Jaunākais izdevums

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

Apbūves noteikumos ietvertās normas zemes vienību veidošanai tiek attiecinātas arī uz esošām zemes vienībām, līdz ar to nepamatoti ierobežojot personām īpašumtiesību izmantošanu.

Sniegts formāls pamatojums publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem viedokļiem, neizvērtējot katru konkrēto gadījumu. Ministrija norāda, ka pašvaldības apbūves noteikumos ietvertas prasības, kas dublē augstāka juridiskā spēka normas, turklāt tās ir patvaļīgi interpretētas vai to redakcijas dod iespēju interpretācijai, piemērojot attiecīgās normas.

Rīkojumā uzsvērts, ka Ķekavas novada apbūves noteikumos nevienai no funkcionālajām zonām nav norādīts, kuram teritorijas izmantošanas veidam tiek noteikti norādītie apbūves parametri.

Piemēram, funkcionālajā zonā "Jauktas centra apbūves teritorija" ir paredzēti 14 ļoti atšķirīgi galvenie teritorijas izmantošanas veidi, tostarp savrupmāju, biroju ēku un sporta ēku apbūve, kam nevar piemērot vienus un tos pašus apbūves nosacījumus.

Līdz ar to pašvaldībā, pieprasot informāciju, saņemtu izziņu par konkrēto teritoriju, kuras ticamība būs apšaubāma un nepilnvērtīga.

Ministrs rīkojumā norāda arī uz nepietiekamu detālplānojumu izstrādes nepieciešamības un lietderības izsvēršanu no pašvaldības puses, tādējādi ar teritorijas plānojumu tiek uzlikts nepamatots finansiāls un birokrātisks slogs gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, kavējot attīstību un nevajadzīgi tērējot resursus, neraugoties uz to, ka jau 2018.gadā ir stājušās spēkā izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas būtiski samazinājis tos gadījumus, kad izstrādājami detālplānojumi.

Ķekavas novada teritorijas plānojums, kuru ar saistošajiem noteikumiem Ķekavas novada dome apstiprināja 2020.gada 2.aprīlī, līdz ar ministra rīkojumu ir apturēts no šī gada 9.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome apstiprinājusi vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem - Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam.

Izdots saistošo noteikumu formā, plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Rīgas teritorijas plānojums ir izstrādāts, lai īstenotu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto, veicinot monocentrisku pilsētas attīstību un sekojot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Tāpēc ir samazināts apbūves augstums. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumi paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, šī gada laikā daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais teritorijas plānojums Rīgā – kādas ir galvenās izmaiņas, kas skar investorus un attīstītājus?

Jānis Balodis, Colliers Latvija NĪ būvniecības projektu vadītājs, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētā Rīgā 2023. gada 16. februārī stājās spēkā ilgi gaidītais jaunais teritorijas plānojums.

Jaunais plānojums veidots, lai dažādotu pilsētas struktūru un ainavu. Atjauninātais pilsētas plāns atspoguļo pilsētas ambīcijas kļūt par ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un novatoriskāku pilsētu, vienlaikus saglabājot tās unikālo vēsturisko raksturu.

Jāatzīmē, ka jaunais teritorijas plānojums neskar pilsētas centrālo daļu – Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu. Šajā Rīgas daļā saglabājas spēkā līdzšinējie Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Rīgas jaunais teritorijas plānojums atspoguļo drosmīgu un inovatīvu pilsētplānošanas pieeju, kas līdzsvaro modernizāciju ar pilsētas bagāto kultūrvēsturi. Veicinot ilgtspējīgu transportu, zaļās zonas, pieejamus mājokļus, inovācijas un kultūrvides saglabāšanu, Rīga vēlas veidot iekļaujošāku, videi draudzīgāku un ekonomiski dinamiskāku pilsētu gan tās iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 4.aprīlī nolēma vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Domes sēdē koalīcijas pārstāvji lielākoties uzsvēra VARAM lēmuma nesamērīgumu, apturot visu attīstības plānu, nevis tikai tās daļas, pret kurām ministrijai ir iebildumi.

Daudz laika tika veltīts pārmetumiem par ministra Artūra Toma Pleša (AP) partijas saistību ar azartspēļu biznesu un šī biznesa interešu lobēšanu.

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas...

Opozīcija arī kritizēja Rīgas domes koalīcijas nespēju pildīt savu solījumu, sadarboties ar valdību, kurā pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā esošās partijas.

Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī koalīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis (LRA/NA), kurš norādīja, ka ir jāstrādā pie sadarbības ar valdību uzlabošanas.

Savukārt vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka pēc šī gadījuma vērtēt Rīgas domes sadarbību ar valdību nevajag. Viņa ieskatā, galvaspilsētas un valdības sadarbība esot laba, pašvaldībai esot izdevies piesaistīt dažādiem projektiem 300 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

Slikta sadarbība esot tikai ar vienu ministriju - VARAM, piebilda politiķis.

Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps aicināja domes deputātus paskatīties pašiem uz savu darba kvalitāti. Viņš atgādināja, ka Rīgas domes deputātus sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par lēmumu ziedot "Rīgas satiksmes" līdzekļu basketbola klubam "TTT". Viņš atgādināja, ka Saeima ir nolēmusi Svētā Pētera baznīcu nodot draudzei, nevis pašvaldībai, kā arī pašvaldība ir zaudējusi tiesās par darbinieku atbrīvošanu.

Zeps aicināja sēsties pie galda un runāt ar kolēģiem no VARAM.

Arī balsojumā Zeps nolēma nepiedalīties. Tāpat darīja viņa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota un deviņi "Saskaņas" deputāti.

Latvijas Krievu savienības deputāti balsoja pret, bet visas pārējās koalīcijas partijas un opozīcijas partija "Gods kalpot Rīgai", atbalstīja lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Kopumā šo lēmumu atbalstīja 40 deputāti, pret bija četri, bet 11 nebalsoja.

Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Savukārt pašvaldība informē, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā trīs reizes notikusi plānojuma redakciju publiskā apspriešana. VARAM Rīkojumā neesot iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 plānojuma apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls plānojuma apturēšanai.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018.gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem neesot bijis iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu plānojuma darbības apturēšanai. Izņēmums esot jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā, apgalvo pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 18.augustā nolēma virzīt jaunā Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju publiskajai apspriešanai. Vienlaicīgi plānots rīkot plānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata sabiedrisko apspriešanu.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgā.

Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskata projekts, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

“Ņemot vērā, ka Rīgas teritorijas plānojums skar ikvienu rīdzinieku, esam nodrošinājuši maksimālu plānošanas procesa caurskatāmību un sabiedrības iesaisti, skaidrojot iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimju biedrībām, uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām Rīgas teritorijas plānojuma mērķus un uzdevumus. Iecerēts, ka pēc sabiedrības iepazīstināšanas ar pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, dokumentu varēsim virzīt uz apstiprināšanu Rīgas domē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietnieka p.i. Māra Liepa-Zemeša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien lems pa galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi.

Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu

LETA, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka 16.februārī tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

VARAM "kļūdas labojums" paver ceļu vismaz 150 miljonu eiro investīcijām 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ...

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava biometāna ražotnē Bauskā plāno investēt līdz 14 miljoniem eiro

LETA, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Putnu fabrika Ķekava apvieno uzņēmumus un maina nosaukumu

Db.lv, 24.10.2023

AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar likuma grozījumiem Saeimā plāno "atbloķēt" apturēto Rīgas attīstības plānu

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas izskatīšanai Saeimas sēdē iesniegti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļautu "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Augstākā tiesa anulē Rail Baltica teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķī

LETA--BNS, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Augstākā tiesa anulējusi triju dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trases posmu teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķī, daļēji apmierinot vides organizāciju "Avalikult Rail Balticust" (Atklāti par "Rail Baltica") un "Eesti Looduskaitse Selts" ("Igaunijas dabas aizsardzības biedrība") prasību.

Teritorijas plānojums Harju un Raplas apriņķiem atstāts spēkā.

Kā atzinusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu palāta, Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs pārkāpis likumu, apstiprinot teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķim, jo nav izvērtēts, kā dzelzceļa būvniecība ietekmēs līdzās esošo Luitemā putnu rezervātu, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".

Saimnieciskās darbības ietekme uz "Natura 2000" teritorijām jāizvērtē visos gadījumos, kad, balstoties uz iepriekš pieejamo novērtējumu, nevar izslēgt, ka šī darbība būtiski ietekmēs attiecīgās teritorijas aizsardzību, norādījusi tiesa.

Tā secinājusi, ka teritorijas plānojuma izstrādātāji nav veikuši "Natura 2000" izvērtējumu, aprobežojoties ar iepriekš pieejamo novērtējumu, un valsts pārvaldes ministrs šai situācijā nedrīkstēja apstiprināt teritorijas plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kavēšanās ar Rīgas teritorijas plānojumu investoriem rada neskaidrību objektu plānošanā

Db.lv, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas teritorijas plānojumu 2030. gadam, ko izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, bija plānots gala redakcijā pieņemt jau 2018. gada beigās. Tajā iekļautie lēmumi spēcīgi ietekmē nekustamā īpašuma investīciju projektu realizāciju Rīgā, regulējot, piemēram, prasības apbūves teritorijām un infrastruktūras objektiem. Tomēr šobrīd, 2020. gada izskaņā, plānojums aizvien nav apstiprināts, un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri pauž bažas par plāna kavēšanos.

NĪAA norāda, ka plānojuma pieņemšanas atlikšana investoriem rada aizvien pieaugošas neskaidrības par objektu plānošanas jautājumiem, tiešā veidā kavējot investīciju veikšanu nekustamajā īpašumā Rīgā.

NĪAA biedri uzsver, ka Rīgas teritorijas plānojuma 2030. gadam (RTP2030) pieņemšana un spēkā stāšanās ir būtisks atspēriena punkts nozares attīstībā un turpmāko darbu plānošanā. Šobrīd ikvienam attīstītājam nākas pielāgoties neskaidrajai situācijai un plānot darbus, ņemot vērā gan spēkā esošo, gan topošo galvaspilsētas teritorijas plānojumu, radot neskaidrības un potenciālas nepilnības projektos.

"RTP2030 izstrādes laikā līdz šim brīdim ņemti vērā daudzi NĪAA sniegtie ierosinājumi, un nozare par to ir gandarīta. Tomēr gala redakcijā plānojums aizvien nav pieņemts, lai gan 2030. gads ir pavisam tuva nākotne, skatoties no nekustamā īpašuma nozares prizmas. Šī brīža situācijā attīstītājiem nākas pārcelt plānus uz nenoteiktu laiku līdz gala lēmuma pieņemšanai, tādējādi gan zaudējot laiku jaunu ēku būvniecībai Rīgā, gan veicinot investīciju novirzīšanu uz citām darbības valstīm, kurās apstākļi ir prognozējamāki. Tādēļ mēs aicinām nevilcināties ar RTP2030 pieņemšanu, kas kavē modernu, ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu dzīvojamo ēku un biroju platību būvniecību Rīgā," uzsver Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Putnu fabrika "Ķekava"" saules paneļu staciju par 1,14 miljoniem eiro izbūvēs būvniecības kompānija SIA "Attor", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

"Putnu fabrikas "Ķekava"" izsludinātajā iepirkuma konkursā pieteicās 10 pretendenti, bet sarunas notika ar četriem uzņēmumiem. "Attor" piedāvātā līgumcena bija 1 139 890 eiro.

Saules paneļu izbūve paredzēta "Putnu fabrikas "Ķekava"" teritorijā Ķekavā. Projektu plānots īstenot līdz 2024.gada 29.aprīlim.

Iepirkumam pievienotajā konkursa nolikumā norādīts, ka projektā paredzēts uzbūvēt saules paneļu staciju ar jaudu - divi megavati.

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji aģentūrai LETA pastāstīja, ka konkurss tika izsludināts atkārtoti, jo mainījās LAD prasības finansējuma saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Azartspēles pašvaldību eksperimentos

Arnis Vērzemnieks Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aldara parka pārbūvei izsludināts 3,5 miljonu eiro iepirkums

Žanete Hāka, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalā pilnveidots bijušās viesnīcas Rīgas līcis teritorijas lokālplānojums

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā publiskai apspriešanai nodots pilnveidotais bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijas lokālplānojums Dubultu prospektā 51 un Jaundubulti 1402, informē pašvaldībā.

Lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā ir veikti labojumi un papildinājumi saistībā ar ēku būvapjoma risinājumiem, samazinot noteikto maksimāli pieļaujamo apbūves intensitāti. Tāpat ir pārskatīti noteiktie apbūves ierobežojumi gar ielām un blakus esošo zemesgabalu robežām, kā arī veiktas izmaiņas, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām; veikti arī citi precizējumi.

Iedzīvotāji viedokļus un priekšlikumus par pilnveidoto lokālplānojumu var izteikt līdz 10.martam.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdrežīmā 27.februārī plkst.17 Jūrmalas domes sēžu zālē.

Publiskās apspriešanas laikā ar lokālplānojuma pilnveidoto redakciju un arī Vides pārskatu izdrukas formā varēs iepazīties Edinburgas prospektā 75, Jūrmalā, 1. stāva vestibilā, kā arī elektroniski valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā: "ej.uz/a45n".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru