Jaunākais izdevums

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē pabeigts Krievijas ikonogrāfa Georgija Mironova sienu gleznojums; šogad iecerēts apzeltīt katedrāles zvanu torņa kupolu.

Katedrāles atjaunošanas akcijas SVET ietvaros jau rekonstruēta dievnama fasāde (2005. gadā). Lai varētu sākt kupola apzeltīšanas projektu, akcijas SVET patrons un darbu iniciators Guntis Rāvis ir veicis pirmo ziedojumu 40 tūkstošu latu apmērā. Taču lai pilnībā pabeigtu visu iecerēto ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Ikviens ir aicināts iesaistīties katedrāles atjaunošanas projektā un ziedot.

Kupola apzeltīšana ļaus katedrāles zvanu tornim atgūt tā vēsturiski gludo formu, kādu to jau sākotnēji bija iecerējis baltvācu arhitekts Roberts Pflugs. Savukārt katedrāle iegūs Latvijas lielākajam pareizticīgo dievnamam atbilstošu veidolu.

Kupola apzeltīšanai būs nepieciešami deviņi mēneši. Janvārī tiek sākta ziedojumu kampaņa, lai jau maijā varētu veikt zvanu torņa kupola apstrādi un sagatavošanu apzeltīšanai. Lai arī darbu norisi lielā mērā noteiks arī laika apstākļi, apzeltīšanu paredzēts veikt jūlijā un augustā. Tās laikā pieredzējuši speciālisti 80 kvadrātmetru lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām, 980 proves zelta lapiņām.

«Šobrīd Latvijai gaisma nepieciešama vairāk nekā jebkad, tāpēc aicinu ikvienu iesaistīties un kļūt par gaismas nesēju,» teica Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs. Latvijai ir vajadzīgi gaiši cilvēki, lai valsts spētu pastāvēt laikā, kad ir grūti ne tikai ekonomiski, bet arī garīgi.

«Katedrāle ir ne tikai pareizticīgo baznīca, bet arī viena no Rīgas arhitektūras celtnēm, un ir ļoti svarīgi, lai tā būtu skaista un reprezentabla. Mums ir daudz lietu, ar kurām varam lepoties. Turklāt Latvijas iedzīvotāju gaišums ir viena no lielākajām tautas vērtībām, kuru nedrīkstam pazaudēt, uzskata Guntis Rāvis, SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs un akcijas SVET patrons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Deg Parīzes Dievmātes katedrāle

LETA--AFP/CNN/AP, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Drīzumā sāks apzeltīt Kristus katedrāles zvanu torņus

Ingrīda Drazdovska, 31.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas SVET ietvaros atsākti būvdarbi Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē, lai sagatavotu apzeltīšanai zvanu torņa kupola virsmu.

Kupola apstrādi plānots sākt aprīļa beigās, savukārt zeltīšanu paredzēts veikt jūlijā. Tās laikā speciālisti 80 m2 lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām zelta lapiņām. No jauna tiks izgatavots arī katedrāles zvanu torņa krusta cokols, kas būs analogs mazo katedrāles torņu cokoliem.

Katedrāles atjaunošanas projekts tiek īstenots ar akcijas SVET patrona un darbu iniciatora, SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Gunta Rāvja atbalstu, kā arī ar sabiedrības ziedojumiem. Sākot katedrāles atjaunošanas projektu, Guntis Rāvis veica pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, savukārt ar portāla ziedot.lv un ziedojumu tālruņa palīdzību šobrīd savākti jau gandrīz 2000 latu. Lai īstenotu zvanu torņa apzeltīšanu un krusta cokola izbūvi, vēl nepieciešami 6000 latu. Atbalstīt projektu iedzīvotāji aicināti visu akcijas norises laiku – līdz septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenā Parīzes Dievmātes katedrāle atzīmējusi savu 850. gadskārtu. Par godu ievērojamajam vecumam katedrālei iesvētīti jauni zvani.

Kopumā katedrāle tiks pie deviņiem jauniem, vairākus simtus kilogramu smagiem zvaniem, kas aizstās 19. gadsimtā izgatavotos. Gandrīz visi oriģinālie katedrāles zvani gāja bojā Lielās Franču revolūcijas laikā. 19. gadsimtā katedrālē tika uzstādīti jauni zvani, kuru skanējums bija tik slikts, ka tie tika dēvēti par nenoskaņotākajiem visā Francijā.

Jaunie Parīzes Dievmātes katedrāles zvani kopā sver 23 tonnas un ir nodēvēti dažādu svēto vārdos. Paredzēts, ka katedrāles zvanu torņos zvani tiks uzstādīti martā.

Katedrālē tiks saglabāts arī 17. gadsimtā izgatavots zvans, kurš nodēvēts par Emanuēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apzeltīto katedrāles kupolu atklās šoruden

Ingrīda Drazdovska, 24.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas SVET ietvaros Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē sākta zvanu torņa kupola zeltīšana.

Kupola apzeltīšanu veiks pieredzējuši speciālisti, kuri 80 kvadrātmetrus lielo zvanu torņa kupolu un tā krustu pārklās ar īpašu, augstākās kvalitātes 980 proves zeltu. Zeltīšanas procesu vadīs restaurācijas darbu vecmeistars Gazis Habibuļins. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais kupolu segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas - tas būs jāatjauno ne ātrāk kā pēc 40-50 gadiem. Plānots, ka zeltīšanas darbi noslēgsies un kupols sabiedrības acīm tiks atklāts šā gada rudenī.

No jauna izveidots un tiks apzeltīts arī zvanu torņa kupola krusts, kuru apstiprinājis Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs. To atbalsta akcijas SVET patrons un mecenāts, SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimē sāk darbus svina aizvākšanai

LETA/AFP, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes centra rajonā uzstādītas barjeras un atvestas caurules un sūkņi un, kas tiks izmantoti laukuma tīrīšanai katedrāles priekšā.

Tiks tīrīta 10 200 kvadrātmetru liela teritorija un darbus plānots pabeigt līdz 23.augustam.

Jūlijā tika apturēti katedrāles atjaunošanas darbi, pastāvot bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rinkēvičs piedāvā Latvijas atbalstu Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā

LETA, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis Latvijas palīdzību un atbalstu Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā «Twitter».

«Varbūt tās konstrukcijā turpmāk būs kāds Latvijas ozols un mūsu lietpratēju padoms noderēs,» raksta ārlietu ministrs.

Kā ziņots, ugunsgrēks, kas pirmdien izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, tiek kontrolēts, otrdien apstiprināja Francijas Iekšlietu ministrijā.

Nākamais solis ir noteikt celtnei nodarīto postījumu apjomu, raidorganizācijai BFM TV sacīja ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.

Arhitekti un eksperti spriedīs par to, kā ugunsdzēsējiem būtu jārīkojas tālāk un vai katedrāle ir stabila, viņš piebilda.

Otrdienas rītā notikuma vietā atradās 100 ugunsdzēsēji.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Izsolē pārdos vienu no lielākajiem LU nekustamajiem īpašumiem

Lelde Petrāne, Kristīne Stepiņa, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiks no 3. marta līdz 6. aprīlim, pārdos zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," uzskata LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei – laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāsta M. Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemto ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām šogad ir krities par 38%. Uzņēmēji jūtas nosodīti, tāpēc neziedo. Nevalstiskās organizācijas meklē izeju no straujā finanšu krituma, un tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa priekšlikumi finanšu krīzes novēršanai.

Iemesls ziedojumu kritumam ir šogad realizētā nodokļu reforma, kura uzņēmējus nemotivē ziedot naudu. «Valsts ziedotājus soda ar 25% lielu nodokli, tāpēc uzņēmēji ietur pauzi un finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas ar mazāku summu nekā pērn,» šādu viedokli Dienas Biznesam pauda kāds uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms mecenāts. Tas, ko uzņēmējs raksturo kā sodu, paredz ziedojumiem piemērot ap 25% lielu nodokli, ja tie neiekļaujas nevienā no likumā noteiktajām kategorijām, kas paredz atvieglojumu piešķiršanu ziedotājiem. Tas nozīmē, ja uzņēmējs kādai nevalstiskai organizācijai ziedo 100 eiro, valstij nodokļos papildus jāsamaksā 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas FabLab ikvienam pieejams 3D printeris savu ideju realizēšanai taustāmā veidolā

Dienas Bizness, 02.07.2013

3D printeris MakerBot Replicator 2. Ar tā palīdzību no uzzīmētas skices var izveidot telpisku iecerētās lietas modeli.

Foto: Toms Grīnbergs, LU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubatorā, pateicoties mecenāta Džona J. Medvecka (John J. Medveckis) atbalstam, atklāta Latvijas Universitātes FabLab prototipēšanas studija, kas šobrīd ir vienīgā FabLab (Fabrication laboratory) tīkla studija Baltijā.

Laboratorija atrodas Aspazijas bulv. 5, 2. stāvā. FabLab studijas priekšrocība ir tās pieejamība sabiedrībai – pateicoties FabLab raksturīgajām zemajām izmaksām, cilvēki var realizēt vispārdrošākās idejas taustāmā veidolā, sākot ar skrūvēm, mobilo telefonu aksesuāriem, vizītkaršu turētājiem, bižutērijas līdz sarežģītiem dizaina objektiem vai dažādu konstrukciju detaļām. Prototipus veido no videi draudzīgas plastmasas.

Atklāšanas pasākumā piedalījās LU rektors profesors Mārcis Auziņš, EVF un LU Fonda pārstāvji, Filadelfijas goda konsuls – mecenāts Džons J. Medveckis, kā arī LU EVF Biznesa inkubatora pārstāvji un sadarbības partneri. Pasākumā notika arī protatipēšanas iekārtu paraugdemonstrējumi, skatītāju acu priekšā tika izveidoti fiziski trīsdimensiāli objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ja latgalieti paslavēsi, kalnus apgāzīs

Raivis Bahšteins, 05.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības nauda Latgales reģiona attīstībai būtu jāvirza esošo uzņēmēju atbalstam un jaunu darbavietu izveidei, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Nezinu, vai esmu īstais cilvēks, pie kā vērsties pēc viedokļa par situāciju reģionā. Mēs neesam raksturīgs piemērs specifiskās nišas dēļ,» Līvānu uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods caur puķēm pasaka, ka Latgales dzērājus vai plānā galdiņa urbējus viņa augsto tehnoloģiju uzņēmumā nenodarbina. Viņš, ilgi nedomājot, atzīst: «Šeit dzīve attīstās. Ne vienmēr iet gludi uz priekšu, bet cilvēkiem ir gribēšana, parādās jauni biznesi, iniciatīvas.» Arī Eiropas Savienības (ES) naudas smarža pašvaldības aktivitāšu dēļ Līvānos vēdī vairāk nekā citviet. Sakārtoti ceļi, izglītības iestādes, uzņēmējiem nepieciešamā infrastruktūra. Tikmēr bezdarbs Latgali atstumj no pārējās Latvijas, ar 17,6% šā gada oktobrī divkārt pārspējot vidējo valstī – 8,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Skywalk Latvia ražotnē norisinājusies Siguldas novada pašvaldības organizētā konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie Siguldas novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.

Konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva 2016 uzvarētāji 11 nominācijās:

«Novada popularizētājs» – SIA «Aerodium». Šogad uzņēmums piedalījies izstādēs Ķīnā, Spānijā un Islandē; realizēti vairāki militārie projekti, izbūvēts lidošanas amfiteātris Ķīnā, kā arī uzstādīts vēja tunelis Disnejlendā Šanhajā.

«Novada izaugsme» – SIA «Kokpārstrāde 98». Uzņēmums 2016.gadā angāra izbūvē un ražošanas iekārtās investējis gandrīz divus miljonus eiro, kā arī uzsācis darbu pie jaunu eksporta tirgu iekarošanas un uzlabojis rentabilitātes rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 30 miljonus eiro, Liepājā taps moderna zivju pārstrādes rūpnīca

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas politiķiem bija vajadzīgi teju vai 20 gadi, lai saprastu, ka 140 miljonu lielu tirgu ignorēt ir muļķīgi» – tā saistībā ar prezidenta Valda Zatlera vizīti Maskavā indīgi bilda viens no LD aptaujātajiem uzņēmējiem. Šo garo gadu laikā Latvijas ražotāji ir zaudējuši pozīcijas, kādas tiem bija deviņdesmito gadu sākumā, un tagad nišas ir ieņēmuši konkurentvalstu ražotāji, tāpēc būs jāiegulda milzīgs darbs, lai atgūtu kaut vai daļu no zaudētajām pozīcijām. Savukārt tie, kuri, neraugoties ne uz ko, palika Krievijas tirgū, pēc tik svarīgo starpvalstu līgumu parakstīšanas varēšot uzelpot.

Nākamnedēļ plānotā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā izraisījusi likumsakarīgi pamatīgu uzņēmēju interesi. Līdz ar valsts vadītāju uz Maskavu dosies vēl nepieredzēti liela uzņēmēju delegācija, pārstāvot 112 kompānijas. Visplašāk pārstāvētā būs transporta un loģistikas nozare, tāpat uz Krieviju dosies ķīmijas, farmācijas, tūrisma, IT, poligrāfijas, metālapstrādes, būvniecības un citu jomu uzņēmēji, kā arī virkne banku pārstāvju.

Latvija pievilcīgāka nekā Ķīna

«Man šķiet, ka zviedru bankas sagaidīja tādu pašu izaugsmi kā vietējie – ka tā ilgs daudzus, daudzus gadus, un neizpildīja savu mājas darbu,» intervijā LD atzīst investors Tomass Lindeborgs, kurš uzskata, ka krīze Latviju atkal padarījusi par pievilcīgu mērķi investīcijām. Viņš ir skandināvs, kurš jau vairākus gadus mīt Londonā un oktobrī veica savas pirmās investīcijas Latvijā – iegādājās medicīnas pakalpojumu kompāniju Premium Medical. Viņam pieder arī īpašumi Viļņā un Tallinā. Pēc T. Lindeborga domām, Latvijā spēcīgākais ir pakalpojumu sektors, kurš spēj piedāvāt augstu kvalitāti par salīdzinoši zemāku cenu nekā citur Eiropā. Lai gan viņu interesē ieguldījums nekustamajos īpašumos, celtniecības buma atsākšanos Latvijā viņš neprognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gerkens: filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis

Lelde Petrāne, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kolīdz būs uzņēmēji, kuri varēs prognozēt, attīstīt un justies drošāki par savu biznesu ilgākā laika termiņā, piemēram, vienas paaudzes dzīves cikla garumā - tie ir apmēram 25-30 gadi -, vēlme būt filantropam būs klāt kā likts,» intervijā laikrakstam Diena sacījis mecenāts un uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Es nevaru noformulēt precīzi, bet tam ir jēga - stabilitāte ļauj būt drosmīgākam, tālredzīgākam, arī naivākam un cerošākam. Filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis,» viņš skaidrojis.

Vaicāts par to, kāda ir viņa motivācija, atbalstot Latvijas rakstniekus, R. Gerkens teicis: «Piedodiet par zināmu patērētāja egoismu, bet mana galvenā motivācija ir kultūras vajadzība. Tā ir vajadzība pēc latviešu literatūras, mūzikas, dramaturģijas, glezniecības.

Domāju, ka jebkurš latviešu uzņēmējs jūtas drošāks par savu nākotni, ja tepat līdzās kāds rada kultūras produktus ar latvisku izcelsmi un latviski. Nacionālā kultūra ir vienīgā iespējamā pilnvērtīgā atbilde globalizētajai patērētāju kultūrai. Kā jau teicu - esmu egoists, tāpēc atbalstu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Renault, Dacia un Renault Trucks dīlerim mainās īpašnieki

Žanete Hāka, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renault, Dacia un Renault Trucks dīlerim, kā arī Opel servisa centram Latvijā Euro-Auto ir mainījušies īpašnieki, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvusi grupa privātu investoru, to starpā latviešu būvuzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols. Līdz ar īpašnieku un vadības maiņu, uzņēmumā paredzētas pārmaiņas.

Uzņēmuma jaunie īpašnieki ir sākuši uzņēmuma restrukturizāciju, ieguldot līdzekļus ne tikai uzņēmuma infrastruktūrā un apgrozāmajos līdzekļos, bet arī darbinieku komandas attīstībā. Par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Andrejs Masulis.

Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas uzņēmumā Euro-Auto A. Masulis bija SIA Mūsa Motors Rīga direktors, savukārt pirms tam –SIA Wess tirdzniecības vadītājs. Par uzņēmuma pēcpārdošanas nodaļas vadītāju kļuvis Nikolajs Zinčenko, kura pieredze ietver pēcpārdošanas nodaļas vadīšanu SIA Wess gandrīz 20 gadu garumā, savukārt uzņēmuma finanšu direktors turpmāk būs darījuma finanšu konsultanta DB Partners pārstāvis Māris Blumbergs. Darījuma finanšu konsultanti un investīciju piesaistītāji ir SIA DB Partners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sākam! Steidz palīgā finansējuma piesaistē

Anda Asere, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidota kolektīvā ieguldījuma platforma Projektu banka, kas domāta radošu ideju īstenošanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas, ka Latvijā vēl nav pūļa finansējuma platformas, Projektu bankas veidotājus pārsteidza. «Protams, varam uzskatīt ziedot.lv par sava veida pūļa finansējuma platformu, bet tā ir domāta labdarības mērķiem. Vēl ir savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, kas arī ir viens no pūļa finansējuma veidiem. Taču tieši radošiem projektiem, inovatīvām lietām, kaut kā jauna radīšanai nav šādas platformas internetā,» saka Māris Cīrulis, Projektu bankas vadītājs.

Pagājušā gada oktobrī viņš kopā ar Reini Kalnaelli (savulaik veidojis interneta vietni mecenats.lv) sāka strādāt pie šī projekta, un pirms mēneša tas sāka darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Universitāte saņem 53 000 EUR ziedojumu no saviem draugiem Amerikā

Lelde Petrāne, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis 56 800 ASV dolāru ziedojumu no savas partneru organizācijas Friends of University of Latvia, kas apvieno latviešu izcelsmes ASV pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt LU attīstību, ziedojot stipendijām un attīstības projektiem.

Pateicoties organizācijas Friends of University of Latvia prezidenta, LU Goda biedra un Latvijas Goda konsula Ilinoisas pavalstī ASV Roberta Blumberga atbalstam, piekto gadu LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas maģistra studiju programmas Diplomātija studenti saņem mecenāta izveidotu Andreja Pildegoviča stipendiju 2500 EUR apmērā. Šogad stipendijai ir ziedojuši arī Roberta vecāki Gunārs un Ināra Blumbergi. Tāpat mecenāts ir atbalstījis LU studentu komandu dalību Pasaules studentu programmēšanas sacensībās (ACM ICPC).

Latvijas goda konsuls Mičiganas štatā ASV Andris Lācis un ASV uzņēmējs Džons Golde turpina ziedot LU Biznesa ideju fondā, lai atbalstītu LU studentu Biznesa inkubatora attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdot auto un naudu ziedot Latvijas Universitātes Fondam – tā šogad nolēma izdarīt Austrālijā dzīvojošais latviešu zinātnieks Jānis Priedkalns, vēsta biznesa žurnāls LD.

Vecais auto ir septiņdesmito gadu sākumā ražots Ferrari Daytona, kurš tiek atzīts par teju vai visu laiku labāko sporta auto pasaulē. Februārī J. Priedkalns to pārdeva un naudu – 100,1 tūkstoti latu – ziedoja Latvijas Universitātes Fondam, lai atbalstītu studentus, kas iesaistās neiroloģijas un neiroendokrinoloģijas pētniecībā.

«Tagad man ir daudz lielāks prieks nekā tad, kad Ferrari stāvēja Austrālijas nacionālajā muzejā,» saka LU Fonda Zelta mecenāts.

Jāņa Priedkalna atbalsts ir beidzamo gadu lielākais novēlējums, ko saņēmis Latvijas Universitātes Fonds. Tas izmantots, lai izveidotu Medicīnas zinātņu pētniecības fondu, un jau šogad no neaizskaramā kapitāla noguldījuma procentiem tiek atbalstītas trīs studentes, kas iesaistās neiroloģijas pētniecībā LU Medicīnas fakultātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avens: Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls», kas ir viens no visu laiku lielākajiem Latvijas Universitātes (LU) atbalstītājiem un LU fonda mecenātiem, gada nogalē ir ziedojis vēl 250 tūkstošus eiro, lai turpinātu attīstīt eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu universitātē.

«Mikrotīkls» ir MikroTik RouterOS programmatūras izstrādātājs un RouterBoard iekārtu ražotājs.

SIA «Mikrotīkls» ir sniedzis atbalstu Latvijas Universitātes attīstībai jau no 2011. gada, kad uzņēmums uzdāvināja LU Datorikas fakultātei divus MikroTik maršrutētāju komplektus ar plašu funkcionalitāti, ko studenti lieto gan praktiskajās nodarbībās studiju kursa «Datortīklu administrēšana» ietvaros, gan arī dažādu tīklošanas protokolu pētījumos.

Savukārt 2015. gada nogalē SIA «Mikrotīkls» ziedoja pusmiljonu eiro, tādējādi atbalstot 12 LU projektus par kopējo summu 424 000 eiro, lai atbalstītu eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu.

Sveicot LU tās dzimšanas dienā, 2016. gadā tika saņemts 1 miljona eiro ziedojums, no kā līdz šim ir atbalstīti vēl 18 projekti un tiks izmaksātas 6 stipendijas talantīgākajiem un perspektīvākajiem doktorantūras studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi trešdien, 22.jūlijā tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, lai pārrunātu Rīgas atpazīstamības veicināšanu un mākslas un kultūras lomu galvaspilsētas starptautiskā tēla veidošanā, informē Rīgas dome.

Tikšanās laikā Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāji un pārstāvji iepazīstināja A.Ameriku ar šogad fonda plānotajām norisēm Rīgā, kā arī pārrunāja līdz šim paveikto, īpaši jomās, kas sekmējušas kultūras dzīvi pilsētā un tūristu piesaisti Rīgai.

«Pirms trīs gadiem saņemtais Gada rīdzinieka tituls mūsu ģimenei ir gods un vienlaikus arī pienākums turpināt veicināt Rīgas atpazīstamību, pievērst vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai. Esmu gandarīts, ka mūsu fonda darbība mākslas un kultūras jomā, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un citiem nozīmīgiem partneriem, veicinājusi kultūras dzīves attīstību galvaspilsētā un tūristu pieplūdumu tajā,» stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un mecenāts Boriss Teterevs. «Fonda piektā darbības gada jubilejā sabiedrībai piedāvājam daudzveidīgu Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras un mākslas notikumu sēriju - sākot ar nupat noslēgušos izstādi Provansas valdzinājums un rudenī, svinības turpinot, ar ikgadējo mākslas programmu TETE-A-TETE,» darbības plānus ieskicē B.Teterevs.

Komentāri

Pievienot komentāru