Nodokļi

Apmainīsies ar informāciju par citā valstī veiktiem ceļu satiksmes pārkāpumiem

Žanete Hāka, 09.04.2013

Jaunākais izdevums

Otrdien valdība atbalstījusi regulējumu, kas veicinās pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem.

Jaunais regulējums attieksies uz transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem, vadītājiem), kuri citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī būs pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu, nebūs lietojuši drošības jostas vai aizsargķiveres, neievēros luksofora aizliedzošās gaismas signālu, vadīs transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmē, izmantos neatļautu braukšanas joslu, kā arī lietos tālruni, transportlīdzeklim atrodoties kustībā.

Izmaiņas normatīvajos aktos paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, jo līdz tās pieņemšanas brīdim nepastāvēja regulējums, kas veicinātu šādas informācijas apmaiņu starp ES valstīm.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts paredz pamatprincipus normatīvajam regulējumam, lai varētu veikt informācijas apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm par noteiktiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas minēti direktīvā. Latvijas kompetentās iestādes būs tiesīgas izmantot citu ES dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datus (datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku un turētāju), kā arī piešķirt citām ES dalībvalstīm tiesības izmantot minēto informāciju.

Par kontaktpunkta funkciju deleģēšanu paredzamas diskusijas Saeimā. Sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiks piemēroti tādā apmērā, kā to paredz ES dalībvalsts, kurā pārkāpti minētie ceļu satiksmes noteikumi.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā stāsies spēkā 2013.gada 7.novembrī. Līdz tam laikam tie vēl jāpieņem Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID: Sodi par smagiem finanšu noziegumiem tiek piemēroti arvien maigāki un maigāki

LETA, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par smagiem finanšu noziegumiem piemērotie sodi ir neadekvāti un kļūst arvien maigāki, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Likumos paredzētie sodi ir adekvāti nodarījuma smagumam, bet piemērotie sodi - nē,» sacīja Pētersone.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija no 2010.gada līdz 2013.gadam nosūtījusi kriminālvajāšanai 271 kriminālprocesu, šodien žurnālistiem sacīja VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

No šiem procesiem 189 ir nosūtīti tiesai, 61 kriminālprocess ir pabeigts prokuratūrā, bet 21 apvienots citā kriminālprocesā.

Lēmumos, ar kuriem kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai, VID prasījumu kopējā summa ir 31,438 miljoni eiro.

Spēkā stājušos tiesu spriedumos norādītās piedzenamās summas valsts labā ir 9,163 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LBAS par aplokšņu algām: darbiniekiem tiek norādīts - vai nu jūs piekrītat, vai - re, kur ir durvis!

Lelde Petrāne, 25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par darbinieku iespējamo sodīšanu, ja viņi saņem algas aploksnēs, ir nepārdomāta un sasteigta.

Šobrīd izskatās, ka publiskajā telpā tiek piedāvātas idejas, neapsverot to īstenošanas sekas, uzsvērts paziņojumā. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, tādēļ arodbiedrības pozitīvi vērtē lēmumu izveidot Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kurā arī sociālie partneri varēs sniegt savus ierosinājumus situācijas uzlabošanai.

«Cīņu ar aplokšņu algām mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un «izķeršanu», bet nerunājam par to, kādēļ šīs aplokšņu algas rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas «aploksnēs». Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas situācijas. Tikai tad, kad visi sapratīs, par ko un kāpēc viņi maksā nodokļus, tad droši vien šī problēma tiks atrisināta,» norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fotoradaru fiksētie ātruma pārkāpumu sodi neies secen arī ārzemniekiem

Žanete Hāka, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 29. oktobri izsūtīti jau pirmie protokoli ārzemju šoferiem, kuru pārkāpumus fiksējušas ātruma mērierīces Latvijā, informē Valsts policija.

Līdz šim Valsts policijai nebija nekādu iespēju sodīt tos ārzemju šoferus, kuru pārkāpumus fiksējuši fotoradari, jo nebija pieejama informācija par konkrētās automašīnas īpašnieku. Taču tagad, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šī informācija ir pieejama arī Latvijai.

Pārrobežu informācijas apmaiņu regulē Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2015/413. Ar tās palīdzību tiek gādāts, lai visās ES dalībvalstīs sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiktu piemēroti vienlīdz godīgi, kā vietējiem, tā ārzemju šoferiem. Pirms direktīvas ieviešanas šāda vienlīdzība nebija iespējama, jo iepriekš, ārzemju pārkāpējus, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, nebija iespējams uzmeklēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sodi bankām kļūst krietni sāpīgāki

Žanete Hāka, 30.05.2016

AS Baltic International Bank - naudas sods - 1,1 miljons eiro par nepietiekamas uzmanības pievēršanu vairākiem klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerezidentu bankas viena pēc otras saņem ievērojamus naudas sodus

Aizvadītajā nedēļā kārtējā banka saņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) piemēroto naudas sodu vairāku miljonu eiro apmērā, un, kā liecina DB rīcībā esošā informācija, šim sodam varētu sekot vēl citi.

Vēl pirms dažiem gadiem bankām nereti tika piemēroti brīdinājumi vai naudas sodi desmitos tūkstošos eiro, bet pēdējā laikā FKTK bankas nesaudzē – sodi kļuvuši daudz lielāki un mērāmi vairākos miljonos eiro, liecina DB apkopotā informācija par kredītiestādēm piemērotajām sankcijām.

Ne reizi vien iepriekšējos gados Latvijas amatpersonām un banku uzraugiem nācies uzklausīt ārvalstu ekspertu izteikumus par augsto nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas bankās, kas rada finansiālu un reputācijas risku ne tikai sektoram, bet arī valstij, tāpat iepriekš izskanējušas ziņas par dažādiem darījumiem, kas saistīti ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, un šī nauda skaitīta caur Latvijas bankām. Vairākkārt Latvijas puse ir noliegusi satraukumu, uzsverot, ka sektora uzraudzība ir stingra un visi procesi tiek kontrolēti. Tomēr realitātē situācija nav tik rožaina – nerezidentu banku sektorā ir daudz robu, kurus patlaban steigā mēģina definēt un novērst, citādi sekas var būt neprognozējamas un ietver pat ASV korespondējošo kontu slēgšanu, kas nozīmē ievērojami dārgākus dolāru pārskaitījumus, klientu aizplūšanu, tādējādi sarūkot biznesa apjomiem. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis skaidro, ka, laikam ejot, bankām tiek piemērotas aizvien lielākas prasības pēc izpratnes par savu klientu, pirms viņš vispār sāk sadarbību, līdz ar to tām jau pirms sadarbības sākšanas ir jāzina, kas ir konkrētā persona vai uzņēmums, kurš izmantos kredītiestādes pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn par personas datu aizsardzības pārkāpumiem DVI piemērojiso 36 sodus 19 tūkstošu latu apmērā

Žanete Hāka, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Caur ērkšķiem uz ..... jauniem ērkšķiem

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Krietni palielinājušies naudas sodi par ekonomiskajiem noziegumiem

Dienas Bizness, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā palielinājušies naudas sodu un naudas piedziņas apmēri par noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk., par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu, informē Tieslietu ministrija.

Naudas sods tiek uzskatīts kā viens no efektīvākajiem sodiem par ekonomiskajiem noziegumiem. Uz to ir norādījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas tiesību aktu atbilstības Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos novērtējumu. Naudas sodi fiziskajām personām un naudas piedziņas apmēri juridiskām personām ir palielināti, lai personas atturētu no nelikumīgas rīcības.

Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: «Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas bija jāievieš, lai sekmētu personu atturēšanos no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šādi bargi sodi ir labs prevencijas līdzeklis ekonomisko noziegumu novēršanai». Pateicoties paaugstinātajiem naudas sodu apmēriem, vainīgajam varēs piemērot taisnīgu un samērīgu sodu, kas sasniegs kriminālsoda mērķi, atzīst Dzintars Rasnačs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

Anda Asere, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

To intervijā DB atzīst Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja. Lai gan par darbinieku drošību un veselību darbā atbildīgs ir darba devējs, arī darbiniekiem ir jārūpējas par sevi, viņa atgādina.

Vai atšķiras attieksme pret darba drošību vietējā un ārzemju kapitāla uzņēmumos?

Jā. Ārzemju kapitāla uzņēmumos uzskata – ja jau likumā tā ir pateikts, tad tā tam arī jābūt. Bez diskusijām. Varbūt vietējā kapitāla uzņēmumiem nav pārliecības, ka konkrētais likums ir uz ilgu laiku, vai arī ir nepatika pret normatīvu aktu izmaiņām.

Direktīvu pamatprasības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviestas nacionālajā likumdošanā, taču viena lieta gan atšķiras – ārzemēs darba inspekcijas darbiniekiem ir specializācija. Mūsu inspektoriem jāzina darba tiesības, darba aizsardzība, bīstamās iekārtas visās nozarēs, bet biroja darbs un kokapstrāde vai zivju fabrika ir pilnīgi atšķirīgas jomas. Citur inspektoram ir obligāta tehniskā izglītība, dzīves un darba pieredze, specializācija konkrētā sfērā. Pie mums lielākoties strādā juristi, kam tā ir pirmā vai otrā darbavieta, un darba devēji ne vienmēr respektē jaunas amatpersonas profesionālo padomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

79% iedzīvotāju atbalsta sodu palielināšanu par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā

Žanete Hāka, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtais vairākums jeb 79% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ir jāpaaugstina sodi par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, veiktais pētījums.

55% sodu paaugstināšanu noteikti atbalsta, bet 24% - drīzāk atbalsta.

15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka ir jāpaaugstina sodi par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā. No tiem 11% uzskata, ka drīzāk nevajag paaugstināt, bet 4% - ka noteikti nevajag.

6% aptaujāto nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Salīdzinoši biežāk konkrēta viedokļa par reibumā braucošu transportlīdzekļu vadītāju sodīšanu nav iedzīvotājiem ar salīdzinoši augstākiem ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krimināllikumā ieviesīs sodu gradāciju dzērājšoferiem atkarībā no nodarītā kaitējuma

Dienas Bizness, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisijas trešdien, 21.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē.

Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma.

Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredzēta brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbs, vai naudas sods, nosakot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju. Tiesības paredzēts atņemt līdz pieciem gadiem.

Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu reibumā, ja rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, brīvības atņemšana piemērojama uz laiku līdz četriem gadiem, paredzot arī iepriekšminētos alternatīvos soda veidus un tiesību atņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Policija prezentē šoferu kontrolei paredzēto netrafarēto auto ar 360 grādu kameru

LETA, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) prognozē, ka ar jauno 360 grādu novērošanas sistēmu dažu stundu laikā varēs konstatēt 20 līdz 30 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, žurnālistiem pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP šodien prezentēja ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas, neapturot transportlīdzekli, spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautoss pārkāpumus.

Prezentētais transportlīdzeklis ir pelēkas krāsas «Renault Trafic dci 145» modeļa mikroautobuss, kurš pilnvērtīgu patrulēšanu sāks jau no šodienas.

Kā pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, 2017.gadā valdība atbalstīja Ceļu satiksmes drošības koncepciju un viens no veicamajiem pasākumiem bija specializētas sistēmas izveide, kura spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Konkrētā automašīna ir aprīkota ar četrām kamerām un mikroautobuss izvēlēts, jo tas ir augstāks par vieglajiem auto, kā rezultātā arī kameras redzamība ir labāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs parlamentārietis Guntis Belēvičs (ZZS) nonācis interešu konfliktā, lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S), komisijā saņemts KNAB iesniegums ar lūgumu ļaut administratīvi sodīt Belēviču. Komisijas deputāti šo jautājumu izskatīs nākamnedēļ.

KNAB pārbaudīja Belēviča rīcības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontētāju soda naudas plāno novirzīt bērnu rotaļu laukuma izveidei

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ielu remontētājiem uzliktajām soda naudām Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība ierīkos bērnu rotaļu laukumu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas dome būvniecības kompānijai A.C.B. par laikā nepabeigtiem remontdarbiem Brīvības un Valdemāra ielā četru dienu laikā jau sastādījusi sodu 29 600 eiro apmērā. «Termiņa aizkavēšanās pārvēršas par sodiem, bet sodi pārvēršas par jauniem bērnu rotaļu laukumiem. Šī nav pēdējā sezona, kad mēs remontējam ielas. Un sodi šajā sezonā kalpos par atgādinājumu par termiņiem nākamvasar,» saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jau ziņots, ka par katru remontu kavējuma dienu kompānija ACB maksā sodu 7400 eiro apjomā. Remontdarbu beigu termiņš Brīvības ielas posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai un Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Laktas ielai beidzās17. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Gāze (LG) Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst par pamatotu Konkurences padomes (KP) uzlikto 2,2 miljonu eiro naudas sodu uzņēmumam, pārsūdzēs Augstākajā tiesā, informē uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Lai gan kopš Konkurences likuma spēkā stāšanās 2002. gadā Administratīvās tiesas ir atzinušas KP sodus par pareiziem vairāk nekā 97% lietu, Latvijas Gāze nešaubās, ka konkrētajā lietā KP lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā LG izmantos visas iespējas aizsargāt savas intereses arī starptautiski, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Advokāts Andris Rimša norāda, ka, pirmkārt, jau valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kas uzliek tiesai pienākumu «pilnvērtīgi pārbaudīt pušu izteiktos pamatus, argumentus un pierādījumus». Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir uzskatāmi labvēlīgs Konkurences padomei, ko citastarp apliecina tas, ka tuvu pie 60% no tiesas viedokļa veido teksts, kurš ir pārkopēts jeb absolūti precīzi atbilst Konkurences padomes lēmumam. Savukārt, gandrīz neviens no LG izvirzītajiem argumentiem nav vērtēts. Piemēram, tiesas vērtējums par to, kādēļ KP esot pamatoti konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sastāv no burtiski pārkopēta teksta no KP lēmuma sešu lapu garumā. Šāds plaģiātisms un tiesas patstāvīga viedokļa neesamība ir pilnībā sagrāvusi cerības, ka tiesai ir vēlme pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt valsts iestāžu patvaļu. Tas arī apdraud tiesu sistēmas reputāciju, jo īpaši centienus uzlabot Latvijas vietu Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksā reitingā par strīdu risināšanas efektivitāti, kurā Latvija šobrīd ierindota zemajā 116. vietā aiz tādām valstīm kā Kambodža, Ēģipte, Pakistāna, Etiopija un Zimbabve.

Komentāri

Pievienot komentāru