Nodokļi

Ašeradens: Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei, šodien parlamentā notiekošajās debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Ašeradens atzīmēja, ka parlaments šodien notur otrās debates par Latvijas Stabilitātes programmu.

Pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

''Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,'' pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ''Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,'' teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Eiropa atpaliek, Eiropas Savienība ir atvērta ekonomika, un investīcijas aug lēnāk nekā konkurentiem, sacīja Ašeradens, uzsverot, ka esam ievainoti no ārējiem satricinājumiem.

Pēc finanšu ministra vārdiem, Eiropas Savienības valstu ekonomika un sabiedrība saskaras ar demogrāfiskām pārmaiņām, strauju sabiedrības novecošanos, tehnoloģiskajām pārmaiņām, globalizācijas izmaiņām un vides problēmām.

''Paredzams, ka bez politikas izmaiņām tas, no vienas puses, negatīvi ietekmēs mūsu nodokļu ieņēmumu ilgtspēju un, no otras puses, prasīs palielināt valdības izdevumus, jo īpaši, lai nodrošinātu proporcionāli lielāku skaitu nestrādājošu iedzīvotāju. Tāpēc ir būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot mūsu nodokļu struktūru, lai tā būtu droša nākotnei, vienlaikus nodrošinot pietiekamus nodokļu ieņēmumus fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai un nodrošinot efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmu,'' sacīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plānošanas sistēma ir konservatīva un ilga, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka 2021. un 2022.gadā, kad tika plānoti jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti, bija cita dienaskārtība nekā tagad 2024.gadā.

Līdz ar to valdībai nācies būt elastīgai un pārplānot ES fondu investīcijas uz patlaban aktuālākiem projektiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka Latvija nezaudē ES fondu līdzekļus. "Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nezaudējām ne centa un arī tagad nezaudēsim," teica Ašeradens.

Tomēr finanšu ministrs atzina arī to, ka ministrijās pietrūkst ierēdņu kapacitātes, lai savlaicīgi uzrakstītu Ministru kabineta noteikumus ES fondu investīciju programmām.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kavēšanos ar ES fondu investīcijām saistīja ar Covid-19 pandēmijas laiku un kara sākšanos Ukrainā, vienlaikus atzīstot, ka tam nav attaisnojuma, ka Ekonomikas ministrijai 2024.gadā ir 112 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt uzņēmēju projektiem, bet tas nav izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžeta deficīts šogad jānotur 2,8-2,9% apmērā no IKP

LETA, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā budžeta deficītu šogad ir jānotur 2,8-2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka šā gada valsts budžeta deficīta jautājums ir ļoti svarīgs, jo Eiropas Komisija (EK) eirozonas finanšu pārvaldībai ir ieviesusi jaunu mehānismu, kas turpmāk ne tikai koncentrēsies uz deficīta jautājumu, bet arī noteiks valstīm jaunu pārvaldes mehānismu - tiks noteiktas tiesības valstīm palielināt vai samazināt izmaksas nākamos četrus gadus.

"Ja deficīts pārsniegs 3%, mēs varam nonākt situācijā, kad mums nākamos četrus gadus nāksies samazināt izmaksas - tā būs tā saucamā deficīta samazināšanas procedūra. Tāpēc es ļoti nopietni pret šo izturos," teica Ašeradens, piebilstot, ka budžeta deficītu šogad būtu jānotur 2,8-2,9% apmērā no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespējamās izmaiņas nodokļos plāno iesniegt pirms Jāņiem

LETA, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nodokļu izmaiņu izstrādi atbildīgā darba grupa piedāvājumu par iespējamām izmaiņām nodokļos tiesību aktu projektu portālā plāno iesniegt ap 20.jūniju.

Kā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašradens (JV), līdz tam par darba grupas ziņojuma projektu par nodokļu politikas piedāvājumu turpināsies diskusijas gan starp koalīcijas, gan ar sociālajiem partneriem. Pēc tā iesniegšanas plānotas publiskā apspriešana par šo dokumentu, kam sekotu saskaņošanas process un vēlāk lemšana valdībā.

Vienošanos valdībā par šīm izmaiņām vajadzētu panākt līdz vasaras beigām, pauda politiķis.

Vaicāts, vai līdz ar šīm izmaiņām varētu notikt kāda nodokļu palielināšana, Ašeradens akcentēja, ka šajā jautājumā jābūt ļoti uzmanīgiem, tajā skaitā, raugoties uz Igaunijas piemēru, kur pēc nodokļu palielināšanas ir negatīvas prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā, 30.aprīlī preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Valsts šīs obligācijas varētu iegādāties līdzās privātajiem investoriem, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, sacīja Briškens. Šāda veida obligāciju investīcijas būšot saskaņā ar tirgus noteikumiem un Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta nosacījumiem.

Briškens skaidroja, ka valdība lēmusi piedalīties obligāciju emisijā līdz 136 miljonu eiro vērtībā, jo esot skaidri redzams ekonomiskais pienesums no procentu maksājumiem, ko valsts saņemtu tādā pašā apmērā kā privātie investori, kā arī tas būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

“Valsts iesaistītos ne tikai kā investors finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumos,” sacīja Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar bažām par pietiekamiem ienākumiem valsts budžetā valdība pašlaik nedrīkst uzņemties citus, jaunus izdevumus, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Gadījumā, ja ir pārliecība, ka jauni tēriņi ir nepieciešami, tad tādā pašā apmērā ir jāsamazina pašlaik plānotie izdevumi, akcentēja finanšu ministrs. Valstij nauda ir, jo 2024.gada budžetā izdevumi ir plānoti vairāk nekā 16 miljardi eiro, bet ir nepieciešams ievērot augstāk minēto principu, norādīja "Jaunās vienotības" (JV) politiķis.

"Es esmu nobažījies, vai situācija būs pietiekami laba ar budžeta ienākumiem, jo pašlaik ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes ir samazinātas," uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Eiropas Savienības jaunais ekonomikas pārvaldības modelis paredzēs, ka valstīm būs noteikta izdevumu trajektorija nākamajiem četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas.

Ja Latvijai būs būtiski jāpalielina ārējās un iekšējās aizsardzības izdevumi, tad ir vēl viena neliela rezerve - PVN celšana par vienu procentpunktu, ko Latvija var atļauties, pauda Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva ir sagatavojusi nodokļu izmaiņu paketi, kurā paredz apmēram 400 miljonu eiro ieņēmumus, lai nodrošinātu aizsardzības izmaksas.

"Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram," pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 8. martā, Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumu AS “Olainfarm” reģionālās vizītes laikā apmeklēja Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās laikā augstā amatpersona un uzņēmuma vadība pārrunāja Eiropas Savienības (ES) programmu pieejamību un atbilstību Latvijas ražotāju attīstības vajadzībām, cilvēkresursu attīstības jautājumus un uzņēmuma sadarbību ar izglītības iestādēm. Tāpat tika diskutēts par risinājumiem, kā valsts no savas puses var palīdzēt uzņēmumam turpināt veiksmīgi attīstīties.

“Redzu, ka “Olainfarm” gaidāms jauns, pozitīvs attīstības posms: akcionāru maiņas process ir pilnībā noslēdzies, ir skaidrs, saprotams un nopietns investīciju plāns, kā arī labi pārdomāti uz Eiropas tirgu orientēti eksporta apjoma izaugsmes plāni. Priecājos, ka ES fondu programmu līdzekļi arī līdz šim veiksmīgi ieguldīti pētniecībā, jaunu produktu izstrādē, tehnoloģiskā attīstībā, zaļākā ražošanas procesā un efektivitātes uzlabošanā. Svarīgi, ka uzņēmumam ir arī plāni sadarbībai ar lielajām Latvijas zinātņu universitātēm - RSU, RTU un LU, jo biotehnoloģiju un zāļu industrija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē. “Olainfarm” izaugsmei ir spēcīgs potenciāls, tāpēc vēlu veiksmi un turēsim īkšķus, lai izdodas kļūt par nākamo Latvijas uzņēmumu, kura pārdošanas apjomi un izaugsmes temps to ierindotu Latvijas TOP 5!”,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2.maijā nolēma piekrist valsts dalībai Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē.

Atbilstoši satiksmes ministra Kaspars Briškens (P) lūgumam Saeima piekrita, ka finanšu ministrs veiks "airBaltic" obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro vai ekvivalentā apmērā.

Noteikts, ka šajā lietā valsts ieguldījumu apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro vai ekvivalentu apmēru. No minētās summas uzņēmuma "airBaltic" parāds Valsts kasei 36 miljonu eiro apmērā tiktu pārvērsts par jaunām obligācijām.

Finanšu ministrs obligāciju iegādi veiks atbilstoši nesen pieņemtajiem grozījumiem "Likuma par budžetu un finanšu vadību" un valdībā jau pieņemtam pozitīvajam lēmumam par to.

Šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalīsies uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Otrdien, 5.martā, finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās ES fondu tematiskās komitejas sanāksmē, lai vienotos un tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) nodotu konkrētus priekšlikumus ES fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju izmaiņām un pilnveidei.

Kopumā komitejā atbalstītas rosinātās pārdales 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas investīciju portfeļa apjomu.

Lielākās izmaiņas projektu finansējuma pārdalē skar Satiksmes ministriju, kur iecerēts starp ministrijas projektiem pārvirzīt 335,3 miljonus eiro. Tam seko Ekonomikas ministrija ar 116,8 miljonu eiro pārdali, Izglītības un zinātnes ministrija ar 75,7 miljonu eiro izmaiņām projektu portfelī, Veselības ministrija ar 47,3 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 34,8 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija - 24,7 miljoniem eiro, FM ar 12,7 miljoniem eiro, Labklājības ministrija - 8,9 miljoniem eiro un Kultūras ministrija ar 6,7 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz VID projektiem

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju riskus, Finanšu ministrija (FM) plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz augstas prioritātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem nolemts, ka tiks pārdalīta daļa no paredzētā finansējuma robežšķērsošanas vietu modernizācijai uz augstas prioritātes VID IKT projektiem saistībā ar ES un nacionālo normatīvo aktu ieviešanu.

Robežšķērsošanas vietās uz Latvijas un ES ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai to infrastruktūra atbilstu mūsdienu drošas darba vides prasībām un kontroles dienestu (VID, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta) veiktās kontroles būtu efektīvas.

Plānojot projekta tvērumu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas, ass svari un citas iekārtas) modernizācijai, tika pārskatīti un optimizēti plānotie ieguldījumi atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem, neietekmējot projekta mērķa sasniegšanu, skaidro FM pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.

Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.

Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kolonnas salonu pārvaldītājam Day SPA ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministru prezidente: Ja šīs Saeimas laikā nodokļu izmaiņas būs, tad tās būs šogad

LETA, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmējai piemēro cietumsodu par izvairīšanos no 1,7 miljonu eiro nodokļu nomaksas

Db.lv, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa izskatīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas trīs personas - viena persona - SIA īpašniece - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij 1 729 000 eiro apmērā, un divas personas - par to, ka tās atbalstīja SIA īpašnieces noziedzīgās darbības, informē Latvijas Republikas prokuratūra.

SIA īpašniece sodīta ar reālu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem, savukārt pārējās apsūdzētās personas sodītas ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kas noteikta nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz trīs gadiem. Tāpat tiesa lēma no apsūdzētajām personām par labu valstij piedzīt kaitējuma kompensāciju 1 729 000 eiro.

Saskaņā ar apsūdzību SIA īpašniece - finansiāli saimnieciskās darbības veicēja - piedāvāja divām personām kļūt par SIA valdes loceklēm un formāli pildīt valdes locekļa pienākumus, t.i., reāli neveikt saimniecisko darbību, bet parakstīt dokumentus pēc SIA īpašnieces lūguma, kam personas arī piekrita un tādējādi apzināti atbalstīja viņas noziedzīgās darbības, kas bija vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksājumu nomaksas, radot labvēlīgus apstākļus nodokļu nemaksāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASUS Republic of Gamers paziņo par pavisam jauniem Zephyrus G14 un G16

ASUS, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASUS Republic of Gamers (ROG) izziņo 2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16, kas ir jaunākais pienesums izcili jaudīgo plāno un vieglo spēļu klēpjdatoru klāstā. Šīm ierīcēm ir jauni CNC izstrādāti alumīnija korpusi, pielāgojams Slash Lighting gaismas bloks un pavisam jauna Platinum White krāsa, savukārt jaunākie AI paātrinātie čipi no Intel®, AMD un NVIDIA® ir gatavi sniegt spēļu entuziastiem un radošajiem profesionāļiem jaunas veiktspējas virsotnes. Gan Zephyrus G14, gan G16 ir aprīkoti ar ROG Nebula displejiem, satriecoši precīziem krāsu OLED paneļiem, kas ir spējīgi arī uz G-SYNC®, lai nodrošinātu neticamu spēļu pieredzi. Īpaši efektīva dzesēšanas tehnoloģija, tostarp trīs ventilatoru tehnoloģija, šķidrais metāls un iztvaikošanas kameras atsevišķos modeļos, ļauj Zephyrus G14 un G16 viegli elpot, neskatoties uz to īpaši kompakto dizainu.

Pilnīgi jauns korpusa dizains

2024. gada Zephyrus G14 un Zephyrus G16 ir pilnīgi pārbūvēti gan no iekšpuses, gan ārpuses. Abām ierīcēm ir pilnīgi jauni, CNC izstrādāti alumīnija korpusi, kas nodrošina nevainojamu līdzsvaru starp svara samazinājumu, konstrukcijas stingrību un palielinātu korpusa telpu. Tas ļauj izveidot tastatūras dizainu, kas sniedzas no malas līdz malai, kā arī iekļaut lielākus un skaļākus skaļruņus ar izciliem basiem līdz pat 100 Hz. Skaļruņi ir par 25 % lielāki nekā iepriekšējās paaudzes skaļruņi, un par 47 % skaļāki, aizraujošākai audio pieredzei nekā jebkad agrāk. Zephyrus G14 un G16 ir aprīkoti arī ar lielākiem atsevišķiem taustiņiem un lielāku skārienpaliktni, kas nodrošina izcilību rakstot, precizitāti ritinot un plūdenumu spēlējot spēles. Gan 2024. gada Zephyrus G14, gan Zephyrus G16 tiek piegādāti ar trīs mēnešu Xbox Game Pass Ultimate abonementu, nodrošinot piekļuvi bibliotēkai ar simtiem lielisku spēļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklātajā iepirkumā procedūrā par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS – Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē saņēma trīs piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts Vācijas uzņēmuma Rolls-Royce Solutions GmbH piedāvājums.

"Bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apjoms pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies. Esmu gandarīts, ka profesionālā AST iepirkumu komisijas darba rezultātā tika nodrošināta konkurence piegādātāju starpā, kas ļāva izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, un nepieciešamās iekārtas nodrošinās viens no pasaules atpazīstamākajiem enerģiju uzkrājošu sistēmu ražotājiem. Būtiski, ka šim projektam esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai

Db.lv, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru