Enerģētika

Apspriedīs 120 miljonus eiro vērtā elektrostaciju parka izveidi Kaigu purvā

Db.lv, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

25.janvārī plkst.16 notiks attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Laflora" ieceri Kaigu purvā būvēt vēja elektrostaciju parku, informē uzņēmumā.

Jelgavas novada Kaigu purvā jau 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem – SIA “Laflora”, kas nodarbina ap 250 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā pieejamās enerģētiskās kūdras ieguve ir pārtraukta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda nosacījumu pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tāpēc uzņēmums meklē citus esošā resursa un zemes izmantošanas veidus, kuru starpā iecerēta arī vēja elektroenerģijas parka izveide.

Laflorai rekordgads un 170 miljonus eiro lieli investīciju plāni 

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem...

Vēja parkā Kaigu kūdras purvā, kura kopējā platība ir 760 ha, plānots pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi 450 ha platībā (atlikušais enerģētiskās kūdras krājums sasniedz 890 000 m3). Saražotā zaļā enerģija, kas ir atjaunojamais resurss, tiks izmantota gan “Lafloras” pašpatēriņam kūdras produktu un substrātu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, gan topošās zaļās industriālās zonas funkcionalitātes nodrošināšanā Kaigu purvā. Vēja parks iecerēts visā purva platībā – gan tur, kur pārtraukta enerģētiskās kūdras ieguve, gan tur, kur turpināsies dārzkopības kūdras ieguve, kurai pakāpeniski noslēdzoties, teritorijas tiks rekultivētas.

Zaļās industriālās zonas izveides mērķis ir nodrošināt ar vēja parka “Laflora” ražoto atjaunojamo resursu inovatīvus uzņēmumus, kuriem ir augsta energoietilpība, tādējādi palīdzot tiem integrēt atjaunojamo enerģiju savos ražošanas procesos un ražot produktus ar pievienoto vērtību.

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā 

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA...

Uzņēmums norāda, ka šādas zaļās industriālās zonas darbība ļaus attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Jelgavas novadā un visā Zemgales reģionā, palielināt uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties zemākām energoresursu izmaksām, kā arī radīs jaunas ilgtspējīgas darba vietas ilgtermiņā, vienlaikus veidojot priekšnosacījumus reģiona ekonomiskajai izaugsmei.

Parkā būs jaunākās paaudzes vēja turbīnas, līdzīgas tām, ko plaši izmanto visā Eiropā. Turbīnu maksimālais augstums būs 247 m. Vēja parks gada laikā saražos 300 000 MWh elektroenerģijas. Ar tādu elektroenerģijas apjomu iespējams nodrošināt 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Parks varētu nodrošināt ar zaļu enerģiju gan Jelgavas novadu, gan pilsētu. Tādējādi Jelgavas novads varētu kļūt par 100 % atjaunojamo energoresursu jeb zaļāko novadu Latvijā. Vēja parks būs uzņēmuma ieguldījums valsts ceļā uz Eiropas Savienības nosprausto mērķi – klimatneitralitāti. Kopējais oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums, izmantojot “Lafloras” zaļo enerģiju, līdz 2050. gadam būs vairāk nekā 2,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.

Saskaņā ar stingru normatīvo aktu regulējumu starptautisks vides konsultāciju uzņēmums veicis iecerētā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmi uz vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem vērtējuši: ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi. Tāpat veikta elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, kā arī risku analīze.

“Mēs neuzskatām sevi tikai par kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, kas ražo visā pasaulē vajadzīgos kūdras substrātus, lai stādītu mežu, puķes un galu galā arī ēstu garšīgus tomātus un gurķus, bet domājam arī par zemes tālāku izmantošanu. Tieši tāpēc savu nodarbi saucam par purvkopību. “Lafloras” vēja parks ir komerciāls projekts, kur elektroenerģijas ražošanai nav nepieciešamas valsts vai pašvaldības subsīdijas, bet ceram piesaistīt pašlaik pieejamās investīcijas, ko piedāvā Eiropas Savienības Zaļā kursa finansējuma virzieni un pieejamais finansējums,” atzīst Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Kopējās plānotās investīcijas “Lafloras” zaļajā industriālajā zonā ir 170 miljoni eiro, no kuriem investīcijas vēja parkā aprēķinātas 120 miljonu apmērā. Modernas, enerģiju taupošas un videi draudzīgas iekārtas un mehānismi sinerģijā ar zemes resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ir “Lafloras” pienesums mūsu valsts un cilvēces ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Līdz 15.februārim noris ieceres ietekmes uz vides novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā.

Sanāksme tiks ierakstīta, un tās ieraksts būs pieejams SIA "Laflora", SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības tīmekļa vietnēs līdz 15.februārim. Šajās mājaslapās varēs arī iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 15.februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras.

Uzņēmums arī kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.

“Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī,” komentē “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā

Māris Ķirsons, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus līdzekļus, lai ierobežotu fosilo dabas resursu izmantošanu. Lēni atjaunojošais resurss – kūdra – tiek pielīdzināts fosilajiem resursiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas kūdras nozare, kas ražo pasaules tirgū pieprasītu produkciju – dārzkopības kūdru – jau 20 gadus, tiek apdraudēta

Tas var nozīmēt esošo ražotņu pārcelšanu uz Krieviju, Baltkrieviju vai arī kūdras kā izejvielas importu no Krievijas, neskatoties uz vietējo resursu pārpilnību.

Tomēr vietējie kūdras ieguvēji un ražotāji aiz lieliem apdraudējumiem cer saskatīt lēmumu pieņēmēju veselo saprātu un iespējas zaļā kursa paredzēto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu izmantot tālākai nozares modernizēšanai, emisiju mazināšanai un kūdras izmantojuma paplašināšanai produktos ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru