Pašizolācijā nonākusī Krievija ārpolitikai rada galvenos riskus; iespējamos risinājumos netrūkst paradoksu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna Saeimai, kas ievadīja šāgada ārpolitikas debates, gan valdības koalīcijas kolēģu, gan dažu klātesošo DB uzklausīto ekspertu vērtējumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pacēlusi Latvijas ārpolitikas latiņu jau nedaudz augstāk. Iepriekšējos pāris gadus Rīgā bāzētie ārvalstu diplomāti ir atzinīgi vērtējuši Latvijas skaidri likto uzsvaru uz pamatīgāku Eiropas Savienības (ES) integrāciju, kas ļauj prognozēt, piemēram, arī vietējās biznesa vides turpinošu attīstību saskaņā ar Eiropas standartiem. Investoriem par prieku šai ziņā redzama politikas pēctecība, Latvijai turpinot pievienošanās procesu arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
Vēl intensīvāka sadarbība ES ietvaros Latvijai arī jaunajā gadā nāk spiestā kārtā, un to nosaka Krievijas agresija Ukrainā, kas likusi revidēt starptautiskās sadarbības paradigmas arī globāli un atsviedusi Rietumu un Krievijas attiecības atpakaļ gandrīz Aukstā kara līmenī.
Saeimas debatēs jau skaidrāk izskanēja ministra uzrunā nojaušamais mājiens (Maskavas politika un terora akti Francijā aplūkoti runas vienā sadaļā) uz Kremļa kultivētās agresijas Ukrainā vienādošanu ar radikālā islāma organizāciju īstenoto teroru Eiropā un ES dienvidu pierobežas zemēs. Jādomā, ka šāds ārpolitikas matemātikas pavērsiens Latvijas partneriem Eiropā nenāks viegli, jo vēl pavisam nesen pat PSRS laika staļinisma un nacistiskās Vācijas ideoloģiju antihumānās iedabas vienādošana Eiropā nebūt nebija pašsaprotama.
Tieši ģeopolitiskā drošība ziņojumā Saeimai ir izdalīta kā galvenā ārpolitikas prioritāte. Politikas laukā tas nozīmē ES pašas drošības sistēmas un spējas stiprināšanu paralēli NATO ietvaram, bet drošības uzsvaram paredzama arī ekonomikas «blakne».
Plašāk lasiet rakstā Ārpolitikas latiņa augstāk piektdienas, 23. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!