Aktuālākais jautājums saistībā ar ES struktūrfondiem, to apguvi, ir saistīts ar valsts finansējumu nākamajam gadam — ir vai nav tas pietiekams?
Bažas ir par to, ka valsts budžetā atvēlētais finansējums struktūrfondu apguvei ir nepietiekams. Jā, ir taisnība, ka pēdējā Saeimas lēmumā finansējums struktūrfondiem budžetā vairs netika samazināts — par to premjeram Ivaram Godmanim ir taisnība. Problēma slēpjas citā apstāklī — starp pirmo un otro budžeta skatījumu Saeimā, struktūrfondu finansējums tika samazināts no 312 līdz apmēram 176 miljoniem latu.
Brīdī, kad bija uzstādījums, ka nākamā gada valsts budžets nedrīkst būt lielāks par 1.85%, ka mēs neko neaizņemamies, bet tiekam galā ar saviem ieņēmumiem, tika samazināta nauda izglītībai, veselībai, sociālajai sfērai utt. Skaidrs, ka tādā situācijā bija jārēķinās, ka līdzekļi tiekņemti nost visam, arī fondu finansējumam. Savukārt tagad ir situācija, kad Latvija gatavojas lielam aizņēmumam, un, manuprāt, būtu arī jāplāno, kā mēs šo naudu atdosim. Lai to izdarītu, šobrīd būtiskas summas ir jāiegulda attīstībā. Ņemot lielus aizņēmumus, mēs nevaram struktūrfondiem neparedzēt pietiekami lielu finansējumu, lai tos apgūtu, un nauda varētu atgriezties jau 2010. un 2011. gadā budžetā. Optimālā scenārija gadījumā šim mērķim ik gadu vajadzētu 500 līdz 550 miljoeniem latu ieguldīt struktūrfondiem. Jāņem vērā, ka 2008. gadā attiecībā uz atsevišķiem projektiem bija vērojama zināma kavēšanās, par ievērojamu summu — apmēram 150 miljoniem latu samazinājās valsts budžetā atvēlētais finansējums fondiem. Tas nozīmē, ka faktiski šī summa pārbīdās uz vēlāku laiku. Tādējādi esmu pārliecināts, ka summa, kas pašreiz ir palikusi valsts budžetā fondu apguvei, neatbilst sākotnēji plānotajam optimālajam profilam. Savukārt atbilstoši pēdējiem grozījumiem budžetā, šim mērķim ir atstāts kritiskais minimums, un tas rada ļoti lielu risku, ka daļu Eiropas naudas mēs varam vienkārši pazaudēt. Kopumā ir 62 dažādas aktivitātes, kuras šobrīd ir plānots piebremzēt, kopumā par aptuveni 127 miljoniem latu.