Daudzās saimniecībās, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, pērnā gada laikā klientu skaits ir audzis pat par 40%, turpretī citās vērojams tikpat liels kritums. Savukārt pērn stabili audzis apmeklētāju skaits apskates saimniecībās, kas piedāvā apskatīt, nogaršot un iegādāties «lauku labumus».

Tas atklājies Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs veiktajā pētījumā.

Daļa lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju klientu skaita svārstības saista ar krīzes laiku, bet daļa – ar mārketinga aktivitātēm.

Aptaujātie uzņēmēji kā iemeslu klientu pieaugumam min arī to, ka «cilvēki atkal uzdrošinās tērēt». Turklāt arī lauku tūrisma pakalpojumu cenas pērn saglabājušās 2010. gada līmenī, arī šogad cenu kāpums nav gaidāms, norāda asociācija.

Vidēji 80% atpūtnieku visās saimniecībās ir no Latvijas, otrajā vietā, atkarībā no saimniecības atrašanās vietas un speciāizācijas ir Lietuvas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Zviedrijas atpūtnieki. Joprojām nozīmīgs klientu loks ir ārzemēs strādājošie latvieši un

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji šogad spiesti samazināt cenas, īpaši dārgākie un greznākie viesu nami, kur cenas kritušās par aptuveni 40 %.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Līdz ar to nevar gaidīt, ka samazinātais PVN tūrismam ļaus cenas lauku viesu namos pazemināt vēl vairāk, atzina A. Ziemele. Tomēr lielajos sarīkojumos, piemēram, pārrobežu semināros, samazinātais nodoklis ļaujot uzvarēt konkursos pierobežas viesu namu īpašniekiem. Nesen šādu konkursu uzvarējis lauku uzņēmējs Valkas rajonā, izkonkurējot igauņu piedāvājumu.

Tomēr, neraugoties uz tūristu skaita samazināšanos Eiropā, ko ietekmējusi gan krīze, gan dabas katastrofas, lauku tūrismam esot arvien vairāk piekritēju. Piemēram, Vācijā, ar veselības uzlabošanu un atpūtu laukos saistītais tūrisms aizņem ap 30% nozarē. Latvijā, uzsvēra asociācijas vadītāja, lauku tūrismam ir liela perspektīva un tas ir arī ļoti nozīmīgs, jo ir daudzviet vienīgais uzņēmējdarbības veids, kas ļāvis izdzdīvot krīzē lauku iedzīvotājiem. Līdz ar to par lielākajām vērtībām Latvijas lauku attīstībā uzskatāmas dabas vērtības, neapbūvētas piekrastes joslas un dabiskā fauna un flora, kas pievelk ārvalstu tūristus.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Latvijas laukos skaitliski audzis atpūtas vietu skaits, ko piedāvā Lauku ceļotājs. Vērojama arī specializācija aktīvai un izzinošai atpūtai.

Tikko klajā nācis Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs 2013.gada katalogs, kurā minētas 234 atpūtas vietas. Tās iedalītas pēc specializācijas - objekti, kurus vērts redzēt; naktsmītnes; krodziņi; aktīvās atpūtas vietas; pirtis un lauku labumu saimniecības, informē Lauku ceļotājs.«Ceļotājs vēlas arvien vairāk nevis laiski atpūsties, bet ar kādu konkrētu mērķi – vai nu tā būtu uz veselības atjaunošanu vērsta atpūta pirtīs, spa un pie dabas, vai aktīva atpūta ar laivām vai velo, vai arī uz kultūru un izziņu vērsta atpūta,» skaidro asociācijas Lauku ceļotājs pārstāve Elīna Kalēja. Tūrisma uzņēmēji attiecīgi reaģējuši un paralēli naktsmītnēm piedāvā arī citus pakalpojumus. Papildus jau tradicionāliem – makšķerēšana, pirtis un laivas, tiek veidotas dabas izziņas takas un pārgājienu maršruti vai nu savā teritorijā, vai sadarbībā ar kaimiņiem. Arī ārpus aktīvās sezonas tiek meklētas iespējas piedāvāt ko interesantu. Piemēram - pastaigas ar sniega kurpēm, distanču trases, slidošanas vai braukšanas ar zirgu vai suņu pajūgiem. Arvien vairāk tūrisma uzņēmēju pievēršas tradicionālām gadskārtas svinēšanas tradīcijām. Populāri ir rīkot latviskā garā Mārtiņus, Meteņus vai Ūsiņus. Jauna tendence ir arī tā, ka ceļotāji apmeklē lauku labumu saimniecības pa dienu, taču vakarā brauc mājās. Līdz ar to, norāda E. Kalēja, aktuālāki kļuvuši saturīga brīvā laika pavadīšanas piedāvājumi nevis vienkārši pārnakšņošana.

Lauku tūrisms Latvijā daļēji atkopjas no krīzes un uzņem aizvien vairāk viesus no Vācijas un Krievijas. Pēdējo divu gadu laikā īpaši strauji pieaudzis krievu tūristu skaits Latvijas laukos, atzina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Sarunā ar Latvijas radio viņa stāstīja, ka visvairāk tūristu Latvijas laukos ir no Vācijas, tam strauji tuvojas tūristu daudzums no Krievijas. Līdzīgi kā tūrisma pieaugums vērojams Rīgā, tas atspoguļojas arī uz situāciju laukos, norādīja A. Ziemele.

Lauku ceļotājs prezidente skaidroja, ka pirms desmit gadiem tūristu no Krievijas Latvijas laukos bija ļoti maz, bet pēdējo divu gadu laikā šis skaits ir strauji kāpis. Lielākoties tie ir cilvēki no Krievijas lielajām pilsētām, kuri labprāt izbauda dabu un paliek ilgāku laiku laukos. Krievijas tūristi bieži prasa ļoti dārgus produktus, kurus neatļaujas atbraucēji no citām valstīm.

Savukārt Latvijas tūristi biežāk izvēlas slēpošanu, braukšanu ar kamanām, savukārt vasarā svin kāzas un svētkus. Asociācijas prezidente arī norādīja, ka krīze daļu lauku tūrisma uzņēmēju situsi ļoti bargi. Tāpēc virkne viesu māju šajā laikā pārdotas vai bankrotējušas. Tikmēr tiem uzņēmējiem, kas labi izturas pret viesiem un piekopj pareizu cenu politiku, sokas visai labi.

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Lauku tūrismā Covid-19 pandēmija bija labs laiks no biznesa viedokļa, kaut arī nebija ārvalstu tūristu; pašlaik pašmāju uzņēmējiem par viesiem ir jākonkurē ar visu pasauli, vienlaikus daudzi ārvalstu potenciālie ceļotāji tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ Latviju nevēlas apmeklēt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa atzīst, ka Latvijā dabas, arī putnu un zvēru ir daudz, bet diemžēl šis produkts ir ļoti slikti iesaiņots, tāpēc grūti pārdodams.

Fragments no intervijas

Kas mainīsies lauku tūrismā pavasarī?

Pavasaris atnāk ar siltumu, un cilvēki daudz labprātāk brīvdienas pavada ārpus mājām. Arī ārvalstu, jo īpaši tālāku zemju tūristi maijā – jūnijā sāk savu aktīvo sezonu. 2024. gadā ir vairāk rezervāciju, nekā bija 2023. un 2022. gadā. Un tas nozīmē, ka tālāko ārvalstu tūristi sāk atkal atgriezties. Protams, lēmums un arī rezervācijas tiek veiktas daudz vēlāk. Tas nenotiek tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu naudas, par ko ceļot, bet gan tāpēc, ka nav skaidrs, kāda būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Vēl viens faktors, kas ietekmē visa veida tūrismu, ir ekonomiskās situācijas perspektīva, jo īpaši, ja pašlaik daudzviet tiek novērota stagnācija vai pat recesija. Piemēram, nesen runāju ar tūrisma organizatoru no Austrālijas, kurš skaidroja, ka šajā valstī, kas ir ļoti tālu no militārā konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, cilvēki ir piesardzīgi un nogaidoši. Līdzīga aina novērojama arī Amerikā un Eiropā, jo cilvēki ir piebremzējuši ar izklaidēm, jo īpaši luksusa izklaidēm, taču par laimi lauku tūrisms nebūt nav luksusa izklaide.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Līdz maija beigām valsts un pašvaldības institūcijas var pieteikt tūrisma objektus un projektus konkursam Eiropas izcilākie galamērķi (European Destinations of Excellence – EDEN)

Tā ir iespēja popularizēt Eiropā savu tūrisma piedāvājumu. Projektiem šogad jāatbilst tematikai Tūrisms un ūdens resursi, kā arī dažādiem nosacījumu (pieejams TAVA mājaslapā www.tava.gov.lv).

Lai arī projektus iesniedz pašvaldību vai valsts struktūras, iniciēt projekta pieteikšanu un iekļaut piedāvājumā savus pakalpojumus var arī privātie uzņēmēji. To produktam vai pakalpojumam jābūt iekļautam tūrisma vietas ilgtermiņa attīstības plānos.

«Latvijai kā valstij, kas atrodas pie jūras, kas bagāta ar iekšējiem ūdeņiem, kuru izmantošana tūrismā pēdējos gados attīstīta dažādām gaumēm un mērķauditorijām, šī ir ļoti pateicīga tēma. Turklāt tematikā iekļaujas viss, kas saistīts ar ūdeni, arī minerālavotu izmantošana, SPA, kur mums arī ir ko piedāvāt. Tādēļ ceru, ka netrūks kvalitatīvu pieteikumu,» sacīja EDEN Latvija projekta vadītājs Latvijā Armands Muižnieks.

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Konkursā par Skaistāko lauku saimniecību 2013 atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība Mazdzērvītes Kocēnu novadā.

Ločmeļu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2013 statusu un braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi un citas saimniecībā noderīgas dāvanas.

«Šogad jau otro gadu apzinām skaistākās lauku saimniecības Latvijā. Mūs priecē, ka līdztekus tradicionālajai lauksaimniecībai – piena lopkopībai, graudkopībai, augkopībai, mūsu zemnieku saimniecībās tiek attīstīts lauku tūrisms, audzēta bioloģiskā produkcija, plaukst kupli rožu dārzi un audzētas pat šitaki sēnes. Katra no šīm saimniecībām ar savu attieksmi pret darbu, apkārtējo vidi un attiecībām ģimenē ir kā miniatūrs valsts modelis, kā paraugs, kurā virzienā valstij vajadzētu attīstīties,» informē Food Union sastāvā ietilpstošās AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke.

Latvijā daļa viesu māju īpašnieku apsver iespēju rudenī, kad sāksies apkures sezona, slēgt mītnes, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Par rudeni mums ir diezgan skarbas domas. Mēs baidāmies no tā, kas mūs sagaida, - no cenām par apkuri un elektrību un citām izmaksām. Tāpēc daļa no saimniekiem apsver viesu mājas aizvēršanu, tad, kad pienāks apkures sezona un beigsies aktīvā ceļošanas sezona," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa minēja, ka šovasar salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru viesu mājās notiek krietni vairāk dažādu pasākumu, kamēr individuālo ceļotāju un nakšņotāju ir mazāk.

Pēc Ziemeles teiktā, individuālo ceļotāju skaita kritums varētu būt saistīts ar to, ka iedzīvotāji šogad vairāk dodas ārvalstu ceļojumos, kā arī saistībā ar augstajām degvielas cenām.

Tāpat viņa atzina, ka viesu māju īpašnieki ir palielinājuši pakalpojumu cenas. "Saimnieki ceļ cenas tur, kur tas ir iespējams un par tik, cik ir iespējams. Par 10-15%, varbūt, ir celtas cenas, taču izmaksas ir cēlušās par 30%," sacīja Ziemele.

Latvijas lauku tūrismā joprojām lielākā problēma ir darbinieku trūkums, teica biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

«Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte,» teica Ziemele.

Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.

Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. «Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot,» teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Maksātspējīgie Latvijā no krīzes cietuši mazāk, tadēļ jaundibinātās lauku tūrisma saimniecības orientējas uz luksusa segmentu. Arī šogad asociācija Lauku ceļotājs savās rindās uzņēmusi 15 jaunas lauku tūrisma saimniecības, no kurām dažas ir arī pilnīgi jaunas, intervijā biznesa padomu žurnālam Saldo stāsta asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnate Ziemele.

Viņa gan norāda, ka šis gads lauku tūrismā būs vēl grūtāks nekā iepriekšējie. Nozare rēķinās ar apmēram 10% kritumu, kas galvenokārt saistīts ar iekšējā tūrisma samazināšanos.

«Pozitīvā ziņa tūristiem ir tā, ka piedāvājuma kvalitāte ir augusi, jo ir augusi konkurece,» norāda A.Ziemele. Savukārt par cenu esot jāmācās kaulēties: «Savā ziņā pie mums arī veidojas tāda kā Ēģiptes sabiedrība, kurā ir jāmācās kaulēties. Ja jūs paprasīsiet letes cenas, jums arī iedos, bet ja prasīsiet atlaidi, iespējams, varēsiet ar saimnieku sarunāt. Protams, ja viņam viss ir pilns, būs jūlijs, augusts, diez vai atlaidi dabūsiet, bet varbūt būs cits uzņēmums, kurš jums šo atlaidi iedos.»

Pēc Covid-19 krīzes un ārkārtējās situācijas daudzi laukos esošie ēdinātāji varētu vairs neatsākt darbu, pirmdien intervijā Latvijas Radio bažas pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Latvijas laukos jau tāpat mēs nevarējām lepoties ar daudziem restorāniem un krodziņiem. Mēs neesam tauta, kas mīl pavadīt vakarus krogos. Šis trieciens [Covid-19 izplatība un ārkārtējā situācija] būs ļoti, ļoti smags. Mums ir bail, ka pēc šī daudzi vairs neatvērsies," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka viesu izmitināšanā strādājošie mazie lauka tūrisma uzņēmēji, proti, tie, kuriem pieder nelielas mītnes vai kempingi, kas uzņem nelielu skaitu viesu, izdzīvos, jo tie turpina apkalpot viesus, taču visgrūtāk klājas lielajiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz liela skaita klientu apkalpošanu.

Ziemele norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir mainījusies cilvēku uzvedība, priekšroku dodot atpūtas vietām, kas nav lielas un atrodas nomaļākās vietās.

Mana pieredze Kad citi ņēma milzu kredītus, saimniecības Dižglābas īpašnieki iztika ar mazumiņu un saviem spēkiem, tagad tas ir attaisnojies.

Dižglābas ir neliela saimniecība, kas pieder Celovu ģimenei. Sieva Agnese saimnieko mājās, vīrs Māris papildus strādā arī algotu darbu. Peļņu saimniecībai dod zirgi un gaļas liellopi. Daudzus gadus visi brīvie līdzekļi (peļņa, daļa vīra algas) ieguldīti saimniecības attīstībā, lopu un tehnikas iegādē. Saimniece pārliecināta, ka tieši tāpēc šos gadus ar savu mazo saimniecību izdevies izdzīvot un sasniegt zināmu stabilitāti.

Uz priekšu - palēnām

«Pareizi vien bija, ka netrakojām ar milzu vērienu, jo tagad, kad citiem beigušies treknie gadi, mums pat sācis iet labāk, nekā agrāk. Pēdējos divos gados varam pamazām baudīt peļņu, ko dod saimniecība. Paremontējam māju, uzbūvējām atpūtas namiņu viesiem, atļaujamies nolīgt strādnieku. Daudzi savulaik iekrita uz solījumiem,» spriež Agnese. «Bankas naudu deva, visi sapirkās dārgu tehniku, šķirnes ganāmpulkus un pieņēma darbiniekus. Sak, nauda nāk! Nekā! Mēs iztikām ar veco krievu tehniku.» Par veiksmīgu saimniece uzskata arī izvēli nebalstīties tikai uz vienu jomu: «Mūsu valstī nav tādas stabilitātes. Vienā brīdī izdevīgi turēt zirgus, otrā - cūkas vai vistas. Labāk, ja neliela saimniecība ir daudzpusīga.»

Lai izvairītos no nepieciešamības iegādāties licenci mūzikas atskaņošanai, viesu namiem un brīvdienu mājām jāizvairās katalogos reklamēt iespēju klausīties mūziku.

Ikvienam uzņēmumam, kas savā viesiem piedāvāto pakalpojumu paketē ir ietvēruši iespēju lietot TV, radio, mūzikas centrus u. tml., ir nepieciešama licence. Un tai ir jābūt gan atsevišķiem viesu numuriem, gan arī koplietošanas telpām, kas būtu 0,65 Ls/m, teikts asociācijas Lauku ceļotājs informatīvajā izdevumā. «Būtiski ir saprast, ka licences iegāde ir nepieciešama gadījumos, kad uzņēmējdarbība ir bizness, kurā mūzika tiek izmantota klientu labsajūtai, sabiedriskās vērtības celšanai, kā papildu serviss un ērtība, un ir pieejams plašākam sabiedrības lokam. Ja tas tā nav, privātos apstākļos, to skaitā - ģimenē, privātos svētkos, mācību procesā, valstiskos pasākumos var droši klausīties bez autoru tiesību ierobežojumiem, un par garāmgājēja dzirdēto skaņu nav jāmaksā. Asociācijas LC padoms – ja mūzikas atskaņošanas ierīču norāde Jūsu viesu mājas reklāmā jūsuprāt Jums nenes vairāk klientus – nereklamējiet tos savos reklāmas izdevumos, īpaši internetā,» norāda Lauku ceļotājs.

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursā apstiprināts projekts par kopīga dvīņu pilsētu Valgas un Valkas centra izveidošanu, kam kopumā piešķirti trīs miljoni eiro, informēja programmas konsultante Vineta Šņore.

Viņa pastāstīja, ka Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursa rezultātā Uzraudzības komiteja kopumā atlasījusi 28 projektus, kuriem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kopumā tiks piešķirts aptuveni 15 miljoni eiro finansējums.

Vairumā jeb 17 finansētajos projektos, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas partneriem, plānots atbalstīt uzņēmējdarbību veicinošas iniciatīvas programmas teritorijā. Uzņēmēji veidos kopīgus produktus un ieviesīs mārketinga pasākumus medicīnas, informācijas tehnoloģiju (IT), pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs.