Valsts autoceļiem plānotais finansējums 2013. gadā ir 151,8 miljoni latu.

No šīs summas 55,5 milj. latu ir ES Kohēzijas fonda (KF) finansējums, 32,5 milj. Ls – ERAF līdzekļi, savukārt valsts budžeta finansējums paredzēts 63,8 miljonu latu apjomā, tā DB informē AS Latvijas valsts ceļi (LVC). Tā ir gandrīz līdzvērtīga summa šogad nozarei atvēlētajiem līdzekļiem, tādējādi ceļu būves uzņēmumu bažām par līdzekļu katastrofālu apsīkumu nozarei jau 2013. gadā pagaidām pamata nav.

Jāatgādina, ka šogad valsts autoceļiem plānotais finansējums kopumā sasniedza 152,7 miljonus latu, tai skaitā 67.7 milj. Ls valsts budžeta finansējums, 55 milj. Ls – KF finansējums, 29 milj. Ls – ERAF līdzekļi, savukārt 1 miljons latu - no INTERREG programmas līdzekļiem. LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže informē, ka līdz šā gada 1. decembrim kopumā jau ir apgūti 95% no plānotā 2012. gada autoceļu finansējuma (vienlīdzīgi gan no ES struktūrfondiem, tā arī no valsts budžeta).

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Aktuālākais jautājums saistībā ar ES struktūrfondiem, to apguvi, ir saistīts ar valsts finansējumu nākamajam gadam — ir vai nav tas pietiekams?

Bažas ir par to, ka valsts budžetā atvēlētais finansējums struktūrfondu apguvei ir nepietiekams. Jā, ir taisnība, ka pēdējā Saeimas lēmumā finansējums struktūrfondiem budžetā vairs netika samazināts — par to premjeram Ivaram Godmanim ir taisnība. Problēma slēpjas citā apstāklī — starp pirmo un otro budžeta skatījumu Saeimā, struktūrfondu finansējums tika samazināts no 312 līdz apmēram 176 miljoniem latu.

Brīdī, kad bija uzstādījums, ka nākamā gada valsts budžets nedrīkst būt lielāks par 1.85%, ka mēs neko neaizņemamies, bet tiekam galā ar saviem ieņēmumiem, tika samazināta nauda izglītībai, veselībai, sociālajai sfērai utt. Skaidrs, ka tādā situācijā bija jārēķinās, ka līdzekļi tiekņemti nost visam, arī fondu finansējumam. Savukārt tagad ir situācija, kad Latvija gatavojas lielam aizņēmumam, un, manuprāt, būtu arī jāplāno, kā mēs šo naudu atdosim. Lai to izdarītu, šobrīd būtiskas summas ir jāiegulda attīstībā. Ņemot lielus aizņēmumus, mēs nevaram struktūrfondiem neparedzēt pietiekami lielu finansējumu, lai tos apgūtu, un nauda varētu atgriezties jau 2010. un 2011. gadā budžetā. Optimālā scenārija gadījumā šim mērķim ik gadu vajadzētu 500 līdz 550 miljoeniem latu ieguldīt struktūrfondiem. Jāņem vērā, ka 2008. gadā attiecībā uz atsevišķiem projektiem bija vērojama zināma kavēšanās, par ievērojamu summu — apmēram 150 miljoniem latu samazinājās valsts budžetā atvēlētais finansējums fondiem. Tas nozīmē, ka faktiski šī summa pārbīdās uz vēlāku laiku. Tādējādi esmu pārliecināts, ka summa, kas pašreiz ir palikusi valsts budžetā fondu apguvei, neatbilst sākotnēji plānotajam optimālajam profilam. Savukārt atbilstoši pēdējiem grozījumiem budžetā, šim mērķim ir atstāts kritiskais minimums, un tas rada ļoti lielu risku, ka daļu Eiropas naudas mēs varam vienkārši pazaudēt. Kopumā ir 62 dažādas aktivitātes, kuras šobrīd ir plānots piebremzēt, kopumā par aptuveni 127 miljoniem latu.

Briselē bāzētais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pērn atguvis gandrīz 700 miljonus izkrāptas naudas. Lielākā daļa (520 miljoni eiro) atgūtās izkrāptās naudas nākusi no ES struktūrfondiem, liecina biroja aizvadītā gada pārskats. Birojs veicis izmeklēšanu arī Latvijā, bet rezultāti vēl nav zināmi.

Aizvadītajā gadā OLAF veicis 436 izmeklēšanas izmeklēšanas, kas novedušas pie 691 miljona nepamatoti saņemtās naudas atgūšanas ES budžetā. OLAF izmeklēšanu iznākumā krāpniekiem pērn kopsummā piespriesti arī 511 gadi cietumā.

Visvairāk izmeklētās lietas bijušas saistītas ar ES administratīvā aparāta darbiniekiem – tādu bijis 122. Nākamā šmaukšanās popularitātē ir lauksaimniecība – 89 lietas, tad seko 67 izmeklētās lietas par ārējās palīdzības naudu, un 64 ir bijušas sakarā ar ES dalībvalstu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanai domātajiem struktūrfondiem. Tieši no struktūrfondu krāpniecības gan atgūts visvairāk – 524,7 miljoni eiro, kam seko atgūtais muitas krāpniecībās – 113,7 miljoni. Zemkopībā šmaukušies «tikai» par 34 miljoniem eiro.

«Mēs izsniedzam aizdevumus riskantākiem projektiem nekā komercbankas, taču tikai tad, ja ir pārliecība, ka projekts būs dzīvotspējīgs. Naudu mēs nevienam nedāvinām un aizdevumu vēlamies arī saņemt atpakaļ,» to intervijā DB uzsver attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kāds ir uzņēmējiem pieejamais finansējums caur Altum administrētajiem finanšu instrumentiem šajā plānošanas periodā?

Finansējums, kas ir pieejams līdz 2020. gadam, gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan citām starptautiskām finanšu institūcijām un Valsts kases, ir teju 500 miljoni eiro. Ja pievieno privāto finansējumu, kas ir obligāta prasība vairākās programmās, tad kopējais finansējums ir aptuveni miljards eiro.

Kas notiks ar šo finansējumu, ja tas līdz 2020. gadam netiks apgūts?

Esmu pārliecināts, ka tas tiks apgūts. Programmas veiksmīgi darbojas, arī visi nepieciešamie normatīvie akti to uzsākšanai tika sagatavoti ļoti savlaicīgi.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

ES fondu ietekme ir bijusi nozīmīga, tomēr stratēģiskie mērķi nav sasniegti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Latvijas ES fondu jaunā 2014. līdz 2020. gada plānošanas perioda darbības programma Eiropas Komisijā (EK) apstiprināta jau pagājušā gadā, vismaz līdz šā gada beigām vēl joprojām tiek tērēti ES fondu 2007. līdz 2013. gada perioda līdzekļi un veikta rezultātu analīze. Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrija (FM, EM) investīciju progresu vērtē pozitīvi, atzīstot, ka šogad un nākamajos divos gados Latvijai vēl daudz jāpaveic 2007. līdz 2013. gada plānošanas perioda noslēgšanai. Līdz 2014. gada beigām ir noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 5,3 mljrd. EUR apmērā, t.i. par 106,7% no pieejamā publiskā finansējuma, un ir pamats domāt, ka līdz pārskata perioda beigām pieejamo ES finansējumu izdosies izmantot pilnā apmērā. Tomēr programmas stratēģiskie mērķi un prioritātes – vēlme sasniegt ES dalībvalstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju, noturēt makroekonomisko stabilitāti, saglabājot IKP pieaugumu ne mazāku par 3% gadā, sasniegt 70% nodarbinātības un zem 6% bezdarba rādītājus – sasniegti netiks.

Situācija ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi patlaban ir satraucoša, tomēr risks, ka līdz 2020.gadam netiek apgūti visi pieejamie līdzekļi, vēl nav pārāk liels, šorīt Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.

«Līdz šī gada beigām paredzēts apstiprināt Ministru kabineta (MK) noteikumus un sākt īstenot aptuveni 90% no ES fondu programmām. Ja šī gada plānu izdosies īstenot vismaz par 80%, tad risks līdz 2020.gadam neapgūt visus pieejamos līdzekļus nav pārāk liels,» stāstīja Šadris.

Viņš norādīja, ka patlaban 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir apgūti aptuveni 12% pieejamā ES finansējuma, kas jau ir piesaistīts konkrētiem projektiem. Līdz pagājušā gada beigām aptuveni 140 miljoni eiro no valsts budžeta jau ir investēti ES fondu līdzfinansētos projektos.

«Virknē programmu jau notiek darbi un tiek veikti maksājumi - tā ir autoceļu programma, kā arī sociālā atbalsta un nodarbinātības programmas. Citās nozarēs vēl notiek MK noteikumu saskaņošana, tur darbs ar projektiem vēl priekšā,» sacīja Šadris.

Jau kādu laiku pārbaudītāji pie Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības fonda projektu īstenotājiem neierodas, apkrāvušies tikai ar neskaitāmām mapēm, bet biežāk izmanto jaunākās tehnoloģijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To DB stāstījuši Lauku attīstības dienesta (LAD) speciālisti – Juris Cvetkovs un Uldis Sprukts, kuriem lauku saimniecību, kas īsteno ES finansētus projektus, pārbaudes ir ikdienas darbs.

ES fondi: Apgūti tikai 9%

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Tā kā īstenotie projekti cita starpā ietver gan meliorācijas sistēmu sakārtošanu, gan platību maksājumus un meža platību paplašināšanu, tad pārbaudāmās teritorijas ir gana lielas, nereti (piemēram, purvu vai mežu gadījumā) tām ir grūti piekļūt. Kādreiz pārbaudītāji garos gabalus mēroja kājām, riskējot iekrist ūdenī vai dabūt ērci, bet kopš pērnā gada pārbaudēs tiek izmantots bezpilotu lidaparāts jeb t.s. drons. Parasti tā pielietojums ir meliorācijas grāvju un purvu, mežu un autoceļu, kā arī uguns novērošanas torņu, ēku jumtu un būvju uz ūdens tilpēm apsekošanā.

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi lauksaimniecībā, nākamajā periodā iepauzēs ar traktoriem, bet atbalstīs būvniecību.

Līdz šim atbalsts modernizācijai nav stimulējis vērā ņemamu ekonomisko izaugsmi. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta apkopotie dati liecina, ka, piemēram, Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā apgūti 338 miljoni eiro, taču līdzšinējā ekonomiskā izaugsme mērāma vien 5,5 miljonu eiro apjomā. 14,8 miljonu eiro atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai devis nepilna miljona eiro izaugsmi. Savukārt meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas pasākumos ieguldīti 3,7 miljoni eiro, bet līdzšinējā ekonomiskā izaugsme bijusi 4,2 miljoni eiro – tiesa, šajā pasākumā pagaidām apgūti vien 19 % no plānotā. Prognozētā ekonomiskā atdeve nav sasniegta galvenokārt 2008. gada krīzes dēļ, kā rezultā nācās veikt korekcijas gan saimniecību plānos, gan finansējuma apguvē.

No kopējā Eiropas Savienības finansējuma Latvijai 2007. -2013. gada plānošanas periodā līdz šim ir apgūti tikai 6.21 % jeb nepilni 198 milj. Ls

To Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atzinis Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis, savukārt komisijas deputāti aicinājuši valdību darīt visu, lai 3.18 miljardi Ls, kurus Latvija saņems līdz 2013. gadam, tiktu apgūti jau nākamgad.FM ES fondu apguves tempu uzskata par apmierinošu, jo līdzīgi apguves tempi ir arī pārējās Baltijas valstīs, Db informēja FM Komunikācijas departamenta Preses nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča.

Turpretī lielo pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ES fondu atbalstītu infrastruktūras projektu īstenošana vairākās Latvijas pašvaldībās kavējas, jo valsts nevar garantēt līdzfinansējumu, Db informēja Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

Autodīleru starpā sākusies sīva cīņa par iespējām pārstāvēt Ķīnas autoražotāja Great Wall zīmolu Baltijā. Eiropas tirgum pielāgoto Great Wall pick up modeli Baltijā ieraudzīsim gada nogalē, bet rudenī ķīniešu autoražotājs sola atklāt tirgotāju vārdus. Pretendentu pulkā ir arī Latvijas Subaru pārstāvji Ad Rem Auto un Partner Motors.

Intervija 8,9

Jānis Ģīlis: Ir pamats būt optimistiem

Laikā, kad visapkārt čīkst un pīkst, ka viss ir slikti, man martā mēneša apjoms krūšu operāciju skaita ziņā bijis tik liels kā nekad iepriekš, tā plastiskais ķirurgs J. Ģīlis.

Iepirkumi 6,7

Sūdzas par dempingu ēdināšanā

Iepirkumu uzraudzības birojā pieci uzņēmumi iesnieguši sūdzību, apstrīdot ēdināšanas iepirkumu Siguldā un paužot aizdomas par cenu dempingu.

Lauksaimniecība 10

Paplašina graudu apstrādes kompleksu

Dānijas kapitāla SIA Artis JP ar ERAF atbalstu investējusi vairāk nekā 300 tūkstošus latu, modernizējot un paplašinot graudu apstrādes kompleksu Gudeniekos.

Lai arī dzīvojamo māju siltināšanai ir pieejams apjomīgs ES fondu līdzfinansējums, realizēto projektu joprojām nav daudz, raksta laikraksts Dienas bizness.

No 44 milj. latu, kas atvēlēti no ES struktūrfondiem tieši šim mērķim, apgūti ir tikai 8,8 milj. latu, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrijas pārziņā ir programmas padomju laikā būvēto dzīvojamo māju siltināšanai, bet Vides ministrija ir atbildīga par vairākām programmām, kas vērstas uz publisko ēku - slimnīcu, skolu, bērnudārzu - energoefektivitātes paaugstināšanu.

«Viņiem iet vieglāk - lēmumu pieņemšanā nav daudz iesaistīto pušu, un tie tiek pieņemti daudz ātrāk. Dzīvojamo ēku gadījumā ir jāiegūst 50% plus viena dzīvokļa īpašnieka balss. Skaidrs, ka šajā ekonomiskajā situācijā iedzīvotāji ir kļuvuši daudz piesardzīgāki pret jebkādu iespējamo finanšu nastu,» skaidro ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins.

Nepietiekamais valsts finansējums pazemina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību, secināts Pasaules Bankas (PB) 2.ziņojumā.

Valsts finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām..

PB pētījumā secināts, ka Latvijas augstākās izglītības finansēšanas kārtība kopumā neatbalsta politiskos uzstādījumus veicināt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti lielā mērā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa visiem pa druskai, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Sistemātisks bāzes finansējuma trūkums pazemina augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Bāzes finansējuma trūkums pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti kvalitātes pilnveidei un izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.

Nataļjas Rodionovas veidotā Tok-Tok-Tea tēju kolekcija mērķē uz premium segmentu; pavisam drīz piparmētrām pievienosies arī kumelīšu un Ziemassvētku tēja.

Iepriekš Nataļja Rodionova, Tok-Tok-Tea (SIA Teya) īpašniece, strādāja telekomunikāciju uzņēmumā Bite. «Vieta bija pietiekami silta un jauka, bet manas iekšējā vajadzības līdz galam apmierinātas nebija, urdīja nemiers. Bija sajūta, ka esmu nobriedusi pamēģināt darīt kaut ko savu. Lēmums bija saistīts ar pārdomām – ko es gribu darīt, kas man dzīvē ir svarīgs. Varbūt no malas atteikšanās no stabilitātes izskatījās pēc stulba lēmuma,» viņa pieļauj. Nepilna gada laikā Nataļja ir izveidojusi tēju kolekciju – piparmētras kombinācijā ar dažādām ogām. «Latvijā augu tēju tirgus ir piesātināts, turklāt katram ir vecmāmiņa vai mamma ar dārzu, laukiem. Es naivi nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi jauns, bet gribu izveidot iedvesmojošu produktu, atšķirīgu no citiem, lai tas būtu inovatīvs šajā segmentā. Šis ir premium klases produkts, tā nav ikdienas tēja. Gribējās, lai būtu smuki, lai būtu pozitīvā pieredze – ne tikai veselīgi, bet arī patīkami. Domāju, ka šīm tējām ir potenciāls,» stāsta uzņēmēja.

Aptaujā vairāk nekā trešdaļa respondentu atzina, ka ir samazinājuši transporta izmaksas. Piemēram, braucot uz darbu, ņem maksas pasažierus, nebrauc ar sabiedrisko transportu, bet iet ar kājām. Respondentu atbildes lielākoties sakrīt ar to, ko varam novērot ikdienā - uz ceļiem kļuvis mazāk automašīnu, bet «savairojušies» velosipēdisti.

Lai arī iedzīvotāji sākuši krasi ietaupīt, uzņēmēji lūko izmantot krīzes atvērtās durvis. Stipri jūtams iedzīvotāju pirktspējas samazinājums un gan mazumtirgotāji, gan viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji paredz, ka situācija gada otrajā pusē vēl varētu pasliktināties.

Arī VID Akcīzes preču pārvaldes dati par akcīzes preču apriti liecina gan par to, ka «savelk» jostas, gan, iespējams, arī par nelegālā tirgus uzplaukumu. Tā, piemēram, neraugoties uz alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem samazinājušies par 3 milj. Ls, bet realizācijai Latvijā novirzīto alkoholisko dzērienu kop¬apjoms bijis par 28 % mazāks nekā pērn. Nedaudz mazāk - tikai par 2 % kritušies degvielas akcīzes ieņēmumi.Kā vienu no iemesliem VID min nelegālā tirgus pieaugumu.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis par 0,3% , salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bet Eiropas Savienībā (ES) - par 0,2%, liecina Eurostat statistikas biroja precizētais ziņojums. Gada griezumā eirozonā un ES novērojams IKP pieaugums attiecīgi 2,0% un 2,1% apmērā.

Sezonāli izlīdzinātais IKP pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,0% eirozonā un par 2,1% ES.

Latvijas sezonāli izlīdzinātā IKP izaugsme pērn pēdējā ceturksnī bija 1,1%, Lietuvā 1,8% un Igaunijā 2,3%.

Salīdzinot ar 2009. gada pēdējo ceturksni, pērn attiecīgajā laika periodā ASV IKP pieauga par 2,7%, savukārt Japānas ekonomika auga par 2,6%.

Tabula. IKP pieaugums ES valstīs pērn pēdējā ceturksnī.

Valsts

Pret 2010. gada 3. ceturksni

Pret attiecīgo ceturksni pirms gada

Beļģija

0.3

1.8

Bulgārija

1.7

2.1

Čehijas Republika

0.5

2.9

Dānija

-0.4

2.7

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.8

4.6

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

0.8

3.9

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānijas

0.1

-0.6

Slovēnija

0.6

1.9

Slovākija

0.9

3.4

Somija

1.7

5.0

Zviedrija

1.2

7.2

Lielbritānija

-0.6

1.5

Eirozona

0,3

2,0

ES 27

0,2

2,1

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.