Ventspils brīvostas teritorijā pilnsabiedrība Hochtief Solutions, LNK Industries nodevusi ekspluatācijā 12. piestātni. Papildu piestātnes būvniecībai projekts ietvēra zem Ventas kanalizācijas dīķera pārbūvi, esošā dzelzceļa rekonstrukciju un kraujlaukuma būvniecību. Veikta piestātnes akvatorijas un pienākošā kanāla padziļināšana līdz 12,5 metru dziļumam, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas uzņēmums AS LNK Industries un Vācijas - Hochtief Solutions Baltics Ventspils objektā apvienojās PS HOCHTIEF Solutions, LNK Industries, uzvarēja Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā un 2013. gada augustā noslēdza līgumu par 12. piestātnes būvniecību brīvostas teritorijā. Kopējais piestātnes garums ir 460 m un tā paredzēta Panamax tipa kuģu pieņemšanai.

Tika veikta dīķera (tuneļa) izbūve, savienojot pilsētas kanalizācijas sistēmas abos Ventas krastos. Tuneli raka un dīķeri tajā ielika mehānismi, kurus vadīja attālināti no krasta.

Piestātnē ir izbūvēti trīs dzelzceļa atzari un astoņi 25 metrus augsti apgaismojuma masti. Daļa no piestātnes ir izbūvēta teritorijā, kas ir atkarota no upes. Piestātnes kordona līniju notur 318 m gara enkursiena no metāla caurulēm, kas iedzītas 37 metru dziļumā, un betona enkuru balsts.

Rēzeknes novada pašvaldība noslēgusi konkursu par Maltas vidusskolas rekonstrukciju, par uzvarētāju vairāk nekā sešus miljonus eiro vērtajā konkursā pasludinot būvfirmu RBSSKALS.

SIA RBSSKALS Būvsabiedrība apņēmusies Maltas vidusskolas atjaunošanas darbus veikt par 6,23 miljoniem eiro, kas ir zemākā cena konkursā, kurā kopumā pieteicās četri uzņēmumi.

Jau ziņots, ka iepriekš konkursā par uzvarētāju tika pasludināta SIA Būvuzņēmēju apvienība un KSB Grupa sp.zo.o, kurā vadošais biedrs ir SIA Būvuzņēmēju apvienība. Par konkursa rezultātiem tika iesniegta sūdzība (tās iesniedzējs – līgumsabiedrība Hochtief Solutions, PMK, BBA). IUB pieņēma lēmumu aizliegt Rēzeknes novada pašvaldībai slēgt līgumu ar sākotnējo uzvarētāju.

Vairāki pakalpojumu sniedzēji divu gadu laikā nav saņēmuši samaksu par darbu piecus miljonus eiro vērtā ceļu būves objektā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cietuši ir Vidzemes mazie komersanti, kas sniedza pakalpojumus ceļu būves uzņēmumam no Kurzemes Dižcildi, kad tas kā apakšuzņēmējs veica autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri rekonstrukciju Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projektā. SIA Dižcildi aizbildinās, ka nav saņēmis samaksu no ģenerāluzņēmēja. «Ir samaksāts par visiem izpildītajiem un likumā noteiktā kārtībā nodotajiem darbiem,» DB apgalvo ģenerāluzņēmēja Hochtief Solutions Baltics (HSB) izpilddirektors Mārtiņš Priede. Viņš arī piebilst, ka HSB Liepājas tiesā ir iesniedzis prasību pret SIA Dižcildi par parāda piedziņu, jo SIA Dižcildi nav pildījusi uzņemtās līgumsaistības. Diemžēl DB neizdevās sazināties ar uzņēmuma īpašnieku, lai uzklausītu D. Zauera viedokli par situāciju.

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Kamēr būvnieki strīdas par tiesībām turpināt Starptautiskās lidostas Rīga paplašināšanu, lidosta plāno turpmākus attīstības soļus

Konkursā par Ziemeļu piestātnes otrās kārtas būvniecību, kurā par uzvarētāju atzīta būvkompānija Merks, solot darbus veikt par 8,87 milj. eiro (bez PVN), iesniegtas divas sūdzības, kuras Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) plāno skatīt 24. novembrī. Nemierā ar konkursa rezultātiem ir a/s LNK Industries un AB Panevežio statybos trestas, liecina informācija IUB mājaslapā. Kamēr notiek lietas izskatīšana IUB, LNK Industries atturas no komentāriem par sūdzību.

Arī līdz šim iepirkuma procedūra nebija raita – vasarā izsludinātā iepirkuma nolikumā veiktas korekcijas, saņemtas vairākas sūdzības. Iebildumi pret konkursa prasībām bija gan LNK Industries, kas vairākus nolikuma punktus traktēja kā konkurenci ierobežojošus, gan būvkompānijai Re&Re. Tā savukārt uzskatīja, ka atsevišķas prasības formulētas tā, ka neizdosies sasniegt vēlamo mērķi – pārliecināties par pretendentu pieredzi.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Latvijas balzams veikali (LB veikali) veikalu rekonstrukcijā un modernizācijā pusotra gada laikā investējuši 212 tūkstošus eiro, informē uzņēmumā.

Šajā laikā Vecrīgā ir atvērti trīs jaunā premium koncepta LB veikali, kuru rekonstrukcijā investēti 180 tūkstoši eiro. Vēl 32 tūkstoši eiro 2015. gadā ieguldīti cita veida modernizācijā - izkārtņu nomaiņā ar jauno AS Latvijas balzams logo, kosmētiskajā remontā.

«Jaunā koncepta veikalos ir audzis pastāvīgo klientu skaits un vidējā pirkuma apjoms. Kā liecina mūsu veiktā patērētāju aptauja, klienti novērtē, ka bez alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem šeit var iegādāties arī Latvijas suvenīrus un saldumus, kā arī karstu kafiju līdznešanai,» stāsta LB veikali vadītāja Viktorija Voičenko.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders 28.maijā uzsāks autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfaltbetona segas rekonstrukciju 12 km garā posmā no Valmieras virzienā uz Rīgu jeb autoceļa posmā no 48,5. līdz 60,2. km, informēja uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa.

Rekonstrukcija notiks ar reciklēšanas metodi, kas tika izmantota arī pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotā tā paša autoceļa 25 km garajā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslas upi pirms Straupes. Tas nozīmē, ka vecais asfalta segums tiks uzirdināts un sajaukts ar dolomīta šķembām, kam pa virsu trijās kārtās tiks ieklāts jauns asfalta segums. Rekonstrukcijas projekts neparedz ceļa pamatu rekonstrukciju - smilts saturošā slāņa un šķembu pamatu nomaiņu.

Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī sabiedriskā transporta pieturu platformas, remontētas caurtekas, pārbūvētas elektropārvades līnijas, iztīrīti grāvji un sakārtotas nobrauktuves.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību konkursā par Liepājas lidostas rekonstrukcijas būvdarbiem, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un tā tiks izskatīta 29. jūlijā.

Uzņēmuma pārstāvis - zvērināts advokāts Juris Beikmanis skaidro, ka pasūtītājs ir izslēdzis no turpmākās dalības iepirkumā trīs lielus un pieredzējuši pretendentus, atstājot vienu - SIA CBF Binders, kurš pasūtītājam varēs nosaukt jebkādu augstāko cenu par darbu veikšanu, kā to paredz slēgta konkursa noteikumi. Faktiski pasūtītājs ar savu lēmumu ir panācis, ka netiek nodrošināta konkurence un netiks nodrošināta efektīva finanšu līdzekļu izmantošana, saka Igate pārstāvis. Konkurences neesamības situācijā tirgus dalībnieks var manipulēt ar cenu, kas šajā gadījumā visticamāk nevis tiks samazināta, bet gan palielināta, norāda J. Beikmanis.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Pēc rekonstrukcijas atklāts Latvijas balzams veikals Marijas ielā 1, Rīgā, kas vēsturiski ir viens no pirmajiem tīkla veikaliem. Veikala rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals, un ne tikai lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tas atrodas pretim Centrālajai stacijai un būtiski ietekmē pirmo iespaidu par Rīgu un veido mūsu pilsētas seju. Tādēļ veikala rekonstrukcija bija nepieciešama ne tikai, domājot par biznesa attīstību, bet arī pilsētvides uzlabošanai. Turklāt veikals atrodas vēsturiskā ēkā, kuras 1.stāvā jau kopš 18. gadsimta rindojas virkne veikalu. Šis mūra nams ar veikaliem celts 1884. gadā, un tā arhitekts bija Kārlis Johans Felsko,» stāsta Latvijas balzams veikali tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

V.Voičenko atzīst, ka no vienas puses tas sarežģīja šī rekonstrukcijas projekta saskaņošanu, no otras puses ir liels gandarījums par paveikto – nomainīti logi un izkārtnes, modernizēts interjers un pilnveidots produktu klāsts.

Turpinās Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posma rekonstrukcija, kā to paredz ceļu būves uzņēmuma CBF SIA Binders līgumsaistības ar rekonstrukcijas pasūtītāju - VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijam, informē SIA Binders pārstāve Vita Noriņa.

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas šā gada sākumā ir demontētas atjaunošanai paredzētās trases drošības konstrukcijas, nofrēzēts vecais asfaltbetons, uzsākta trases betona apmaļu pamatu izbūve un gājēju tuneļa rekonstrukcija.

Rekonstrukcijai līgumā paredzētā apjoma ietvaros jābūt pabeigtai līdz šā gada 1.jūlijam.

Projekts paredz atsevišķu trases posmu rekonstrukciju ar dažādiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Kopumā līdz jūlijam tiks rekonstruēti 734 m no trases kopējā garuma.

Vislielākais darbu apjoms paredzēts posmā no starta pozīcijas līdz vietai trasē, kur beidzas Elkoņa līkums. Šeit 5 cm biezumā nofrēzēts vecais asfalta segums, neskarot trases apakšējās konstrukcijas. 2-3 cm biezumā tiks ieklāta izlīdzinošā asfaltbetona kārta, uz tās tiks ieklāta asfaltbetona virskārta 5 cm biezumā.