Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām - direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu - sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta, un amatpersonas atjaunos amatā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.

Savukārt vienā no konstatētajiem pārkāpumiem - par iesēdumu izlīdzināšanu - komisija uzskata, ka departaments veic pietiekamu uzskaiti un ieklātā materiāla daudzumu spēj fiksēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Lange pieņēmis lēmumu par Vaivoda un Urtāna atjaunošanu amatā no rītdienas, 18.jūlija.

Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" šodien publicējusi informāciju, ka izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atstādināšana no lietas izmeklēšanas, izveidojot komisiju, bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopotajā 2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44.vietā starp 176 valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu Latvija pakāpusies indeksā par diviem punktiem, kas ir līdz šim labākais punktu skaits, taču ieņem zemāku vietu valstu kopvērtējumā nekā pērn, kad bijām 40.vietā.

Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā, norāda Sabiedrība par atklātību – Delna.

Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti. Latvija indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirti 70 punkti un 22.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Igaunijas rādītāji pēdējā gada laikā palikuši nemainīgi un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem. Lietuva pēdējā gadā zaudējusi 2 punktus.

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem vienam vai otram projektam tiek piešķirti līdzekļi no tā saucamajām deputātu kvotām; svarīga arī atskaite par izdarīto

Tā DB norāda aptaujātie eksperti. Strādājot pie nākamā gada budžeta, arī šogad tika aktualizēts jautājums par tā saucamajām deputātu kvotām jeb papildu finansējumu deputātu ierosinājumiem. Šogad politiķi pauda apņemšanos atteikties no deputātu kvotām, tomēr deputāti var iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no deputātu kvotām uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura arī norādīja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmantot efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru. Līdz ar to deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, raksta LETA. Jāatgādina, ka 2017. gada budžeta ietvaros deputātu kvotām tika piešķirts finansējums 27,9 milj. eiro apmērā, un tas izsauca plašas diskusijas. Jāmin gan, ka Finanšu ministrija pērn norādīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumi uz otro lasījumu bija vērtībā ap 20 milj. eiro.

Korupcijas uztveres indeksā (KUI), kurā tiek apkopots vietējo un ārvalstu ekspertu, uzņēmēju un sabiedrības vērtējums par korupciju publiskajā sektorā no astoņiem dažādiem starptautiskiem avotiem, Latvija šogad ir saņēmusi 55 punktus no 100 korupcijas uztveres indeksa punktiem. Latvija ieguvusi par 2 punktiem vairāk nekā 2013.gadā, bet kopumā citu 175 valstu vidū ieņem 43. vietu, pakāpjoties par sešām vietām kopš 2013.gada, informē Sabiedrība par atklātību – Delna.

Delnas direktors Gundars Jankovs komentē: «Analizējot KUI avotu vērtējumus, optimistiskie rezultāti liecina, ka līdz šim ieguldītais darbs ar korupcijas mazināšanu saistīto tiesību aktu sakārtošanā un pretkorupcijas institūciju izveidē ir uzrādījis progresu publiskajā sektorā, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, taču korupcijas risks ekspertu vērtējumā ir samazinājies. Tajā pašā laikā joprojām nemainīgs ir ekspertu un uzņēmēju vērtējums par augsto politiskās korupcijas risku Latvijā. Latvijas ekonomika tiek bremzēta, jo neviens politiskais spēks šobrīd nav vēlējies uzņemties politisko līderību, lai paustu stingru neiecietību pret korupciju un vērtētu korupcijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, piemēram, ēnu ekonomikas kontekstā.»

Drīzāk internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums. Tā, analizējot saturu, īsi var raksturot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja Dzanuškāns & partneri izstrādāto, nu jau bēdīgi slaveno, pētījumu Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde – īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējošie mehānismi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dokumentā, ko Rīgas dome (RD) lepni dēvē par «rokasgrāmatu» un par ko samaksājusi 35 000 eiro jeb gandrīz 350 eiro par lapu, reti atrodami pašu autoru domugraudi. Tā vietā lieli teksta gabali pārkopēti no citiem internetā pieejamiem avotiem, un secinājumu un ieteikumu daļa nav pat lappuses garumā.

Pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt. Latvijas Radio, par to vēstot, pauda minējumu, ka tas patiesībā bijis veids, kā samaksāt Ušakova padomniekam Dzanuškānam, un ka dokuments nemaz nav izstrādāts. Domes pārstāvji attaisnojoties klāstīja, ka pētījumu uzreiz atklāt nevarēja, jo tajā atradušies sensitīvi dati. Dienu vēlāk tas tika publicēts pašvaldības datubāzē sus.lv.

Pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (RS) iepirkumu komisija pagājušā gada rudenī atklājusi, ka divi pretendenti savos piedāvājumos kā sliežu projektētāju ir norādījuši vienu un to pašu personu, informē sabiedrība par atklātību Delna, kas uzrauga projekta Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība iepirkumus un projekta īstenošanu kopumā.

Abi pretendenti bija arī pievienojuši sliežu projektētāja parakstītu apliecinājumu, ka viņš nav iesaistīts cita pretendenta piedāvājumā un nav interešu konflikta situācijā. Iepirkuma komisija nolēma uzdot precizējošus jautājumus sliežu projektētājam, lūdzot skaidrot situāciju par viņa parakstītajiem dokumentiem un paraksta īstumu.

Sliežu projektētājs norādījis, ka parakstījis piekrišanu dalībai un kopējai sadarbībai minētajā iepirkumā tikai vienam pretendentam un par dokumentāciju, kas iekļauta otra pretendenta pieteikumā, nav informēts. Informāciju pārbaudīja Valsts policija, tomēr jūnija sākumā pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, jo trūkst noziedzīga nodarījuma sastāva.

Valsts kontrole (VK) izstrādājusi mehānismu, lai varētu atprasīt izšķērdētos līdzekļus, ja valsts vai pašvaldības iestāde pretēji likumā noteiktajam to nedarīs pati. Tas darīts, lai nepieļautu situācijas, kad pēc revīzijām, kurās konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, bieži vien neseko atbilstoša rīcība, tieši vēršoties pret vainīgajām amatpersonām, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Atbilstoši likumprojektam Grozījumi Valsts kontroles likumā pēc lēmuma par revīzijas ziņojuma stāšanos spēkā pieņemšanas VK varēs lemt par administratīvās lietas uzsākšanu, lai izvērtētu, vai un pret kuru amatpersonu vai darbinieku veicama zaudējumu piedziņa, ja konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem vai mantu. Lēmums par piedziņu jāpieņem pašā iestādē, bet, ja tas nenotiks, VK izdos administratīvo aktu par naudas piedziņu. Lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Jautājuma izskatīšana un visi citi procesuāli tehniskie jautājumi tiks risināti vispārējā kārtībā, kādu nosaka Administratīvā procesa likums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvadītajā nedēļā veicis kratīšanu Ogres novada domē un vienā no pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Latvijas Televīzijas raidījuma de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka tas saistīts ar ilgstošu fiktīvo darbinieku nodarbināšanu, kuriem izmaksāti desmitiem tūkstoši eiro. Atklājies, ka pašvaldībai par iespējamo noziegumu bērnudārzā informācija bija jau agrāk, taču tā, visticamāk, centusies noklusēt pārkāpumu.

Pirms nepilniem pieciem gadiem Ogrē durvis vēra jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Riekstiņš. Tikai tagad atklāts, ka apmērām no tā paša brīža bērnudārzā fiktīvi bija nodarbināti vairāki cilvēki.

de facto kā piemēru min, ka vienam šādam neesošam darbiniekam atalgojumā izmaksāti 32 337,94 EUR. Fiktīvi strādājošo algu, visticamāk, saņēma citi Riekstiņa darbinieki. Turklāt secināts, ka iespējamajā krāpšanā iesaistījusies augstākā iestādes vadība.

Šonedēļ bērnudārzā un Ogres novada domē bijuši arī izmeklētāji no KNAB. «Jā, ir bijis. Ir izņemti dokumenti, mums gan nezinot,» apstiprina Ogres novada mērs Artūrs Mangulis (Latvijas Zaļā partija). Uz de facto jautājumu, cik nopietni, viņaprāt, ir šie pārkāpumi, atbildēja, ka «es neesmu jurists, lai pateiktu, bet, manuprāt, šī lieta nav tikai viena bērnudārza gadījums. Tā ir sistēma, kur cilvēkiem vienkārši nav naudas, kāds grib sakārtot šīs te darba attiecības, lai kādam palīdzētu vienkārši izdzīvot.»

Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvdarbi lieliem soļiem virzās uz priekšu, informē Ventspils pilsētas Dome.

Ēkas kopējā platība ir 6 883 kvadrātmetri - 76% ēkas paredzēti skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Būvniecību plānots pabeigt 2019. gada sākumā, kad Ventspils iegūs ne tikai energoefektīvu izglītības iestādes mājvietu, bet arī augstvērtīgu koncertu norises vietu ar stabuļu ērģelēm un vertikālajām klavierēm.

Dotajā brīdī Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcija ir pabeigta. Tās ārpusē tiek veikti siltumizolācijas ierīkošanas darbi norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbi, piemēram, laukumu bruģēšana, apzaļumošana un aprīkojums. Ēkas iekšpusē notiek Lielās zāles paceļamās zāles montāža un regulēšana. Pirmajā stāvā ir uzsākta telpu aprīkojuma montāža un virsmu apdare. Darbi norit pēc kalendārā grafika un plānots, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots plānotajā laikā – 2019.gada 1.ceturksnī.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

Koalīcijas partneri ir noraidījuši partijas Vienotība priekšlikumu, kas paredzēja, ka ikvienam iedzīvotājam būs iespēja vienu procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc izvēles novirzīt kādai sabiedriskajai organizācijai.

Šis priekšlikums tapa, lai rastu risinājumu nevalstiskā sektora finansēšanai, jo līdz ar nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai uzņēmumu ziedojumi nevalstiskajām organizācijām ir krietni sarukuši. Par to, ka nepieciešams risinājums, nav šaubu, jo nevalstiskās organizācijas ir ikvienas pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas balsts un mugurkauls.

Kāpēc tad priekšlikums noraidīts? Oficiālie argumenti no premjerministra partijas – tas izmaksās 40 miljonus eiro (kas nav nepaceļami liela summa). Turklāt ir jādomā, kā šo 1% no IIN kompensēt pašvaldībām. Tie visi būtu risināmi jautājumi, ja vien būtu politiskā griba. Taču izskatās, ka tādas nav. Jo daudzas nevalstiskās organizācijas ir gana neērtas dažāda kalibra politikāņiem. Atcerēsimies, ka ir partija, kurai, piemēram, tādas nevalstiskās organizācijas kā Papardes zieds, Delna vai Providus ir kā skabarga, piedodiet, vienā vietā.

Iekšējās nesaskaņas un tiesvedības samazinājušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja efektivitāti un spēju izmeklēt lietas

Tik tikko notikušās skaļās uzņēmēja Jūlija Krūmiņa un Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa aizturēšanas saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, kas sekoja skandālam par valsts noslēpumu saturošu dokumentu iespējamu pazušanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), raisa domāt, ka, iespējams, tas ir KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka mēģinājums uzspodrināt biroja nedaudz paplukušās ērgļa spalvas īsi pirms konkursa uz biroja vadītāja amata noslēgumu. Uz šo amatu atkārtoti kandidē arī pats J. Streļčenoks.

Nevar arī neminēt, ka jau gadiem KNAB nonāk sabiedrības redzeslokā saistībā ar biroja vadītājiem, kurus pavada dažādi skandāli. Tāpat KNAB reputāciju un darba spējas ir vājinājušas iekšējās nesaskaņas, piemēram, pēdējo gadu nemitīgā cīņa starp līdzšinējo KNAB vadītāju un viņa vietnieci Jutu Strīķi, tāpat biroju ir pametuši arī citi darbinieki, kas pauduši arī neapmierinātību ar vadību. Savukārt eksperti un citas institūcijas pauž bažas vai tas viss nav ietekmējis paša KNAB ikdienas darbu un lietu izmeklēšanas kvalitāti. Sabiedrības par atklātību Delna un Domnīcu Providus veiktajā pētījumā par KNAB darbu pēdējos piecos gados norādīts, ka KNAB pēdējie pieci gadi ir bijis ļoti sarežģīts periods. Tas nav bijis saistīts ar kādiem ārējiem apstākļiem, piemēram, politisko ietekmēšanu, bet gan ar dziļām iekšējām nesaskaņām.

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Pēc vasaras sākumā pieteiktā Hercule III programmas projekta apstiprināšanas, ir parakstīts līgums starp Eiropas Komisiju (EK) un Finanšu ministriju (FM) kā atbildīgo iestādi par krāpšanas gadījumu koordinēšanu sadarbībā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), informē FM.

Projekta ietvaros paredzēts veikt apmācības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu interešu aizsardzību.

Pirmo reizi iespēju īstenot EK atbalstītu projektu ir saņēmis AFCOS. Tā mērķis ir nodrošināt dažādus kapacitātes stiprināšanas pasākumus iestādēm, kuras ikdienā iesaistītas nacionālajā krāpšanas apkarošanas tīklā, piemēram, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), nozaru ministrijām un citām iestādēm, kuras sekmē ES fondu investīciju godīgu un atbildīgu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.