Nodokļi

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija norāda, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" redakcija, kas stājas spēkā no 1.jūlija paredz, ka no 2021.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības, kas nav lielāka par 25 000 eiro gadā (nepiemērojot izdevumu normu) ieturēs 25% nodokli, bet ja lielāka, tad 40% nodokli, kas sastāv no 80% VSAOI daļas un 20% IIN daļas. Vienlaikus, ja autoratlīdzības VSAOI daļa nesasniedz minimālās VSAOI un autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmējs, VSAA izrēķinās trūkstošo starpību un ar VID EDS starpniecību paziņos autoratlīdzības saņēmējam, cik no iztrūkstošā VSAOI objekta jāsamaksā VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Stājoties spēkā šim regulējumam, ne darba devējs, pie kura strādā autors, ne arī autors pats nevar prognozēt nomaksājamā nodokļa apjomu par autora darbu, jo 1. jūlijā nav zināms, kāds būs autora atlīdzības apjoms uz 31. decembri – lielāks vai mazāks par 25 000 EUR.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

"Sagatavojot darbu izmaksu tāmi, ne uzņēmējs, ne autors nevar zināt, kāds būs autora atlīdzību kopējais apjoms gada beigās, un kāds nodokļa apjoms ir piemērojams tāmes sagatavošanas brīdī. Īpaši svarīgi tas ir saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kur izmaksām jābūt maksimāli precīzi zināmām un uzrādāmām. Šādas situācijas, kad darba tāmē nevar paredzēt izmaksas, kas saistītas ar atlīdzību par autora darba izmaksām, nav pieļaujamas, tas neatbilst nekādiem komercprakses principiem, neveicina radošumu un nozares ekonomisko attīstību," teikts vēstulē.

Vēstulē arī norādīts uz neskaidrībām par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem.

Baiba Liepiņa uzsver, lai gan Kultūras ministrija, atsaucoties uz nozares lūgumu, ar tiešsaistes semināru par likuma normu piemērošanu bija iecerējusi novērst neskaidrības likuma normu piemērošanā praksē, diemžēl tiešsaistes tikšanās ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori A. Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju A.Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori S.Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti A. Jakseborgu un Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, nevis novērsa visas neskaidrības, bet atklāja jaunas nianses nodokļu regulējuma piemērošanas kārtībā, kas ne vien rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autora darbu izmantotājiem, bet faktiski rada sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām.

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

Saskaņā ar likuma normu piemērotāju - VID un VSAA pārstāvju interpretāciju, no 2022. gada autora darba izmantotājiem ar autoriem līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā būs jāslēdz Uzņēmuma līgumi, kuri būs jāreģistrē un jāpārtrauc līdzīgi kā darba līgumi. Reklāmas aģentūrām, studijām un producēšanas uzņēmumiem, bet jo īpaši mediju uzņēmumiem, ir sadarbība ar vairākiem desmitiem un pat simtiem ārštata autoru mēnesī, un šāda prasība nozīmē to, ka šiem uzņēmumiem, izmantojot VID EDS sistēmu, faktiski ir jāpieņem darbā un jāatlaiž daudzi autori, lai gan pēc būtības šie autori nav darba tiesiskajās attiecībās ar minētajiem uzņēmumiem. Tajā pat laikā spēkā esošās Autortiesību likuma normas nosaka, ka autortiesību subjekta atļauja izmantot darbu tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā (sk. 40. panta otrā daļa), savukārt Autortiesību likuma 41. panta pirmajā daļā, kur sīkāk reglamentēts licences līguma saturs, teikts: "Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu." Bez tam Autortiesību likuma 12. un 13. pants skaidri norāda, ka autora mantisko tiesību nodošana automātiski neizriet no pušu starpā noslēgtiem darba līgumiem un uzņēmuma līgumiem. Tātad ar autora darba izmantotājam uzlikto pienākumu slēgt Uzņēmuma līgumu ar autoru, faktiski tiek dubultots administratīvais slogs darba izmantotājam, jo tam ar autoru jāslēdz gan līgums atbilstoši Autortiesību likuma regulējumam, gan Uzņēmuma līgums. Turklāt praksē ir situācijas, kad autors piedāvā savu autora darbu – rakstu, interviju, audio vai audiovizuālu darbu medijam, bet medijs to piekrīt izmantot, nepastāvot nekādām iepriekš norunātām tiesiskajām attiecībām – darba līgumam vai uzņēmuma līgumam. Nav vienprātības, vai prasību autora darba izmantošanas gadījumā slēgt Uzņēmuma līgumu, var uzskatīt par tiesisku.

No 1.jūlija var pastāvēt situācija, kad autors nav reģistrējies, kā saimnieciskās darbības veicējs, bet, piemēram, strādā pie dažādiem darba devējiem, taču viņa kopējie ienākumi pie šiem darba devējiem ceturksnī nesasniedz 1500 Eur. Šādā gadījumā, saskaņā ar VSAA pārstāves teikto, šī minimālā sociālā iemaksa tiks proporcionāli sadalīta starp šiem darba devējiem, tajā skaitā autora darba izmantotāju, bet tas notiks post-factum - ceturkšņa beigās. Šī situācija rada izmaksu neprognozējamību un būtu novēršama ar vienkāršu un saprotamu likmju piemērošanas sistēmu.

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu  

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53...

"Lai autora darba izmantotājs varētu uzzināt, kāda IIN nodokļa likme un/vai minimālā sociālā iemaksa ir piemērojama, darba izmantotājam jāuzdod virkne jautājumu autoram par tā ienākumiem pie citiem darba devējiem ceturkšņa ietvaros, kā arī jānoskaidro autora statuss, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uz autoru neattiecas minimālās sociālās iemaksas piemērošana. Mūsu ieskatā šādu jautājumu uzdošana ir diskutabla no fiziskās personas privātuma perspektīvas un likumdevējam bija iespēja izvēlēties risinājumu, kas nepieprasa atklāt autora privāto informāciju potenciālajam autora darba izmantotājam," norāda Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija uzsver, ka sarežģītā likuma norma jau tagad rada daudz jaunu situāciju, kas nevis uzlabos autoru stāvokli, bet gan to pasliktinās. Piedāvātā regulējuma piemērošana ir ne vien sarežģīta un sadrumstalota, tā paredz arī atlīdzību par autora darbu pielīdzināt darba ienākumiem, kas, savukārt, limitē maternitātes atvaļinājumā esošas personas iespējas radīt autora darbus un nodot tos izmantošanai, jo šādā situācijā ir iespēja pazaudēt daļu vai visu ar grūtniecību, maternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanu saistīto pabalstu.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija atkārtoti aicina valdošo koalīciju un visas Saeimā pārstāvētās frakcijas no 1. jūlija paredzēto reformas ieviešanu atlikt līdz 2022. gada 1. janvārim, paredzot laiku neskaidrību novēršanai, kā arī izstrādāt vienkārši piemērojamu, administrējamu un autoriem saprotamu sistēmu, lai nepasliktinātu situāciju nedz autoriem, radot tiem konflikta riskus ar VID par nepareizi administrētiem nodokļiem, nedz potenciālajiem autora darbu izmantotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Preses izdevēju asociācija aicina valdošo koalīciju atlikt darbaspēka nodokļu reformas sākšanu šī gada vasarā, paužot viedokli, ka reforma būtiski samazinās ārštata autoru, korespondentu un fotogrāfu skaitu mediju organizācijās.

Asociācija vēstulē valsts amatpersonām norāda, ka vēl nesen asociācija vēstulē vērsās pie valsts amatpersonām ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz preses izdevēju nozari.

Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu  

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie,...

Neskaidro izmaiņu rezultātā jau tagad ir un turpmāk sagaidāmi gadījumi, kad autori atteiksies sadarboties ar mediju uzņēmumu, ja tas viņiem nav "maizes" darbs, bet gan radošuma un kreativitātes izpausme. "Rezultātā mediju organizācijas zaudēs svarīgus ārštata autorus, korespondentus un fotogrāfus, attiecīgi - lasītājs zaudēs daudzveidīgu kvalitatīvu saturu," vēstulē uzsver asociācija.

Iespējams, labi domāto reformu ietekmē nozare nonāk situācijā, kur likumdošanas rezultātā nav paredzami medija izdevumi. "Tā tam normālos apstākļos nevajadzētu būt," uzsver asociācija, norādot, ka to ir veicinājušas pēdējo gadu nodokļu likumdošanas izmaiņas un "uzlabojumi".

Kā skaidro asociācija, ja agrāk gan uzņēmēji, gan ienākuma saņēmēji skaidri zināja, kādas būs uzņēmuma izmaksas un kāda būs saņemamā autoratlīdzību summa pēc nodokļu nomaksas, tad tagad tas vairs nebūs iespējams, īpaši mediju uzņēmumiem.

"Sajukums, kuru radīs reformas ieviešana, ietekmēs nozari jau tā nevienkāršajos Covid-19 pandēmijas apstākļos. Mums ir neizprotama valsts rīcība, mudinot uzņēmējus pārskatīt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, bet darbiniekus, savukārt, mudinot izvēlēties kļūt par pašnodarbinātajiem," atklātajā vēstulē norāda asociācija.

Reirs: Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt 

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)....

Asociācija "uzstājīgi aicina neveidot darba devējiem un darba ņēmējiem nepārdomātus pārbaudījumus jau tā sarežģītajā situācijā un atlikt nodokļu reformu".

Asociācijas vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministra pienākumu izpildītājam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.

Jau ziņots, ka likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Stāsts par nākamā gada vēlēšanām, ne ekonomiku

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Komentāri

Pievienot komentāru