru piesaistei," uzskata R. Šteimane.

R. Šteimane novērojusi, ka modē atkal nāk klasiskā zīmētā animācija, kur tiek izzīmēts un iekustināts kadrs pa kadram. Tai ir personiska, cilvēka rokas pieskāriena sajūta, kas loģiski iet kopā kā pretstats digitalizācijas pārsātinājumam. Tāpat animācija un ilustrāciju risinājumi ir kļuvuši drosmīgāki – neierasti ādas krāsas toņi, pārspīlētas cilvēku formas, koši krāsu salikumi, dinamiskas kameru kustības. "Katrs zīmols cenšas izpausties ar jauniem atmiņā paliekošiem efektiem," viņa norāda.

Db.lv jau rakstīja, ka animācijas studija "Panic" ir dibināta 2014. gadā. Piecu gadu laikā studijas komanda ir īstenojusi projektus 18 pasaules valstīm un izstrādājusi reklāmas projektus tādiem starptautiskiem zīmoliem kā "American Express", "McDonalds", "Colgate", "Ernst & Young", "Nike", "Brita" un "Indeed", kā arī ilgstoši veiksmīgi sadarbojusies ar vietējiem uzņēmumiem, piemēram, "airBaltic", "Madara Cosmetics", "Tet".

2019. gads uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga par 73%, un tas sasniedza teju 450 tūkstošus eiro. Šī brīža aplēses liecina, ka pērn eksports veidoja aptuveni 52% no uzņēmuma apgrozījuma. Šī gada mērķis ir pārkāpt 500 tūkstošu eiro apgrozījuma robežu.

Viens no nozīmīgākajiem 2019. gada notikumiem "Panic" bija uzvara konkursā apjomīgam pasūtījumam ASV uzņēmumam "Indeed", kas ir lielākais darba meklētāju un piedāvātāju portāls. Iepirkumā Latvijas kompānija mērojās spēkiem ar animācijas studijām no ASV un Lielbritānijas un ar savu izstrādāto piedāvājumu un vīziju uzvarēja. "Tas ir ļoti labs indikators tam, ka esam sasnieguši zināmu uzticamību un mūsu portfolio tiek augstu vērtēts profesionāļu vidū. Tas ir izcils atspēriena punkts tālākai "Panic" vārda nostabilizēšanai starptautiskajā tirgū," vērtē R. Šteimane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piecos gados projekti 18 valstīs

Anda Asere, 20.01.2020

Animācijas studijas "Panic" vadītāja Rita Šteimane un

dibinātājs Gints Gūtmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 04.01.2022

Dalies ar šo rakstu

"Esam plānojuši, ka 2022. gadā abu uzņēmumu kopējais apgrozījums varētu sasniegt 70 miljonus eiro, kopumā nodarbinot ap 600 darbinieku. Pieņemu, ka šāds uzņēmums var sevi saukt par tirgus līderi nozarē Latvijas austrumu reģionā," intervijā saka būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4. janvāra numurā:

  • Statistika. Mājokļu kvalitāte Latvijā un citur Eiropā.
  • Intervija. Apvieno reģionālās ceļu būves tradīcijas jaunam izrāvienam. Intervija ar būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
  • Tēma. Jaunas normas, kas stājas spēkā 2022. gadā.
  • Energoresursi. Vai elektroenerģijas cenu ietekmē iekšējā deficīta pieaugums?
  • Zvejniecība. Zvejot ļauj, bet kuģi veci un zvejnieku trūkst.
  • Biznesa ideja. Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā. Stāsts par zīmolu "lovin’".
  • Portrets. Linda Rirdance SIA "Clean R" grupas valdes locekle, Finanšu un administratīvā direktore.
  • Brīvdienu ceļvedis. Rita Alika Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par veikala apmeklētāju un klientu drošību, universālveikalā "Stockmann" ir uzstādīti Latvijā izstrādātie inovatīvie roku dezinfekcijas stendi.

Pašmāju dizainera Mārča Ziemiņa zīmola "Don't panic" izstrādātais pilnībā automātizētais roku dezinfekcijas stends ir aprīkots ar sensoru - novietojot rokas zem sensora, automātiski tiek izsmidzināts roku dezinfekcijas līdzeklis. Tādējādi cilvēks tiek pasargāts no liekas pieskaršanās virsmām publiskajā telpā.

Vienā sensora darbības reizē dezinfekcijas līdzeklis tiek izsmidzināts 1ml apjomā, kas ir pietiekami, lai dezinficētu rokas un tajā pat laikā nodrošinātu taupīgu dezinfekcijas līdzekļa lietošanu, novēršot arī slapjuma veidošanos pie stenda, kas mēdz būt problēma, ja dezinfekcijas līdzekli izsmidzina vairāk nekā nepieciešams. Roku dezinfekcijas stends ir ne tikai drošs un praktisks, bet arī ar estētisku un gaumīgu dizainu, kas veikala telpās nepieciešamos drošības veikšanas pasākumus padara klientiem vizuāli pievilcīgākus, tādējādi motivējot klientus tos vairāk izmantot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Par to gandarīta eksperimentālā projekta "Piedzīvojums spoguļnamiņā" autore - radošās apvienības "Skudras metropole" vadītāja Gundega Skudriņa un dizaina risinājumu uzņēmuma "Don't Panic" dizainers Mārcis Ziemiņš, kurš plašāk pazīstams ar roku dezinfekcijas stenda "Spray Box" dizaina izstrādi.

Vēl ir iespējams pieteikties uz īpašu "Paulig" kafijas rituālu, kāds "Spoguļnamiņā" tiks organizēts katru dienu visas vasaras garumā.

Namiņš paredzēts tiem, kuri meklē dabas klātbūtni, ir gatavi jaunām sajūtām un pieredzei. Visiem, kuri vēlas gūt iedvesmu, prieku, izbaudīt ko nebijušu. Tiem, kuri nemeklē komfortu un ērtības, kuru tur nav, bet gan vēlas baudīt putnu dziesmas, upes čalošanu, meža burvību. Tiem, kuri vēlas relaksēties no ikdienas steigas, urbāniem pilsētu džungļiem un kņadas, un smelties mieru un labsajūtu dabas valdzinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta un inovācijas balvai 2023 aicina pieteikt jaunos tūrisma produktus

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023”, kuru jau astoņpadsmito gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji.

Pieteikšanās konkursa kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts 2023”, turpināsies līdz 3.oktobrim, ņemot vērā to, ka siltais rudens Latvijas tūrisma uzņēmumiem joprojām ir saspringts darba laiks, jo ļāvis turpināt aktīvu tūrisma sezonu.

“Lai arī tūrisma nozare piedzīvojusi straujas pārmaiņas un Latvijas tūrisma uzņēmumiem šis nav bijis viegls laiks, konkurss “Eksporta un inovācijas balva” aizvien ļauj mums gūt pārliecību, ka Latvijā ir tūrisma produkti, kuri spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, ir ilgtspējīgi un saistoši gan vietējai, gan ārvalstu auditorijai. Arī šogad sevi pieteikuši vairāki interesanti tūrisma objekti, kurus labprāt redzētu starp balvas nominantiem,” saka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu

Db.lv, 06.02.2023

Latvijas filmas 2022.gadā kinoteātros apmeklējuši 188 352 skatītāji, un tas ir 2,37 reizes vairāk, nekā 2021.gadā. Populārāko Latvijas filmu pirmajā desmitniekā ir liela daļa rudenī pirmizrādīto filmu. Filmai "Janvāris" (attēlā) seko abas "sezonas svētku" filmas - "Circenīša Ziemassvētki" un "Ziemassvētki džungļos".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Taps trīs jaunas filmas nacionālās identitātes stiprināšanai

Lelde Petrāne, 07.10.2019

Projekta Dziesma par dzelzs aizkaru publicitātes materiāli – 60. gadu fotogrāfijas, kurās redzami filmas varoņu prototipi

Publicitātes materiāls

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, - vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA Forum Cinemas pārstāve).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Komentāri

Pievienot komentāru