Eksperti

Ar vēju parkiem būs par maz – patēriņam jākļūst inteliģentākam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Ikdienas izvēlēm jākļūst pārdomātākām

Pērn mēs SEB bankā radījām lietotni Mana Ekopēda, kas ļauj vienkārši aprēķināt savu ietekmi uz vidi un iedvesmo piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu. Strādājot pie aplikācijas izveides, uzzinājām ļoti daudz pārsteidzošu faktu gan par pasaules, gan Latvijas iedzīvotāju ikdienas paradumiem. Ilgtspējai un klimatam visneglaimojošākā situācija ir modes industrijā. Laikā no 2000. līdz 2014. gadam apģērba ražošanas apjomi ir pieauguši divas reizes un šodien ikviens pērk par 60% vairāk drēbju nekā pirms 15 gadiem, toties iegādātās drēbes kalpo divreiz īsāku laiku. Industrija katru gadu ražošanas procesā izmanto 93 miljardus kubikmetrus ūdens, kas ir pietiekams daudzums, lai apmierinātu piecu miljonu cilvēku vajadzību pēc ūdens.

Prātam neaptverama greznība laikā, kad daudzos pasaules reģionos kritiski trūkst ūdens. Tā ir satriecoša vienas pasaules industrijas ietekme uz vidi. Un tas viss tā vārdā, lai patērētāji varētu iegādāties T-kreklu pāris valkāšanas reizēm vai džinsus, kuri kalpos labi, ja pusgadu.

Vēl viena nozare, kura – galvenokārt ar savām piegādes ķēdēm, atstāj milzīgu nospiedumu uz apkārtējo vidi, ir pārtikas industrija. Mums jau sen šeit Latvijā ir aizmirsies laiks, kad banāni veikalos bija liels retums – dažādi eksotiskie augļi ir kļuvuši par mūsu ikdienas maltīšu sastāvdaļu. Nešaubīgi, pircēju vēlme nobaudīt saules pielietos augļus drūmā ziemas dienā ir saprotama un mūsu platuma grādos dažreiz pat vēlama.

Taču, vai ir iespējams racionāli izskaidrot Norvēģijā nozvejotu mencu transportēšanu uz Ķīnu, kur tās tiek pārstrādātas filejās, un vēlāk transportētas atpakaļ uz Norvēģiju, kur tās beidzot nonāk pārdošanā? Vai Argentīnas citronu pārpildītos Spānijas lielveikalus, kamēr vietējie citroni, sakrituši kaudzēs uz zemes, lēnām aiziet bojā? Manuprāt, mums arī Latvijā būtu jādod daudz lielākas iespējas vietējiem ražotājiem nonākt lielveikalu plauktos, kas sniegtu labumu ne tikai ekonomikai, bet arī apkārtējai videi. Ar šo industriju piemēriem vēlos pateikt, ka vēju parki un solārie paneļi vien mūs neizglābs – kardināli jāmainās mūsu ikdienas patēriņa paradumiem un ar savām ikdienas izvēlēm jābalso par zīmoliem, kuri nenodara kaitējumu videi un cilvēkiem.

Ilgtspēju prasīs arī partneri

Likumsakarīgi mainīties nāksies arī uzņēmumiem un ražotājiem, jo, pirmkārt, ilgtspējīgus produktus ar zemu oglekļa nospiedumu arvien vairāk pieprasīs ne tikai patērētāji, bet spiediens pieaugs arī no uzraugošo institūciju un sadarbības partneru puses. Arī bankas arvien vairāk sāks vērtēt savas investīcijas un aizdevumus, mērot to pienesumu ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Kā piemēru šeit varu minēt rūpīgo ESG aspektu vērtēšanu būvniecības tirgū Skandināvijas valstīs. Ja Latvijas uzņēmums vēlas strādāt kādā no Ziemeļu valstīm, tam ir jāspēj pierādīt sava uzņēmuma ESG aprēķinus, tostarp, tā attieksmi pret nodokļu nomaksu, darbinieku darba apstākļiem un virkni citiem ar ilgtspēju saistītiem aspektiem.

Visticamāk, šāda prakse kļūs arvien visaptverošāka un tuvāko gadu laikā skars arvien plašāku uzņēmumu spektru. Arvien biežāk pārmaiņu katalizators būs uzņēmumu savstarpējā sadarbība, pieprasot ar ilgtspēju saistītus pierādījumus no saviem sadarbības partneriem un piegādātājiem.

Tādējādi visai piegādes un sadarbības partneru ķēdei nāksies pievilkties uz pozitīvo pusi. Redzam arī, ka ģeopolitiskā situācija ir radījusi papildu stimulus uzņēmējiem meklēt ilgtspējīgākus un zaļākus enerģijas avotus. Ja “pirmskara” periodā lēmumus ilgtspējas jomā nācās atlikt tieši dēļ bažām par produkta sadārdzināšanos, tad tagad – vispārējas inflācijas apstākļos – ekonomiskais izdevīgums jau arvien biežāk satiekas ar “zaļiem” un ilgtspējīgiem enerģētikas risinājumiem.

Domājot par nākotni un pieņemot, ka cilvēci negaida vērā ņemamas katastrofas, iedzīvotāju skaits visdrīzāk pieaugs un no šodienas 8 miljardiem tas varētu sasniegt 10 miljardus 2050. gadā. Arī mūsu pirktspēja pieaugs un likumsakarīgi augs arī patēriņš. Tāpēc viens no galvenajiem uzņēmumu izaicinājumiem būs ražīguma kāpināšana, tajā pašā laikā nodrošinot sabalansētu enerģijas un resursu patēriņu.

Nepieciešamība pēc valstiska redzējuma

Lai mēs sasniegtu lielus mērķus valsts līmenī, ir nepieciešama individuāla rīcība. Rīcība katra indivīda, katras mājsaimniecības un katra uzņēmuma līmenī. Savukārt, lai šādu rīcību motivētu un iekustinātu, nepieciešama visaptveroša diskusija, kas palīdzētu labāk izprast vajadzības un iespējas visos līmeņos. Šādu visaptverošu diskusiju cenšamies radīt arī ar SEB organizēto forumu “Ilgbūtība”.

Arī valstij būtu jānonāk pie sava stratēģiskā redzējuma un izlēmīgākiem lēmumiem enerģētikas jomā. Tas ir viens no jautājumiem, kas gan sabiedrībā, gan arī uzņēmumu vidū šobrīd rada lielāko satraukumu. Ja lielo pārmaiņu rezultātā daļa sabiedrības nonāks enerģētiskā nabadzībā vai tiks būtiski ierobežoti pārvietošanās brīvībā, tad “zaļajam kursam” būs vairāk pretinieku nekā ieviesēju. “Zaļais kurss” (angliski: green deal) plašāk nozīmē vienošanos. Arī enerģētikas jomā šodien vajadzētu kopīgu vienošanos. Iespējams, ka īstermiņā koksnes bioresursi ir labākais fosilā kurināmā aizstājējs. Bet vai tas ir ilgtermiņa globāls risinājums un vai globālais risinājums der mūsu lokālajām vajadzībām? Šeit ir nepieciešams valstisks visaptverošs vērtējums un vienošanās.

Šis nešaubīgi ir lielas nenoteiktības un strauju pārmaiņu laiks, kas skars un faktiski jau tagad skar ikvienu. Tomēr, neskatoties uz lielo neskaidrību, šajā laikā ir svarīgi būt drosmīgiem un izmantot šo brīdi, lai veiktu mērķtiecīgas un pārdomātas investīcijas labākai un drošākai nākotnei. Auglīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja visiem šeit Latvijā varēsim nodrošināt ekonomisko, emocionālo un fizisko drošību jeb labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā būs Viktors Toropovs

Db.lv, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai koordinētā un efektīvā veidā strādātu ar ilgtspējas jautājumiem un sekmētu ekonomikas pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, SEB banka uzticējusi Viktoram Toropovam vadīt SEB bankas ilgstpējas jomu Latvijā, kas ir jauna loma SEB bankā.

V.Toropovs pievienojies arī jaunizveidotajam SEB Ilgtspējas birojam Baltijā, kur kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir atbildīgi par ilgtspēju Baltijas valstīs.

Apzinoties klimata pārmaiņu būtiskumu un risināmos jautājumus iekļaušanas un daudzveidības, kā arī labas pārvaldības sekmēšanas jomās, šis vienlaikus ir stratēģisks un ļoti loģisks solis ceļā uz SEB ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Vēlamies būt ceļa rādītāji šajā jomā – piedāvāt klientiem plašu ilgtspējīgu produktu loku, sniegt augstvērtīgu atbalstu un padomu uzņēmumiem transformācijā un, protams, nodrošināt bankas darbu atbilstoši arvien augošajām uzraudzības prasībām.

“Šobrīd ilgtspējas jautājumi ieņem nozīmīgu lomu bankas darba kārtībā – mēs redzam lielu aktivitāti no sabiedriskām organizācijām, mūsu klientiem, likumdevējiem, tirgus uzraugiem un regulatora šajā jomā. No bankas perspektīvas raugoties, mēs jau tagad katru dienu strādājam gan ar aktuālajiem klimatneitralitātes jautājumiem, gan sociālo atbildību un labu pārvaldību. Mūsuprāt, mēs varam panākt vislielāko pozitīvo ietekmi uz klimatu, sadarbojoties un palīdzot saviem klientiem un valsts ekonomikai pārejā uz ilgtspējīgu attīstību. Viktora pieredze, strādājot jaunu biznesu attīstību tehnoloģiju jomā un inovāciju ekosistēmas uzlabošanā valsts mērogā, būs īpaši noderīga jaunizveidotajā SEB Baltijas Ilgtspējas attīstības birojā," saka Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru