Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi likvidējamās AS "Latvijas krājbanka" ("Krājbanka") prasību pret deviņām bankas bijušajām amatpersonām, nospriežot no tām par labu "Krājbankai" solidāri piedzīt zaudējumus 43 miljonus eiro vērtībā, informēja tiesā.

Apgabaltiesa skatīja apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada spriedumu, ar kuru tika noraidīta "Krājbankas" prasība un atcelts ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2014. gada 26. marta lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums.

Apelācijas instance secināja, ka bijušās "Krājbankas" amatpersonas, pildot savus pienākumus valdē un padomē, nav rīkojušās pietiekami atbildīgi un rūpīgi, kā to prasa likums. Viņu pieņemtie lēmumi ļāvuši nepamatoti pārskaitīt bankas naudu un noslēgt prettiesiskus ķīlas līgumus, pakļaujot banku finanšu riskam, norādīja tiesā.

Šo darbību rezultātā bankai tika nodarīti ievērojami zaudējumi, secināja tiesa.

Tāpēc tā lēmusi, ka bijušās amatpersonas ir solidāri atbildīgas un kopā tām jāatlīdzina "Krājbankai" 43 miljoni eiro.

Saeimas Juridiskā komisija šodien neatbalstīja "Jaunās vienotības" sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas piedāvā ieviest personisko atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti karteļos publiskajos iepirkumos.

Tāpat komisija neatbalstīja saistītos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību".

Grozījumi tika noraidīti, ieceri neatbalstot koalīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Kā noskaidroja aģentūra LETA, Saeimas komisijas sēdē atbalstu grozījumiem pauda Selma Teodora Levrence (P), Andrejs Judins (JV), Agnese Krasta (JV), Inese Kalniņa (JV) un Edmunds Teirumnieks (NA), savukārt balsojumā atturējās Gunārs Kūtris (ZZS), Andrejs Svilāns (AS), Vilis Sproģis no partijas "Stabilitātei" un Gundars Daudze (ZZS). Pret grozījumiem balsoja Linda Liepiņa (LPV).

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis iepriekš klāstīja, lai arī ideja kriminalizēt kartelī iesaistīto personu atbildību šķiet loģisks solis, jo dalība kartelī ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ZZS uzskata, ka šāda rīcība nenovedīšot pie efektīvākas karteļu sodīšanas.

Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts jau tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," uzsver premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka "Jaunā vienotība" jau iepriekš ir virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesa Francijas ziemeļrietumu pilsētā Rennā šonedēļ lems par likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai, kur viņam piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova izdošanas lietu tiesa izskatīs ceturtdien, 29. janvārī, bet spriedumu paredzēts pasludināt piektdien, 30. janvārī.

Rennas Apelācijas tiesas pārstāvis Ronans Leklerks aģentūrai BNS sacīja, ka prokuratūra lūgs Antonovu izdot Lietuvai, pamatojoties uz Lietuvas izdotu Eiropas orderi.

Pēc Leklerka teiktā, Antonovs, kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, iebilst pret viņa izdošanu Lietuvai.

Jau ziņots, ka Antonovs decembrī tika aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdeva 9. decembrī.

2024. gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Krievijas pilsonim Antonovam un bijušajam "Snoras" ģenerāldirektoram Lietuvas pilsonim Raimondsam Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Ekonomisko lietu tiesas spriedumu, ar kuru attaisnoti "Rīgas kartes" valdes locekļi Pāvels Tulovskis un Aleksandrs Brandavs, kā arī "Baltijas komunikāciju centra" valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Gints Feders par iespējamu naudas izkrāpšanu un atmazgāšanu, informēja tiesā.

Lēmumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā desmit darbdienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas. Par pilna nolēmuma pieejamības dienu patlaban ir noteikts 7. aprīlis.

Iepriekš Augstākā tiesa (AT) atcēla apgabaltiesas spriedumu šajā krimināllietā, līdz ar to apgabaltiesai lieta bija jāskata lieta atkārtoti.

Pirmās instances tiesa apsūdzētos pilnībā attaisnoja. Rīgas apgabaltiesa pirmās instances spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus - pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem.

Savukārt AT informēja, ka šie secinājumi atzīti par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi tiesību normas un judikatūru. Pirmās instances tiesa prokuroram, aizstāvjiem un juridiskās personas pārstāvim bija devusi līdzvērtīgas iespējas uzstāties tiesas debatēs, racionāli plānojot debašu runu ilgumu. Tas, ka prokurors nav varējis iekļaut savas uzstāšanās ilgumu ne tikai viņam noteiktajā laikā, bet runājis ar tiesas atļauju vēl papildu 20 minūtes un tikai tad tiesa pārtraukusi prokurora runu, liecina par prokurora nespēju plānot debašu runas struktūru un saturu, kā arī par necieņu pret tiesu, norādīja AT.

Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu pirmdien aizturējusi 21 personu, tostarp valsts amatpersonas, informēja VP.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē lietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kurā iesaistīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretārs Edvīns Balševics, Valsts digitālās attīstības aģentūras amatpersona un uzņēmējs, noskaidroja LETA.

VP preses paziņojumā teikts, ka policija īstenojusi procesuālās darbības EPPO sāktajā kriminālprocesā, veicot apjomīgu aizturēšanas operāciju un likvidējot organizētu noziedzīgu grupu, aizdomās par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Procesuālo darbību laikā Rīgā un Rīgas reģionā vakar policija ar sadarbības partneriem aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži".

Kā informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".'

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo "to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti".

VARAM iecerētais risinājums paredz, ka Ministru kabineta uzdevumā programmatūras izstrādes līgumi tiktu slēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto normu par iepirkuma izņēmumu.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Latvijas Valsts policijas (VP) iegūtās ziņas patlaban neliecina par Liepājas ostā esošā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka policija aizvadītajā naktī pabeidza darbu uz kuģa, kas sākotnēji tika turēts aizdomās par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā.

Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, policijas amatpersonas gan apsekoja kuģi un enkuru, gan veica tehnisko iekārtu un žurnālu apskati, kā arī nopratināja vairākas personas. Kuģa apkalpe sadarbojās ar policiju, labprātīgi izsniedzot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, informēja policija.

Patlaban kriminālprocesā iegūtās ziņas neliecina par konkrētā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu. Vienlaikus turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, tostarp tiek noskaidroti apstākļi, kādā veidā šis kabelis ir ticis bojāts, pavēstīja VP.

Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, Valsts policija sākusi kriminālprocesu un identificēts aizdomās turamais kuģis.

Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas. Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo, nu jau bojāto kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas šobrīd atrodas Liepājas ostā.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Tirgū izveidojusies paradoksāla situācija: gandrīz 40% mājokļu piedāvājuma Rīgā veido dzīvokļi jaunbūvēs pirmreizējā tirgū, taču darījumu īpatsvars tajos būtiski atpaliek, secina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti.

Siltāks nekā mīnusi aiz loga, taču līdz pārkaršanai tālu – tā, mērot mājokļu tirgus temperatūru gada sākumā, spriež eksperti. Tā sauktais pudeles kakls ir pārdevēju gaidas, kas neatbilst inflācijas ietekmētajai pirktspējai – joprojām aptuveni 17% pārdevēju, tostarp jauno projektu attīstītāji, īpašumus tirgo par neadekvāti augstu cenu.

Jāņem vērā, ka vidējā cena sludinājumos dzīvoklim jaunbūvē sasniedz nepilnus 3200 EUR/ m². Nekustamo īpašumu eksperti novērojuši: bargā ziema liek kritiskāk izvērtēt potenciālo īpašumu iegādei, jo pat salīdzinoši komfortablu ikmēneša hipotēkas maksājumu var “pārsist” komunālo maksājumu rēķini.

Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā ar centrālapkuri, nav jālauza galva par apkures veidu, taču privātmāju saimniekiem šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kādu kurināmo izvēlēties, lai mājoklis būtu silts, tiktu saudzēta apkures sistēma un nevajadzētu tērēt kaudzi naudas? Atbilde ir briketes – energoefektīvs un videi draudzīgs risinājums, tomēr ne visas tirgū pieejamās opcijas ir vienlīdz labas. Lasiet un uzziniet, kam pievērst uzmanību, izvēloties šo kurināmā veidu!

Kā atpazīt labas skaidu briketes?

Augstvērtīgas skaidu briketes tiek ražotas no tīrām koka skaidām, tās spēcīgi sapresējot bez līmes vai citiem ķīmiskiem piemaisījumiem. Galvenie rādītāji, kam pievērst uzmanību, ir brikešu blīvums un mitruma līmenis. Ja produkts drūp jau iepakojumā un ir ļoti porains, tas liecina par nepietiekamu spiedienu ražošanas procesā vai pārāk lielu mitruma procentu skaidās. Liels mitruma līmenis ne tikai rada mazāk siltuma, bet arī nenāk par labu dūmvadiem.

Augstas kvalitātes apkures briketes (ar mitruma līmeni zem 10%) deg lēni, nodrošinot stabilu temperatūru ilgāku laiku, kas ir īpaši svarīgi aukstajās ziemas naktīs, kad nevēlamies bieži papildināt krāsni. Salīdzinājumam – malkai optimāls mitruma līmenis svārstās no 15 līdz pat 25%, tāpēc ar 1 tonnu brikešu var aizstāt 3 kubikmetrus malkas. Kurināmās briketes arī rada ļoti maz pelnu, vien 0,4%.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Kravas transporta nozare Eiropā piedzīvo straujas pārmaiņas – līdz 2040. gadam plānots samazināt to CO₂ emisijas līdz pat 90% lai arī patlaban saskaņā ar nozares datiem, piemēram, tikai 3,6% kravas auto ir elektriski. Taču ne vienmēr ekoloģija nozīmē miljonu investīcijas jaunā autoparkā.

Eiropas regulējums dod ļoti skaidru virzienu – līdz 2030. gadam izmeši, ko rada kravas auto, jāsamazina līdz 45%, bet vēl pēc desmitgades – līdz 90%. Tomēr ne visiem uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas – ja autoparks ir vecāks, pāreja uz “zaļākiem” risinājumiem, protams, nav vienā dienā atrisināms jautājums. Tajā pašā laikā arvien vairāk uzņēmumu sāk skatīties uz ekoloģiju pragmatiski – kā uz izmaksu samazināšanas instrumentu. Arvien vairāk uzņēmumu secina, ka ilgtermiņā tā nav tikai “zaļā domāšana”, bet arī – izmaksu samazināšana. Ja auto patērē mazāk degvielas, kas saistīts arī ar mazākiem CO₂ izmešu apjomu, uzņēmums vienkārši pelna vairāk.

Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.

Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.

Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā. Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda - cilvēki, kuri ilgstoši strādā vienā virzienā, papildinot cits citu un uzņemoties kopīgu atbildību par rezultātu, domā Oskars Pirags, ZEVS SECURITY GROUP līdzīpašnieks un operacionālais direktors.

Ilgtspējīgu biznesu nevar uzbūvēt vienatnē – uzņēmums vienmēr aug tikai tik tālu, cik tālu to spēj aizvest tā komanda, pārliecināts ir O.Pirags. Viņš uzsver, ka laba komanda nav cilvēku kopums ar vienādiem viedokļiem – tā ir dažādu personību sistēma, kur katrs ir stiprs savā lomā, bet visi strādā vienā virzienā un pieņem kopīgus kvalitātes standartus. Neviena ilgtermiņa stratēģija nestrādās, ja uzņēmuma komandā nebūs iekšējās vienotības, uzskata O.Pirags.

Visa pamatā – drošība

Kā jau tipisks lauku puika, bērnībā sapņoju kļūt par speciālo dienestu karavīru – mani vilināja disciplīna, atbildība un doma par kalpošanu valstij, atminas O.Pirags. “Lai gan no militārās karjeras vecāki mani atrunāja, savu sapni īstenoju citā formā. Skolas laikā sāku ar jaunsargiem, bet, sasniedzot pilngadību, pievienojos Latvijas Republikas Zemessardzei. Šī pieredze nemanāmi veidoja manu domāšanas modeli – iemācīja strukturēt lietas, rēķināties ar sliktāko scenāriju un nepaļauties uz improvizāciju. Raugoties pagātnē, secinu, ka mans ceļš vienmēr ir bijis saistīts ar drošību – sākumā tā bija fiziska, bet vēlāk kļuva par sistēmisku un stratēģisku,” spriež O.Pirags, kurš skolas laikos daudz interesējies arī par tehnoloģijām.

Vidēji ik ceturksni nodokļu ieņēmumi Igaunijā ir vidēji par vienu miljardu eiro lielāki nekā Latvijā, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī visvairāk iekasē ceturtajā, kamēr Latvijā visvairāk - otrajā ceturksnī.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas datiem par samaksātajiem nodokļiem pa ceturkšņiem. „Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus pa ceturkšņiem, tos var salīdzināt ar kaimiņvalstu datiem, taču redzamā aina vairāk liek uzdot jautājumus, nekā sniedz atbildes,” pētījuma kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar faktu, ka Igaunijā, kurā ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Latviju, taču ir lielāka ekonomika, kura ģenerē lielākus nodokļu maksājumus.

Līdzīgais un atšķirīgais

„Lai arī Latvijā un Igaunijā ir līdzīga nodokļu sistēma, tomēr ir arī pietiekami daudz dažādu nianšu un arīdzan nodokļu likmju izmēru, kas atstāj ietekmi uz kopējām iekasētajām nodokļu summām,” skaidro A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka abās valstīs ir teju identisks uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Proti, Igaunijā un Latvijā ieviesta tā dēvētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kad to maksā tikai tajā brīdī, kad tiek veikta dividenžu izmaksa, bet pārējās pasaules valstīs ir klasiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, kāda Latvijā pastāvēja līdz 2018. gada nodokļu reformai, kad šis nodoklis jāmaksā, ja tiek gūta peļņa neatkarīgi no tā, vai tiek vai arī netiek izmaksātas dividendes. „Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme vairāk nekā 20 gadus turējās 20%, taču tagad tā ir palielināta līdz 22%, bet joprojām ir viena likme, kamēr Latvijā pat šī nodokļa nomaksa ir tikai sarežģījusies, jo bez iepriekšējā varianta, kad Latvijā par katru dividendēs izmaksātu eiro uzņēmums samaksāja 25 centus (jeb faktiski 25%), ar šo gadu uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties arī dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā (jeb ~21%),” skaidro A. Brūvelis.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iecerējusi paaugstināt stāvvietu cenas, kā arī ierobežot priekšrocības elektroauto īpašniekiem, tostarp bezmaksas stāvēšanu pilsētas centrā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lēmuma mērķis ir mazināt satiksmes noslodzi un veicināt stāvvietu pieejamību.

Kā atzīmē "Nekā personīga", dārgākā "Rīgas satiksmes" stāvvieta patlaban ir R zonā Vecrīgā. Šeit pirmā stunda maksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda - astoņus eiro. No videi draudzīgajiem spēkratiem netiek iekasēta maksa nevienā "Rīgas satiksmes" pārvaldītajā stāvvietā. Tas bieži rada situāciju, ka tos atstāj stāvvietās visu diennakti, nedodot vietu citiem. Pirms gada uzņēmējus, restorānu īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus aicināja sniegt priekšlikumus, kā atdzīvināt galvaspilsētas centru. Viens no ierosinājumiem bija ierobežot stāvēšanas laiku līdz divām stundām visiem spēkratiem, tai skaitā elektroauto.

Aizvadītajā gadā pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, bet samazinājies ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) apkopotie dati.

Pagājušajā gadā ierosināti 127 TAP, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā, taču būtiski pieaudzis pasludināto TAP skaits - 37 procesi, kas ir par 32% vairāk nekā gadu iepriekš.

Proporcija starp ierosinātajiem un pasludinātajiem TAP sasniedza 29%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā.

Tāpat par 4% palielinājās pasludināto TAP īpatsvars pret pasludinātajiem personu maksātnespējas procesiem.

Pērn par 6% samazinājās ierosināto juridisko personu maksātnespējas lietu skaits un par 5% - pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits.

Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 23%. Šī lejupslīde novērojama kopš 2021. gada, norāda MKD.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) līdzšinējā izpilddirektora Nora Krūzīša vietā iecelts Jānis Dubults, informē asociācijā.

Krūzītis, kurš LPTA vadīja kopš 2010. gada, amatu atstāj, dodoties pensijā. Vienlaikus Krūzītis līdz šā gada 1. jūnijam turpinās darbu kā LPTA valdes loceklis.

Krūzītis atzīmēja, ka organizācijā notiek paaudžu maiņa, un Dubults ir zinošs eksperts un piemērots kandidāts, lai turpinātu darbu modernas un efektīvas mazumtirdzniecības nozares attīstībā.

Asociācijā norāda, ka vairāk nekā 10 gadus Dubults bija vietējā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" finanšu direktors, kā arī astoņus gadus viņš bija kompānijas valdes priekšsēdētājs. Viņa profesionālā pieredze aptver gan stratēģisku uzņēmumu vadību, gan ikdienas procesu pārraudzību pārtikas mazumtirdzniecības sektorā.