Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Pēc tam, kad pircēju ausīs nākušas ziņas par griķu gaidāmo sadārdzināšanos, atsevišķās vietās griķi pirkti pat trīsreiz vairāk nekā parasti, raksta Neatkarīgā.

SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš norāda, ka pagājušajā nedēļā iedzīvotāji par 70% vairāk nekā parasti pirkuši miltus, par 42% – putraimus un par 85% – rīsus. Būtiskāk gan pieauguši griķu pārdošanas apjomi – 240% jeb 3,4 reizes.

«Piegādātāji paziņojuši par cenu kāpumu griķiem par 98%, skaidrojot to ar neražu Krievijā. Šā iemesla dēļ visā Austrumeiropā strauji ceļoties griķu cenas,» komentē I.Andiņš. Gatavojoties sadārdzinājumam, iedzīvotāji veido krājumus, un veikalu plaukti tiekot krietni patukšojušies. «Mums ir pieci piegādātāji, trīs no tiem ir tukšā – viņiem griķu nav – un šobrīd meklē, kur tos var iepirkt,» skaidro I.Andiņš. Patlaban griķi veikalā gan esot, tikai sortiments stipri paplacis.

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Veikalu sortimentā esošo griķu piegādātājvalstis gada laikā mainījušās – ja vēl pērn Krievija bija viena no lielākajām griķu importētājām, tad šobrīd kā griķu izcelsmes valsts uz iepakojuma visbiežāk figurē Kazahstāna.

Dienas Biznesa lasītāji pamatoti uzdod jautājumu, kādus griķus ēdam – Krievijas vai Kazahstānas, jo pat valsts institūciju atbildes nesakrīt. Importētājs pārliecināts, ka piegādātā prece tiešām ir no Kazahstānas.

Neimportējam, nē - importējam!

Runājot par griķiem no Kazahstānas vai no Krievijas, parasts veikala apmeklētājs uzreiz nevar apgalvot, kā runājot par apaļkoku importu no Kirgizstānas, sak, viņiem jau tādi neaug! Kazahstanā griķi aug un tīri labi, un globālajā tirgū valsts ir labi pamanāms spēlētājs. Proti, nav tieša pamata uzreiz pieņemt, ka Latvijā ienākošai precei izcelsmes valsts norādīta, lai tirgotājus preventīvi pasargātu no reputācijas riskiem, jo sankcijām pandēmijas superprodukts – griķi - nav pakļauti.

Lai gan zemnieku saimniecībā "Kotiņi" griķu raža šogad ir stabila, cena griķiem šogad ir būtiski zemāka nekā pērn, stāstīja zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kopumā "Kotiņi" apsaimnieko 4500 hektāru zemes, tostarp 210 hektāros šogad iesēti griķi. Patlaban nokulti 70 hektāri, jeb trešā daļa griķu platību.

Ločmelis teica, ka, ja pērn cena griķiem bija 700 līdz 800 eiro par tonnu, tad šogad tā ir vien 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus, kā skaidroja "Kotiņu" saimnieks, audzējot jārēķinās ar cenu svārstībām, tāpēc bieži vien saimnieki divus gadus griķus novāc un uzglabā, bet pārdod tikai trešajā.

Tāpat viņš stāstīja, ka saimniecībā ražas darbi patlaban notiek laikā.

Taujāts, vai slapjie lauki darbus iekavē, Ločmelis teica, ka saimniecībā tiek izmantota minimāla augsnes apstrāde, tāpēc zeme ūdeni apsorbē daudz ātrāk. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiek pirmajos gados, kad tiek veikta minimāla apstrāde, bet gan pēc kādiem sešiem līdz septiņiem gadiem. Tāpat lauku darbiem palīdz kombaini ar platākām ķēdēm, kā rezultātā uz laukiem var uzbraukt un mašīnas negrimst zemē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Var teikt, ka pārtikas veikalos savā ziņā ir atgriezusies rosība, kad cilvēki krāmē pilnus ratiņus ar produktiem un steidz uz kasi par tiem samaksāt. Vienīgā atšķirība no tā saucamajiem treknajiem gadiem, kad nereti pirka visu pēc kārtas, ir tā, ka šoreiz burtiski tiek izķerti griķi.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika būtu pat grūti noticēt, ka griķi kļūs par modes preci, bet nu tas ir noticis. Iemesls tam ir vienkāršs - pamatīga ažiotāža par to, ka šis produkts kļūs neglābjami dārgāks. Zinot, kādu masu psihozi allaž ir izraisījušas ziņas, ka kāds produkts teju rīt kļūs divas reizes dārgāks, arī šoreiz par pēkšņo iepirkšanās bumu nebūt nav jābrīnās. Tomēr šeit svarīgi ir saprast, kam šāda ažiotāža ir izdevīga un vai tā ir lietderīga patērētājam.

Ir tikai loģiski, ka pārtikas produktu cenas nav nemainīgas - tās laiku pa laikam gan palielinās, gan arī samazinās. Ņemot vērā to, ka šogad griķu raža Latvijā nav no pašām labākajām, bet mūsu lielajā kaimiņvalstī Krievijā vispārt tiek prognozēts būtisks šā produkta iztrūkums, nav jābrīnās, ka to cena tiešām kaut kādā mērā pieaugtu. Tomēr tas nenozīmē, ka, tos pērkot, tuvāko mēnešu laikā varētu nodzīvoties līdz bankrotam, turklāt, paejot zināmam laikam, tai atkal ir jākrītas. Griķu pirkšanas bums lielā mērā izskatās pēc mākslīgi radītas ažiotāžas ar mērķi panākt, lai iedzīvotāji jau tagad liktu lietā savus brīvos līdzekļus, aktīvi izpērkot iepriekšējā gada griķu ražu un aizkrāmējot ar tiem pilnas virtuves.

Ažiotāžai ap pārtikas cenu kāpumu nav pamata, bet lētāks arī nekas nekļūs.

To otrdien pavēstīja Lauksaimniecība Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Speciāliste norādīja, ka nav pamata pēdējā laikā vērojamai griķu panikai, kas radusies, pateicoties situācijai Krievijā, kā rezultātā no veikalu plauktiem griķi pazuduši un to cena augusi būtiski.

«Nav jāpērk griķi par gandrīz 2 Ls, par šādu naudu jau gaļu var nopirkt,» teica Gulbe, aicinot griķu vietā izvēlēties kviešu un miežu putraimus, kas maksā ap 30 santīmiem par kilogramu. Speciāliste uzskata, ka «mēs varam trīs mēnešus iztikt bez griķiem» un tad jau cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Tāpat neesot pamata informācijai, ka kartupeļu cenas dubultosies. Kartupeļu raža šogad neesot slikta, dažos reģionos gan tie ir izslīkuši un lietavas ietekmē to novākšanu, bet kopumā situācija nav traģiska. Kartupeļu cenas varētu augt par 15 %, liecina Gulbes teiktais. Arī ābolu raža nav tik laba, kā iepriekš, bet «profesionāļiem šogad āboli ir» un būtisks to cenu pieaugums nav gaidāms.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pievērsies pārtikas biznesam, Pārgaujas novadā 400 hektāru platībā audzējot labību un izveidojot graudaugu fasēšanas, kā arī konservētu dārzeņu izplatīšanas uzņēmumu SIA Oma Food.

Kā atzina Dz. Jakāns, Oma Food izveidots pirms trim gadiem uz pārtikas preču vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Markets bāzes. Oma Food darbības pamatprofils ir graudaugu iepirkšana, fasēšana un izplatīšana, kā arī konservētu dārzeņu ražošana un izplatīšana ar zīmolu Oma.

Populārākie zīmola produkti ir Klasiskie gurķi, Marinēti šampinjoni un Krievu sinepes. Savukārt graudaugu kategorijā vairumtirdzniecībā tiek piedāvāti dažādu veidu rīsi, grūbas, prosa, griķi, miežu putraimi, manna, kā arī šķeltie zirņi un pupiņas.

«Konservus ražo sadarbības parteri ārzemēs - tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi, ar kuru receptūru un darba kvalitāti esmu ļoti apmierināts. Tomēr ar laiku plānojam paši pievērsties pārstrādei uz vietas Latvijā,» atzina Dz. Jakāns.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Identisku pārtikas produktu cena dažādās tirdzniecības vietās atšķiras, turklāt dažām precēm – vairāk par vienu eiro, tā secināms gan pēc DB veiktā cenu monitoringa 2018. gada 12 mēnešos, gan pēc aptaujāto ekspertu sacītā.

DB pētījums veikts mēnešu mijā trīs vienos un tajos pašos mazumtirdzniecības veikalos: Rimi, Maxima un Elvi.

Pārsteigumu nav

Rimi ir nedaudz dārgāks par Maximu, bet Elvi izskatās visdārgākais. Tomēr, raugoties atsevišķu preču virzienā, tik viennozīmīgi tas nav. Piemēram, griķi Valdo 4x125 g Elvi visu gadu bija krietni lētāki. Pirmajos piecos mēnešos tie tika pārdoti par 0,99 eiro, kas bija par 0,42 eiro mazāk, salīdzinot ar Rimi, un par 0,39 eiro – ar Maximu. Savukārt mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem Aptamil 2 800 g gan šķiet nesamērīgi dārgāks. Tā cena Elvi galvenokārt ir virs 14 eiro, kamēr Rimi un Maximā – virs 10 eiro. Tādējādi uz veikaliem vispirms var doties azartiskos cenu izpētes darbos un noenkuroties pie izdevīgākā piedāvājuma.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.marta numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu parādi gandrīz dubultojušies

Tēma

Maģistru programmu absolventi ar vidējo algu 4689 eiro mēnesī

Aktuāli

Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Pārtika

Griķi - krievu vai kazahu?

Veselība un farmācija

Veseli cilvēki – ekonomikas mugurkauls

Autobūve

Eiropas lepnums – tās auto ražošana - ceļas pāri okeānam

Investors

Aprīlī, salīdzinot ar marta ceturtā cenu monitoringa datiem, 84,5% preču pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 8,7% gadījumu, savukārt 6,8% gadījumu cena ir samazinājusies.

Cenu svārstības galvenokārt ir skaidrojamas ar faktu, ka SIA Mego ir iegādājies veikalu ķēdi Iki un ievieš šajos veikalos savu cenu politiku, skaidro Ekonomikas ministrija. Vairāk ir produktu, kuriem cenas Iki veikalu ķēdē pieauga. Cenu kāpums bija vērojams daļai tabakas izstrādājumu, bet pārsvarā vienā tirgotāja ķēdē (Narvesen). Pakalpojumu cenas ir stabilizējušās, tomēr dažiem pakalpojumiem cenu svārstības joprojām tiek novērotas.

Aprīļa cenu monitoringa dati liecina, ka dārgākas atsevišķos gadījumos kļuvušas auzu pārslas, griķi, vafeļu torte, cūkgaļas šķiņķis, dažādas desas, svaigs lasis un krabju nūjiņas, kā arī dažādi piena produkti, eļļa, margarīns, kartupeļu čipsi, konfekšu kaste un piena šokolādes tāfelīte, garšvielas, tēja ūdens, sula un viskijs.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

«Mūsu lauksaimnieki jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti par līdzšinējo lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu Latvijas vidējās speciālajās mācību iestādēs - mums trūkst dažādu lauksaimniecības profesiju speciālistu un diemžēl arī iegūtā kvalifikācija nereti ir nepietiekama. Un nu vēl ir apdraudēta dārzkopju sagatavošana Bulduros,» paziņojis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pašlaik tiek spriests, vai Bulduru Dārzkopības vidusskolu (BDV) nodot Jūrmalas pašvaldības pārziņā. Ministrs norādīja, ka Latvijas dārzkopības uzņēmumi un organizācijas viņam pauduši bažas, ka Jūrmalas pašvaldība nebūs ieinteresēta saglabāt lauksaimniecībai būtisko jauno dārzkopju sagatavošanu Bulduru Dārzkopības vidusskolā.

«Kaut arī Bulduru dārzkopības vidusskolā tiek apgūtas arī ar lauksaimniecības nozari saistītas specialitātes, par iespējamām plānotajām pārmaiņām, kas varētu ietekmēt turpmāko dārzkopības nozares attīstību, diemžēl neesmu informēts ne es kā ministrs, ne mani Zemkopības ministrijas kolēģi, tas raisa neizpratni,» atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tādēļ tiek paredzēta ministra tikšanās ar BDV direktoru Aivaru Griķi, Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni, kā arī dārzkopības nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

Beziepakojuma preču tirdzniecības idejas pamatā ir radīt mazāk atkritumu, tādējādi rūpējoties par vidi, kurā paši dzīvojam. Ražotāji to atbalsta aizvien vairāk

Viens no jaunākajiem beziepakojuma koncepcijas veikaliem Ber un sver atrodas Jelgavā. Tā īpašniece Līga Rulle nepagurusi cilvēkus informē par tīrāku un zaļāku dzīvesveidu, kam pati pievērsās strauji un «līdz kaulam». Viņa ļaudīm stāsta, ka atkritumi ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi. Tie slēpjas pārtikas produktos ar pesticīdiem vai ir kā transporta līdzekļu izplūdes gāzes, tāpēc veikalā piedāvā ne vien beziepakojuma preces, bet arī tiek piedomāts pie produkta kvalitātes, sastāva un piegādes veida.

Produktu klāsts ar odziņu

Sortimentā atbilstoši nosaukumam pamatā ir beramas lietas – milti, rīsi, griķi, žāvēti augļi, garšvielas, tēja, kafija. Ir arī lejamas preces – sadzīves tīrīšanas līdzekļi, šampūni, personīgās higiēnas lietas –, un arī tādas, kas ikdienā palīdz izvairīties no plastmasas vai aizstāj to – bambusa zobu birstes, dabīgo materiālu dušas švammes, dezodoranti kartona iepakojumā u.c. Jāteic, klāsts ir visai daudzveidīgs, un tā saturam piemīt «garšīga odziņa». Tiesa, pircēji nāk arī ar saviem plastmasas maisiņiem un trauciņiem, taču ieguvums jau ir tas, ka tie tiek izmantoti atkārtoti. L. Rulle apzināti centusies izveidot sadarbību ar iespējami vairāk tuvumā esošajiem ražotājiem. Tā piedāvātas tiek Positive Foods dabīgas augu un dārzeņu konfektes, Zeldaru dārzeņu čipsi, veselīgā uzkoda Pupuchi, Rūķīšu tējas, Ezervannas ziepju darbnīcas šedevri u.c. Protams, daudzas preces mērojušas arī tālāku ceļu, taču galvenais, ka Latvijā ir, ar ko lepoties. Piemēram, piedāvājumā ir dažādi milti (bioloģiski audzēta produkcija) no zemnieku saimniecības Kaņepītes, Baudi produkti – sauso zupu un graudaugu maisījumi no dabīgām izejvielām u.c. L. Rulle uzsver, ka daudzi mazie ražotāji ir pateicīgi par iespēju izdevīgāk piedāvāt savu produktu, nevis katru, piemēram, batoniņu iepakot, kas ir vērā ņemams roku darbs.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Maxima Latvija griķu piegādātājiem jau teju beigušies griķu krājumi un viņi tos pilnā apjomā nespēj piegādāt.

Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš griķu piegādātājus nosauca par nejēgām, jo viņi nav spējīgi šajā izdevīgajā brīdī piedāvāt preci un tādējādi nopelnīt. Patlaban no pieciem griķu piegādātājiem Maxima Latvija palicis tikai pusotrs - vienam vēl ir griķi, bet otram tikai nedaudz. I. Andiņš arī uzsvēra, ka ažiotāža ap griķiem nav tirgotāju veidots pārdošanas triks, bet gan reāla tirgus situācija.

Pēc I. Andiņa paustā, Latvijā pēdējo gadu laikā griķu ražošana ir samazinājusies un šogad tikai 40% no Latvijai nepieciešamā griķu apjoma tiks saražoti uz vietas, bet vēl jāņem vērā, ka daļa no Latvijā saražotajiem apjomiem tiek eksportēti. Gadījumā, ja tirgotāji vēlētos radīt ažiotāžu kādam produktam un tādējādi vairāk nopelnīt, to būtu vērts darīt nevis ar griķiem, bet ar dārgākiem produktiem.

«Mums ir divreiz lielāka pastkastīte par Gmail, divreiz lielāks atļautais e-pasta pielikumu apjoms, galu galā, mūsu serveri atrodas Latvijā, viss vienkārši ātrāk strādā,» lepojas vietējā e-pastu servisa Inbox līdzīpašnieks Andris Griķis. To viņš sacījis, atbildot uz izdevuma Ir jautājumu, vai pasaules interneta gigants Google nav Inbox bieds.

Viņaprāt, priekšstats par Gmail popularitāti esot tikai latviešu fobija: «Latvijā Gmail ir aptuveni trīs reizes mazāks par mums un mazāks arī par Mail.ru. Vidējai mājsaimniecei Gmail ir par sarežģītu, tas ir specifisks produkts.»

A. Griķis arī stāstījis, ka e-pasts ir otrais dārgākais IT segments aiz meklētāja, to attīstīt un uzturēt esot dārgi. «Mūsu tehnoloģiskās platformas uzturēšanai, attīstīšanai tērējam aptuveni vienu miljonu latu gadā,» stāstījis A. Griķis.

Jāatgādina, ka šogad A. Griķis atbildēja arī uz biznesa portāla db.lv Piektdienas intervijas jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka Inbox.lv nav pārdots ārvalstu investoriem, un tā kapitāls joprojām ir 100% Latvijas uzņēmēju rokās. Inbox.lv ir otrais mīlētākais zīmols Latvijā. Pagaidām gan to apsteidz tieši ASV IT megakorporācija Google.

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Skaidrojot veselīga uztura principus, zīmējot tā saukto šķīvja principu, radusies ideja par apdrukātu trauku, ko izmantot ikdienā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ikdienā strādājam par uztura speciālistēm un visu laiku saviem klientiem stāstām, kā būtu pareizi jāēd, zīmējam uz lapiņas t.s. šķīvja principu. Iedomājāmies – kāpēc visu laiku jāzīmē?» saka Tatjana Tepo, SIA OnPlate līdzīpašniece. Kopā ar Līgu Balodi viņas izstrādājušas veselīga uztura šķīvi, kas apdrukāts pēc t.s. šķīvja principa ,proti,– pusi no maltītes veido dārzeņi, bet pa ceturtdaļai dažādi ogļhidrātus saturoši produkti – rīsi, griķi, kartupeļi un olbaltumvielām bagāti produkti, piemēram, gaļa, zivis, siers. Pašā vidū – nedaudz mērces.

Līga un Tatjana ilgi prātoja par šķīvja izmēru. Tas ir ne pārāk liels un ne pārāk mazs – vidēja izmēra, viņu kā uztura speciālistu akceptēts. Sākumā viņas vēlējās, lai trauks būtu pavisam smalks – no porcelāna. Taču izrādījās, ka Latvijā porcelāna šķīvjus neražo un ka tie ir dārgi. Koncentrējoties uz Latvijas produkciju, viņas izvēlējās Latvijas keramikas šķīvjus ar glazūru, kuri vēlāk bija apdrukāti.