Finanses

Apstiprināti grozījumi divos kredītiestādēm saistošos noteikumos

Žanete Hāka, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvajos noteikumos un Informācijas par operacionālā riska notikumu iestāšanās gadījumiem sagatavošanas un iesniegšanas normatīvajos noteikumos, informē FKTK.

Grozījumi Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvajos noteikumos precizē paredzamo zaudējumu pārsnieguma pār izveidotajiem uzkrājumiem iekļaušanas kārtību pašu kapitāla aprēķinā iestādēm, kas minimālo kredītriska kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt minētā pārsnieguma iekļaušanu kapitāla pietiekamības un lielo riska darījumu ierobežojumu aprēķinā.

Savukārt grozījumi Informācijas par operacionālā riska notikumu iestāšanās gadījumiem sagatavošanas un iesniegšanas normatīvajos noteikumos pilnveido FKTK iesniedzamo informāciju, nosakot prasību uzrādīt operacionālā riska notikuma pazīmi ar mērķi identificēt, vai informācija pārskata ceturksnī par operacionālā riska notikumu ir sniegta pirmo reizi vai atkārtoti. Ja informācija tiek sniegta atkārtoti, tad tā dēļ radušies faktiskie zaudējumi, ienākumi, saņemtā apdrošināšanas atlīdzība un cita veida atlīdzība jānorāda atbilstoši to rašanās periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijas bankas ievēro līdzsvaru starp taupību un ilgtermiņa investīcijām

Žanete Hāka, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) turpina atgūties no finanšu krīzes radītajām sekām, un banku vadītāji nākamajos divos gados prognozē turpmāku peļņas un apgrozījuma palielināšanos vai vismaz noturēšanos tādā pašā līmenī, liecina KPMG šogad veiktais banku nozares pētījums KPMG Banking Executive Survey 2014.

Latvijas banku stratēģijā ir novērojama pieaugoša tendence ievērot samērīgu līdzsvaru starp taupību un ilgtermiņa investīcijām, lai arī pašlaik CAE reģionā kopumā izmaksu samazināšana un optimizācija dominē pār ilgtermiņa izaugsmes investīcijām. Baņķieri bažīgi atzīmē arī tirgus regulācijas palielināšanos un ar to saistītu izmaksu pieaugumu,.

«Eiropas valstu ekonomika pamazām atveseļojas, tomēr tas vēl tiešā veidā neatspoguļojas banku sektora optimismā,» atzīst Ondrejs Fikrle, KPMG partneris, kurš atbild par finanšu pakalpojumiem Baltijas valstīs. «Viens no banku vadītāju bažīguma iemesliem ir nākamajos piecos gados sagaidāmā nozares regulācijas palielināšanās. Jautājums, ko sev uzdod visi pētījuma dalībnieki, ir – cik reāli bankām izmaksās sektoru regulējošie noteikumi. Paši ieviešamie noteikumi bankām šobrīd jau ir vairāk vai mazāk zināmi, taču to galīgās izmaksas kļūs zināmas tikai pēc to ieviešanas, kad varēs redzēt regulācijas patieso ietekmi uz banku darbības rezultātiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Augsta riska zonas uzņēmējiem piederošo banku skaits Latvijā būtiski mazināsies

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina eirozonā veidot banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK pieņēmusi noteikumus par banku iemaksām noregulējuma fondos

LETA, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi deleģēto aktu, nosakot, kā aprēķināmas banku iemaksas valstu noregulējuma fondos un vienotajā noregulējuma fondā, liecina EK paziņojums.

Ar pieņemtajiem dokumentiem EK izpilda Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piešķirto pilnvarojumu precizēt metodoloģiju attiecībā uz banku iemaksām, lai sasniegtu noregulējuma fondu mērķapjomus, kas noteikti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā.

Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vidējā termiņā un banka tādējādi varētu turpināt darboties pārstrukturēšanas laikā, noregulējuma iestādēm būs vajadzīga likviditāte. Tādēļ ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu ir izveidoti valstu noregulējuma fondi, kuros bankām ir jāveic iemaksas. Šo fondu mērķapjoms, kas jāsasniedz līdz 2024.gada 31.decembrim, ir vismaz 1% no visu iestāžu, kurām darbības atļauja piešķirta attiecīgās valsts teritorijā, segto noguldījumu apjoma. Arī vienotā noregulējuma fonda mērķapjoms banku savienībā būs vismaz 1% no visu eirozonā darbības atļauju saņēmušo iestāžu segto noguldījumu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV investori varētu turpināt iepirkties Baltijā

Sanita Igaune, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nodokļu maksātāji aizvien paliek uzāķēti

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paliekot cerībai pagrābt no nodokļu maksātāju naudas finanšu nestundā, Eiropas banku biznesa morāle turpina būt apšaubāma .

Mēneša beigās gaidāma viena no šā gada intriģējošākajām ziņām finanšu pasaulē – ko būs atklājusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā gaismas iespīdināšana Eiropas banku sistēmas tumšākajos kaktos. Saukta par visaptverošo novērtējumu un stresa testu, šī ECB gada garumā veiktā pārbaude eirozonai strukturāli nozīmīgajās bankās pasaulei beidzot sniegs ticamus datus par Eiropas finanšu institūciju aktīvu kvalitāti.

Lai kādi būtu ECB atzinumi, Eiropas investīciju klimatam tas nāks par labu. Kaut vai tāpēc, ka pēckrīzes mācība skan: labāk skaudra patiesība nekā iežūžošana viltus mierā neziņas tumsiņā. Kā vairākkārt ziņojis arī DB, Eiropas bankas ECB modro aci uztver ļoti nopietni un kapitāla pietiekamībai ir piesaistījušas plašu investoru loku, arābu šeihus ieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik banka raugās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK izdod jaunus noteikumus bankām IT nodrošinājumam NILLTF riska mazināšanai

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien apstiprināja jaunus normatīvos noteikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi, kas nosaka prasības bankām pēc atbilstoša IT nodrošinājuma, informē FKTK.

Jaunie noteikumi paredz, ka banku IT sistēmām jādarbojas atbilstoši katras bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska izvērtējumam. Tie nenosaka jaunas prasības klientu izpētei, bet gan paredz nepieciešamo IT nodrošinājumu esošo normatīvo prasību efektīvai izpildei. Paredzams, ka noteikumiem stājoties spēkā, bankām būs nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošas IT sistēmas.

Noteikumi nosaka, ka, izvēloties NILLTF riska pārvaldības IT sistēmu, bankai ir jābalstās uz tai piemītošā NILLTF riska izvērtējumu un jāizvērtē pieejamie personāla, tehnoloģiskie un citi resursi, kas nepieciešami efektīvai NILLTF riska pārvaldības IT sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Ņemot vērā banku klientu skaitu un lielo pārskaitījumu apmēru, klientu darījumu izvērtēšanu nevar veikt manuāli un ir nepieciešams nodrošināt automatizētus risinājumus. Atbilstoša un efektīva IT sistēma ir būtisks instruments NILLTF riska mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

LETA, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti vairāki tirgus dalībniekiem saistoši noteikumi

Žanete Hāka, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2. decembrī apstiprinājusi trīs tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus, informē FKTK.

Noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistību iekļaušanas noguldījumu garantiju fondā normatīvie noteikumi ir saistoši noguldītāju piesaistītājiem un tie izstrādāti, lai īstenotu Noguldījumu garantiju likumā ietvertās noguldījumu piesaistītāja tiesības aizstāt daļu no iemaksām noguldījumu garantiju fondā ar maksājumu saistībām. Saskaņā ar šiem noteikumiem par maksājumu saistību nodrošinājumu var būt naudas līdzekļi, kas pārskaitīti uz atsevišķu kontu, kurš atvērts uz FKTK vārda Latvijas Bankā maksājumu saistību nodrošinājuma izvietošanai.

FKTK ir tiesības jebkurā laikā pārvērst maksājumu saistību nodrošinājumu par fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Maksājumu saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no noguldījumu garantiju fondu līdzekļiem. Tāpat maksājumu saistības nedrīkst pārsniegt 30% no katra noguldījumu piesaistītāja ceturkšņa maksājuma. Noteikumu projekts tika izstrādāts, ieviešot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas par maksājumu saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

LETA, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie «ABLV Bank» ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.

Viņa norādīja, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» sacīja Vojevoda.

Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos - par 40%, informēja Vojevoda.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilda, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% - līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie regulatoru noteikumi bankām, kas tiek pieņemti, lai stiprinātu finanšu sistēmu, rada nekārtību pasaules banku sektorā, uzskata Blackstone Group vadītājs Stefans Švarcmans.

Viņš uzsver, ka patlaban pasaulē ir banku krīze, un Bāzele III noteikumi samazina banku sistēmas visā pasaulē, raksta Bloomberg.

Blackstone pārstāvis norāda, ka bankas ierobežo kreditēšanu un samazina biznesus, atgūstoties no 2008. gada finanšu krīzes, kā arī meklē veidus, kā izpildīt Bāzele III kapitāla un svērto aktīvu rādītājus. Jaunie noteikumi ir regulatoru mēģinājums izvairīties no finansiālā sektora šokiem pēc tam, kad ASV un Eiropas valstīm nācās palīdzēt aizdevējiem ar finansējumu krīzes laikā.

Eirozonas inflācija ir vien 0,3%, bet bezdarba līmenis turas 11,5%, kas ir tuvu rekordaugstam līmenim. Otrajā ceturksnī izaugsme reģionā apstājās, un noskaņojuma rādītāji kopš Krievijas un Rietumvalstu sankciju ieviešanas ir pasliktinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Graudkopības forums Ženēvā parādīja, cik svarīgi ir darboties saskaņā ar jaunajiem noteikumiem

Sadarbībā ar Rietumu banku, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien stingrākā likumdošana un nepieciešamība rīkoties saskaņā ar compliance procedūrām būtiski ietekmēs lauksaimniecības produktu, arī graudaugu, starptautisko tirdzniecību, – uzskata Rietumu Bankas valdes locekle Nataļja Perhova.

Šie jautājumi, tāpat kā citas aktuālas nozares tendences, nesen tika apspriesti vienā no nozīmīgākajiem pasaules profesionālajiem forumiem – Global Grain Ženēvā.

Starptautiskās tirdzniecības, tostarp lauksaimniecības produkcijas darījumu finansēšana, ir viens no Rietumu Bankas servisa prioritārajiem virzieniem; banka ir pastāvīga Ženēvas foruma dalībniece un partnere.

Apkopojot konferences rezultātus, Nataļja Perhova pastāstīja, ka Global Grain tika apspriesti aktuāli nozares jautājumi: graudaugu ražība, kas pēdējos gados ir augsta, un Krievijā šogad ir sasniegusi rekordu; šo procesu radītās izmaiņas starptautiskajā loģistikā un infrastruktūras adaptācija; arī risku hedžēšana, ģeopolitisko faktoru ietekme uz starptautisko tirdzniecību un citas, tirgus dalībniekiem būtiskas tēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina noteikumus, kas nosaka apstākļus, kādos finanšu iestādi uzskata par nonākušu finanšu grūtībās

Žanete Hāka, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.

Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru