Toms Kreicbergs, IPAS «Indexo» izpilddirektors.

Foto: Spīgana Spektore

Apdrošinātāji: vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumi? 

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Toms Kreicbergs - IPAS «Indexo» izpilddirektors, 2018. gada 30. maijs plkst. 16:39

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.

1. Kāda ir situācija Latvijas UDA tirgū?

Tajā piedalās mazs skaits apdrošinātāju un barjera ieejai ir ļoti augsta. Arī Produktu cenas vidējam klientam ir nesaprotamas. Tikai ārkārtīgi neatlaidīgs cilvēks spēs atrast katra produkta pamatinformācijas dokumentu, izpētīt visu mazā drukā aprakstīto informāciju un noskaidrot, cik viņa naudas aizies komisijās.

Valsts iejaucas tirgū ar nodokļu atmaksu, kas motivē klientus pieņemt klaji neizdevīgus nosacījumus, lai saņemtu atvieglojumus.

Rezultātā cenu konkurence tirgū nestrādā.

Par to liecina fakts, ka tirgū pieejami līdzīgi produkti ar piesaisti tirgum, kuru cenas – komisiju līmenis – atšķiras pat divas vai vairāk reizes. Klients, kuram nepaveicās un kurš ieguldījis vienā no dārgāko apdrošinātāju produktiem, paliek bez mazākās cerības uz normālu peļņu pat pēc nodokļu atmaksas. Valstij nevajadzētu atbalstīt šādus absurdi dārgus produktus ar nodokļu atmaksu.

2. Komisijas samazināšoties līdz ar tirgus apjomu

Šādu viedokli portālā DB.lv paudis Luminor pārstāvis Iļja Arefjevs. Šai cerībai nav pamata. Augošs tirgus pats par sevi nemotivē finanšu uzņēmumus mazināt komisijas un savu peļņu.

To rāda pieredze no 2. pensiju līmeņa. Pērn komercbanku pārstāvji dziedāja līdzīgu dziesmu: nu beidzot varam mazināt komisijas, jo aktīvu apjoms tirgū ir sasniedzis līmeni, kas to atļauj.

Bankas neafišēja, ka komisiju mazināšana nebija pašu komercbanku iniciatīva. Četrpadsmit gadus tirgus auga griezdamies, bet visi tirgus dalībnieki ņēma maksimālās likumā pieļautās komisijas. Tad INDEXO iejaucās tirgū ar divas reizes zemākām komisijām un uzsāka konkurenci.

Drīz sekoja valsts lēmums ierobežot komisiju līmeni 2. pensiju līmenī. Šo lēmumu iniciēja Latvijas Banka, norādot uz absurdo izmaksu līmeni un nožēlojamo ienesīgumu tirgū. Pēc aktīva komercbanku lobija likumā tika ierakstīts jau daudz maigāks komisiju samazinājums nekā bija ieteikusi Latvijas Banka. Ja mēs būtu gaidījuši komisiju samazināšanu no pašām komercbankām, 2. pensiju līmeņa tirgus apjoms varētu augt vēl 10 reizes pirms tas notiktu. To vērts atcerēties arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas tirgū.

3. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas dārdzība ir pamatota, jo apdrošinātājiem ir augstas izmaksas

Šādu viedokli LNT sižetā un citur pauž «SEB Dzīvības apdrošināšana» vadītāja Kristīne Lomanovska, norādot, ka apdrošinātāji augsto izmaksu dēļ ne vienmēr pabeidz gadu ar peļņu.

Var, protams, jautāt, kādēļ apdrošinātājiem veidojas tik augstas izmaksas. Šķiet loģiski jautāt, vai augsto mārketinga un pārdošanas izmaksu saknē nav fakts, ka klientiem «jāiepārdod» produkts, kurš tiem rada zaudējumus vai nes vien minimālu labumu.

Tomēr šis nav īstais jautājums. Ja lielveikals pārdod sapuvušu pārtiku, to nevar pamatot ar frāzi – «Pārdot svaigu pārtiku ir pārāk dārgi.»

Pietiek runāt aplinkus

Nav pieļaujams, ka cilvēks krāj savu grūti nopelnīto naudu ilgetrmiņa uzkrājumu produktā «ar garantētu ienesīgumu» – bet patiesībā ar garantiju zaudē daļu savas naudas. Nav pieļaujams, ka cilvēks iegulda finanšu tirgos ar izmaksām 3 %, 4% vai 5 % gadā – komisiju līmenis, kas attīstīto valstu kontekstā ir pilnīgs absurds un klientu praktiski nolemj zaudējumiem vai minimālai peļņai.

Lai risinātu situāciju, jāprasa valstij rīkoties. INDEXO iesaka turpmāk piemērot nodokļu atmaksu tikai produktiem ar zemām komisijām. Iesakām arī ļaut piemērot nodokļu atmaksu uzkrājumiem ieguldījumu fondos, kuri jau šobrīd piedāvā ievērojami zemākas izmaksas.

Kamēr gaidām darbību no valsts, pašiem jārūpējas par savu naudu. Katru reizi, kad jums piedāvā ieguldīt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (vai jebkurā citā uzkrājumu produktā), jautājiet – cik es par to samaksāšu? Pieprasiet produkta pamatinformācijas dokumentu. Iepazīstieties ar to līdz esat pārliecināts, ka saprotat produkta nosacījumus. Tikai tad piekrītiet ieguldīt.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 08. maijs plkst. 8:08

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli,...

2018. gada 07. maijs plkst. 16:10

Latvijā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā tiek izplatīti ļoti dārgi vai pat kaitnieciski...

2018. gada 12. aprīlis plkst. 14:23

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2017. gadā par 16,8 miljoniem eiro palielinājusi savu operatīvo...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 15:09

«Arvien vairāk ierīču tiek pievienotas internetam, tas nozīmē, ka ir arvien vairāk...

2018. gada 29. marts plkst. 12:32

Augošās medicīnas pakalpojumu cenas sadārdzinājušas veselības apdrošināšanas polises, savukārt...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2018. gada 30. maijs plkst. 6:48

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā...

2018. gada 29. maijs plkst. 7:19

Latvijā arvien vairāk tiek izmantotas virtuālo asistentu un čatbota tehnoloģijas, turklāt tas...

2018. gada 29. maijs plkst. 7:16

Jau pavisam drīz, 31. maijā un 1. jūnijā, Rīgā norisināsies starptautisks pasākums...

2018. gada 28. maijs plkst. 8:28

Ir panākta savstarpēji pieņemama vienošanās par Valērija Maligina mantojuma sadali...

2018. gada 28. maijs plkst. 7:32

Ar šo vēlos darīt zināmu, ka piektdien, 25.maijā mana mirušā vīra mantinieki...

2018. gada 25. maijs plkst. 12:34

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā...

2018. gada 25. maijs plkst. 7:48

Godātā redakcija, šai laikā, kad dienas versmes nogurdināti prāti izverd dažādas sazvērestību...

2018. gada 23. maijs plkst. 14:28

Šobrīd ekonomiskā situācija ir labvēlīga kreditēšanas attīstībai. Par to liecina tendences...

2018. gada 23. maijs plkst. 7:13

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies...

2018. gada 22. maijs plkst. 18:55

Gads iesākās ar strauju ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī darba tirgū. Šī gada pirmajā...