Jaunākais izdevums

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Plāna izstrādes mērķis ir nodrošināt rīcībpolitikas ietvaru tādas darbības vides nodrošināšanā, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Plāns izstrādāts, lai aprites ekonomika tiktu pārdomāti ieviesta Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrībā, ar mērķi veicināt sabiedrības virzību uz pārdomātāku un atbildīgāku resursu plānošanu, izmantošanu, ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu, integrējot šos pamata apsvērumus visās nozaru politikās, attiecībā uz prioritārajiem aprites cikla posmiem un resursu plūsmām.

Plānā sniegta informācija par starptautisko, ES un nacionālās politikas ietvaru aprites ekonomikas veicināšanai un analizētas galvenās problēmas un izaicinājumi, kā arī raksturotas iespējas un ieguvumi, ko aprites ekonomika var sniegt Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Plāns nosaka galvenos rīcības virzienus un pasākumus aprites ekonomikas ieviešanai: pāreju no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu, resursu produktivitātes uzlabošanu visās tautsaimniecības nozarēs, veicinot pētniecības un inovācijas attīstību, priekšnoteikumu veidošanu preču otrreizējai izmantošanai, pārejas no preču pirkšanas uz pakalpojumiem veicināšanu, materiālu, procesu un atkritumu pārvaldības uzlabošanu prioritārajās nozarēs, pašvaldību lomas stiprināšanu aprites ekonomikas principu ieviešanā, kā arī sabiedrības iesaisti, informēšanu un izglītošanu.

Plāns sākotnēji tika gatavots kā informatīvais ziņojums "Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai". Tas tika ievietots VARAM tīmekļvietnē 2019.gada 15.oktobrī. Valsts sekretāru sanāksmē tas tika izsludināts 2019.gada 31.oktobrī. 2020.gada 28.janvārī notika starpinstitūciju sanāksme, kurā tika nolemts ziņojumu pārveidot un virzīt kā "Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam". Plāns veido sinerģiju un papildina pasākumus, kas ietverti izstrādes stadijā esošajā "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam", kurā uzsvars likts uz materiālu aprites cikla noslēguma posmiem, pamatā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu, pārstrādes jaudu palielināšanu un apglabājamo atkritumu daudzumu samazināšanu.

Saskaņošanas procesā plāna saturs tika papildināts atbilstoši Eiropas Komisijas Jaunajam aprites ekonomikas rīcības plānam. Aprites ekonomika tiek definēta kā ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšanā ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi. Aprites ekonomika iezīmē ceļu uz sistēmisku valsts ekonomikas un sabiedrības pārveidi, kura īstenošanai nepieciešama plašas sabiedrības izpratne un atbalsts, jo tieši patēriņa kultūras maiņa ir viens no būtiskākajiem virzošajiem spēkiem aprites ekonomikas attīstībā. Šāda fundamentāla pārveide sabiedrībā nav iespējama bez mērķtiecīgi virzītas valsts politikas.

Ietvaru šādas politikas veidošanai sniedz valdības apstiprinātais plāns. Tajā iezīmēti potenciālie rīcību virzieni, kuru tālākai plānošanai nepieciešama aktīva visu nozaru ministriju, pašvaldību, privātā sektora un sabiedrības iesaistīšanās un atbildības uzņemšanās. Plānā noteiktais saskan ar ES noteiktajām prioritātēm un apstiprinātajām rīcībpolitikām. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums potenciāli plānots no ES fondu līdzekļiem, tostarp līdzekļiem, kuri paredzēti aprites ekonomikas veicināšanai Eiropas "zaļā kursa" īstenošanas ietvaros, kā arī valsts un pašvaldību budžeta un privātā sektora līdzekļiem. Izvērtējot un izstrādājot plānā minētos atbalsta pasākumus, tiks izvērtēta komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamība. Lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku, ir jāinvestē pētniecībā un inovācijās un jāsniedz atbalsts rūpniecības un infrastruktūras pielāgošanai.

ES laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanā ir ieguldījusi vairāk nekā 10 miljardus eiro publiskā finansējuma, kas nāk no dažādām programmām. Kopējais investīciju apjoms Latvijā ES programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros pārstrādes rūpniecības, atkritumu un resursu apsaimniekošanas, bioekonomikas atbalstam laika posmā no 2014. līdz 2018.gadam bija 49 656 049 eiro. Laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai piešķirtais KF finansējums vides aizsardzībai un resursu pārdomātai izmantošanai sasniedza 190 138 398 eiro.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda kopējais investīciju apjoms Latvijā līdz 2019.gada septembrim bija 270 miljoni eiro. Savukārt no 2003. līdz 2017.gadam LIFE programmas ietvaros ar Latvijas partneru līdzdalību īstenoti četri projekti atkritumu apsaimniekošanas jomā ar finansējumu 6 530 309 eiro.

Plānots, ka ES atbalsts turpināsies arī pēc 2020.gada, ierindojot investīcijas aprites ekonomikā ilgtspējīgu investīciju kategorijā, tādējādi veicinot arī finanšu (banku) un privātā sektora interesi un labākus kreditēšanas nosacījumus. Nozīmīga daļa aprites ekonomikas finansējuma nāks no Eiropas "zaļā kursa" atbalsta instrumentiem, kuru mērķis ir radīt saskanīgu finanšu sistēmu, kas atbalstītu ilgtspējīgus risinājumus, šo mērķu sasniegšanai paredzot ap vienu triljonu eiro no ES budžeta, kā arī no privātajiem līdzekļiem un no Eiropas Investīciju bankas garantētajiem aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Levits: Bankas ir cieši saistītas ar valsts drošību un tās tēlu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās tēlu, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents pauda, ka banku biznesa kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par veiksmes pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē, bet piebilda, ka bankām jau iepriekš bijusi nopietna loma labklājības veidošanā.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Levits sacīja, ka banku sektors ir izraisījis arī vairākas krīzes, bet tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās.

"Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Prezidents piebilda, ka valstij ir jāspēj veiksmīgāk vadīt riskus, nevis izvairīties no tiem, un pauda cerību, ka banku pakalpojumiem nākotnē ir jābūt pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotajiem, jo tās ir daļa no valsts ekonomikas ekosistēmas.

Arī Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda cerību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms kas pilnībā nepieļaus "netīras" naudas apgrozījumu, bet piebilda, ka bez finanšu aprites, Latvijas ekonomika nav iespējama.

Konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents, ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Baltijas valstu ekonomikas kļūtu stiprākas, Rīgai jākļūst par Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, piektdien Rīgas Ekonomikas augstskolas tiešsaistes diskusiju ciklā "Meklējot jaunu izaugsmi" par Baltijas ekonomikas nākotni pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai stiprinātu katras valsts ekonomiku, tostarp Rīgai jābūt Baltijas dzinējspēkam, lai celtu visu Baltijas valstu kopējo vērtību.

Tāpat Kazāks minēja, ka Latvija, salīdzinot ar citām pasaules ekonomikām, pagaidām salīdzinoši labi tiek galā ar Covid-19 izplatības riskiem, taču, lai arī turpmāk valdība spētu ātri reaģēt, tai ir jābūt brīvi pieejamiem līdzekļiem. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijai pagaidām ir nauda Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, taču nav skaidru ideju, stratēģiju.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvija nedrīkst neapdomīgi tērēt Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru