“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Publiskajā telpā nereti redzam diskusijas par autovadītājiem piešķirtajiem sodiem par maksas autostāvvietu nekorektu izmantošanu. Pārsvarā šos līgumsodus uztver kā netaisnību, operatora iegribu un visatļautību. Vai operatora galvenais mērķis ir iekasēt pēc iespējas vairāk soda naudas principa pēc? Vai varbūt līgumsods ir galējais līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošināt godīgus spēles noteikumus ikvienam stāvvietas lietotājam?

Primāri jāuzsver, ka autostāvvietu operatori paši neizvēlas vietas, ko pārvaldīt, bet gan dara to zemes īpašnieka uzdevumā, piemēram, nodrošināt, lai pie poliklīnikas vai lielveikala apmeklētājiem vienmēr būtu vieta (un šādās vietās stāvēšana gandrīz vienmēr uz noteiktu laiku ir bez maksas), izveidot invalīdu stāvvietas vai vienkārši sakārtot esošu laukumu.

Mūsu kā operatoru uzdevums šajā ķēdē ir izpildīt īpašnieka uzstādījumus un nodrošināt kārtību. Lai to paveiktu, mēs izstrādājam autostāvvietu noteikumus, saskaņojam tos ar zemes īpašnieku un pašvaldību un tikai tad gādājam par to ievērošanu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, cieš ne tik daudz autostāvvietas operators, cik pārējie autovadītāji. Var teikt, ka mūs uzaicina, lai mēs nodrošinātu ērtu un pieejamu stāvvietu pašiem apmeklētājiem.

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un novērstu auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 2025. gada 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā (ERRS), informē VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).

Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no 1. oktobra interneta vietnēs www.lvborder.lv un www.lvrobeza.lv.10. oktobrī ERRS jau bija reģistrēti 2175 transporta līdzekļi robežas šķērsošanai.

“Dzīvajā rindā” nevarēs

Jaunā kārtība paredz, ka visi motorizētie transportlīdzekļi, šķērsojot austrumu robežu, obligāti būs jāreģistrē attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu e-pakalpojumu – ERRS, līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek Igaunijā un Lietuvā. Sākotnēji risinājuma ieviešana plānota Latvijas ārējās robežšķērsošanas vietās “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki", un tā attieksies uz visiem transportlīdzekļiem.No 2025. gada 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās ERRS šķērsot Latvijas Republikas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka “dzīvajā” rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2025. gadā pabeiguši 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu kopējām investīcijām sasniedzot 157,5 miljonus eiro.

Īstenotie projekti aptver gan robežas infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām.

Gada nogalē noslēdzās vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms – tika pabeigta robežas žoga izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, kā arī tika nodota ekspluatācijā iepriekš izbūvēto robežapsardzības infrastruktūra, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Rīgā izstrādāta jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtība, kas paredz no nākamā gada maija pašvaldībai sākt iekasēt maksu par savu dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulēs pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā skaidro pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāj Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Kas notiek ar kokmateriāliem pēc tam, kad tie ir kļuvuši par būvgružiem? Un kā vismaz daļai izlietoto kokmateriālu var piešķirt otro dzīvi?

Patiesību sakot, tādu vienotu koka būvgružu nemaz nav, jo visi šīs kategorijas būvgruži iedalās divās lielās grupās – izlietotās koka paletes, kuras dažādos būvniecības darbos uzkrājas ievērojamos apjomos, un paši koka būvgruži, kas ir izlietotie koka dēļi, logu rāmji un dažādi modernie mēbeļu plātņu materiāli, kuros koka putekļi vai skaidas sajauktas ar epoksīdu sveķiem vai citiem materiāliem. Galvenais mehānisms, kā būvnieki un būvgružu savācēji tiek motivēti savākt koka būvgružus ir ražotāja atbildības sistēma jeb RAS. Tā ir sistēma, kuras būtība ir nodrošināt, ka preču ražotāji un tirgotāji sedz atbildību par savu produktu un iepakojuma radītajiem atkritumiem, organizējot to savākšanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot dabas resursu nodokļa (DRN) slogu un veicinot aprites ekonomiku. Vienkārši skaidrojot – ražotājiem, kas ar savu darbību rada atkritumus tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai no tā atbrīvotos vai samazinātu, tiem jāpiedalās ražotāja atbildības sistēmā. ŠĪ sistēma attiecas arī uz celtniekiem un – ja uzņēmums ir pievienojies ražotāja atbildības sistēmai un izpilda tās prasības, tad DRN var nemaksāt pilnā apjomā vai arī nemaksāt nemaz.

Rīgas dome šodien apstiprināja jauno pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību, kas paredz no jūlija pašvaldībai iekasēt maksu par tai piederošo dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā iepriekš skaidrots pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Neiekasējot īres maksu, pašvaldība neiegūst līdzekļus, par kuriem remontēt tai piederošos dzīvokļus, un tie pamazām tiek laisti postā, izmaiņas iepriekš pamatoja Treija. "Pašvaldībai šis ir bijis liels finansiāls slogs, un bieži vien nepamatots slogs," sprieda politiķe.

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša.

Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Ir pilnīgi vienalga, vai runājam par nocirstā ozola lietu un nesaprotamajām peripetijām ap izsniegtajām būvatļaujām Mārupē, par patvaļīgu būvniecību Jēkabpils cietumā, kur tika izbūvēts pastaigu laukums, nesaskaņojot ar zemes īpašnieku, skaļo “mājas-kuģa” lietu vai vienkārši kādu gadījumu, kas nav publiski iztirzāts, bet tāpēc ne mazāk svarīgs gan kādam noteiktam tiesību subjektam, gan mums kā sabiedrībai kopumā, jo visos šajos gadījumos ir iesaistītas būvvaldes. Taisnības labad jāsaka, ka būvvalde ir tikai viens no būvniecības procesa dalībniekiem plašākā šī termina izpratnē.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Polija pusnaktī no ceturtdienas uz piektdienu slēgusi visus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ziņo Polijas mediji.

Robežas slēgšana saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas militārajā mācībām "Zapad 2025", kuru aktīvā fāze sākas šodien. Mācības paredzētas līdz 16.septembrim un galvenokārt notiks Baltkrievijas teritorijā.

Taču Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis norādīja, ka "robežas slēgšana neaprobežojas tikai ar "Zapad 2025" mācību norises laiku". "Robeža būs slēgta uz nenoteiktu laiku un tiks atvērta tikai tad, kad situācija ļaus garantēt pilnīgu drošību," paziņoja ministrs.

"Šķiet, ka visi, kam bija šaubas par šo jautājumu, šodien viennozīmīgi atzīst, ka šis bija vajadzībām atbilstošs lēmums. Es zinu, ka dažiem tas izmaksās dārgi, bet drošība ir pirmajā vietā," komentējot robežas slēgšanu, norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.

Kurzemes rajona tiesa Saldū šodien attaisnoja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā apsūdzētos četrus bijušos VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļus, tostarp kādreizējo uzņēmuma vadītāju Uģi Magoni.

Prokuratūrā informē, ka tā pieprasīs pilnu spriedumu un pēc iepazīšanās ar to lems jautājumu par protesta iesniegšanu.

Tiesu debatēs prokurors katram apsūdzētajam lūdza noteikt brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt vadošus amatus valsts vai pašvaldības iestādēs uz trīs gadiem.

Lietā apsūdzēti Magonis, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts.

Bijušās amatpersonas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījusi smagas sekas, jo valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, iepriekš informēja prokuratūra.

Saskaņā ar celto apsūdzību LDz valdes locekļi panāca jaunas izpildinstitūcijas - Prezidentu padomes - izveidi, nododot tai tiesības un pienākumus, kas ietilpa valdes kompetencē, lai gūtu papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu, par ko jau bija noteikta likumam atbilstoša samaksa.

Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” deputāti aicina ārlietu ministri Baibu Braži sniegt papildu skaidrojumus par viņas profesionālās karjeras sākuma posmu, tostarp darbu Latvijas Jaunatnes progresa savienībā (LJPS), kas bija Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) mantiniece.

10 Saeimas deputāti, kas parakstījuši pieprasījumu, vēlas precizēt, kādu amatu Braže ieņēmusi LJPS 1990. gada augustā, kādi bijuši darba pienākumi, kāds bijis atalgojums un vai darbs bijis pilnas vai nepilnas slodzes. Tāpat tiek vaicāts, kādi bijuši LJPS darbības finanšu avoti un kādi bijuši viņas tiešie vadītāji.

Iesniegumā norādīts, ka ministres CV, kas sākotnēji iesniegts Saeimai, šo darba vietu nav ietvēris, bet tā parādījusies tikai vēlāk Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētajā versijā. Deputāti vēlas zināt, kāpēc šī informācija sākotnēji netika norādīta.

Tāpat parlamentārieši jautā, vai patiesi 1991. gada 20. decembrī Braže sākusi darbu LJPS Centrālajā komitejā starptautiskās sadarbības jautājumu koordinatora amatā un vai viņa kā organizācijas CK locekle piedalījusies LJPS pilsonības likuma projekta izstrādē.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.