Ekonomika

Ar missionLatvia palīdzību plānots piesaistīt aptuveni 2,45 miljardus eiro

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prezentējusi Latvijas valsts tēla stratēģiju “missionLatvia”, kuras mērķis ir panākt vienotu Latvijas pozicionējumu un veidot pievilcīgu valsts tēlu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.

“missionLatvia” jeb valsts ar misiju ir Latvijas starptautiskais pozicionējums, ar kuru tiks veidotas asociācijas globālā mērogā, kā par valsti, kas apzinās pārmaiņu nepieciešamību un rīkojas kopēja mērķa vārdā. “missionLatvia” stratēģija paredz arī vienotu pieeju, kā stāstīt par Latviju starptautiski, ar vienotu komunikācijas materiālu palīdzību. Tāpat valsts tēla stratēģiskais mērķis ir iestāties par dabas un ilgtspējas vērtībām, atbalsot un veicinot inovāciju attīstību Latvijas mērogā.

“Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīt savu ekonomiku un kļūt stiprākai, pārtikušākai, drošākai. Tehnoloģijas attīstās un pārveido mūsu ikdienu. Atrašanās digitālajā vidē dažādām paaudzēm ļauj attīstīt karjeras iespējas, pilnveidot savas spējas un talantus, apgūt ko jaunu. Katram no mums ir unikālas prasmes un idejas, lai radītu inovācijas un jaunas darba vietas. Jo kopā mēs radām sabiedrību, kura ir pārtikusi un inovatīva, kopā radām plaukstošu ekonomiku, kopā rūpējamies par savu valsti ar misijas apziņu par Latviju un kopā arī veidojam priekšstatu par Latviju pasaulē,” pauž ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Tiek prognozēts, ka ar valsts tēlu turpmāko trīs gadu laikā izdosies kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz 2,45 miljardiem eiro. Paredzams, ka ar “missionLatvia” pozicionējumu izdosies palielināt arī gada vidējo nomaksāto nodokļu apmēru par 150 miljoniem eiro, veicināt eksportu par 300 miljoniem, kā arī palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā par vidēji 35 miljoniem gadā.

“Diskusijas par Latvijas valsts pozicionējumu, kas sekmētu gan eksporta gan investīciju apjoma pieaugumu, vienmēr ir bijušas ļoti karstas. Šobrīd, iesaistot dažādu nozaru viedokļu līderus, esam definējuši valsts tēla vērtības un radījuši jaunu ietvaru “missionLatvia”, lai vienota vēstījuma veidā stāstītu par Latviju kā valsti, kurā ir ne tikai skaista daba, labs gastronomiskais piedāvājums un bagāta kultūras dzīve, bet arī strauji augoša uz inovācijām balstīta ekonomika,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Lai veiksmīgi izstrādātu “missionLatvia” stratēģiju, veikts pētījums desmit mērķa valstīs, kurā noskaidrots, ka Latvijas vidējais atpazīstamības rādītājs Eiropā ir 50%, visaugstākā atpazīstamības līmenis 67% Somijā un 59% Zviedrijā, savukārt, Amerikas Savienotajās Valstīs mazliet zemāk 31% un Āzijas valstīs – 20%. Šie rezultāti ļauj secināt, ka kopumā Latvijas atpazīstamības līmenis ir labs, ar tendenci – jo tuvāk Latvijai, jo atpazīstamība augstāka. Šī pētījuma ietvaros noskaidrotas arī ārvalstu zināšanas par Latviju, kas pamatā tiek saistītas ar lokāciju un vēsturi, kā arī vēlmi apmeklēt Latviju. Tā kā pašreiz Latvija ar ilgtspēju un inovācijām tiek saistīta reti, tad tieši šis izvēlēts par “missionLatvia” komunikācijas fokusu.

Tēls “missionLatvia: Valsts ar misiju” veidots balstoties arī uz Latvijas tautas nacionālajām iezīmēm, ar to ka latvieši vienmēr bijuši ar misijas apziņu, radošumu un milzīgām darba spējām, pasaulē sevi pierādot kā talantīgus, inovatīvus un nenogurdināmus cilvēkus. Misiju pieeja balstīta uz atziņu, ka pārmaiņas var sākties no viena cilvēka, vienas idejas, vienas ierosmes, taču tās kļūst iespējamas, tikai tautai sanākot kopā un risinot izaicinājumus kopīgi. “missionLatvia” tiek stāstīts caur Latvijas cilvēku vērtībām un par to, ko viņi spēj dot pasaulei. Tas ir stāsts par katru iedzīvotāju, kurš gatavs līdzdarboties, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē, risinot ne tikai Latvijas sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus, bet arī sniedzot ieguldījumu Eiropas mērogā.

Latvija pirmie pasaulē izmantos Misiju pieeju kā mehānismu darbību koordinēšanai un savienojumu radīšanai, lai sasniegtu rezultātu. Pašreiz galvenās iezīmētās misijas ir Misija “Jūra 2030”, kuras mērķis ir ar inovācijām samazināt Baltijas jūras piesārņojumu, kā arī Misija “DNS” ar mērķi saglabāt un digitalizēt Latvijas kultūras mantojumu, papildinot to ar tehnoloģijām un inovācijām, tādejādi ļaujot notikumiem un tradīcijām dzīvot ilgāk un ārpus to fiziskās norises vietas.

Līdz šim izstrādāta ne vien “missionLatvia” stratēģija un dizaina identitāte, bet radīta arī platforma un publiskā resursu bāze www.latvia.eu, kurā tiek apkopoti pieredzes stāsti un informācija, kas palīdzēs starptautiski vienoti stāstīt par Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 7,762 miljardi eiro, kas ir par 300,3 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos pieauguši par 849 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,325 miljardus eiro, kas ir par 297,7 miljoniem eiro jeb 4,2% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,116 miljardus eiro, kas ir par 207,2 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,209 miljardu eiro apmērā, kas ir par 90,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 437,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,067 miljardi eiro, kas ir par 368,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos pieauguši par 1,074 miljardiem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 9,497 miljardus eiro, kas ir par 363,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,927 miljardus eiro, kas ir par 271,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 92,5 miljoniem eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 571,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 13,414 miljardi eiro, kas ir par 356,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gadu nodokļu ieņēmumi pērn pieauguši par 1,188 miljardiem eiro jeb 9,7%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā veidoja 12,639 miljardus eiro, kas ir par 352,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 10,514 miljardus eiro, kas ir par 238,9 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,126 miljardu eiro apmērā, kas ir par 113,6 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā bija 775,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 12,8% lielāki nekā 2022.gada pirmajā pusgadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 6,209 miljardus eiro, kas ir par 272,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,201 miljardu eiro, kas ir par 201,1 miljonu eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,009 miljardu eiro apmērā, kas ir par 71,8 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 371,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,326 miljardi eiro, kas ir par 185,7 miljoniem eiro jeb 4,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos četros mēnešos bija par 513,8 miljoniem eiro jeb 13,5% lielāki nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,08 miljardus eiro, kas ir par 188,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,439 miljardus eiro, kas ir par 156,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 640,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 246,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.līdz 12.maijam Hamburgā, Vācijā, norisināsies Latvijas dienas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Latvijas dienas norisināsies Hamburgas ostas svētku laikā, un pasākums ir daļa no LIAA īstenotās ārējās mārketinga stratēģijas "#MissionLatvia".

LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja norāda, ka, organizējot Latvijas dienas Vācijā, LIAA vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību un uzrunāt potenciālos investorus.

Latvijas dienās no 7. līdz 10.maijam ir plānota satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) dalība Hamburgas ostas svētku oficiālajā programmā un Latvijas-Hamburgas biznesa forumā, kuru organizē LIAA kopā ar Hamburgas Ekonomikas un inovāciju ministriju, Hamburgas tirdzniecības kameru, un Hamburgas ostu.

Uzņēmēji aicināti pieteikties dalībai oficiālajā delegācijā, kas ļaus dibināt jaunus kontaktus un sadarbības ar interesējošo nozaru uzņēmumiem, kā arī iepazīt digitalizācijas, mākslīgā intelekta, transporta un loģistikas, enerģētikas un inovāciju, jaunuzņēmumu jomas Vācijā. Darba programma Latvijas uzņēmējiem tiks veidota sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grafiskā dizaina studija Teika - Latvijas valsts tēla MissionLatvia vizuālās identitātes izstrādātāji, Rīgas Tehniskās universitātes atjaunotās identitātes un jauno pasažieru elektrovilcienu krāsojuma dizaina veidotāji, svin 10 gadu pastāvēšanu ar jaunu identitāti un vadību.

No 2022. gada nogales Teika vadību, uzņemoties izpilddirektores pienākumus, pārņēmusi mārketinga speciāliste Anete Aramina. A.Aramina guvusi pieredzi projektu vadībā un klientu servisā, 10 gadus strādājot ar mārketinga un reklāmas projektiem sadarbībā ar lielākajiem Latvijas zīmoliem. Jaunā uzņēmuma vadītāja strādājusi tādās vadošajās Latvijas radošajās aģentūrās kā WKND, CUBE, kā arī vadījusi starptautisku dizaina komandu ar vairāk nekā 20 dizaina profesionāļiem AS Printful Latvia. Tāpat arī pēdējā gada laikā dizaina studijai Teika piesaistīti vairāki izcili radošie talanti.

Teika mainījusi savu juridisko nosaukumu uz Studio Teika, kā arī izstrādājusi jaunu logotipu un identitātes elementus. “10 gadi šķita labs iemesls atskatīties uz Teika zīmola vēsturi un nospraust jaunus mērķus. Lokālo un Baltijas tirgu jau labi pārzinām, nākošajā desmitgadē gribam Latvijas radošos talantus arvien vairāk realizēt ārpus tās. Jaunā identitāte ir solis starptautiskā virzienā“, saka Studio Teika vadītāja Anete Aramina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru