Eksperti

Ar ES līdzfinansējumu pret elektroenerģijas tarifa kāpumu

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Ikvienam zināmi ikoniskie Raiņa vārdi "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", un līdz šim nav nācies sastapties ar vārdu kopumu, kas vēl trāpīgāk raksturotu vārda "attīstība" esenci – ar to domājot gan katra individuālo attīstību, gan arī attīstību visas sabiedrības vai valsts kontekstā.

Šoreiz vairāk par valsti un konkrētāk – vienu no lielajiem attīstības pīlāriem, dēvētu arī par tautsaimniecības mugurkaulu – elektroapgādes nozari. Raiņa vārdi šeit ir tieši attiecināmi, jo, lai elektroapgādes nozare nākotnē varētu stabili un kvalitatīvi funkcionēt, tā šobrīd ir jātransformē – jāpārbūvē elektroenerģijas sadales sistēma, attīstot vēl viedāku elektrotīklu – tā, lai tas būtu pilnībā gatavs "zaļo" inovāciju uzņemšanai. Pretējā gadījumā plaša izkliedētās enerģijas ražošana, saules paneļu ieviešana un elektromobilitāte nebūs iespējama, jo elektrosadales tīkls tam nebūs gatavs – ne fiziskā, ne digitālā infrastruktūra.

Attiecīgi zem sitiena būs arī Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kas lielā mērā balstās tieši uz elektrības ražošanu no atjaunīgiem resursiem, elektromobilitāti un energoefektivitāti. Tīkla transformācijai ir nepieciešami lieli resursi. Šobrīd ir iespēja šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļus; otra iespēja – šīs izmaksas segt caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas nozīmētu tarifa kāpumu un papildus slogu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.

Elektroenerģijas sadales operators AS "Sadales tīkls" kā vienu no saviem uzdevumiem redz nepieciešamību noturēt konkurētspējīgu elektroenerģijas sadales tarifu. Pērno gadu iesākām ar sadales pakalpojumu tarifu samazinājumu, kā rezultātā mājsaimniecībām un energo-ietilpīgākajiem uzņēmumiem šobrīd ir ļoti konkurētspējīgs tarifs, ja salīdzinām ar citām Baltijas reģiona valstīm.

Pretstatot līdzīga patēriņa un pieslēguma jaudas profila klientus, mājsaimniecības par sadales pakalpojumu Latvijā maksā mazāk nekā, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, arī Polijā un Somijā. Vēlamies šādu pieeju attīstīt arī turpmāk, nodrošinot maksimāli konkurētspējīgu tarifu gan mājsaimniecību, gan biznesa klientiem, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienu prasībām atbilstošu, drošu un kvalitatīvu elektrotīklu.

Jau iepriekš publiskā telpā esam skaidrojuši nepieciešamību transformēt elektroapgādes nozari, pakārtojot to jaunajām tendencēm (izkliedētā elektroenerģijas plūsma, kas tīklā strauji pieaug līdz ar mikroģenerācijas un elektromobilitātes attīstību) un, kas ne mazāk būtiski, – virzoties uz ambiciozo ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kas noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam.

Labs piemērs efektīvai ES fondu līdzekļu novirzīšanai elektroenerģijas infrastruktūras izbūvē, šādi no iespējamā izmaksu sloga pasargājot iedzīvotājus, ir pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pieredze. Piesaistot ES līdzfinansējumu, Latvijā īstenots projekts "Kurzemes loks" – izbūvēts 330 kilovoltu (kV) elektropārvades tīkls. Šis projekts tika realizēts trijos posmos, vairāku gadu garumā, un tas bija būtisks, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas elektroenerģijas ražotāju un lietotāju pieslēgumu iespējamību Kurzemē. Nebija jautājumu par šī tīkla izbūves nepieciešamību. Un tomēr – ja nebūtu pieejami ES finanšu līdzekļi, tad šis daudzmiljonu eiro izmaksu slogs caur sabiedriskā pakalpojuma tarifu varēja gulties uz sabiedrības pleciem.

Līdzīgi šobrīd ir ar elektroenerģijas sadales sistēmas "zaļo" transformāciju – mums ir iespēja turpināt AST labo pieredzi un visas valsts attīstībai būtisko energoinfrastruktūru attīstīt ar ES fondu līdzfinansējumu. Arī šai gadījumā nav jautājumu par šīs infrastruktūras izbūves nepieciešamību, jo bez tās nākotnē netiks nodrošināta kvalitatīva un nepārtraukta elektroapgāde, riskēsim ar nekvalitatīvu spriegumu un tīkla atslēgumiem, līdz 2030. gadam nespēsim sasniegt klimatneitralitātes mērķus, kā arī ilgtermiņā – bremzēsim valsts ekonomisko izaugsmi. Jautājums – vai būtiskās energoinfrastruktūras izbūvi īstenosim ar ES fondu palīdzību, vai izvēlēsimies modeli, kurā izmaksas caur pieaugošo tarifu sedz nodokļu maksātāji.

Ir vietā pieminēt, ka sadales sistēmas transformācijas projekts pilnībā atbilst ES Atveseļošanas un noturības fonda prioritārajiem virzieniem – klimata pārmaiņas, digitālā transformācija un ekonomikas transformācija. Vēlos aicināt atbildīgās puses ES finanšu līdzekļu sadalījuma procesā ņemt vērā šos apsvērumus, izvērtēt katra iesniegtā projekta atbilstību prioritārajiem virzieniem un šo projektu potenciālo nozīmi visas valsts attīstības kontekstā, nevis šauru, atsevišķai organizācijai nepieciešamu mērķu sasniegšanā.

Rezumējot jāsaka – lai nodrošinātu konkurētspējīgus tarifus Eiropā, arī infrastruktūrai un struktūrfondu politikai ir jābūt konkurētspējīgai. Īstenojot sadales sistēmas transformācijas projektu ar ES līdzekļu piesaisti, mums ne tikai izdotos saglabāt konkurētspējīgu tarifu un nepakļaut papildu finansiālajam slogam valsts iedzīvotājus un uzņēmumus, bet arī efektīvi veicināt valsts pāreju uz "zaļu" un digitālu ekonomiku, stiprināt tautsaimniecības izaugsmes potenciālu un jaunu darba vietu radīšanu, sekmēt investīciju piesaisti un biznesa konkurētspēju, kā arī izpildīt būtisku priekšnoteikumu tam, lai Latvija sasniegtu ES, ANO un Latvijas klimata politikas mērķus. Savukārt, ja Latvija ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu novirzīs esošo "caurumu aizlāpīšanai", neraugoties no ilgtermiņa atdeves un "zaļā" dzīvesveida, klimatneitralitātes veicināšanas prizmas, riskēsim šajos attīstības virzienos manāmi iepalikt no kaimiņvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sistēmas sadales operators AS "Sadales tīkls" saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmē radušos elektroenerģijas patēriņa kritumu šogad prognozē ieņēmumu samazinājumu, aģentūrai LETA atzina kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš skaidroja, ka pirmajā pusgadā galvenokārt Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ "Sadales tīkla" sadalītās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 5,2%, tostarp patēriņš saruka juridisko klientu segmentā, bet privātpersonu segmentā - pieauga.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad pirmajā pusgadā lielākais elektroenerģijas patēriņa kritums bija tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē - par 9,7%, nerūpniecības objektos (birojos, kultūras, sporta objektos, viesnīcās) - par 8,6%, rūpniecības sektorā - par 8,7%, kā arī lauksaimniecības objektos - par 3,9%.

Savukārt lielākais pieaugums - par 3% - bija mājsaimniecību segmentā. Jansons norādīja, ka, spriežot pēc elektroenerģijas patēriņa datiem, pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas juridiskie klienti pakāpeniski ir atsākuši darbību. Elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies un atjaunojies iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 03.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

  • viedokļi - vai gribam palikt darbaspēka eksportētāji?
  • aktuāli – esam oficiāli atpalicēji Baltijā
  • tēma - VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā
  • intervija - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
  • DB klubs - pārmaiņu laiki ir sākušies
  • lauksaimniecība - Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
  • biznesa prognozes - izmaksas plāno piesardzīgi
  • auto - cīņa par digitālo konkurenci, cilvēku prātiem un varu
  • influenceri - influenceru tirgus uz robežas
  • brīvdienu ceļvedis - Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 milj. eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.

"Pārvades tīkla attīstības plāns ir viens no būtiskākajiem AST plānošanas dokumentiem, kurā mēs skaidri definējam nākamo gadu laikā veicamos ieguldījumus tīkla attīstībā. Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E 10 gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru