Nīderlandes parlaments vienbalsīgi pieņēmis aicinājumu valsts valdībai atteikties no iecerētās pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšanas.

«Nolīgums ir jānoņem no dienaskārtības, neskatoties uz to, kādu lēmumu pieņems Eiropas Parlaments,» norādīja Nīderlandes parlamenta deputāts Kīss Verhoevens (Kees Verhoeven). Savukārt Nīderlandes Ekonomikas, lauksaimniecības un inovāciju ministrijas pārstāve Līsa Gonkalve (Lisa Goncalves) apliecināja, ka valsts parakstīs nolīgumu tikai tādā gadījumā, kad kļūs skaidrs, ka tas nepārkāpj Nīderlandes konstitūciju.

Jau vēstīts, ka ACTA noraidījušas arī Eiropas Parlamenta komitejas. EP komiteju nostāja tomēr nav saistoša Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21. jūnijā balsos par ieteikumiem Parlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz ACTA tālāko virzību. Pēc tam EP kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu.

EP Juridisko jautājumu komiteja (JURI) izvērtēja ACTA ietekmi uz tiesībām ES un nobalsoja pret nolīguma apstiprināšanu, savukārt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) izvērtēja ACTA atbilstību ES Pamattiesību hartai un norādīja, ka ACTA pārkāpj pamattiesības, bet EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja balsojumā atbalstīja nostāju, ka ACTA nenodrošina dažādu tās mērķauditoriju tiesības un brīvības, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

ACTA parakstīšana kopumā izsauca sašutuma vētru gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Vairākas valstis, tostarp arī Latvija, apturēja nolīguma ratifikācijas procesu.

Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lēmumu nevirzīt ACTA pieņēma saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.