Finanses

Apdrošinātājs If Baltijā nopelna 5,2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 5,2 miljoni eiro (2014.gada attiecīgajā laika periodā – 5,3 miljoni eiro), informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas sabiedrības bruto parakstītās prēmijas Baltijas tirgū 2015.gada pirmajos trīs mēnešos bija 35,5 miljoni eiro (2014.gada attiecīgajā laika periodā – 34,8 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2015.gada pirmajā ceturksnī bija 8,9 miljoni eiro (2014.gada pirmajā ceturksnī - 9,4 miljoni eiro).

If P&C Insurance AS kombinētais rādītājs Baltijā 2015.gada pirmajos trīs mēnešos bija 84,3% (iepriekš 83,3%). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2015.gada pirmajā ceturksnī bija 57,5% (iepriekš 56,8%), bet izdevumu rādītājs 26,8% (iepriekš 26,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

«Tikai jaunuzņēmumi var augt par 3000% gadā»

Anda Asere, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Degviela 100 km braucienam: cik ilgi jāstrādā Latvijā, Bulgārijā vai Dānijā?

Latauto.lv izplatīts aprēķins, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - ir nodrošinājies pret iespējamiem izdevumiem gadījumā, ja svētku viesi nokļūs kādā nelaimē, proti, svētku rīkotāju civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta par 2 miljoniem eiro, otrdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums «900 sekundes».

Apdrošināšana, iespējams, izmaksājusi vairākus tūkstošus eiro, taču šo summu sedzis pats apdrošinātājs, jo izvēlēts kā pasākuma sponsors. Svētku atbalstītājs finanšu sektorā ir «Swedbank». «Lai izpētītu visus piedāvājumus, tika aptaujāti vairāki piedāvājumi un tika izvēlēts pat ne izdevīgākais, bet piemērotākais. Pēc tam gala piedāvājums tika skatīts ļoti cieši sadarbībā ar mums kā rīkotājiem, lai tas precīzi atbilstu mūsu vajadzībām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka izvēlēts un nodrošināts atbilstošākais pakalpojums,» saka Dziesmu un deju svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.

Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana paredz, ka apdrošinātājs sedz svētku apmeklētājiem dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu izdevumus, kas saistīti ar ārstniecību, pārejošu darba nespēju, darba spējas zaudējumu, nāvi. Papildu apdrošinātājs ir parūpējies arī par dalībniekiem, apdrošinot to dzīvību un traumas, piemēram, lūzumus, mežģījumus, kur summa vienam apdrošinātajam ir 5000 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka apdrošinātājs nesegs izdevumus, ja notiks saindēšanās ar pārtiku, būs vēlme ārstēt slimības vai labot zobus, aprūpēt iekaisumus vai cīnīties ar hronisku nogurumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Savienība ir paaugstinājusi prasības finanšu atklātībai, ir rodami interesanti fakti arī par banku sektoru. Starptautiskā organizācija Oxfam 27. martā ir publicējusi pētījumu par divdesmit lielākajām Eiropas bankām, kas lielāko daļu savas peļņas - 25 miljardus eiro iegūst tieši nodokļu paradīzēs.

Lasi pētījumu šeit: http://policy-practice.oxfam.org.uk/publications/opening-the-vaults-the-use-of-tax-havens-by-europes-biggest-banks-620234

Bankas izmanto nodokļu paradīzes - valstis ar īpaši “labvēlīgiem” nodokļu režīmiem, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas valstīs, kurās notiek to ekonomiskā aktivitāte, kā arī, lai sekmētu savu klientu nodokļu nemaksāšanu. Daži no faktiem:

  • nodokļu paradīzēs 20 lielākās Eiropas bankas nopelna 26% peļņas - apmēram 26 miljardus, kamēr tikai 12% banku apgrozījuma un 7% darbinieku ir reģistrēti šajās valstīs;
  • nodokļu paradīzēs no katru 100 EUR aktivitātes bankas nopelna 42 EUR, salīdzinot ar 19 EUR vidēji globāli; - banku darbinieki nodokļu paradīzēs ir četras reizes produktīvāki - viņi rada vidēji 171 000 EUR peļņas gadā, salīdzinot ar 45 000 EUR vidēji citur;
  • 2015. gadā vismaz 628 miljoni eiro tika nopelnīti nodokļu paradīzēs, kur bankām nav reģistrēts neviens darbinieks. Piemēram, Francijas banka BNP Paribas nopelnīja 134 miljonus ar nodokli neapliktas peļņas nodokļu paradīzē, kur nealgo nevienu darbinieku;
  • dažām bankām ir peļņa tieši nodokļu paradīzēs, kaut citur tās strādā ar zaudējumiem. Piemēram, Vācijas Deutsche Bank atskaitās par zemu peļņu vai zaudējumiem lielākajā daļā tirgu 2015. gadā, kamēr nodokļu paradīzēs nopelna 2 miljardus;
  • Luksemburga un Īrija ir visiecienītākās nodokļu paradīzes - 29% no banku peļņas nodokļu paradīzēs 2015. gadā. Piemēram, 20 lielākajām bankām ir bijuši 4.9 miljardi peļņas sīciņajā Luksemburgā, tas ir vairāk nekā tās samaksājušas nodokļos Lielbritānijā, Zviedrijā un Vācijā kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

OCTA likumā precizē apdrošinātāja regresa prasības iesniegšanas kārtību

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka ppdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Strādājot publiskajā un privātajā sektorā, kāds ārsts mēnesī nopelna aptuveni 39 000 eiro

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru