Jaunākais izdevums

Arktikas ledāju platība samazinājusies līdz 3,41 miljonam kvadrātkilometru, kas ir mazākā ledāju platība, kāda reģistrēta kopš 1979. gada, kad tika uzsākta ledāju satelītnovērošana, vēsta aģentūra AP.

Iepriekšējais rekords bija sasniegts 2007. gadā, kad Arktikas ledāju platība samazinājās līdz 4,1 miljonam kvadrātkilometru. Paredzēts, ka, iestājoties aukstākam laikam, ledāju platība sāks palielināties.

ASV Nacionālais sniega un ledus datu centrs norāda, ka ledāju kušanu pēdējās desmitgadēs veicinājusi globālā sasilšana. Zinātnieki skaidro, ka zemes polārajos reģionos klimata izmaiņas pazīmes var pamanīt visātrāk.

«Arktikas ledus ir viens no jūtīgākajiem dabas termometriem,» sacīja ASV Ohaio Valsts universitātes polārpētnieks Džeisons Bokss (Jason Box). Tas, kas notiek Arktikā, maina arī visas pasaules klimatu, norāda zinātnieki.

Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko piecpadsmit gadu laikā.

Ledāja kušana daudzos planētas apgabalos var izmainīt valdošo klimatu un radīt jaunas spēcīgas vētras. Tāpat, kūstot Arktikas ledājam, bojā aizies daudzas dzīvnieku sugas.

Samazinoties ledājiem Arktikā, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta kuģošanas ceļiem ziemeļos. Piemēram, ceļojums no Šanhajas uz Eiropu caur Arktiku ievērojami samazinātu degvielas izmaksas un būtu ātrāks.

Jauni kuģošanas ceļi un dabas resursu iegulas, kas var dot ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, pamazām kļūst arī par strīdu iemesliem starp reģiona valstīm – Krieviju, Norvēģiju, Kanādu, ASV un Dāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konteineru pārvadājumi no Ķīnas uz Eiropu var kļūt par trešdaļu īsāki; ķīnieši jau zīmē jauno maršrutu kartes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ledus kārta Arktikā turpinās kust tādā pašā tempā kā līdz šim, tad ap 2040. gadu regulāri jūras pārvadājumi (konteinerlīnijas) starp Ziemeļeiropu un Austrumāziju pa Ziemeļu jūras ceļu (ZJC; gar Krievijas ziemeļiem) kļūs ekonomiski izdevīgi, liecina CBS Maritime pētījums. Tam pamatā ir līdz pat 40% īsāks maršruts salīdzinājumā ar Suecas kanāla šķērsošanu. Pētījuma secinājumus apstiprinājusi arī lielākā pasaules kuģniecība Maersk, ziņoja Guardian.

Pēdējās desmitgadēs strauji sarukusi ledus kārta Ziemeļu ledus okeānā, atzīmē izpētes autori. Tā rezultātā pavērušās iespējas izmantot līdz tam nepieejamus kuģošanas maršrutus un tikt līdz fosilās enerģijas avotu krājumiem. Līdz ar šīm vides izmaiņām pēdējā desmitgadē Arktikā pieaudzis gan kruīzu tūrisms, gan izejvielu ieguve, gan lejamkravu pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības organizācijas Greenpeace aktīvisti sarīkojuši protesta akcijas pie Krievijas enerģētikas giganta Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, valsts ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Aktīvisti savu uzmanību pievērsa Priražlomnajas naftas platformai, kas ir pirmā Arktikas klases, ledus izturīga naftas ieguves platforma pasaulē. Tiek paredzēts, ka 2013. gadā naftas platforma uzsāks darbu, tādējādi aizsākot naftas ieguvi Arktikā.

Greenpeace aktīvisti uzskata, ka Gazprom nav gatavs situācijām, kad izcelsies naftas noplūde, kas būs jāierobežo. Organizācija akcijas pret Gazprom uzsāka aizvadītajā piektdienā. Kopumā tās ilga piecas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā policija aizturējusi desmit vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistus, kas tērpušies leduslāču kostīmos protestēja pie enerģētikas milža Gazprom galvenās ēkas.

Aktīvisti aicināja Krievijas kompāniju pārtraukt naftas ieguvi Arktikā un nobloķēja ceļu, kas ved uz Gazprom ēku. Lāča kostīmos tērpušies Greenpeace biedri Gazprom ēkas priekšā izkaisīja mākslīgu sniegu un tajā viļājās.

Kaimiņvalsts likumsargi protestētājus aizgādājusi uz policijas iecirkni, kur viņiem, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības graušanā.

Db.lv jau vēstīja, ka Greenpeace aktīvisti augustā sarīkoja protesta akcijas pie Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, Krievijas ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas laikā sala zaudēja teju divas gigatonnas ledus.

Ledāju kušana jūnijā ir diezgan neparasta parādība, jo parasti straujākās kušanas posmi ir jūlijā, vēsta CNN.

Tikmēr Dānijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Stefens Olsens, pētot ledus kušanu Grenlandē, fotogrāfijā (skatīt galerijā) iemūžinājis iespaidīgu ainu – suņu pajūgs pārvietojas nevis pa ierasto ledu, bet ūdeni.

Žurnāls Nature publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka pasaules ledāji laikā no 1961.gada zaudējuši vairāk nekā deviņus triljonus tonnu ledus, pasaules jūras līmeni paaugstinot par 27 milimetriem.

Pētījumā secināts, ka ledāji laikā no 1961. līdz 2016.gadam zaudējuši 9625 gigatonnas ledus.

Vislielākie ledus zudumi bijuši Aļaskā, kas seko ledāji Grenlandes ledus segas malā un ledāji Andu dienvidos. Ievērojams daudzums ledus zudis arī ledājos Arktikā Kanādā un Krievijā, kā arī Svalbārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vedot kravas no Āzijas uz Eiropu un pretējā virzienā pa arktiskajiem ūdeņiem, var ietaupīt līdz par 40% laika.

Par pasaules klimata pārmaiņu ietekmi nākotnē, visticamāk, dzirdēsim vēl daudz. Globālā sasilšana ir visnotaļ reāla, tā var raisīt īstenu revolūciju arī jūras transporta nozarē. Proti, kūstot ledājiem Ziemeļu ledus okeānā, veidojas jauni jūras ceļi, pa kuriem agrāk kuģot nebija iespējams vai tas bija iespējams vien dažus mēnešus gadā ar spēcīgiem ledlaužiem.

Ledum kūstot un no tā atbrīvojoties Krievijas ziemeļu piekrastei, ievērojami samazinās ceļa garums (un patērētais laiks), ko kuģiem nākas veikt, piegādājot kravas no Āzijas uz Eiropu. Eksperti norāda, ka, kuģojot gar Krievijas ziemeļu krastu, varot ietaupīt līdz pat 40% laika, ja to salīdzina ar laika posmu, kas būtu jāpavada ceļā, izvēloties tradicionālos maršrutus, ziņo Thomson Reuters. Turklāt zinātnieki lēš, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā būs palicis tik maz, ka kuģi no Āzijas uz Eiropu un otrādi varēs braukt pa tiešo caur Ziemeļpolu. Ledus kusīšot arī Kanādas ziemeļos, kas jaunus jūras ceļus atbrīvos arī šajā posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar aicinājumu saudzēt planētu automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls "Neste" sācis tirgot T kreklus, kas ir ražoti no 100% pārstrādāta auduma.

Šī iniciatīva ir daļa no "Neste" misijas atstāt tīrāku planētu mūsu bērniem, aicinot veikt atbildīgas un dabai draudzīgas izvēles katru dienu.

"Neste" T krekli ir radīti no 100% pārstrādāta tekstila, kura dizainā ir aktualizēta viena no globālās sasilšanas radītajām problēmām – ledāju kušana. T krekli veidoti gan ar dizainu bērniem, gan pieaugušajiem.

Tie ir izgatavoti no apģērbu ražošanas procesā radītajiem tekstilmateriāla atlikumiem. Lai izmantotu materiālu tālākai pārstrādei, tas tiek šķirots pēc krāsas un atbilstoši pārstrādāts, lai veidotu jaunus dzijas pavedienus. Šāds t-kreklu ražošanas process nepieprasa auduma krāsošanu un jauna kokvilnas materiāla izmatošanu. Izmantojot 100% pārstrādātu audumu, ražošanas procesā tiek ietaupīts liels daudzums ūdens – konkrēti viena "Neste" t-krekla ražošanas laikā tiek ietaupīti 2 700 litri ūdens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināts ar foto - Greenpeace aktīvistes «ieņēmušas» Londonas The Shard

Lelde Petrāne, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas vides aizstāvju grupas Greenpeace aktīvistes cenšas uzrāpties Rietumeiropā augstākajā celtnē The Shard, protestējot pret naftas un gāzes ieguvi Arktikā, vēsta Guardian.

The Shard atrodas Londonas centrālajā daļā.

Aktīvistes savu kāpienu sāka agri no rīta, un sākotnēji tika ziņots vien par sešām sievietēm, kuras mēģina «iekarot» augstceltni.

Taču Greenpeace savā Twitter kontā ievietojusi fotogrāfiju, kurā redzamas visas sešas sievietes - Sabīne, Sandra, Viktorija, Ali, Viola un Līsbeta - pirms došanās augšup. Organizācija arī publiskojusi Viktorijas sacīto, kurā viņa skaidro savu motivāciju, un veikusi citus paziņojumus, kas saistīti ar šo aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šovasar Arktikas ledāji samazinājušies līdz trešajai mazākajai platībai vēsturē

Gunta Kursiša, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras laikā samazinās Arktikas ledāju platība, un šogad ledāja sarukšana bijusi viena no lielākajām tā vēsturē. Pētnieki pievērsušies apledojuma izmaiņu, Arktikas ūdeņu un faunas izpētei, norādot, ka ledāja ievērojamā sarukšana vasaras laikā ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu «simptomiem», vēsta ziņu aģentūra Reuters, kuras fotogrāfi apkopojuši spilgtākos kadrus no Arktikas.

Šovasar ar ledu klātā platība Arktikā samazinājusies līdz trešajai mazākajai platībai, kopš Arktikas ledājs tiek pētīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pa Ziemeļu jūras ceļu varēs kuģot mēnesi ilgāk

Egons Mudulis, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā šajā maršrutā kuģošana būs iespējama sešus mēnešu līdzšinējo piecu vietā, un viens no iemesliem ir jaunas paaudzes ledlaužu izmantošana.

Šis ir īsākais maršruts starp Krievijas Eiropas daļu un Tālajiem austrumiem, pa kuru tiek nogādātas vitāli svarīgas kravas, un tiek izvesta gāze no Jamalas atradnēm, raksta rzd-partner.ru.

Tāpat Krievija pa šo maršrutu nosūta arī eksporta kravas. Piemēram, no Murmanskas līdz Jokogamas ostai Japānā pa Ziemeļu jūras ceļu ir divreiz īsāks ceļš nekā caur Panamas vai Suecas kanālu.

DB jau rakstīja, ka pārvadātājus vilina jauni jūras ceļi Arktikā, jo, vedot kravas no Āzijas uz Eiropu un pretējā virzienā pa arktiskajiem ūdeņiem, var ietaupīt līdz pat 40% laika. Pa Ziemeļu jūras ceļu pagājušajā gadā tika pārvestas 1,25 miljoni tonnu kravu. Savukārt pa Suecas kanālu – kravas 740 miljonu tonnu apmērā. Krievijas nozares eksperti lēš, ka līdz 2021. gadam pa Ziemeļu jūras ceļu tiks pārvests 40 miljoni tonnu kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas kravas kuģis uzsācis ambiciozu ceļojumu, kurš varētu mainīt globālā transporta modeļus. Iecerēts, ka Yong Sheng kļūs par pirmo šīs valsts kuģi, kurš izmantos tā saukto Ziemeļu jūras ceļu.

Yong Sheng 8. augustā atstāja ostas pilsētu Daļaņu, lai dotos uz Roterdamu Nīderlandē. Ceļojums, izmantojot Ziemeļu jūras ceļu, par 15 dienām saīsina laiku, kas nepieciešams, lai no Ķīnas nokļūtu Eiropā, salīdzinot ar tradicionālo braucienu caur Suecas kanālu. Tādējādi prognozējams, ka kuģa veiksmīga nokļūšana Eiropā, Ķīnas eksportētājiem pavērs jaunas iespējas savu preču piegādāšanā. Paredzēts, ka Roterdamas ostu Ķīnas kravas kuģis varētu sasniegt 11. septembrī.

Ziemeļu jūras ceļš, kas no ledus ir brīvs vidēji divus, bet kuģošanai izmantojams aptuveni piecus mēnešus gadā, pēdējā laikā saņēmis pastiprinātu transporta kompāniju uzmanību, jo, pateicoties globālās temperatūras izmaiņām, kļūst lietojams ilgāku laika posmu. Tāpat kompānijām nav jābažījas par pirātu uzbrukumiem, pārvarot Indijas okeānu un Sarkano jūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu devusi SIA Agrolats

Žanete Hāka, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 125 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 246 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 179 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības SIA Agrolats – gandrīz 28 miljonu eiro vērtībā, kā parādnieku norādot SIA Agro Investment. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis uzņēmums Future Capital Management LLP, kā parādnieku norādot mašīnu un iekārtu vairumtirgotāju - SIA Signāls-P-Šuja. Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasījuma summa ir 16,6 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebrīvē augušās apdraudētas sugas dzērves, kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembrī apmācīja doties lidojumā uz dienvidiem, tomēr nav spējušas pievienoties migrējošajiem putniem un nogādātas atpakaļ uz rezervātu, vēsta Reuters.

Db.lv jau vēstīja, ka V. Putins piedalījās ornitologu eksperimentā, kura ietvaros nebrīvē augušās dzērves tika mācītas doties uz siltajām zemēm. Projekta mērķis bijis ar deltaplāna palīdzību parādīt dzērvēm pārlidojuma maršrutu. Krievijas mediji iepriekš ziņoja, ka tas izrādījies veiksmīgs, jo deltaplānam pievienojušies pieci putni.

No sešām projektā iesaistītajām dzērvēm tikai viena mēģinājusi doties uz dienvidiem, tomēr guvusi ievainojumus, kad Kazahstānā tai uzbrukuši suņi. Dzērve vēlāk arī tikšot transportēta uz rezervātu.

Pēc V. Putina eksperimenta ar dzērvēm kaimiņvalsts prezidents sociālajos portālos tika vainots putnu sakropļošanā. Dzērves tikušas transportētas nepiemērotos apstākļos un guvušas ievainojumus lidojuma laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Upes Indijā, dīķi Jemenā un mirušu zivju lagūna Riodežaneiro jeb pasaules piesārņotās ūdenstilpnes

Gunta Kursiša, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā neizjūtam ūdens trūkumu, aptuveni 40 % pasaules iedzīvotāju tīrs dzeramais ūdens nav pieejams pietiekamā apjomā. Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi fotogrāfijas, kurās redzamas piesārņotas ūdenstilpnes dažādos pasaules kontinentos.

Uzziniet vairāk, aplūkojot fotogaleriju!

Uz Zemes kopējais saldūdens apjoms, kuru var izmantot cilvēki, veido aptuveni 200 tūkstošus kvadrātkilometru jeb ir mazāk nekā vienu procentu no visiem saldūdens krājumiem.

Patlaban ūdens nepietiekamību izjūt vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju, liecina Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) dati. Turklāt, saskaņā ar Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) pētījumu (World Water Development Report, WWDR), tiek paredzēts, ka 2013. gadā 47% no pasaules iedzīvotājiem dzīvos reģionos, kur ūdens nebūs pieejams neierobežotā daudzumā.

Kopējais ūdens apjoms uz Zemes ir aptuveni 1,4 miljardi kvadrātkilometru, un saldūdens veido aptuveni 35 miljonus kvadrātkilometru jeb aptuveni 2,5% no kopējā ūdens apjoms. Savukārt 70% no visa kopējā saldūdens apjoma, kas atrodas uz Zemes, ir ledus vai sniegs kalnu reģionos, Arktikā un Antarktikā. Ezeros un upēs kopumā ir ap 105 tūkst. kvadrātkilometru saldūdens, kas ir aptuveni 0,3% no kopējā saldūdens apjoma uz Zemes, liecina UNEP dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins Indijā slēdz līgumus par ciešāku sadarbību enerģētikā un aizsardzībā

LETA--AFP, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 20. martā norisināsies Saules aptumsums, kura pilnā fāze būs vērojama vien pāris pasaules cietzemes vietās – dāņu Fēru salās un norvēģu Svalbāras arhipelāgā. Novērot šo reto dabas parādību dosies arī Eclipse Tour astoņu entuziastu komanda no Latvijas, kas aptumsumu plāno vērot Svalbāras galvaspilsētā Longjerbīenē. Šajā vietā Saules aptumsuma pilnā fāze ilgs gandrīz 2,5 minūtes.

Pilns Saules aptumsums ir dabas parādība, kad Mēness atrodas precīzi starp novērošanas punktu uz Zemes un Sauli, līdz ar to no Saules var redzēt tikai Saules vainagu – gāzes, kas jau atdalījušās no Saules virsmas un atrodas līdz pat miljoniem kilometru tālu no tās. Lai šogad redzētu šo reto dabas parādību, interesentiem ir jādodas uz Ziemeļeiropu – autonomo Dānijas provinci Fēru salām vai Svalbāras arhipelāgu, Norvēģijas teritoriju Arktikā, kas atrodas vien 15° attālumā no Ziemeļpola.

Eclipse Tour ir Saules aptumsumu vērotāji ar pieredzi, kas pilnos Saules aptumsumus ir vērojuši jau no 2008. gada dažādās pasaules vietās, tai skaitā Kazahstānas tuksnesī un Austrālijā. «Pilns Saules aptumsums ir reta dabas parādība, kurai piemīt brīnumaina aura. Kad, skatoties uz Sauli, no tās atlicis vien dimanta gredzens un putni noklusuši kā naktī, sajūta ir ļoti savāda. Ja visu mūžu pavadītu Latvijā, tad šo parādību šī brīža cilvēkam nemaz neizdotos piedzīvot, tādēļ mēs dodamies to skatīt uz citām zemēm - katru gadu uz kādu no dažām vietām, kur tas ir novērojams,» stāsta Eclipse Tour dibinātāja Agnese Zalcmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rosņeftj ar vērienīgu naftas ieguves projektu Arktikā plāno palielināt Krievijas IKP

LETA--AFP, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas kompānija "Rosņeftj" otrdien solīja ar desmit triljonu rubļu (144,2 miljardu eiro) vērtu naftas ieguves projektu Arktikā palielināt valsts iekšzemes kopproduktu (IKP).

Tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, "Rosņeftj" vadītājs Igors Sečins norādīja, ka projekts "Vostok Oil" Taimiras pussalā paredz uzbūvēt gandrīz 8000 kilometru garu cauruļvadu un radīt 100 000 darbavietu.

Sečins šo nodēvēja par lielāko projektu, kāds tiek īstenots globālajā naftas nozarē, un tas radīs ietekmi uz pasaules tirgiem.

"Visā visumā, šī projekta pabeigšana ļaus palielināt valsts gada IKP par 2%," sacīja Sečins.

Tiek prognozēts, ka šis projekts pirmajā posmā izmaksās divus triljonus rubļu, bet kopumā - vairāk nekā desmit triljonus rubļu.

"Vostok Oil" aptver vairākas lielas naftas atradnes ar kopumā vairāk nekā pieciem miljardiem tonnu naftas. Šī projekta realizēšana ietvertu divu lidostu un 15 rūpniecības pilsētu būvniecību, skaidro Sečins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Islande plāno būvēt jaunu ostu Ziemeļu ledus okeānā

Egons Mudulis, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību.

Līdz šim Islandes un Brēmenes federālas zemes ekonomisko attiecību pamatā bijusi zvejniecība, taču Islandes Prezidents Olafurs Ragnars Grimsons un citi šīs valsts pārstāvji vēlas šo sadarbību paplašināt, vēstīts Brēmenhāfenes ostas mājas lapā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ Islande ir ieinteresēta jaunas ostas izveidē Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos: paredzams, ka pieaugs kuģu satiksmes apjomi Ziemeļu ledus okeānā; uz ziemeļiem un rietumiem no Īslandes ir ievērojami naftas un gāzes krājumi; plānots iegūt derīgos izrakteņus Grenlandē – Āzijas kompānijām jau ir izsniegtas licences; Islande vēlas gūt labumu no kruīza biznesa arktiskajos ūdeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baltais nams atļāvis Shell sākt urbšanas darbus Čukču jūrā

LETA--TV DOŽDJ, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Royal Dutch Shell saņēmis Baltā nama atļauju sākt urbšanas darbus Čukču jūrā starp Kamčatku un Aļasku ar mērķi iegūt naftu, vēsta laikraksts The New York Times.

Urbšanas darbus Arktikā uzņēmums varēs sākt jau vasarā.

Shell plāno izvietot Čukču jūrā divas urbšanas platformas, kas spēs iegūt līdz 400 000 barelu dienā. Vides aktīvistu kustība Greenpeace uzskata, ka urbšanas darbi var apdraudēt rezervātu Vrangeļa sala.

Neraugoties uz ekologu bažām, naftas industrijas pārstāvji aktīvi lobēja darbu uzsākšanu, jo šajā reģionā varētu atrasties 15 miljardi barelu naftas.

Kā norādīja ASV Iekšlietu ministrijas pārstāve Ebigeila Rosa Hārpere, varasiestādes apņēmušās spert visus nepieciešamos soļus, lai Čukču jūrā garantētu darbu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkarība no naftas un gāzes eksporta Krievijas politikas plānošanu noved pretrunās.

Kanādā un ASV pēdējos gados vērojamā ažiotāža ap slānekļa gāzes ieguves jaunākajām tehnoloģijām, kas ļauj tikt klāt vēl pirms desmit gadiem nepieejamām resursu bagātībām, pieņem aizvien strukturētākas politiskās aprises un noturīgi turpina noteikt Ziemeļamerikas enerģētikas stratēģijas prioritātes.

Tas pamatīgi satricinājis Krievijas granda Gazprom pozīcijas, tam acīmredzami šauboties par jaunajām un sākotnēji tik daudzsološajām arktiskajām Štokmana gāzes atradnēm. Kompānijas vadītājs Aleksejs Millers nesenās sarunās ar mazākuma akcionāriem no franču Total un norvēģu Statoil (abām kopā pieder 49% projekta akciju) nule kā vienojušies tikt kaut kādā jēgā par Arktikā darāmo līdz jūnija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru