Jaunākais izdevums

Pateicoties amatnieku platformai, Rolfs un Ingrīda Jansoni ne tikai apceļo pasauli, bet arī rod iespēju dzīvot un strādāt savā individuālajā zemeslodes malā – Pāvilostā

Sīkamatnieki, kas to vien dara kā ceļo pa siltajām zemēm. Šī bilde patiešām var nelīmēties kopā. Tomēr – velti, un tas varētu būt vecais stāsts par to, ka mēs nereti neievērojam vai pat pasmaidām par amatniekiem, lai gan patiesībā viņi būtu pelnījuši apbrīnu. Un tā tas ir arī Jansonu pāra gadījumā – viņi saskatīja savu nišu tur, praktiski savu durvju priekšā, kur to iepriekš ar tik konstruktīvu pieeju nebija novērtējis neviens. Citi noliek uz kamīna dzegas jūras nopulētu stiklu vai interesantu akmeni, bet Rolfs un Ingrīda tos savāc, turklāt lielā daudzumā, lai pārvērstu rotās un rotājumos, par kuriem okeāna otrā pusē cilvēki no sajūsmas plēš matus.

«No biznesa viedokļa raugoties, var teikt, ka ir divi lieli novirzieni mūsu rotām – pašu gatavotas rotas un detaļas, ko piedāvājam citiem rotu meistariem. Izejas punkts bija lieliskā mūsdienu situācija – tirgus ir visa pasaule ikvienam. Mazi pludmales granīta olīši, jūras apviļātie stikli – tajos pēc pasūtījuma urbjam caurumus un sūtām lielās partijās uz Ameriku, Somiju un citām zemēm,» stāsta Rolfs. Līdz ar to darbošanās prasa vairāk, nekā tikai dziedot diet gar jūras malu un pa laikam pacelt smukus akmentiņus vai viļņu nopulētus nespodrus stikliņus. Ar dimanta urbīšiem ūdens peldē pēc pašu pieredzē balstītas tehnoloģijas Jansoni ļoti akurāti gatavo darba materiālus rotkaļiem un dizaineriem. Abas jomas – gan rotu radīšana, gan izejvielu gatavošana – ir ar visai līdzīgu atdevi arī peļņas ziņā. «Laikam esam tādi reti putni, kas patiešām urbj. Turpat Etsy esmu redzējis arī kaut ko līdzīgu, bet kopumā tas ir tehnoloģiski diezgan sarežģīti. Stikli grib drupt,» paskaidro Rolfs.

Amerikas tirgū ļoti pieprasīti izrādījušies no Pāvilostā jūras izskalotiem niekiem veidoti saules ķērāji (sun catchers), ko iekar logā. Pieprasīti ir arī pudeļu korķi, kam ir jau praktiskāks pielietojums, bet jūras tematikas dizains un radošo pāvilostnieku izpildījums, protams, stāv pāri praktiskumam, piešķirot priekšmetam piekrastes sajūtas izstarošanas spējas. 95 procenti pasūtījumu nonāk jau piesauktajā Amerikā, stāsta Rolfs, bet nupat novembrī nosvinēts pirmais pasūtījums uz Singapūru.

Šāds dzīvesveids nebūtu iespējams, ja nebūtu pasaulē ļoti populārās amatnieku un rokdarbnieku platformas Etsy. Ingrīda iepriekš desmit gadus strādājusi banku nozarē par iekšējo procesu auditori, tāpēc viņai patīk visu detalizēti izpētīt, un tas palīdz būt precīziem, nemērķēt šķībi, bet darīt tā, lai trāpītu desmitniekā. Jansoni ir piemērs, kā Etsy var strādāt amatnieku labā.

Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnālu var iegādāties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Etsy mini akseleratora dalībnieki nopelna vairāk nekā 1830 eiro mēnesī

Laura Mazbērziņa, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgākie Etsy mini akseleratora dalībnieki mēnesī ietirgo no 1830 līdz 2747 eiro, Db.lv pastāstīja akseleratora vadītājs Mikus Losāns.

Etsy mini akselerators ir pusotra mēneša ilga apmācības programma, kura palīdz izveidot savu Etsy veikalu un uzsākt pārdošanu. Kopumā tajā piedalījušies 308 dalībnieki.

Vasarā programma tiek īstenota kā neklātienes nodarbības video formātā. Līdz šim bijušas jau 10 šādas apmācības.

Etsy mini akselerators aizsākās 2016. gada vasarā, kuru vada M. Losāns, kurš jau sešus gadus palīdz cilvēkiem uzsākt biznesu Latvijas Universitātes (LU) Studentu Biznesa inkubatorā, veidojot programmas starta biznesa uzsācējiem. «Izveidoju akseleratora programmu, jo Latvijā ir daudzi veiksmīgi Etsy biznesa uzsācēji, kas pelna vairākus tūkstošus. Tā ir liela iespēja. Man patīk, ka cilvēki dažādus produktus veido paši, tāpēc vēlējos viņiem parādīt, kā šo biznesu uzsākt,» stāsta M. Losāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Etsy tirgus Kalnciema kvartālā

Laura Mazbērziņa, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 21. aprīlī, Kalnciema kvartālā pirmo reizi notiek «Etsy tirgus». Tajā piedalās vairāk nekā 20 Etsy tirgotāji no visas Latvijas, kas piedāvā savus produktus. Latvieši ir vieni no aktīvākajiem Etsy tirgotājiem pasaulē, uzsver organizatori.

Uzņēmēji, kuri izmanto Etsy platformu, biznesa portālam db.lv atzina, ka pirms ieiešanas tajā ir jāpārzina sava tirgus niša, ir jāsaprot mērķauditorija. Tirdzniecības platformā svarīgas ir produktu fotogrāfijas un apraksti, jo tur atrodami miljoniem dažādu produktu - ir jāatrod veids, kā izcelties.

Taču visi kā viens saka - lai izdotos popularizēt savus produktus, Etsy ir jāiegulda milzīgs darbs. Tai skaitā nepārtraukti ir jāveic produktu uzlabošana un dažādu variantu testēšana, kā arī nozīmīga ir veiksmīga reklāma sociālajos tīklos. Etsy platformā jādarbojas katru dienu, lai tirgotājs tajā tiešām tiktu pamanīts, pretējā gadījumā tajā var ātri pazust. Vienlaikus tirgotāji atzīst, ka lielu alternatīvu nav, tādēļ turpinās būt Etsy.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņi novērtē latviešu minimālisma Z&Z furniture mēbeles

Laura Mazbērziņa, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes uzņēmums SIA Z&Z furniture, kurš pastāv vien dažus mēnešus, izpelnījies atzinību no kaimiņiem igauņiem par minimālisma stilā ieturētajām mēbelēm, informēja Jānis Zvirgzdiņš, uzņēmuma valdes loceklis.

SIA Z&Z furniture ideja radās nejauši, kad J. Zvirgzdiņam gribējās izveidot kaut ko tādu, kas Gulbenes pusē vēl nav. Tā izveidojās bizness, kura princips ir minimālisma stila mēbeļu ražošana, kur savstarpēji «draudzējas» koks ar metālu.

«Minimālisma stils man asociējās ar skandināvu stilu, kas Eiropā ir pazīstams ar savu vienkāršo pieeju interjera dizainam. Tā ir viena no galvenajām atšķirībām, ar ko tas izceļas citu starpā. Es uzskatu, ka viens no patīkamākajiem aspektiem skandināvu dizainā ir tas, ka mēbeļu dizainā tiek izmantotas tīras un nepiesātinātas līnijas. Šāda tipa mēbeles vizuāli paplašina jebkuru telpu. Šobrīd modē arvien izteiktāk parādās tendence par tīrāku un nepiesātinātu vidi,» sacīja J. Zvirgzdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu gaitā attīstoties, zīmols DABA paplašinājies un ieguvis lielāku darbnīcu, kurā radīt dažādus produktus no koka.

Uzņēmums dibināts pirms četriem gadiem, kad Krišjānis Sondors kopā ar bērnības draugu Jāni Urbiņu vēlējās uzsākt kaut ko savu. Uzņēmumā investējis arī Jānis Sondors. Sākumā nodarbošanās bija vairāk hobija līmenī, jo uzņēmums tika pakārtots algotam darbam. Produktu ražošana notiek Bauskas novadā. Sākotnēji darbnīca atradās Bauskas pilsētā, taču nesen uzņēmums pārcēlies uz lielākām telpām blakus ciematā Rītausmās.

«Jau 2015. gada otrajā pusē sākām skicēt un domāt, kas tad galu galā būs mūsu pirmais produkts. Un tuvāk gada izskaņai nonācām līdz mūsu pirmajam produktam - ozolkoka sienas pulkstenim ar nosaukumu Kārlis. Palēnām pieslīpējām ideju un attīstījām arī divus citus pulksteņu modeļus un 2016. gada vasarā palaidām mūsu produkciju tirgošanai platformā Etsy. 2016. gadu noslēdzām ar tikai pārdesmit (35, ja precīzi) notirgotiem produktiem Etsy, taču paralēli bijām izpētījuši, kā labāk tos sākt reklamēt un parādīt plašākai publikai. 2017. gads jau bija krietni labāks ar 600 pārdotiem produktiem. Un no tā brīža arī viss aizgāja,» stāsta zīmola līdzdibinātājs K.Sondors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Šuj vintage tērpus maziem un lieliem

Ilze Žaime, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: No gāzes baloniem top mūzikas instrumenti

Monta Glumane, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Interneta veikalam - nē, Etsy - jā

Anda Asere, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aksesuāru zīmola DDSLL Girls krāsainās somiņas lielākoties iegādājas pircēji ārpus Latvijas, tāpēc tā veidotājas Alise Ābele un Liene Bērziņa spriež, ka viņu izgatavotajai produkcijai sezona ir vienmēr

DDSLL Girls visvairāk pirktais produkts ir mazās somiņas – t.s. klači. Tās ir dažāda izmēra, ar plecu lenci un bez tās. Tāpat sortimentā ir mugursomas, datorsomas, kosmētikas maciņi, rotaslietu, kredītkaršu un telefonu maciņi. No aksesuāriem zīmols piedāvā teju visu, bet tam nav apģērbu.

«Gribētos nākotnē saglabāt to, ka viss ir izgatavots ar rokām, nepazaudēt īpašo pievienoto vērtību, ka katra prece ir unikāla, nekas nav rūpnieciski «sačakarēts». Tas mazliet liedz iet lielu apjomu virzienā, taču tas arī nav tas, ko mēs ar prieku darītu. Tā vietā labāk saglabājam to, ka viss ir vienā eksemplārā,» saka Alise.

Rokdarbu platforma Etsy ir DDSLL Girls galvenais noieta kanāls. Pirms kāda laika zīmolam bija arī savs interneta veikals, bet Alise saprata, ka viņas produkcijai tas nav pats piemērotākais kanāls. «Tā kā izgatavojam mākslinieciskus produktus vienā eksemplārā, katra soma jābildē un jāievieto veikalā atsevišķi. Tas prasa pārāk daudz laka un sniedz pārāk maz ienākumu, savukārt Etsy mums piegādā samērā daudz klientu – cilvēki zina, ka tur var meklēt ar rokām izgatavotas kvalitatīvas lietas. Ja cilvēks ieiet Google meklēt somu, tad ir tūkstošiem variantu, un iespēja, ka viņš atradīs tieši mūsu veikalu, ir ļoti maza. Ar savu veikalu jaunus cilvēkus ir grūtāk piesaistīt,» secina Alise.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Etsy akcijas cena pēc paziņojuma par komisijas maksu celšanu pieaug par 33%

Db.lv, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes rokdarbu tirdzniecības vietnes Etsy akcijas cena ceturtdien pieauga par 33% pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka cels komisijas maksu darījumiem tās platformā, un paaugstināja ieņēmumu prognozi šim gadam, raksta CNBC.

Trešdien dienu akcija noslēdza pie 32,99 dolāriem, bet ceturtdien tās vērtība sasniedza 40,79 dolārus.

Uzņēmums ceturtdien paziņoja, ka paaugstina bāzes komisijas maksu darījumiem, kas veikti Etsy platformā – no 3,5% līdz 5%, un tā stāsies spēkā 16.jūlijā.

Tādējādi Etsy ienākumi šajā gadā pieaugs straujāk nekā iepriekš prognozēts – par aptuveni 32-34%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 22-24%.

Kopš gada sākuma uzņēmuma akcijas cena ir augusi par 100%, bet gada laikā – par vairāk nekā 200%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmumu stāsti par dalību Kalnciema kvartāla tirdziņos

Laura Mazbērziņa, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zināms viens pretendents, kurš pieteicies Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: ASV barbekjū tradīcijas vēlas ieviest Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Piesaista piecu miljonu dolāru investīcijas

Anda Asere, 06.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Juro dibinātāji Ričards Īans Meibejs (Richard Ian Mabey) un Pāvels Kovaļevičs

Foto: Publicitātes

Ar "Juro" starpniecību trīs gadu laikā noslēgti 50 tūkstoši līgumu, lielākā izaugsme bijusi pērn. Šogad "Juro" piesaistīja A līmeņa piecu miljonu dolāru investīcijas.

Lai gan ilgu laiku jurisprudencē ir bijis maz tehnoloģisku uzlabojumu, pēdējā laikā šajā jomā tiek ieguldītas lielas summas. "Juro" līdzdibinātājs Pāvels Kovaļevičs ir pārliecināts, ka tehnoloģijas mainīs un padarīs efektīvāku arī šo industriju.

Tehnoloģiju jaunuzņēmums "Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas palīdz ātrāk parakstīt līgumus. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai Word dokuments, un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," žurnālam "Dienas Bizness" saka P. Kovaļevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Regula nāk par labu biznesam

Anda Asere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar striktākiem noteikumiem saistībā ar vienreizējā iepakojuma izmantošanu un sabiedrības izpratnes uzlabošanos, cilvēki meklē ilgtspējīgus risinājumus.

Kad zīmola Bee In radītāja Ieva Sulutaura sāka ražot ietinamās drāniņas no bišu vaskā izmērcētas kokvilnas, plašākai sabiedrībai īsti nebija skaidrs, kāpēc tādas vajadzīgas. «Pēdējā laikā cilvēki intensīvāk meklē variantus, kā mazāk patērēt vienreizlietojamo iepakojumu. Parādās arī beziepakojuma veikali, cilvēki vairāk piedomā pie saviem ieradumiem. Kad parunājies ar draugiem, uzzini, ka viens lieto bambusa zobu birstīti, cits visu laiku nēsā līdzi auduma iepirkuma maisiņu, vēl kāds lieto dabai draudzīgākus trauku mazgāšanas līdzekļus. Izrādās, ka gandrīz katrs kaut ko dara lietas labā un cilvēki vairs nekautrējas iet uz veikalu ar savu maisiņu. Man prieks par to. Pirms gada vēl nebija tik labi tirgus apstākļi. Tagad interese un izpratne pieaug,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķemeru dūņas minerālūdenim un dūņām rod pielietojumu dabīgā kosmētikā

Anda Asere, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Saražoto produkciju Latvijā nepārdod

Monta Glumane, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tirgoties internetā, nepārkāpjot noteikumus

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls/Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir tirdzniecības nākotne, uz ko būtisku ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija. Tomēr pat pēc ārkārtējās situācijas beigām iepirkšanās apjomi interneta vidē turpina palielināties – aizvien vairāk klientu vēlas iegādāties preci, nepametot savus mājokļus. Taču kam jāpievērš uzmanība, lai darbojoties e-komercijā, nepārkāptu noteikums.

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru