Jaunākais izdevums

Sniedzot atbalstu medicīnas personālam, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīzes situācijās, un stiprinot tā pieejamību Rīgā, Veselības ministrija īstenos Eiropas Savienības (ES) fondu projektu.

Darbam stacionāros, kuri ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēguši līgumu par veselības aprūpi, tiks piesaistītas medicīnas māsas un māsu palīgi, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centros - ārstu palīgi. Atbalsts paredzēts arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai. Pieejamais ES fondu finansējums – 2,55 miljoni eiro.

Medicīnas māsām, māsu palīgiem stacionāros un ārstu palīgiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, noslēdzot darba līgumus uz vismaz piecu gadu periodu, būs iespējams saņemt kompensācijas: vienreizēju kompensāciju piecu mēnešalgu apmērā un vienreizēju papildu kompensāciju vienas zemākās mēnešalgas apmērā par katru ģimenes locekli, kā arī vienreizēju uzturēšanās izmaksu kompensāciju 12 mēnešu periodam 3600 eiro apmērā.

ES fondu finansējums plānots arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā, paredzot kompensācijas par zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu gan pensijas vecuma ģimenes ārstiem, kas nodos savas prakses vietas, gan ģimenes ārstiem, kuri tās pārņems. Kompensācijas paredzēts izmaksāt trīs mēnešus.

Kopējais attiecināmais finansējums ir 3 000 000 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums –2 550 000 eiro (85%) apmērā un valsts budžeta finansējums 450 000 eiro (15%) apmērā.

ES fondu programmu 9.2.7. “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” izstrādājusi Veselības ministrija, kas arī būs projekta īstenotāja, tostarp organizēs atbalstāmo ārstniecības personu atlasi. Veselības ministrijai projekta iesniegums finansējuma saņemšanai jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā līdz š.g. 18. februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķirt 69 341 604 eiro, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam.

Ministrija skaidro, ka līdz ar Covid-19 straujo izplatību arvien turpina pieaugt Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Papildu slodzi uz ārstniecības iestādēm rada arī lielais saslimušo vai pašizolācijā esošo mediķu skaits. Tādējādi vairāk kā iepriekš aktualizējas cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu "izdegšana".

Lai motivētu ārstniecības personas šajos apstākļos un piesaistītu papildu medicīnas personālu, paredzēta piemaksa 100% apmērā no mēnešalgas stacionārajās ārstniecības iestādēs strādājošajiem mediķiem un nodarbinātajiem, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu ārstniecībā un aprūpē, uzņemšanas nodaļu darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, ģimenes ārstiem un ārsta praksēs nodarbinātajiem ārstu palīgiem un māsām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra ierēdņiem un darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā par visu tirdzniecības vietu atvēršanu atkal varētu sākt domāt tad, kad valstī netiktu reģistrēti vairāk par aptuveni 270 jaunā koronavīrusa gadījumiem dienā.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Viņš atzina, ka ar šādu saslimušo skaitu dienā Latvija panāktu divu nedēļu kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc epidemiologa teiktā, šādu indikatīvo rādītāju izmantojot arī daudzas citas valstis, lai saprastu, vai situācija tiek kontrolēta.

Patlaban Latvijā ik dienu tiekot reģistrēti ap 850 jauniem saslimšanas gadījumiem, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 660 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Perevoščikovs atzina, ka arī valstīs, kurās saslimstība ar Covid-19 patlaban ir krietni zemāka nekā Latvijā, stingri ierobežojumi aizvien ir spēkā, jo pastāv jauni riski, tai skaitā saistībā ar atšķirīgo vīrusa paveidu, kurš tiek uzskatīts par krietni lipīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lēma Veselības ministrijai (VM) piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.

Kā skaidro VM, lai uzlabotu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad nepieciešami 5 332 095 eiro. Lielākā daļa - 1 784 757 eiro - paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Tikmēr 1 280 614 eiro nepieciešami, lai šogad saglabātu esošo ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, bet vēl 323 985 eiro - lai saglabātu stacionāro pakalpojumu apjomu.

Vienlaikus 839 973 eiro tiks novirzīti, lai šogad palielinātu cilvēkresursus ambulatorajos centros, kas specializējas psihiskās veselības aprūpē. Tāpat 430 862 eiro nepieciešami, lai stiprinātu emocionālo, psiholoģisko, konsultatīvo atbalstu pa tālruni vai tiešsaistē, bet 671 904 eiro - lai uzlabotu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pielāgo ženšeņu un Ķīnas zirdzeni audzēšanai Latvijā

Db.lv, 04.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases otrajā kārtā saņemti pieci iesniegumi, informē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 41% no projektu atlases kārtā pieejamā.

Iespēja piesaistīt kapitālu 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības...

Akciju emisija plānota četros projektu iesniegumos un prasītais finansējums šajā atlases kārtā ir 55% apmērā no akciju emisijai pieejamā finansējuma (243 175 eiro pret 444 950 eiro).

Parāda vērtspapīru emisija plānota vienā projekta iesniegumā par maksimālo iespējamo atbalsta apjomu projektam 20 000 eiro apmērā jeb 10% no pieejamā finansējuma - šim atbalsta mērķim kopumā paredzēti 200 000 eiro. Paredzēts, ka CFLA jaunas atlases kārtas izsludinās reizi ceturksnī, līdz būs piešķirts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums.

Atbalsta pretendenti pārstāv dažādas nozares, tostarp informācijas un komunikācijas pakalpojumus, apstrādes rūpniecību, finanšu un apdrošināšanas darbību. Projektu iesniedzēju plānotais projektu īstenošanas termiņš variē no 10 mēnešiem līdz 2 gadiem – prognozējot, ka līgumi tiks noslēgti š. g. maijā, pirmos rezultātus varam sagaidīt jau nākamā gada sākumā.

ES fondu atbalsta programmas ietvaros mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50% apjomā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Programmas ietvaros atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā divu gadu laikā no līguma ar CFLA par projekta īstenošanu noslēgšanas. Par sekmīgu akciju emisiju uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā.

Programmas īstenošanai paredzēts viens miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), t.sk. 0,8 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,2 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam.

ES fondu atbalsts uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos paredzēts 3.1.1.3. pasākuma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmuši 16 070 ārsti un ārstniecības iestāžu darbinieki, no tiem abas potes jau saņēmis 571 cilvēks, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 16 641 devu, no tām pirmdien, kad bija sācies vakcinācijas otrais vilnis, pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 268, bet jau otro 571 cilvēks.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1360 cilvēki, otrdien - 1618, trešdien - 1506, ceturtdien - 1781, piektdien - 1802, sestdien - 653, bet svētdien - 119 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakar otro vakcinācijas devu saņēmuši mediķi un ārstniecības iestāžu darbinieki no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas, Jēkabpils reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būs nepieciešams, tiks veidota atsevišķa, paralēla sistēma vakcinācijas pret Covid-19 uzskaitei, lai nodrošinātos pret e-veselības darbības pārtraukumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Īpaši tiek strādāts pie tā, lai vakcinācijas uzskaite un reģistrācija noritētu bez aizķeršanās, teica Viņķele. "Ir ļoti svarīgi, ka ir iespēja bez bažām par e-veselības darbības pārtraukumiem ievadīt informāciju par vakcinēto cilvēku, lai, veicot atkārtotu vakcinēšanu, būtu pilnīgi skaidrs, kas, kur, kad un ar kādu vakcīnu ir vakcinēts," uzsvēra ministre.

Viņķele teica, ka tas ir viņas kā ministres uzstādījums, ka šajā jautājumā ir jābūt dubultdrošiem.

Lūgta komentēt premjera pausto, ka viņš aizvien no Veselības ministrijas gaida detalizētu Covid-19 vakcīnu pieejamības plānu, Viņķele teica, ka plāns "tiek īstenots pilnā sparā". "Man ir patiess gandarījums un prieks, ka premjers ir ieinteresēts līdz pat šļirču izmēriem un automašīnu numuriem, kas pārvadās vakcīnas ārstniecības iestādēm," ironizēja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 14.decembrī sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai. Notiek atbalsta programmas otrā kārta.

Programmai ir arī trešā atlases kārta, kurā iesniegumus uzsāks pieņemt no nākošā gada 15. februāra, informēja CFLA. Pašreizējā projektu atlases kārtā, kas sākas 14. decembrī, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) akciju emisiju atbalstam pieejami 339 475 eiro, bet obligācijām vai parāda vērtspapīru emisijai – 200 tūkstoši eiro.

Pēc iepriekšējām aplēsēm šīs programmas atbalsts varētu būt vismaz 18 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sekmīgai kapitāla piesaistei. Uzņēmumi vērtspapīru emisijai biržā saņems atbalstu, kas nepārsniegs pusi no kopējām sagatavošanās izmaksām emisijai. Atbalsts granta veidā uzņēmumiem, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro, paredzēts akciju emisijas gadījumā, savukārt obligāciju emisijas gadījumā neatmaksājamais atbalsts nepārsniegs 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāji valsts un pašvaldību iestādēm kompensējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevumu segšanai par Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēlēti 15,08 miljoni eiro - šādu Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu otrdien ārkārtas sēdē atbalstīja valdība.

VM pamato, ka, sākoties Covid-19 pandēmijas izplatībai, tiek veikti valsts apmaksāti laboratoriskie izmeklējumi, kuru apmaksai tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši konkrētajā mēnesī sniegto izmeklējumu apjomam un attiecīgi faktiskajiem izdevumiem.

"No Covid-19 laboratorisko izmeklējumu veikšanas līdz līdzekļu saņemšanai paiet salīdzinoši ilgs laiks. Lai laboratorijām, kuras veic Covid-19 laboratoriskos izmeklējumus, nepasliktinātu naudas plūsmu, neveidotos saistības par reaģentu iegādi un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm, ir nepieciešams Nacionālajam veselības dienestam (NVD) piešķirt finansējumu, lai NVD uzreiz pēc informācijas saņemšanas var veikt apmaksu par veikto darbu 2020.gada trijiem mēnešiem - septembri, oktobri un novembri. Saņemot finansējumu, tiktu nodrošināta nepārtraukta naudas plūsma un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm," skaidro VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar decembri, "Biogen" meitas uzņēmums SIA "Biogen Latvia" ir uzsācis tiešo pārstāvniecību Latvijā, kā daļu no uzņēmuma kopējās izaugsmes stratēģijas, informē uzņēmums.

ASV dibinātais uzņēmums "Biogen" ir viens no lielākajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē, kas nodarbojas ar ārstniecības terapiju izstrādi un komercializāciju, specializējoties neiroloģisko slimību izpētē. Uzņēmums ir viens no pirmajiem, kas izstrādājis slimības attīstību ietekmējošas ārstniecības terapijas tādām slimībām kā multiplā skleroze un spinālā muskuļu atrofija. "Biogen" apgrozījums 2019. gadā sastādīja 14,4 miljardus ASV dolāru.

Lai veicinātu uzņēmuma globālo izaugsmi, kā arī lai būtu tuvāk pacientiem un vietējiem partneriem, pēdējo gadu laikā "Biogen" ir uzsācis darbību vairākās valstīs. Uzņēmums vienlaicīgi uzsāks darbību gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. "Biogen Latvia" ir kļuvis par biedru Amerikas Tirdzniecības Palātā Latvijā (Amcham) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijā (SIFFA). Globāli "Biogen" nodarbina vairāk nekā 7400 darbinieku, un uzņēmumam pašlaik ir divi galvenie ražošanas centri – Pensilvānijā, ASV un Šveicē, Eiropā. "Biogen" produkti ir pieejami 102 valstīs visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nolikusi uz pauzes arī medicīnas tūrismu. Pakalpojumi medicīnas tūristiem nav pieejami līdz nākamajiem valdības lēmumiem.

Līdzīgi kā atpūtas tūrismā, arī medicīnas tūrismā Covid-19 ierobežojumu dēļ jau pavasarī krasi samazinājās ārvalstu pacientu skaits.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka vasarā šī situācija nedaudz normalizējās un ārvalstu pacienti īstenoja ārstēšanos Latvijas ārstniecības iestādēs. Septembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus, kas ļāva uzņemt ārvalstu pacientus bez pašizolācijas, bez karantīnas ievērošanas. Taču grozījumi tika atcelti, aizvadītajās nedēļās Latvijā ieviešot stingrākus ierobežojumus. Līdz ar to virkne ārvalstu pacientu, kas plānoja savu ārstēšanos Latvijā, decembrī un janvārī nevar atbraukt, jo atkal ir ierobežojumi, kas to liedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru