Citas ziņas

Apturēs būvdarbus Virbupē

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

29.jūnija pēcpusdienā Virbu pagasta Virbupē, veicot tās attīrīšanas darbus, tika konstatēts mazuta izskalojums. Šodien, 1.jūlijā Talsu novada Būvvalde saņēma Ventspils reģionālās vides pārvaldes lēmumu, kurā, pamatojoties uz Vides aizsardzības likumu, būvvaldei uzdots nekavējoties apturēt būvdarbus, informē Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

«Tā kā minētais piesārņojuma avots apdraud virszemes ūdeņus (..), pārvalde ir tiesīga uzdot atbildīgai personai veikt neatliekamos pasākumus piesārņojuma ierobežošanai un uzsākt piesārņotās vietas sanācijas organizēšanu, nosakot veicamās darbības. Līdz neatliekamo pasākumu uzsākšanai, nepieciešams apturēt ūdensnotekas Svente (Virbupīte) renovācijas darbus, norobežot vēsturiskā piesārņojuma vietu, maksimāli novēršot piesārņojuma izplatīšanās iespēju,» vēsta pārvaldes lēmums.

Talsu novada Būvvaldes vadītājs Reinis Mārtinsons informēja, ka patlaban tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, ko nosūtīt gan darbu pasūtītājiem, gan veicējiem, lai būvdarbi nekavējoties tiktu pārtraukti.

Mazuta noplūde notikusi Sventes ūdensnotekas rekonstrukcijas laikā. Būvdarbus Lībagu un Virbu pagastā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu pasūtījis valsts uzņēmums Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, tos īsteno pilnsabiedrība Rītupes MELIO.

29.jūnijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki mazuta noplūdes ierobežošanai izklāja divas absorbējošas bonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas nacionālā aviokompānija "Qantas Airways" otrdien paziņoja, ka apturēs lidojumus ar vairumu savu lidmašīnu "Airbus A380" un aviosabiedrības vadītājs atteiksies no algas, šādi uzņēmumam reaģējot uz koronavīrusa epidēmijas izraisīto pieprasījuma kritumu.

"Qantas Airways" un tās zemo cenu struktūrvienība "Jetstar" nākamajos sešos mēnešos samazinās starptautisko lidojumu skaitu par gandrīz 25%, un tas visbūtiskāk ietekmēs maršrutus uz Āziju un ASV.

Aviokompānija norāda, ka apturēs lidojumus ar astoņām no tās desmit šobrīd izmantotajām pasaulē lielākajām pasažieru lidmašīnām "Airbus A380", tās aizstājot ar mazākiem gaisakuģiem.

Tikmēr "Qantas Airways" izpilddirektors Alans Džoiss, kurš ir Austrālijas vislabāk apmaksātais uzņēmuma vadītājs, atteiksies no savas algas atlikušajā finanšu gadā. Pagājušajā finanšu gadā, kas noslēdzās 2019.gada jūnijā, Džoiss saņēma 24 miljonus Austrālijas dolāru (13,8 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dabasgāzes cenas pieauguma dēļ Achema atkal daļēji apturēs ražošanu

LETA--BNS, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" augsto dabasgāzes cenu dēļ pirmdien apturēs ražošanu, kuru atsāka novembra sākumā.

Kompānija ceturtdien paziņoja, ka gāzes cenas atkal sasniedz līmeni, kāds bija rudenī, tādēļ no 19.decembra tā atkal apturēs amonjaka ražošanu. Amonija nitrāta un sveķu ražošana, kā arī tās pavadošās nodaļas darbu turpinās.

"Achema" ģenerāldirektors Ramūns Miļausks ziņu aģentūrai BNS pauda, ka amonija ražošanu plānots atsākt februārī.

Jonavā bāzētā "Achema" septembrī apturēja darbību, ko atsāka novembrī.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku.

Strauji pieaugot dabasgāzes cenai, kopš 2021.gada septembra "Achema" strādāja tikai ar trešdaļu jaudas. Kompānija spēj saražo,1,2 miljonus kubikmetru minerālmēslojumam nepieciešamā amonija gadā, kā arī 540 000 tonnu amonija nitrāta un 125 000 tonnu sveķu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pēc piecos gados ilgākā pārtraukuma Toyota Japānā atsāk ražošanu

LETA--AFP, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pirmdien paziņoja, ka valstī atjaunojusi darbību visās automašīnu montāžas un rezerves detaļu ražošanas rūpnīcās pēc ilgākā ražošanas pārtraukuma kopš 2011.gada martā piedzīvotās zemestrīces un cunami.

Uzņēmums februāra sākumā pavēstīja, ka Japānā no 8.februāra uz sešām dienām apturēs montāžas līniju darbību, ņemot vērā rezerves daļu deficītu pēc sprādziena piegādātāja Aichi Steel rūpnīcā.

Pēc tam Toyota norādīja, ka 8.februārī uz vienu dienu darbību apturēs arī kompānijas tiešā īpašumā un pārvaldībā esošās Japānas rūpnīcas, kas ražo rezerves detaļas un automašīnu komponentes, taču vēlāk šis pārtraukums tika pagarināts līdz 13.februārim.

Kopumā pirmdien darbību atsāka 29 montāžas un rezerves daļu ražošanas rūpnīcas.

Iepriekš Toyota vēstīja, ka sešas dienas ilgais ražošanas pārtraukums būs ilgākais kopš 2011.gada marta piedzīvotās zemestrīces un cunami, kad Toyota ražošanu apturēja uz desmit dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rimi Latvia varēs saņemt UIN atlaidi 6,4 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce-Bistere, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 30. maijā atbalstīja Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu vēl vienam uzņēmumam - SIA Rimi Latvia investīciju projekta Baltijas valstu galvenā loģistikas centra attīstība Rīgā īstenošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

«Izveidojot vērienīgu loģistikas centru un pārtikas ražotni Rīgā, kas apkalpos visu Baltiju, SIA Rimi Latvia Latvijas ekonomikā investēs vairāk kā 25 miljonus eiro un tuvāko trīs gadu radīs 117 darbavietas, līdz 2025. gadam kopumā radot vairāk kā 160 jaunas darba vietas,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 6 396 250 eiro apmērā.

Kopš UIN atlaižu piešķiršanas uzsākšanas 2011.gadā, kopumā apstiprināti 29 projekti par kopējo investīciju summu 355,1 miljoni eiro, savukārt valsts piešķirtā nodokļu atlaide kopumā bijusi 79 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Daudzviet sākas ceļu būvdarbi

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauno tiltai Pāvilostas projektā spiests meklēt citu būvdarbu vadītāju

Lelde Petrāne, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada noslēgumā db.lv ziņoja, ka Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju ir apturēts sertifikāts Kauno tiltai atbildīgajam būvdarbu vadītājam Nikolajam Suško. Lūgta komentēt šo informāciju, G. Samulionyte-Lekavičiene db.lv uzsvēra, ka «Kauno tiltai turpina savas saistības Pāvilostas projektā». Uzņēmums esot vienojies par sadarbību ar citu būvdarbu vadītāju. «Mēs strādājam atbildīgi un ievērojam Latvijas Republikas likumdošanu,» piebilda G. Samulionyte-Lekavičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Būvniecības likuma pārsteigums tiesu praksē

Sandis Bērtaitis, Artūrs Caics, advokātu birojs FORT, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Noslēgts līgums par nozīmīgākā Rail Baltica objekta Latvijā projektēšanu un būvdarbiem

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies starptautisks iepirkuma konkurss «Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi».

Par konkursa uzvarētāju atzīta personu apvienība «BESIX RERE GROUP», kurā apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA «RERE BŪVE» (Latvija). Rail Baltica ieviešanas rezultātā Rīgas centrā tiks izveidots multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā «Eiropas Dzelzceļa līnijas» apjomīgo darbu veikšanai sagatavojis un noslēdzis līgumu (tā apjoms kopā ar pielikumiem ir vairāk nekā 10 000 lappuses) par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem. Līgumā ir apvienotas prasības objekta projektēšanai un būvniecībai, un, to parakstot, konkursa uzvarētājs apņemas veikt pilnīgu būvprojekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī būvdarbus, uzņemoties pilnu atbildību par projekta realizāciju. Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija. Projekta īstenošana notiks kārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atjaunos satiksmi starp Kandavu un Sabili

Dienas Bizness, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas plkst. 19.00 tiek atjaunota satiksme uz autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) netālu no Sabiles (14,8.-15,3. km), informē Latvijas Valsts ceļu (LVC) Komunikācijas daļa.

Savukārt netālajā posmā no 13,95.-14.25. km satiksme tiek organizēta pa vienu joslu un regulēta ar luksoforiem.

Satiksmei atjaunotajā ceļa posmā tika norakti 5 metri uzbēruma un tā vietā izbūvēts jauns uzbērums, kas sastāv no ģeotekstila audumā ietītas smilts. Šim uzbērumam ir jāpasargā ceļa varbūtēja noslīdēšana. Tāpat šajā vietā ir pilnībā no jauna izbūvētas visas ceļa kārtas un uzklāts asfalta segums.

LVC norāda, ka līgums par šī ceļa remontdarbiem tika noslēgts 2014. gada jūlijā, taču pagājušā gada rudenī pēc spēcīgām lietavām būvnieki bija spiesti pārtraukt iesāktos būvdarbus pie gabionu atbalsta sienas, jo grunts pārmitrinājuma dēļ sakustējās virs ceļa esošā nogāze un aptuveni 12 000 tonnas zemes masas sāka slīdēt lejā uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās

Dienas Bizness, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) 24.septembrī sāks būvdarbus Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās, turpinot vērienīgo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā, informē uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, no 24.septembra Dubultu un Lielupes stacijās tiks mainītas vilciena apstāšanās vietas. Dubultu stacijā būvdarbu laikā vilciens apstāsies pie salu platformas abos virzienos. Lielupē tiks izbūvētas pagaidu koka platformas.

28.septembrī būvdarbus sāks arī Pumpuru un Slokas stacijās, kur būvdarbu laikā mainītas vilciena apstāšanās vietas: Slokas stacijā vilciens apstāsies pie salu platformas abos virzienos, savukārt Pumpuros tiks izbūvētas pagaidu koka platformas.

Lai paspētu pabeigt projektus laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks sešas dienas nedēļā no pl.8. līdz 20.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa Jelgava – Staļģene – Code (P94) trešajā kilometrā, Jelgavas novada Mežciemā patlaban tiek būvēts jauns tilts pār Vircavu, informē Satiksmes ministrijā.

Jaunais tilts tiek būvēts blakus vēsturiskajam vecajam tiltam pār Vircavu, kuram ir transporta satiksmei neatbilstošs platums un nestspēja, tādēļ šis tilts autotransportam vairāk netiks izmantots, bet tiks renovēts un atvēlēts gājējiem.

Jaunais tilts būs 40 metrus garš, un līdz ar tā būvniecību arī tiks iztaisnots asais līkums uz ceļa. Jaunā tilta konstrukcijas ir jau iebetonētas un tiek uzstādīti izolācijas materiāli. Tuvākajās dienās būvnieki plāno uzsākt arī jauno pievedceļu būvniecību.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,175 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus nodrošina SIA Rīgas tilti. Plānots, ka tilta būvniecība tiks pabeigta šogad rudenī. Trešdien, 29.jūnijā, būvdarbus Mežciemā apsekoja satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu sākšanu Latvijas teritorijā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" un ar tās būvniecību saistīto būvju - projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai nodrošināšot efektīvāku "Rail Baltica" projekta īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu.

Grozījumi paredz, ka "Rail Baltica" projekta teritorijā būvniecības procesa dalībniekam, tā pilnvarotajai personai vai piesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pie Sabiles ceļa izkustējušās zemes masas sver 12 000 tonnas; remontdarbus atsāks maijā

Dienas Bizness, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigta papildu projektēšana būvdarbiem autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) posmos aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km) un aiz ceļa labajā pusē esošā stāvlaukuma Sabiles virzienā (14,8.-15,3. km), kur kopš šī gada janvāra bija noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pagājušā gada rudenī, pēc spēcīgām lietavām, būvnieki bija spiesti pārtraukt būvdarbus, jo grunts pārmitrinājuma dēļ sakustējās virs ceļa esošā nogāze un zemes masas sāka slīdēt lejā uz ceļa.

Izkustējušos zemes masu svars ir aptuveni 12 000 tonnas, kas ir līdzvērtīgi 200 piekrautu dzelzceļa vagonu svaram. Lai garantētu autobraucēju un būvnieku drošību, satiksme un darbi šajā ceļa posmā tika pārtraukti, lai veiktu papildu ģeoloģisko izpēti un projektēšanu.

Minētais ceļa posms ir sarežģīts no inženiertehniskā viedokļa, tas atrodas pa vidu nogāzei. Remontdarbi bija nepieciešami, jo ceļa nogāzē veidojās izskalojumi, kuru dēļ bija slēgta viena brauktuves josla un jau pirms vairākiem gadiem izbūvēta atbalstsiena noslīdeņa balstīšanai laika gaitā bija pietuvojusies pārāk tuvu brauktuvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāks remontdarbus vēl sešos valsts autoceļu posmos

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ tiks uzsākti remontdarbi sešos valsts ceļu posmos, divi no tiem ir galvenās nozīmes autoceļi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Tiks uzsākta Ainažu šosejas (A1) seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Baltezera beigām, būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīciju apjoms ir 1,697 miljoni eiro, darbi tiks pabeigti līdz augusta vidum. Daugavpils šosejas seguma atjaunošanas darbus Krāslavas novadā veiks SIA Binders, investīcijas šajā objektā ir 1,828 miljoni eiro un darbi notiks līdz septembra nogalei. Pagaidām vēl šajos būvobjektos būtiski satiksmes ierobežojumi nav paredzēti.

Reģionālo un vietējo ceļu tīklā šonedēļ asfaltēto segumu atjaunošanas darbi sākas uz autoceļa Alūksne–Ape (P39) no 3. līdz 8. km, autoceļa Litene–Alūksne (P43) no 17. līdz 29.km un autoceļa Bārdaskrogs-Krabi (V381) Alūksnes novadā. Būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīcijas objektā ir 204 tūkstoši eiro un darbus plānots paveikt jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fortum Jelgava sāks pilsētas siltumtrašu rekonstrukcijas būvdarbus

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. jūlijā Fortum uzsāk būvdarbus projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta ietvaros.

Darbu veikšanas laikā atsevišķos rajonos uz laiku no vienas dienas līdz divām nedēļām tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde, par ko konkrēto māju iedzīvotāji tiks informēti atsevišķi pirms paredzētā karstā ūdens piegādes pārtraukuma.

Projekta ietvaros Jelgavā tiks renovēti savu laiku nokalpojušie siltumtīkli Atmodas ielas, Pasta – S. Edžus ielas un Ganību ielas rajonā, kā arī dažos atsevišķos objektos. Vēl projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ap 100 neatkarīga pieslēguma individuālos siltumpunktus, kā arī likvidēt četrus centrālos siltumpunktus, kuru vietā tiks izbūvēti automatizēti neatkarīgā pieslēguma individuālie siltumpunkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā pārbūvē Daugavpils apvedceļu un Daugavas tiltu pie Sventes

Zane Atlāce - Bistere, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Daugavpils apvedceļa A14 (Kalkūni–Tilti) posmā no Kalkūniem līdz Sventei (0,06.-8,30. km) turpinās pārbūves darbi.

Trijos kilometros tur jau ir izbūvēta asfalta pamata kārta, pārējā posma daļā tiek būvēts ar reciklēto asfaltu pastiprināts šķembu pamats, kam pievieno arī cementu. Visā posmā tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Sventē notiek arī rotācijas apļa uzbēruma izbūve.

Būvdarbus veic SIA Binders, to līgumcena ir nedaudz virs astoņiem miljoniem eiro (ar PVN), ko sedz valsts budžets. Šos būvdarbus rudenī plānots pabeigt.

Uz Daugavpils apvedceļa turpinās arī tilta pār Daugavu atjaunošanas darbi. Tiltam jau ir pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija, tuvojas nobeigumam ietvju izbūve. Atlikušie darbi uz tilta ir konstrukciju pastiprināšana, laiduma apakšējās joslas krāsošana, kā arī par apbraucamo ceļu izmantotā dzelzceļa tilta sakārtošana iepriekšējā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Latvijas garākais reģionālais ceļš būs asfaltēts pilnā garumā

Lelde Petrāne, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad noslēgsies pērn uzsāktie pārbūves darbi uz Latvijas garākā reģionālās nozīmes autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) 11,5 km garā posmā no Steķiem līdz Atašienei, kurš līdz šim bija ar grants segumu, bet turpmāk to klās asfalts. Līdz ar šo darbu pabeigšanu viss 148,3 km garais ceļš būs asfaltēts, vēsta VAS Latvijas valsts ceļi.

Pērn būvdarbus posmā no Steķiem līdz Atašienei apgrūtinājuši laika apstākļi. «Lietavu dēļ Neretiņas upe bija pārplūdusi, līdz ar to nebija iespējams veikt vājas nestspējas grunts nomaiņu, un atkūdrošanas darbi tika veikti ziemas mēnešos – tehnoloģiskā pārtraukuma laikā. No 45 tūkst.m³ kūdras ziemas laikā tika izvesta aptuveni trešdaļa. Šogad darbi turpinājās,» skaidro Latvijas valsts ceļi.

Šajā autoceļa posmā vairākās vietās tika taisnota trase, izbūvēts salturīgais slānis, šķembu pamatne. Patlaban sešos kilometros jau ir ieklāts asfalts un no 16. jūlija asfaltēšana plānota arī pārējā posmā. Neretiņai jau ir izbūvēta jauna caurteka, bet vēl veicami dažādi apdares darbi. Darbus tur veic SIA Binders, investīciju apjoms ir 9,5 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atsākti būvdarbi uz tilta pie Rīgas HES; autovadītājiem jārēķinās ar ierobežojumiem

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsākti pagājušā gadā uzsāktie tilta pār Rīgas HES Rīgas apvedceļa posmā Salaspils – Babīte remontdarbi. Tiks veikta asfalta virskārtas frēzēšana, saistes un asfalta virskārtas ieklāšana, kā arī atjaunota tilta šuvju hermetizācija, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Autovadītājiem jārēķinās, ka vismaz trīs nedēļas objektā varētu būt dažādi satiksmes ierobežojumi. Satiksme tiks organizēta pa vienu joslu un regulēta ar luksoforiem (nakts stundās), savukārt dienā satiksmi organizēs regulētāji. Braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 50 km/h. Lai šķērsotu objektu, būs nepieciešamas papildus apmēram 15- 20 minūtes. Būvdarbus veic PS LNK Industries Group. Darbus plānots pabeigt līdz augusta sākumam.

Tāpat šonedēļ uzsākti virsmas apstrādes darbi valsts reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža (P104) posmā no Jaunpils līdz Bikstu stacijai, Jaunpils novadā. Būvobjektā darbu norises vietās noteikti ātruma ierobežojumi līdz 50 km/h, kā arī vienā posmā paredzēta reversīvā satiksme. Lai šķērsotu objektu, būs nepieciešamas papildus 5 minūtes. Būvdarbus veic SIA Lemminkainen Latvija. Darbus plānots pabeigt līdz augusta beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru