Jaunākais izdevums

Vairākus desmitus miljonus eiro plānots nošķūrēt sniega kupenās un sabērt uz ceļiem un ielām sāls un smilšu veidā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šajā ziemas sezonā ceļu uzturēšanai paredzēti ap 20 milj. eiro, DB stāsta va/s Latvijas autoceļu uzturētājs sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere. Tas gan ir tikai provizorisks skaitlis – ja ziema būs sniegiem bagāta un darbu būs daudz, tiks lūgts papildu finansējums, ja darbu būs mazāk – paredzētos līdzekļus izmantos citiem mērķiem.

Uzņēmums apgalvo – tas ir gatavs nodrošināt laika apstākļiem atbilstošus braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem vairāk nekā 20 tūkst. km garumā. Uzņēmuma noliktavās esot 25 tūkst. m2 smilšu un sāls maisījuma un gandrīz 22 tūkst. t sāls, un ap 640 dažādu tehnikas vienību esot pilnībā gatavas darbam. Kopumā valsts autoceļu uzturēšanas līmenis šoziem plānots līdzvērtīgs pēdējos gados nodrošinātajam.

Gatavību ziemai apliecina arī Rīga. Pašvaldības Satiksmes departaments uzdevis ielu, tiltu un pārvadu uzturētājiem nodrošināt ziemas dežūras visā Rīgā, lai, pazeminoties gaisa temperatūrai vai sākoties snigšanai, nekavējoties varētu sākt ielu attīrīšanu no sniega vai apledojuma un seguma kaisīšanu. Darbi jau tiek veikti un, kā norāda Satiksmes departamenta direktora biroja projektu vadītāja Ilze Dišlere, līdz šim tie bijuši operatīvi un nekādas nepilnības nav novērotas. Šogad kopumā ielu un tiltu uzturēšanai tika piešķirti 15 milj. eiro, līdz šā gada beigām pieejamais finansējums ir 1,2 milj. eiro.

Tiltu un pārvadu uzturēšanu galvaspilsētā šogad vēl veic SIA Rīgas tilti, savukārt ielas uztur pilnsabiedrība CP Serviss, a/s Ceļu pārvalde un SIA Roadeks. Turpmākajos gados šos darbus, iespējams, veiks citas kompānijas, jo pašvaldība šoruden izsludināja konkursu par transportbūvju ikdienas uzturēšanu no 2015. līdz 2019. gadam. Par konkursa, kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 22. decembrim, a/s A.C.B. iesniegusi sūdzību. IUB šodien to plāno izskatīt.

DB jau vairākkārt ziņojis, ka iespēja tikt pie galvaspilsētas transportbūvju ikdienas uzturēšanas ilgtermiņā ir ļoti kārojams kumoss. Iepriekšējā konkursa kopējā summa sasniedza teju 116 milj. eiro. Tiesa, šī bija tikai aptuvena summa, jo darbu apmērs un līdz ar to arī finansējums tiek precizēts no gada uz gadu. Tiesības uzturēt transporta infrastruktūru laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam ieguva četras kompānijas – a/s Ceļu pārvalde, SIA Pilsētas Eko serviss, kas veido pilnsabiedrību CP Serviss, SIA Roadeks un SIA Rīgas tilti, faktiski tās pašas kompānijas šos darbus veica arī iepriekšējā periodā.

Visu rakstu Ar miljoniem pret sniega kalniem lasiet ceturtdienas, 4. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (10. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoceļu uzturētājs šogad plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina piedalīties zāles pļaušanas iepirkumos

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 km garumā, un pēdējo sešu gadu laikā (t.i. no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN), informē LAU.

«Piegružoto ceļmalu sakopšanai Latvijas autoceļu uzturētājs īpašu uzmanību velta pavasaros pēc ziemas, tad šie darbi tiek veikti kampaņas veidā, bet pārējā laikā mēs reaģējam, kad paši, veicot autoceļu apsekošanu, atklājam atkritumus ceļmalās, vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl mēs varam secināt, ka ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

«Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji savus atkritumus nemestu kur pagadās, tad atkritumu vākšanās vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi,» alternatīvu min V. Kononovs, uzsverot, ka VAS Latvijas autoceļu uzturētājs aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoceļu uzturētājs iegādājas jaunu tehniku

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.novembrī, satiksmes ministrs Uldis Augulis dosies uz Jelgavu, lai kopā ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu piedalītos 10 jaunu riteņtraktoru svinīgās nodošanas pasākumā, infornē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Riteņtraktoru iegādes mērķis ir tehniskā parka pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot valsts autoceļu uzturēšanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, sekmējot autoceļu uzturēšanas kvalitāti.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktību un operativitāti, ir aprēķināts, ka 2017. gadā LAU ir nepieciešams iegādāties desmit riteņtraktorus, kas tiks nosūtīti darbam dažādos Latvijas reģionos - Alūksnes, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonos.

Pēc oficiālās tehnikas nodošanas plānotas apmācības LAU darbiniekiem, kuri ekspluatēs un apkalpos jaunos riteņtraktorus.

LAU pieejams specifisks sezonāliem darbiem izmantojams tehnikas parks, ko pašlaik veido gandrīz 800 tehnikas vienības, vairāk nekā 650 tehnoloģiskās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas autoceļu uzturētājs: Pēdējo desmit gadu laikā bedru apjoms samazinājies par 50%

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ir pabeidzis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās un šogad tas ir 237 236 kvadrātmetri.

Salīdzinot ar 2008. gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes, apgalvo «Latvijas autoceļu uzturētājs». Saremontēto bedru apjoma samazinājums esot skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti.

Saremontēto bedru apjoms 2008. gadā 685 581 kvadrātmetri, 2009. gadā 603 075 kvadrātmetri, 2010. gadā 489 389 kvadrātmetri, 2011. gadā 575 229 kvadrātmetri, 2014. gadā 478 274 kvadrātmetri, 2013. gadā 575 708 kvadrātmetri, 2014. gadā 444 242 kvadrātmetri, 2015. gadā 411 787 kvadrātmetri, 2016. gadā 368 896 kvadrātmetri un 2017. gadā 336 127 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā Latvijas teritorijā veiks dubultās virsmas uzlikšanu 30 kilometru garumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi grants ceļi tiks izveidoti par melno segumu. Šāds segums nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus un novērš ceļa seguma putēšanu.

Tāpat uz grants ceļiem tiks veikti dažādi citi ikdienas uzturēšanas darbi. Proti, sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma (tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi), atjaunots grants segums (novērsti iesēdumi, greiderēšana).

Iepriekš minētie ikdienas uzturēšanas darbi noris par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs faktisko līdzekļu ekonomiju pret plānoto un par papildus piešķirtajiem valdības finanšu līdzekļiem. Kopumā visā Latvijas teritorijā tiks atjaunoti gandrīz 214 kilometri vietējo autoceļu par septiņiem miljoniem eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31.martā, noslēdzas ziemas sezona valsts autoceļu uzturēšanā diennakts režīmā. Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 20 milj. eiro, kas ir par 15 % mazāk nekā pagājušā gada ziemas sezonā, informē VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāve Sigita Audere.

Pērn ziemas uzturēšanas darbu izmaksas sasniedza 23 milj. euro. Ik gadu ziemas uzturēšanas darbi veido aptuveni trešo daļu no kopējā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs budžeta.

Līdz ar autoceļu ziemas uzturēšanas sezonas noslēgšanos, tiek pārtrauktas ceļu uzturētāju ziemas dežūras 24 h režīmā, bet ja iestāsies ziemai raksturīgie laika apstākļi, tad autoceļu uzturēšanas darbi - brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, brauktuvju attīrīšana no sniega u.c., tiks veikti pēc nepieciešamības.

Lielāko daļu no ziemas uzturēšanas izmaksām veido šādi uzturēšanas darba veidi - brauktuvju kaisīšana ar pretslīdes materiāliem 10 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem 6,3 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega 1,1 milj. euro, rievu izveide 340 tūkstoši euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes pusē uz vietējās nozīmes ceļiem veidojas sniega sanesumi

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma un Talsu pusē joprojām turpinās snigšana, un brāzmainā vēja ietekmē atsevišķi vietējās nozīmes autoceļu posmi ir aizputināti. Autoceļu uzturēšanai piesaistīta arī apakšuzņēmēju ziemas tehnika, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ņemot vērā, ka gaisa temperatūra ir zema un sniegs sauss, bet vēja brāzmas nav rimušās, veidojas sniegvilksnis jeb zemais putenis, kas veido sniega sanesumus arī uz autoceļiem, kam nesen veikti tīrīšanas darbi. Talsu, Tukuma un Ventspils pusē sniega sanesumi veidojas atsevišķos posmos uz vietējās nozīmes ceļiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs operatīvākai tīrīšanas darbu veikšanai līdztekus savai tehnikai Kurzemē ir piesaistījis arī vairākas apakšuzņēmēju ziemas tehnikas vienības. Pēcpusdienā Kurzemē ceļu uzturēšanas darbus veic 69 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas tīra ceļus un kaisa tos ar pretslīdes materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz valsts ceļiem veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas darbus

Dienas Bizness, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem autoceļiem - 226 kilometru (km) garumā grants ceļiem uzlaboti braukšanas apstākļi, sakārtota ūdens atvades sistēma, kā arī nodrošināta labāka pārredzamība ceļu krustojumos, informē LAU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Lai pagarinātu autoceļu segumu kalpošanas laiku un uzlabotu autovadītājiem braukšanas komfortu, LAU visā Latvijas teritorijā ir veicis valsts autoceļu virsmas raupjuma atjaunošanu 142 km garumā. No tiem 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma un 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde uz melnā seguma ceļiem.

Autoceļu uzturētājs ir atjaunojis grants segumu 107 km garumā, kā arī 120 701 m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem. Autoceļu nomaļu uzaugums noņemts 16 150 m3 un izcirsti krūmi 9 ha platībā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Uzņēmums veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 km, tai skaitā galvenie autoceļi 1 669 km, reģionālie autoceļi – 5 318 km un vietējie autoceļi 13 128 km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. Izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās, kas liecina par ceļu lietotāju nevīžīgu attieksmi pret vidi.

Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, aptuveni 10 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem vai biežāk greiderēt ceļus, sakārtot ūdens atvadi uz grants autoceļiem, stāsta uzņēmumā.

Ceļu nomalēs tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, pudeles, kā arī iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās. Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem - šīferis, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi, kā arī būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji un televizori, kam savukārt ir paredzēti speciāli nodošanas punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina konkursu zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās

Žanete Hāka, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs izsludinājusi iepirkumu mehanizētai zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās Latvijas reģionos un Pierīgā, informē LAU.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 9 lotēs: Alūksnes, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonu vajadzībām. Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai vairākām lotēm.

Zāles pļaušana autoceļu nodalījumu joslās ir nepieciešama, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību, veicinātu ūdens atvadi no ceļa, kā arī ierobežotu zāles sēšanos un kūlas veidošanos.

Vērienīgākie zāles pļaušanas darbi lauksaimniekiem paredzēti Talsu ceļu rajonā kopumā uz 28 autoceļiem 637 pārgājiena kilometru apmērā, Valmieras ceļu rajonā uz 20 autoceļiem 432 pārgājiena kilometru apmērā, bet Alūksnē uz 17 autoceļiem 384 pārgājiena kilometru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Latvijas autoceļu uzturētāju vadīs Rīgas lidostas padomes loceklis Nešpors

Db.lv/LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LAU atjauno un remontē ap 100 autobusu pieturvietām visā Latvijā

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad veic ap 100 autobusa pieturvietu remontdarbus un atjaunošanu visā Latvijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Daļa autobusu pieturvietu, kas bija morāli un fiziski novecojušas un neatbilda arhitektūras prasībām apdzīvotās vietās, bija jānojauc, to vietās jau ir uzbūvētas vai tuvākajā laikā tiks uzceltas jaunas pieturvietas, savukārt citām tiek veikti renovēšanas darbi.

Piemēram, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Talsu ceļu rajona Talsu nodaļai 2016.gadā par autoceļu ikdienas uzturēšanas līdzekļiem paredzēts veikt 6 autobusu pieturvietu remontdarbus, bet 4 paviljonus uzbūvēt no jauna. Vecās pieturvietas tiks nojauktas Zvirgzdos, Ārlavā, Lubezeres pagriezienā un Anužos, kur vietā tiks izbūvēti jauni paviljoni.

Savukārt Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļai bija jāremontē pieci autobusu pieturvietu paviljoni, bet viens jāuzbūvē no jauna. Liepnas autobusu pietura bija jānojauc, un tagad Liepnā ir uzbūvēts tipveida vieglmetāla autobusu pieturvietas paviljons 3.75x1.4 metru platībā. Gan jaunā autobusu pieturvieta Liepnā, gan renovētie paviljoni ir aprīkoti ar soliņiem un betona atkritumu urnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļa klātnes, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) turpmāk tiks veikta preventīva ceļu kaisīšana, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Par to pirmdien sanāksmē vienojās atbildīgie dienesti. Tāpat izstrādāti priekšlikumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kas tiks izskatīti Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

«Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildus soļi, lai savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no CSDD,» atzīst satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sanāksmē tika uzklausīta LAU valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes aktuālā informācija par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem. LAU vadītājs Kononovs informēja, ka arī ceļu uzturētājs šādu, ļoti mainīgu laika apstākļu periodā, kurā veidojās tā saucamais «melnais ledus», nodrošinās preventīvu ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Autoceļu uzturētāja pārstāvji informēja, ka saņemot operatīvu informāciju par iespējamo «melnā ledus» veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks uzsākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem 3 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augulis: Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bedres saremontētas aptuveni 60 kilometru garumā

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir pabeidzis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Šogad saremontēto bedru apjoms ir vairāk nekā 350 000 m2 platībā. Saremontēto bedru platību pārvēršot kilometros vienlaidus ir salaboti aptuveni 60 km, informē LAU pārstāve Sigita Audere.

Bedru apjoms ir līdzīgs kā pērn, proti, 2014.gada pirmajā pusgadā bedres tika saremontētas gandrīz 360 000 m2 platībā.

Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Jāņem vērā, ka bedru veidošanās ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, ceļa seguma vecuma, satiksmes intensitātes, laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma.

Bedru labošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību visā valsts teritorijā. Līdz ar to nebūtu nebūtu pareizi bedru labošanas vietā ik gadu atjaunot konkrētu ceļa posmu 60 km apmērā. Šāda rīcība tikai veicinātu straujāku valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanos un neatbilstošus braukšanas apstākļus autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 26.janvārī, notiks Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kuras laikā uzklausīs atbildīgo institūciju ziņojumus par situāciju ceļu satiksmes drošībā ziemas periodā, kā arī konkrētu priekšlikumu apspriešana tās uzlabošanai, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Padomes sēdē atbildīgās institūcijas par autoceļu uzturēšanu - VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sniegs informāciju un analīzi par ceļu esošo uzturēšanu ziemas sezonā, kā arī turpmāk veicamo, lai operatīvi nodrošinātu valsts autoceļu uzkopšanā ziemas sezonā.

Savukārt VAS Ceļu satiksmes direkcija (CSDD) sniegs priekšlikumus, kuri saistīti ar transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesa uzlabošanu, t.sk. vadīšanas iemaņu pārbaudi slidena ceļa apstākļos, naktī, u.c. priekšlikumi. Padomes dalībnieki tiks informēti par rezultātiem, ko sniedz bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas CSDD Biķernieku trasē, kā arī turpmāk plānotās aktivitātes, lai uzlabotu autovadītāju apmācību vadot transporta līdzekļus sarežģītos braukšanas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru