Jaunākais izdevums

Ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 21.oktobrī parakstīts jauns dzelzceļa projekta "Rail Baltica" finansēšanas līgums par vairāk nekā 353 miljoniem eiro, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un "RB Rail".

Finansējuma līgums paredz atlikušo "Rail Baltica" pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Latvijā līgums paredz "Rail Baltica" pamattrases būvniecības darbu sākšanu prioritārajā posmā no Latvijas-Lietuvas robežas, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punkta un būvniecības bāzes detalizētā tehniskā projekta izstrādi.

Igaunijā līgums paredz "Rail Baltica" pamattrases apakšbūves un saistīto elementu būvniecību, tai skaitā Ulemistes transporta mezgla būvniecību un projektēšanas darbus, lai mazinātu ietekmi uz medņu migrāciju posmā no Pērnavas līdz Igaunijas-Latvijas robežai.

Tāpat līgums paredz aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt pārrobežu dimensiju un nodrošināt tehnisko savietojamību, tostarp paziņotās institūcijas (NoBo) un novērtēšanas iestādes (AsBo) novērtēšanas pakalpojumus "Rail Baltica" projektēšanas un būvniecības darbiem, projektēšanas autoruzraudzību detalizēta tehniskā projekta īstenošanai būvniecības laikā, būvdarbu uzraudzību, ko veic FIDIC inženieris, kā arī pārrobežu posmu būvniecības iepirkumu modeļu analīzi. Tāpat finansējums piešķirts aktivitātēm, kas nodrošinās vides prasību ieviešanas uzraudzības metodoloģijas izstrādi.

Līgumā apstiprinātās aktivitātes arī ļaus turpināt "Rail Baltica" projekta koordinēšanu, lai stiprinātu kritiskos pārrobežu savienojamības un interoperabilitātes jautājumus, tai skaitā, nodrošinot vienotu tehnisko prasību izpildi, projekta ieviešanas pieejas un kvalitātes prasības visās trīs valstīs, kā arī īstenot "Rail Baltica" saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, domājot par ilgtspējīga un klimatneitrāla transporta izveidi.

Finansējums papildinās jau pieejamo finansējumu 2014.-2021.gada finanšu periodā, kur "Rail Baltica" īstenošanai ir pieejami vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. No tiem 85% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF).

CEF Transporta programma īsteno Eiropas Savienības transporta infrastruktūras politiku, atbalstot ieguldījumus transporta infrastruktūras veidošanā vai modernizācijā visā Eiropā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS 1.jūnijā izsludinājis publisko iepirkumu par Rail Baltica enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visai Rail Baltica pamattrasei, kas aptver vairāk nekā 870 km Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības darbu iepirkšana konsolidētā veidā – no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, un no Kauņas līdz Viļņai ir lielākais dzelzceļa elektrifikācijas projekts Eiropā, kas tiks īstenots kā vienots projekts. Šāda pieeja ļaus pilnībā ievērot drošības un savietojamības prasības, kā arī gūt papildu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un paplašināt pozitīvo ietekmi uz vidi.

Iepirkums tiks organizēts divos posmos un to plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām. Galvenās enerģijas apakšsistēmas projekta darbības jomas ietver šādas komponentes: augstsprieguma pārvades līnijas dzelzceļa vilces apakšstaciju pieslēgšanai pie publiskajiem augstsprieguma elektrotīkliem, dzelzceļa vilces apakšstacijas, gaisvadu kontakttīkla sistēmu un enerģijas vadības komandu sistēmu un citas komponentes, kas ir tieši saistītas ar enerģijas apakšsistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš dzelzceļa projekts "Rail Baltica", galvenokārt, tika vērtēts kā ekonomiskais koridors, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti svarīga kļuvusi arī tā parametru atbilstība militārajām vajadzībām, teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.

Saistībā ar Krievijas sāktā kara Ukrainā un agresoriem noteikto sankciju ietekmi uz "Rail Baltica" Driksna norādīja, ka ir jāskatās gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi. Īstermiņā izaicinājumi ir tie paši, kas citās industrijās, - cenas, inflācija un piegādes problēmas materiāliem. Piemēram, iepriekš 90% metāla nāca no Krievijas, bet tagad ir jāmeklē citi piegādes kanāli.

"Savukārt skatoties ilgtermiņā, jāsaprot, ka jebkura krīze nāk arī ar iespējām. Piemēram, iepriekš "Rail Baltica" galvenokārt tika vērtēts kā ekonomiskais koridors, bet par tā militāro nozīmi īpaši netika runāts. Tagad ļoti svarīgi ir tas, ka arī visi "Rail Baltica" tehniskie parametri atbilst militārajām vajadzībām," teica Driksna, skaidrojot, ka tostarp slodze uz vienu asi var sasniegt 25 tonnas, kas nodrošina arī militārās tehnikas pārvietošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, Satiksmes ministrija (SM) atzīst, ka īstermiņā tā ietekme vēl nav jūtama, taču ilgtermiņā zināmas sekas lielāki ģeopolitiski satricinājumi var radīt, jo ir būtiski sašūpotas materiālu piegādes ķēdes.

Tā teikts SM ziņojumā par aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" tapšanas projektā, ko otrdien uzklausīja valdība.

Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem, teikts ziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā "Rail Baltica" projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.

Pašlaik turpinās Rīgas Centrālā multimodālā mezgla sekcijas un "Rail Baltica" starptautiskās lidostas Rīga multimodālā transporta mezgla sekcijas būvniecība, kā arī norisinās būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" pamattrases izbūvei. 2022.gada 31.janvārī ir sākts atsavināšanas process un izsniegtas pilnvaras, noslēgti pilnvarojuma, lietošanas vai lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi būvdarbu uzsākšanai 204 nekustamajos īpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.

Satiksme pa visu 870 kilometrus garo dzelzceļa līniju netiks atklāta vienlaicīgi visā garumā un konkrētā datumā, bet tas notiks secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.

Viens no pirmajiem atklātajiem posmiem varētu būt Rīga-Kauņa. Lietuvā no Kauņas līdz Polijas robežai jau ir izbūvēta "Rail Baltica" trase, taču tā neatbilst tehniskajiem parametriem, tāpēc tiks būvēta jauna trase.

Savukārt Igaunijas virzienā sākotnēji tiks izbūvēts posms no Pērnavas līdz Tallinai un savienojums ar Tallinas ostu, bet pēc tam notiks posma no Pērnavas līdz Rīgai būvniecība.

Patlaban visi "Rail Baltica" būvdarbi notiek bez būtiskām nobīdēm no laika grafika, vienlaikus atzīstot, ka kara Ukrainā ietekmē reizēm novērojama materiālu cenu palielināšanās un piegādes problēmas, norādīja A.Driksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība "BeReRix", turpinot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus, veiks Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi, informē "BeReRix" pārstāvji.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes.

No 6. līdz 19.jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6.jūnija līdz 9.jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13.janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Dzirnavu ielas pārvada un tuneļa demontāžas darbus posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai veiks no šodienas līdz 19.jūnijam. Šajā laikā būs slēgta transporta un gājēju pārvietošanās. Vilcienu pasažieriem šajā laikā būs slēgtas arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas peronu izejas uz Dzirnavu ielu. Satiksmes un gājēju plūsmas tiks organizētas pa paralēlajām pilsētas ielām - Satekles un Gogoļa, kā arī Turgeņeva, Timoteja, Abrenes un Lāčplēša ielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" iepirkumos ir jāaizmirst fiksētās līgumu summas, jo šobrīd neviens nedos garantijas, ka tieši par šādu summu to varēs izdarīt, teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.

Driksna skaidroja, ka "Rail Baltica" objektos, kuros jau notiek būvniecība, visi seko līdzi, kas notiek ar cenām, kā arī var kavēties materiālu piegādes, taču pašlaik pateikt precīzi, vai būs un kāda būs ietekme, vēl nav iespējams.

"Turklāt, ja ģeopolitiskās situācijas dēļ inflācija būs liela, tad vienus nevar pamest ne pasūtītājus, ne darbu izpildītājus. Gan valsts, gan arī Eiropas līmenī ir jāskatās, kādā veidā indeksēt izmaksas un palīdzēt iziet cauri inflācijas pieauguma fāzei," teica Driksna, piebilstot, ka "Rail Baltica" šajā ziņā nav un nevar būt atrauts no jebkura cita būvniecības projekta Baltijas valstīs.

Viņš norādīja, ka arī par jau parakstītajiem līgumiem objektos, kuros darbi vēl nav sākušies, ir jāskatās, vai būvniecība ir iespējama par līgumā paredzēto summu vai nē, jo situācija pēdējo četru mēnešu laikā ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība “BERERIX” turpina Rail Baltica projektā paredzētos Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus un to laikā ir plānots veikt Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus sekot līdzi norādēm un jau savlaicīgi ieplānot laiku un ērtāko pārvietošanās maršrutu, lai nokļūtu izvēlētajā galamērķī.

No 6. līdz 19. jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela, posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6. līdz 9. jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13. janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 20.jūnijā atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 946 tūkstošu eiro apmērā no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem gājēju un velosipēdistu tiltam pāri Kīleveina grāvim.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem.

Vēlas veidot gājēju un velosipēdu tiltu pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta...

Tāpat Torņakalna teritorijā nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, kas tiks risināts savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

  • Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē augošā inflācija, pieprasījums pēc mājokļiem un piegāžu ķēžu traucējumi ir veicinājuši straujāku mājokļu cenu kāpumu. Zema piedāvājuma un augošu būvniecības izmaksu situācijā cenas jaunajos projektos strauji aug, veicinot interesi par dzīvokļiem sērijveida namos. Attīstītājiem esošā situācija apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiek iesaldēti. Tiek prognozēts jauno projektu vakuums, vienlaikus novērojama interese par investīcijām īres namu attīstībā un biroju segmentā.
  • Kara ietekmes apzināšanā visi esam vēl sākumposmā - intervijā saka LNK Properties valdes loceklis, Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.
  • Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums
  • Īpašumu vērtētājiem darba kļuvis vairāk – to intervijā stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.
  • Dzīvojamo māju kopīpašuma dalīšanai un īpašnieku strīdu risināšanai 1. maijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā, taču viedokļi par to nozīmi un ietekmi ir diametrāli pretēji
  • Attīstoties tehnoloģijām, viedo risinājumu izmantošana mājokļos kļūst ne tikai populārāka, bet arī cenas ziņā pieejamāka, līdz ar to namu attīstītāji par gudro sistēmu ieviešanu īpašumos nereti domā jau būvniecības stadijā
  • Cenu kāpums palielina interesi par saules paneļiem
  • Pēdējos gados, īpaši jaunu privātmāju būvniecībā, palielinājies pieprasījums pēc viegli vadāmiem un automatizējamajiem siltumapgādes risinājumiem.
  • Žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš kopā ar ģimeni teju pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunojis dzimtas mājas Priekuļu novada Mārsnēnos.
  • Arhitektes un interjera dizaineres Evijas Ķirsones - Slavinskas rokrakstu būtu grūti sajaukt ar kādu citu latviešu šīs nozares profesionāli - viņas darbi ir spilgti, drosmīgi un pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz divus gadus piedzīvoto pandēmiju, nekustamā īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis, kā pamatā ir cilvēku vēlme iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt māju, kā arī attīstīt savu biznesu.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ir ietekmējusi nekustamo īpašumu novērtēšanu un arī to novērtējumu?

Īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis. Kopumā tieši nekustamā īpašuma vērtēšanas pasūtījumu apjoms 2021. gadā ir pieaudzis vidēji līdz 20%. Piemēram, uzņēmumam SIA Eiroeksperts 2020. gads tieši pēc ienākumu līmeņa bija daudz labāks nekā pirmspandēmijas – 2019. gads, un savukārt 2021. gads ir vēl labāks nekā 2020. gads. Protams, Eiroeksperts nodarbojas ar visa veida novērtēšanu, sākot ar biznesa (uzņēmējdarbības), nekustamā īpašuma un kustamas mantas novērtēšanu. Līdzīgs vērtēšanas apjoma pieaugums bija novērojams arī citiem vērtētājiem, un to apliecina pieprasījuma pieaugums pēc vērtēšanas pakalpojumiem, it īpaši pēc nekustamā īpašuma novērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā IKT nozare jau šodien var veicināt zaļo revolūciju?

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Baltijas reģionā, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru