Jaunākais izdevums

Ārlietu ministrija (ĀM) aizvadītā gada laikā ir likusi uzsvaru uz Latvijas uzņēmēju atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanā

Turklāt īpašs akcents esot likts uz pārtikas nozares pārorientēšanu uz Eiropas un Āzijas tirgiem – tas izskanēja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikgadējā ziņojumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā viņš atskaitījās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos. Patlaban strādā 38 Latvijas vēstniecības, sešas pārstāvniecības, divi konsulāti un viens ģenerālkonsulāts, un to uzturēšanai ik gadu tiek atvēlēta prāva summa valsts budžeta līdzekļu. Apakšprogrammā «Diplomātiskās misijas ārvalstīs» 2015. gadā plānoti izdevumi 30,88 miljonu eiro apmērā, bet 2016. gadā tie būs 30,75 miljoni eiro. Savukārt nupat atvērtās Dienvidkorejas vēstniecības uzturēšanai 2015. gadā plānoti izdevumi 79 tūkstošu eiro apmērā, informē ĀM preses sekretārs Raimonds Jansons.

Loģisks šķiet jautājums par mūsu nodokļu maksātāju naudas atgriezenisko saiti, piemēram, uzņēmēju spēcināšanu starptautiskā mērogā, ārējiem sakariem. Par kopainu šajā jautājumā Saeimas komisijas sēdē interesējās arī deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš ir bijis Latvijas vēstnieks ASV un Latvijas institūta direktors. ĀM skaidro, ka Latvijas vēstniecības ārvalstīs pilda arī ekonomiskās funkcijas, pamatā sekmējot Latvijas eksportu un piesaistot ārvalstu investīcijas.

Visu rakstu Ārlietu ministrija uzteic savu atbalstu uzņēmējiem lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jaunākā informācija ceļotājiem, kuri drīzumā plāno doties uz Turciju

Lelde Petrāne, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pašlaik izveidojušos situāciju Turcijā, Ārlietu ministrija iesaka nopietni izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Turciju.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā naktī no 15. uz 16. jūliju, kura rezultātā gājuši bojā vismaz 250 cilvēki, tostarp arī civiliedzīvotāji, 21. jūlijā valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem.

Šajā laikā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā personu dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes, aizliegumi pulcēties noteiktās vietās. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju norādījumus.

Tāpat Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties sabiedriskās vietās. Ceļotājus, kuri atrodas Turcijas kūrortos vai plāno turp doties, aicinām uzturēt kontaktus ar tūroperatoriem vai lidsabiedrībām, precizējot, vai ceļojuma norise tiks īstenota saskaņā ar plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kanādas ārlietu ministrs uzsver gatavību aizsargāt katru Latvijas kvadrātcentimetru

Lelde Petrāne, 12.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vizītes laikā Rīgā notikusi Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona (Stéphane Dion) un Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās, kurā abas amatpersonas pārrunāja NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu Latvijā izvietot NATO bataljona kaujas grupu, ko vadīs Kanāda.

«Kanādas ārlietu ministra vizīte notiek ļoti nozīmīgā laikā – 25 gadus pēc Latvijas un Kanādas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Latvija augstu novērtē Kanādas sniegto atbalstu bēgļiem no Latvijas pēc Otrā pasaules kara. Vēlos arī pateikties par Kanādas atbalstu Latvijas iestāšanās sarunās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā,» uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs, informē Ārlietu ministrija.

E. Rinkēvičs paudis Latvijas atbalstu turpmākajam Visaptverošā Ekonomikas un tirdzniecības līguma (Comprehensive Economic and trade Agreement/CETA) ratifikācijas procesam starp Kanādu un Eiropas Savienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

airBaltic pārceļ lidojumu uz Antāliju; kūrortā uzturas vismaz 350 atpūtnieki no Latvijas

LETA, 16.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES nolēmusi atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju

LETA, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien nolēma atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju, tostarp arī pret prezidentu Aleksandru Lukašenko, jo ir konstatēta cilvēktiesību situācijas uzlabošanās šajā valstī, paziņoja ES pārstāvis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šodien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, norādīja, ka lēmums paver ceļu attiecību normalizācijai un dialogam, tostarp par politiskām brīvībām.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs sanāksmē norādīja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta ES un Baltkrievijas sadarbības tālākā padziļināšanā un uzskata, ka sankciju atcelšana ir nozīmīgs solis tās ilgtermiņa attīstībā. Tādēļ Latvija atbalsta ES un Baltkrievijas attiecību normalizāciju, viņš sacīja.

Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka ir jāturpina mudināt Baltkrieviju spert nākamos soļus starptautisko cilvēktiesību un demokrātijas standartu ieviešanā. Rinkēvičs arī aicināja atbalstīt Baltkrieviju iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un saistībā ar readmisijas līguma noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši aktuālajai informācijai saistībā ar koronavīrusa (COVID-19) izplatību pasaulē atjaunoti ceļojuma brīdinājumi vairākām valstīm, informē Ārlietu ministrijā.

Sarakstā ir Spānija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Gruzija, Izraēla un Turcija. Ārlietu ministrija iesaka visiem ceļotājiem būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt konkrētā ceļojuma nepieciešamību. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt konkrētas valstis.

Ārlietu ministrija aicina iepazīties ar valstu sarakstu ministrijas mājaslapā, kas tiek atjaunots saskaņā ar aktuālo informāciju.

Tāpat ministrija iesaka rūpīgi iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietoto informāciju par koronavīrusu un ieteikumiem profilakses pasākumiem. Un, dodoties uz ārzemēm, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments iesaka reģistrēties Konsulārajā reģistrā, viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši", kā arī sekot Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Facebook kontam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina uzņēmējus iepazīties ar CETA nolīgumu un biznesa iespējām Kanādā

Kārlis Mīlbergs, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00 Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizē semināru par CETA nolīgumu un biznesa iespējām Kanādā. Tajā Ārlietu ministrijas, LIAA un LTRK pārstāvji informēs par CETA nolīguma radītajām biznesa iespējām Latvijas uzņēmējiem, valsts atbalstu jauno tirgu apgūšanā, kā arī plānotajām tirdzniecības misijām.

Semināru atklās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru Eiropas Savienība līdz šim ir vienojusies. Tas nodrošina ne tikai tirgus pieeju 99% tarifu līniju, bet arī vienkāršos procedūras, paātrinās informācijas apriti, nodrošinās piekļuvi pakalpojumu sektoram un publiskajiem iepirkumiem. CETA dos iespējas Latvijas uzņēmējiem diversificēt eksporta tirgus. Latvijas tirdzniecības bilance ar Kanādu ir pozitīva, un 2016. gadā eksports divas reizes pārsniedza importu, informē Ārlietu Ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot

Uzņēmējs, Turības docētājs Eduards Aksjoņenko, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Apvienotās Karalistes parlamenta balsojums tuvina sakārtotu Brexit 31. janvārī

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 22. janvārī Apvienotās Karalistes (AK) parlaments ratificējis AK Izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) līgumu. 29. janvārī vēl plānots Eiropas Parlamenta balsojums par Līgumu. Ja arī tas būs pozitīvs, atlikušās ratifikācijas procedūras tiks noslēgtas līdz 31. janvārim un 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) AK sakārtotā veidā izstāsies no ES, norāda Latvijas Ārlietu ministrija

Atbilstoši Līgumam no 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, turpināsies sarunas atbilstoši 2019. gada 17. oktobrī pieņemtajai ES un AK kopīgajai Politiskajai deklarācijai par nākotnes attiecību ietvaru. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. novembrī Briselē un Briseles galvaspilsētas reģionā paliek spēkā sestdien, 21.novembrī, izsludinātais augstākais - 4. drošības līmenis, informē Latvijas Ārlietu ministrija. Pārējā Beļģijas teritorijā noteikts 3.drošības līmenis, Briselē un lielākajās Beļģijas pilsētās atceltas visas sporta sacensības un koncerti.

Briseles metro sistēma paliek slēgta līdz Beļģijas varas iestāžu turpmākajiem paziņojumiem. Autobusu, tramvaju un vilcienu satiksme pilsētā tiek nodrošināta. Tiek lūgts ņemt vērā, ka Beļģijas lidostās un dzelzceļa stacijās ir ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, un ir iespējama personu apliecinošu dokumentu pārbaude.

Ārlietu ministrija stingri iesaka neapmeklēt masu pasākumus - koncertus, sporta pasākumus, tūristu iecienītus objektus, tirdzniecības centrus, kā arī atturēties no sabiedriskā transporta lietošanas. Tāpat ministrija aicina uzturēt uzlādētus mobilos tālruņus, lai vajadzības gadījumā ir iespējams sazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojums saistībā ar sprādzieniem Briselē

Lelde Petrāne, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija informē, ka Itālijas vidienē Umbrijas reģionā 24. augusta rītā notika 6,2 magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni.

Saskaņā ar Itālijas Civilās aizsardzības pārvaldes sniegtajām ziņām skarti ir Lacio (Lazio), Markes (Marche), Umbrijas (Umbria) un Abruco (Abruzzo) reģioni. Starp stiprāk cietušajām pilsētām ir Amatriče (Amatrice), Akumoli (Accumoli), Norča (Norcia), Posta (Posta), Peskara del Tronto (Pescara del Tronto), Arkuata del Tronto (Arquata del Tronto) un Kastelsantandželo sul Nera (Castelsantangelo sul Nera).

Ārlietu ministrija iesaka atturēties no braucieniem uz skartajiem reģioniem un sekot līdzi informācijai vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Ja atrodaties zemestrīces skartajā reģionā un nepieciešama konsulārā palīdzība, ministrija aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas Republikas vēstniecību Itālijā vai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cienītā tiesa, esmu darba devējs, nevis kamielis

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu kārtējo reizi satraukuši grozījumi Darba likumā, kuri tiek virzīti skatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Runa ir par Darba likuma 112.pantu, kas paredz atlaišanas pabalsta izmaksu ne tikai gadījumos, kad darba devējs uzteic darba līgumu, bet arī gadījumā, ja darbinieks uzteic darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, tas ir - gadījumā, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Tieši šis gadījums, kad darbinieks var nekavējoties uzteikt darba līgumu, ir viens no tādiem, kas izraisa diezgan daudz domstarpību starp darbinieku un darba devēju. Saeimas Juridiskais birojs ir sagatavojis divus priekšlikumus, par kuriem būs jālemj deputātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - ĀM aicina Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta»

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltijas valstis vienojas koordinēt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījies Baltijas valstu ārlietu ministru videokonferencē, kur apspriesta reģionālās sadarbības nozīme izkļūšanai no Covid-19 krīzes, informē Ārlietu ministrija.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri esot vienisprātis, ka ir nepieciešami pēc iespējas vienotāki un saskaņotāki risinājumi, pakāpeniski atceļot ierobežojumus uz Baltijas valstu iekšējām robežām un atjaunojot pārrobežu pasažieru kustību.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Baltijas valstu starpā ir regulāri jāapmainās ar informāciju par ierobežojošo pasākumu atcelšanu uz Baltijas valstu iekšējām robežām, lai krīzes pārvarēšana notiktu saskaņoti.

Lietuva atceļ aizliegumu izbraukt no valsts 

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu,...

Ministri arī atzinīgi novērtējuši līdzšinējo Baltijas valstu konsulāro dienestu sadarbību repatriācijas reisu organizēšanā, kā arī valstspiederīgo tranzīta iespēju nodrošināšanā uz mītnes zemi. Ņemot vērā, ka repatriācijas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti, ministri apliecinājuši gatavību cieši sadarboties arī turpmāk.

2020. gadā Baltijas valstu sadarbību koordinē Igaunija. Aprīlī videokonferences formātos notikušas arī Baltijas valstu prezidentu un Ministru prezidentu sanāksmes, informē Ārlietu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ASV raķešu triecieni Sīrijā ir adekvāta rīcība ķīmisko ieroču izmantošanas ierobežošanai

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV veiktie raķešu triecieni Šairatas gaisa spēku bāzei Sīrijā ir adekvāta rīcība, lai nepieļautu atkārtotu ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Tas ir skaidrs signāls, ka ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana nav pieļaujama, ministrija norāda presei izplatītajā paziņojumā.

5. aprīlī Ārlietu ministrija nosodīja ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem Sīrijas Idlibas provincē un aicināja nekavējoties izmeklēt notikušā apstākļus un sodīt tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka ANO Drošības padomes dalībvalstis tomēr spēs vienoties par rezolūciju, kas nosodītu ķīmisko ieroču uzbrukumu un ļautu izmeklēt notikušo.

Sīrijas valdības veiktais ķīmisko ieroču uzbrukums ir smags starptautisko normu un tiesību, tostarp Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, pārkāpums. Kā konvencijas dalībvalsts, Sīrijas valdība ir atbildīga par tajā noteikto saistību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kašmiras krīzes dēļ atcelti avioreisi starp Eiropu un Taizemi. Kā noskaidroja biznesa portāls db.lv, šobrīd nav informācijas, kādā apmērā tas skar Latvijas iedzīvotājus.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija komentē: «Ja ir radusies situācija, ka ir grūtības atgriezties Latvijā, pasažieriem ir jāsazinās ar aviokompānijām, ceļojumu aģentūrām, apdrošinātājiem, lai rastu alternatīvus risinājumus. Valsts sniedz konsulāro palīdzību, piemēram, ja personai nepieciešama repatriācija no konflikta vai katastrofas zonas, ja apdraudēta tās dzīvība, veselība, ja zudis ceļošanas dokuments un citās ārkārtas situācijās. Tāpat valsts patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var palīdzēt pēc notikušā, ja, piemēram, ceļojumu aģentūra neveic savus līgumā paredzētos pienākumus (nenodrošina atpakaļceļu). Cietušajiem tādā gadījumā jāvēršas PTAC. Līdz šim Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas konsulārais departaments nav saņēmis informāciju, ka radusies situācija būtu skārusi ceļotājus no Latvijas. Vienlaikus Konsulārais departaments ir ciešā saziņā ar Latvijas Tūrisma Aģentu un operatoru asociāciju (ALTA).»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Institūta direktores amatam izvirza Aivu Rozenbergu

Dienas Bizness, 06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepazīstoties ar Latvijas Institūta direktora amata pretendenta vērtēšanas komisijas rakstisku ieteikumu, konsultējoties ar līdzšinējiem Latvijas Institūta direktoriem un tiekoties ar izraudzīto kandidātu, apstiprināšanai Latvijas Institūta direktora amatā Ministru kabinetā virza Aivu Rozenbergu, informē Ārlietu ministrijā.

Plānots, ka Ministru kabinets tuvākajās sēdēs skatīs jautājumu par Latvijas Institūta direktores apstiprināšanu amatā. Jaunajam Latvijas Institūta direktoram darbs jāuzsāk 1. martā.

Aiva Rozenberga no 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un Komunikācijas dienesta vadītāju. No 2008. gada strādāja pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta, bija Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja. 2007.-2008. gadā bija Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90. gadadienas svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. A. Rozenbergai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Ir strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā. Šobrīd pilda Ministru prezidentes preses sekretāres pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru