Aptuveni 7500 Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks.

Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) paziņojusi, ka starptautiska pētnieku grupa to brīdinājusi par drošības risku šīm kartēm, kas visa izsniegtas pēc 2014.gada 16.oktobra. Drošības risks skāris arī e-rezidentiem izsniegtās kartes, taču neattiecas uz mobilajām identifikācijas kartēm.

«Pēc Igaunijas ekspertu pašreizējā vērtējuma, drošības risks pastāv un mēs turpināsim pārbaudīt zinātnieku apgalvojumus,» norādījis RIA ģenerāldirektors Taimars Peterkops.

RIA jau izstrādājusi pirmos risinājumus risku samazināšanai un darīs visu iespējamo, lai identifikācijas kartes turpmāk varētu droši lietot, piebildis Peterkops.

Nav konstatēts, ka drošības riska dēļ no identifikācijas kartēm būtu notikusi personas datu zādzība, un to lietošana netiek ierobežota.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvija ievieš identifikācijas kartes (ID kartes) ir tāpēc, ka to paredz Eiropas Savienības (ES) regulas, kas paredz, ka katrā ES dalībvalstī šādām kartēm ir jābūt, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Jāatgādina, ka iepriekš premjers izteicies, ka ID kartes ir dokuments, kas nav ar ļoti lielu pievienoto vērtību un lietojamību.

«Latvijas gadījumā tās [identifikācijas kartes] ir arī apvienotas arī ar e-parakstu, bet jāatzīst, ka e-parakstu jau tagad jebkurš Latvijas iedzīvotājs var iegādāties, ja viņš vien to vēlās. Attiecībā uz ID kartēm - viens nojautājumiem, ko mēs valdībā apspriedām -, kamēr nav vēlētāju reģistrs, kamēr nav iespējas balsot internetā, tikmēr ar šīm ID kartēm, piemēram, piedalīties referendumā, iet uz vēlēšanām, pilsoņi nemaz nevar. Tā kā no šī viedokļa tās nevar uzskatīt par dokumentu, kas varētu aizstāt pasi,» LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers.

Latvijas uzņēmums X INFOTECH, kas pašlaik strādā vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē, nesen piedalījies starptautiskā izstādē Cartes 2012. Uzņēmumam ir ofiss arī Kenijā, kur tas esot īstenojis vienu no saviem skaistākajiem projektiem, bet Latvijā tas plāno arvien attīstīt sadarbību ar bankām.

(Papildināts viss teksts.)

X INFOTECH ir programmnodrošinājuma MultiPerso izstrādātājs un aktīvi strādā ārvalstu projektos. MultiPerso programmnodrošinājums nodrošina visus procesus, kas ir saistīti ar karšu, identifikācijas dokumentu un pasu ražošanu un personalizāciju (mikroshēmas kodēšana), kā arī nodrošina mobilos maksājumus. Ar MultiPerso programmas produktu uzņēmums nesen piedalījās arī starptautiskā izstādē Cartes 2012 Francijā. Pašlaik šis produkts ir ieviests Latvijas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) projektā un arī dažās bankās Latvijā. Citās valstīs šis produkts ieviests bankās (viedkartes), valdībās institūcijās (sociālās un veselības kartes, identifikācijas dokumenti) un personalizācijas centros (viedkartes). Šajā izstādē uzņēmums piedalījās sadarbībā ar LIAA un ERAF fondiem.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Igaunijā testē nacionālo digitālās identitātes mobilo lietotni "mRiik", kura lejupielādei būs pieejama šovasar, lai gan pagaidām vēl nav skaidrības, vai to varēs izmantot fiziskas personas identifikācijas kartes vietā.

Plānots, ka lietotne "mRiik" ļaus lietotāja mobilajā telefonā izmantot personas identifikācijas dokumentus - pasi, identifikācijas karti, autovadītāja apliecību -, kas teorētiski nozīmētu, ka vairs nav jāizmanto fiziski dokumenti.

Tomēr sākotnēji lietotnē būs redzama tikai informācija par personas identitāti, bet praktiskam dokumentu digitālās versijas pielietojumam ir nepieciešami tiesību normu grozījumi.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas, Policijas un robežsardzes departamenta un Valsts informāciju sistēmu pārvaldes (RIA) pārstāvji pašlaik diskutē, kas ir jāizdara un kādi likuma grozījumi nepieciešami, lai digitālie personas identitātes dokumenti jau drīzumā būtu plaši izmantojami.

Banka BlueOrange ieguvusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju Latvijas pilsoņus identificēt attālināti, lai atvērtu viņiem kontus savā bankā, informē bankas pārstāvji.

Online identifikācija BlueOrange bankā tagad ir pieejama ikvienam Latvijas pilsonim, kā arī rezidentiem, kam ir Latvijas valsts pase.

Attālinātā identifikācija nozīmē to, ka klientam vairs nav personīgi jādodas uz bankas filiāli. Tā vietā klienta atpazīšana klātienē tiek aizstāta ar video sarunu. Arī visa pārējā komunikācija, piemēram, dokumentu un karšu sūtīšana, notiks elektroniski un pa pastu.

«Tas ir risinājums gan tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, gan arī tiem, kas dzīvo citur un patlaban domā par atgriešanos Latvijā. Uzsākot atgriešanās Latvijā procesu, cilvēki līdz šim saskārušies ar grūtībām – aktīvs bankas konts Latvijā ir svarīgs mājokļa īrei vai citu pirmo formalitāšu kārtošanai, taču kontu atvērt attālināti līdz šim nebija iespējams,» stāsta BlueOrange Bank Rezidentu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Sigita Kotlere.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavotas plastikāta kartes un identifikācijas dokumenti uzņēmumā ADI kartes.

Lielākā daļa iedzīvotāju mūsdienās izmanto kādu no plastikāta kartēm - norēķinoties veikalā par preci, apskatot internetbankā savu konta stāvokli, vadot automašīnu ikvienam autovadītājam ir autovadītāja apliecība, tāpat veikalos tiek piedāvātas dažādas lojalitātes vai dāvanu kartes. Liela daļa minēto karšu tiek izgatavota Latvijas uzņēmumā ADI kartes. Uzņēmuma klientu vidū ir bankas, apdrošināšanas sabiedrības, lielveikalu tīkli, mazumtirdzniecības uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī citi uzņēmumi.

SIA ADI kartes ir dibināta 1999. gadā. Pērn uzņēmums apgrozījumu audzējis par 30%, sasniedzot 795 tūkstošus eiro, savukārt peļņa sasniegusi 10,2 tūkstošus eiro. Šogad uzņēmums plāno palielināt apgrozījumu par 5-7%, stāsta kompānijas izpilddirektore Sandra Hāna-Valtasa.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 1. aprīļa tiek izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments – personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas (eID) karte, likumā apliecināts, ka pagaidām vēlēšanās un refendumos var nobalsot tikai ar pasi.

Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz noteikt, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai Latvijas pilsoņa pase ir obligāts dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, taču eID kartes forma to nepieļauj. Tā kā elektroniska vēlētāju reģistrācija Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā vēl nav ieviesta, bet ir nepieciešams nodrošināt to, lai katrs vēlētājs balsotu tikai vienu reizi un vienlaikus neliegtu personu vēlēšanu tiesību īstenošanu, jāveic grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Rīgas vispārizglītojošo skolu skolēniem no rītdienas, 15.augusta, bez maksas tiks dalītas jaunas e-kartes, kas darbosies kā e-talona un skolēna apliecības apvienojums.

Plānots, ka sākotnēji karte darbosies kā e-talons sabiedriskajā transportā, tad, skolās to papildinot ar uzlīmi, e-karte iegūs skolēnu apliecības funkcijas. Saņemot karti, tā jau darbosies pašvaldības SIA Rīgas satiksme sistēmā kā brīvbiļete braukšanai sabiedriskajā transportā. Jau ziņots, ka no 1.septembra visi Rīgā deklarētie vispārizglītojošo skolu skolēni no 1. līdz 12.klasei sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Jauno e-karšu izplatīšana tiks sākta jau no rītdienas, 15.augusta. Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis uzsvēra, ka bērniem nebūs jāstāv garās rindās pēc jaunās kartes, jo, sākoties mācību gadam, uzņēmums pats ar 10 mobilajām klientu apkalpošanas stacijām tās piegādās skolām un izdalīs skolēniem. Tā kā vienlaikus nomainīt personalizētos e-talonus pret e-kartēm 65 000 skolēnu būtu ļoti sarežģīti, vispirms tiks pagarināti esošie personalizētie e-taloni, bet jaunās e-kartes vispirms tiks izsniegtas pirmo klašu skolēniem. Tikmēr skolām būs jāsagatavo kolektīvie pieteikumi, pēc kuriem Rīgas satiksme izgatavos jaunās e-kartes un tās piegādās izglītības iestādēm.

Atsevišķi Nordea klienti saņēmuši krāpnieciska satura e-pastus it kā bankas vārdā, kuros aicināti izmantot bankas internetbanku, informēja kredītiestādes pārstāve Signe Lonerte.

Banka šobrīd pārbauda šos gadījumus un aicina klientus nekādā gadījumā nereaģēt uz šādām viltus vēstulēm, par šādiem saņemtiem ziņojumiem nekavējoties informējot banku.

Banka aicina ņemt vērā:

• Neatbildēt zvaniem, īsziņām vai e-pastiem «it kā no Nordea» ar lūgumu atsūtīt savu paroli vai citus identifikācijas datus. Nordea nekad nezvana un neizsūta e-pastus, neveido internetbankā logus, kuros aicina ievadīt personīgu informāciju. Personīgas informācijas piemēri: maksājumu kartes numurs, kartes derīguma termiņš, PIN kods, internetbankas lietotāja kods, parole.

• Savus personas datus vai konta informāciju norādīt tikai tajās tīmekļa vietnēs, par kuru drošumu (SSL jeb HTTPS pieslēgums) klients ir pārliecināts un kuru apmeklēšanu iepriekš iniciējis.

Lielās Baltijas valstu bankas - SEB, DNB un Swedbank, kam no šā gada jāievēro stingrākas drošības prasības, gatavo kopīgu risinājumu, kas ļautu to klientiem droši veikt norēķinus internetā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Komercbanku asociācijas prezidents Stasis Krops.

Lielās bankas runā par Banku identifikācijas projektu, kas paredz, ka šo programmu varētu lietot vairākās bankās un Baltijas valstīs. (..) Ja izdotos atrast efektīvu, drošu un lētu risinājumu, manuprāt, tas būtu noderīgi, viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Kā norādījis Krops, tāda kopīga banku programma ilgākā laikā varētu nomainīt kodu ģeneratorus vai citus banku piedāvātos identificēšanās veidus. Pēc viņa teiktā, tam būtu jābūt drošam instrumentam kvalificēta elektroniskā paraksta līmenī.

Tam būtu jābūt arī lētam, jo gribētos, lai banku klienti, fiziskās personas, varētu to lietot bez maksas, bet citiem tirgus dalībniekiem maksa būtu neliela. (..) Šobrīd atlasītas vairākas kompānijas, kas izstrādājušas piedāvājumus, un ar tām notiek sarunas, pastāstījis Lietuvas Komercbanku asociācijas vadītājs.

Elektroniskās identifikācijas karte (eID karte) arī turpmāk efektīvākajā veidā būs izmantojama elektroniskajā vidē sertifikācijas pakalpojumu saņemšanai, proti, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, informē Satiksmes ministrijā (SM).

eID kartes sertifikācijas pakalpojumu turpinās nodrošināt šobrīd Latvijā vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību no 2017.gada 1.janvāra, kas ir eID kartes viena no svarīgākajām pamatfunkcijām – personas identitātes un gribas apliecināšana elektroniskajā vidē.

Pirmās nedēļas laikā interese par jaunajām personas apliecībām – elektroniskajām identifikācijas kartēm (eID) interese esot bijusi milzīga, teikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) paziņojumā. PMLP nodaļās eID pirmās nedēļas laikā noformējis 3251 iedzīvotājs.

«Interese par personas apliecībām pirmajā nedēļā ir vērtējama kā ļoti liela un tas apliecina, ka šāda veida dokuments Latvijā ir bijis gaidīts un pieprasīts,» pauda PMLP vadītājs Vilnis Jēkabsons, paužot prieku par iedzīvotāju aktivitāti.

Vislielākā interese par personas apliecībām pirmajā nedēļā bijusi Rīgā, jo gandrīz puse no visiem iesniegumiem saņemta Rīgas nodaļās (1555).

Ārpus galvaspilsētas visaktīvāk iedzīvotāji jaunajam dokumentam pieteikušies Daugavpilī (161), Jelgavā (131), Valmierā (129) un Liepājā (105). 69 identifikācijas karšu pieteikumi iesniegti Latvijas vēstniecībās ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka, sākot no 2. aprīļa, Latvijā uzsākts izsniegt jaunu personu apliecinošu dokumenta veidu - personas apliecības jeb identifikācijas kartes. Šis dokuments nav obligāts, un iedzīvotāji turpmāk paši varēs izvēlēties, kādu dokumentu noformēt un izmantot. Ja līdz šim ikvienam, kas vecāks par 15 gadiem, bija obligāti jānoformē pase, tad turpmāk ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko dokumenta veidu - pasi, personas apliecību vai abus šos dokumentus.

Izmantojot DNB bankas logo, cik nojaušams, krāpnieciskos nolūkos tiek sūtīti epasti ar norādi, ka tiek veikta konta īpašumtiesību pārbaude, pārliecinājās biznesa portāls db.lv.

Kā epasta sūtītājs minēta DNB Group, bet epasta adrese ir [email protected]. Pirmais, ko ierauga vēstules saņēmējs, ir aicinājums «atbalstīt».

Atverot epastu, redzams labi atpazīstamais DNB logo un lasāms teksts latviešu valodā ar daudzām gramatikas kļūdām:

«Konta ipašumtiesibas parbaude

Cienijamais klient,

Jums ir jauns zinojums, noklikškiniet šeit

[ noklikškiniet šeit >]

Copyright © 2013 DNB Group.»

Kredītiestādes pārstāve Teika Lapsa portālam db.lv sacīja - banka ir informēta, ka šādi krāpniecības mēģinājumi ir notikuši. Tā informējot klientus ar aicinājumu neizpaust savus internetbankas identifikācijas datus. «DNB banka nekad neizsūta e-pastus, neveido īpašus logus internetbankā, mājaslapās un citās mājaslapās ar aicinājumiem ievadīt ne norēķinu kartes numuru, derīguma termiņu, PIN kodu, ne arī internetbankas identifikācijas datus – lietotāja kodu, paroli un kodus no kodu kartes vai kodu kalkulatora. Līdz ar to, saņemot šādus e-pastus vai atverot šādus logus mājaslapā, tie ir jāignorē un – lūdzam par šādu identifikācijas datu atklāšanas prasību informēt banku,» uzsvēra T. Lapsa.

Latvijā no nākamā gada līdzās pasei plānots ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu - personas apliecību. To paredz jaunais Personu apliecinošu dokumentu likums, ko šodien trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), Saeima likumu varētu pieņemt 12. janvārī un tas varētu stāties spēkā ne vēlāk par 1. februāri.

«Ar šiem grozījumiem tiek pabeigts darbs pie ilgstošā personu apliecību ieviešanas procesa. Personu apliecību ieviešana būs ieguvums iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri bieži dodas uz ārzemēm. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm,» skaidroja Latkovskis.

Tāpat personas apliecībā plānots iekļaut elektronisku informāciju, kas palīdzēs veikt tās īpašnieka identitātes elektronisku pārbaudi. Turklāt jaunās identifikācijas kartes varēs izmantot arī elektroniskajā parakstā. «Tas gan nenozīmē, ka visiem iedzīvotājiem uzreiz obligāti vajadzēs izņemt jaunās apliecības, tas būs katra paša ziņā,» norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Divu mēnešu laikā - kopš Latvijā tiek izsniegtas jaunās personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes - šo dokumentu noformējuši gandrīz 22 000 iedzīvotāju.

Kā rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika, ik dienu jaunajām personas apliecībām piesakās vidēji 400-500 iedzīvotāju – kopumā aprīlī šim dokumentam bija pieteikušies 11 610 iedzīvotāju, savukārt maijā saņemti 10 105 pieteikumi. Lielākā interese par identifikācijas kartēm novērojama Rīgā, kur šobrīd izsniegts gandrīz 5000 jauno karšu, kā arī Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā un Cēsīs.

Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID) ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu. Atšķirībā no pases, personas apliecības priekšrocības ir gan tās izmērs, gan arī funkcionalitāte. Šī karte dod iespēju ne tikai apliecināt savu identitāti klātienē, bet bet arī attālināti – izmantojot internetu un droša elektroniskā paraksta piedāvātās iespējas. Kartē jau ir iekļauti rīki droša elektroniska paraksta radīšanai un ikviens interesents, saņemot jauno karti, saņem bez maksas iekļautus 120 laika zīmogus dokumentu parakstīšanai ar drošu elektronisko parakstu.

Otrdien valdība atbalstīja precizētos Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz izmaiņas sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites un reģistrācijas kārtībā, no 2017. gada pārejot uz elektronisku pasažieru identifikācijas un braucienu apmaksas sistēmu sabiedriskajā transportā – konkrētām pasažieru kategorijām, kas saņem 100% atvieglojumus, vienlaikus lemjot par sistēmas ieviešanas progresa ziņojuma iesniegšanu valdībā līdz 2016. gada 1. aprīlim, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Jaunā sistēma ir attiecināma uz trim pasažieru kategorijām: personām ar I un II grupas invaliditāti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Minētie pasažieri, kā ierasts, izmantos sabiedrisko transportu bez maksas, bet atšķirībā no esošās sistēmas, kur darbojas 0 biļešu izsniegšana, turpmāk reģistrēs savus braucienus sabiedriskajā transportā ar norēķinu iestādes izsniegtu sīkmaksājumu karti, kuras saņemšana un lietošana būs bezmaksas.

Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, kas pildīs elektroniska braukšanas identifikācijas līdzekļa funkciju, minētajiem pasažieriem būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē. Atvieglojuma saņēmējam kontā nebūs nepieciešams noguldīt nekādu naudas summu, lai brauktu ar sabiedrisko transportu bez maksas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Patlaban Norvik banka jau noslēgusi līgumus ar Salaspils un Liepājas pašvaldībām par Pilsētnieka kartes ieviešanu, preses konferencē informēja bankas valdes loceklis Igors Rozanovs.

Savukārt sarunas notiek ar Rēzeknes un Jelgavas pašvaldībām.

I. Rozanovs uzsver, ka banka vēlas padarīt sabiedriskā transporta lietošanu mūsdienīgāku, dodot iespēju cilvēkiem maksāt ar karti. Norvik banka arī priecātos, ja šai iniciatīvai pievienotos citas bankas, tādējādi karšu izmantošanu sabiedriskajā transportā padarot vēl populārāku, norāda bankas pārstāvji.

Norvik bankas konsultants Vladimirs Šalajevs norāda, ka banka vēlas, lai pirmās kartes skolēni varētu izmantot jau septembrī, tomēr pagaidām vēl nav zināms, kad tās varēs sākt izmantot. Tehnoloģiski process jau ir noslēgts, tādēļ banka patlaban uz sarunām aicina pašvaldības un transporta pārvadājumu kompānijas, lai vienotos par potenciālo sadarbību.

Vairāku Latvijā strādājošo banku klienti saņēmuši zvanus ar mērķi izkrāpt klienta identifikācijas datus, tādēļ aicina tos neizpaust.

"Luminor banka" ir saņēmusi informāciju par krāpnieciskiem zvaniem iedzīvotājiem, kad, uzdodoties par bankas pārstāvjiem, tiek zvanīts bankas klientiem, ar mērķi izkrāpt internetbankas pieejas datus, informē bankas pārstāvji. Brīdinājumu par krāpnieciskiem zvaniem, epastiem un īsziņām savā mājaslapā izvietojusi arī "SEB banka".

"Luminor" eksperti atgādina, ka banka nekad nezvana un nesūta klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu izpaust klientu privātos datus (konta numuru, maksājumu kartes datus - kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles, u.c.), nelūdz autorizēties internetbankā vai apstiprināt maksājumus.