2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Līdz šā gada novembrim apdrošinātāju klienti par pieņemtajiem atlīdzību izmaksu lēmumiem asociācijas ombudā iesnieguši 22 izskatāmas sūdzības.

Visvairāk šie ārpustiesas strīdi starp apdrošinātājiem un klientiem tiek risināti KASKO (7), veselības (6) un īpašuma (5) apdrošināšanā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika izskatīti 18 strīdi visa gada laikā, šogad vērojams sūdzību skaita pieaugums. Kopumā tas skaidrojams ar to, ka no šī gada strīdus ombudā iespējams risināt arī veselības apdrošināšanā, kas agrāk nebija iespējams.

«Veselības apdrošināšanas pievienošana asociācijas ombuda pakalpojumu klāstam bija komplicēts un laikietilpīgs process. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija neatkarīgu ekspertu piesaiste, lai nodrošinātu objektīvu lēmumu pieņemšanu, jo veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem ar ļoti plašu risku un polises segumu spektru. Esam gandarīti, ka esam īstenojuši iecerēto un spējam sniegt kvalitatīvu pakalpojumu,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Turpmāk Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) ombudā var vērsties arī ar sūdzībām par veselības apdrošināšanas atlīdzībām. Līdz šim asociācijas ombudā tika izskatītas fizisku personu sūdzības par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt nelaimes gadījumu, ceļojumu, dzīvības, īpašuma, KASKO un vispārējās civiltiesiskās atbildības (CTA) apdrošināšanā.

«Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem ar ļoti plašu risku un polises segumu spektru, tāpēc neatkarīgu speciālistu piesaiste un citu priekšnoteikumu īstenošana, lai to pievienotu ombuda pakalpojumu klāstam, bija liels izaicinājums un laikietilpīgs process,» skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

LAA ombuda darbības mērķis ir panākt, lai apdrošināšanas sabiedrību klientu – fizisku personu – sūdzības par atlīdzību izmaksām tiktu efektīvi izskatītas ārpustiesas procedūrā. Tā ir iespēja klienta sūdzību izskatīt ātrāk un lētāk nekā tiesā, savukārt apdrošinātājiem tā ir iespēja atrast nepilnības vai neskaidrības savos noteikumos un produktu aprakstos un labot tās.

2017. gada 5. oktobrī notika Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) biedru sapulce, kurā uz 2 gadu termiņu tika pārvēlēti divi asociācijas padomes vadības locekļi, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne.

Padomes priekšsēdētājas amatā tika pārvēlēta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles un ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles valdes locekle Ingrīda Ķirse un padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā riska veidu apdrošināšanas jautājumos tika pārvēlēts Seesam Insurance AS Latvijas filiāles valdes loceklis Aigars Freimanis. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus dzīvības apdrošināšanas jautājumos turpinās pildīt AAS «CBL Life» valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.

Padome turpinās strādāt pie iepriekš apstiprinātajām asociācijas prioritātēm - nozares likumdošanas pilnveidošanas, patērētāju sūdzību izskatīšanas procesa uzlabošanas un ombuda darbības paplašināšanas, kā arī sabiedrības izglītošanas apdrošināšanas jautājumos.

Pagājušajā gadā strauji - par aptuveni 30% - palielinājies autoīpašnieku sūdzību skaits Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Analizējot LTAB datus par pērnā gada 9 mēnešiem, secināms, ka kopā saņemtas 242 sūdzības. Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā saņemto sūdzību skaits bija 180.

No pērn saņemtajām sūdzībām vairums bijis par apdrošinātāja pieņemto lēmumu - 145 sūdzības, bet 97 - par citiem jautājumiem. No kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita sūdzības veido 0,9%. 2018.gadā tie bija 0,7%.

No sūdzībām, kas nav par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, proporcionāli visvairāk ir par lietas virzību (cilvēks nevar sagaidīt kādas iesaistītās iestādes lēmumu; process šķiet par ilgu), apkalpošanas kvalitāti (tajā skaitā - klientam kaut kas nav līdz galam izskaidrots vai pārprasts).

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtībā, informēja padomē.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un pārtikas ražotāju ieskatā piedāvātie grozījumi ir atbalstāmi, jo lauku reģionos saimniecībām ir ļoti problemātiska situācija ar darbaspēka nodrošinājumu un jebkuras izmaiņas, kas motivē cilvēku strādāt, nevis dzīvot no pabalstiem, ir apsveicamas.

«Katru dienu saņemam sūdzības no saimniecību vadītājiem, ka darbinieks atnāk pāris dienas, vai vispār neatnāk uz nolīgto darbu un pazūd. Ir virkne vietējo iedzīvotāju, kuri pārtiek no pabalstiem un sākt strādāt legālu darbu negatavojas,» teica Treibergs.

Arī Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode sacīja, ka laukos darbinieku problēma ir ļoti samilzusi, jo daudzi cilvēki nevēlas strādāt.

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.