Jaunākais izdevums

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Tiek klāstīts, ka daudziem tajā pašā ASV gluži vai par tradīciju kļuvusi, piemēram, gvakamoles mērces gatavošana pirms amerikāņu futbola fināla. Rezultātā pirms tā saucamā Superbola februāra sākumā Meksika uz ASV vien transportēja papildu desmitiem tūkstošus tonnas ar avokado.

"Konflikta izejviela" - avokado

Avokado bumam gan bijušas arī nevēlamas blaknes. Tiek ziņots, ka Meksikā avokado nu tiek dēvēts par zaļo zeltu, kas pats par sevi nebūt nav slikti. Nepatīkamais gan ir tas, ka milzīgā potenciālā bagātība no avokado pārdošanas tur piesaistījusi organizēto kriminālo grupējumu uzmanību, kas savukārt raisījis gluži vai karus par šādu plantāciju kontroli.

Proti, avokado bizness kļuvis gandrīz tikpat bīstams un asiņains kā narkotiku pārdošana. Piemēram, "Financial Times" ziņo, ka plaukstošajai multimijardu avokado industrijai nākas saskarties gan ar bruņotām avokado ražu zādzībām, gan mafijas iesaistīšanos nelegālā audzēšanā. Rezultātā vairākās Meksikas vietās, kur tiek audzēti avokado, policija baidoties spert savu kāju. Būtībā Meksikas kriminālie veidojumi nu izvēlas nevis audzēt augus, no kuriem pēc tam tiek taisītas reibinošas substances, bet labāk zemes platību atvēl kam vēl pelnošākam – avokado biznesam.

"Mēs centāmies sastrādāties ar valdību, bet pat tai ir bail doties uz dažām teritorijām. Kur ir nauda, tur ir arī sliktie cilvēki. Lielā publicitāte par to, ka avokado biznesam klājas labi, pievērsusi mums uzmanību," "Financial Times" klāsta kāds avokado fermeris, kas nevēlējās atklāt savu vārdu (acīmredzami baidoties no sekām). Viņš piebilst, ka dažas pašvaldības centušās apbruņot savus cilvēkus. Tiesa gan, to skaits un vajadzīga pieredze šādam kariņam esot nepietiekama.

"FT" norāda - agrāk bijis ierasts, ka organizēto kriminālo grupu ieņēmumi no avokado biznesa galvenokārt aprobežojas ar kādu izspiešanu un aizsardzības maksu. Tomēr arī mafija ir sava veida bizness un to negatīvi ietekmējis tas, ka pēdējos gados vērojams krass Meksikas opija pastas cenas kritums. Tas organizētajai noziedzībai licis domāt par savu ieņēmumu diversificēšanu. Rezultātā šādi grupēji arvien lielākā mērā sākuši apsvērt iesaistīšanos avokado biznesā, kas turklāt solot visai dāsnas peļņas maržas.

Diemžēl tas nozīmē arī to, ka avokado sāk kļūt par kaut ko līdzīgu "konflikta izejvielai." Būtībā zināmas paralēles šajā ziņā var vilkt ar bēdīgi slavenajiem "asiņainajiem dimantiem", kad to ieguves ienākumi tika izmantoti pilsoņu karu finansēšanai Āfrikā.

Pamatā avokado noziedzības pieaugums saistīts ar Ziemeļamerikas opoīdu krīzi. Proti, šajā valstī uzplaukums skāris lētākā sintētiskā opioīda – fentanila – lietošanu. Tirgus spēki darījuši savu, kas nozīmējis, ka sarūk arī heroīna un Meksikas opija cena.

"Eksponenciālais avokado popularitātes pieaugums ir nozīmējis vien daļēju labumu Meksikas sabiedrībām un fermeriem. Lielai daļai par labu nākušas rekordcenas, bet vēl šī situācija avokado plantācijām ir pievērsusi organizēto kriminālo grupējumu uzmanību. Šobrīd avokado industriju pavada vardarbība un korupcija. Līdzība ar "konfliktu minerāliem" ir uzkrītoša. Avokado industrija nu tiek asociēta ar slepkavībām, savstarpējiem kariem, moderno verdzību, bērnu darbu un vides degradāciju, " theguardian.com teic ASV risku analīzes uzņēmuma "Verisk Maplecroft" pārstāvji.

Tie piebilst, ka šajā ziņā gan nevar runāt par "pliku" avokado biznesu. Tas tādēļ, ka Meksikas organizētie noziedzības grupējumi jau sen beiguši darboties vien ar narkotikām. Mūsdienu modelis šiem grupējumiem paredzot kādas teritorijas kontrolēšanu un tad visa veida ieņēmumu gūšanu no tajā pieejamajām izejvielām. Nu topā esot avokado, lai gan tas skarot arī laimu, papaiju, zemeņu, koku, kalnrūpniecības, degvielas transporta utt. industrijas.

Eksperti arī uzskata, ka Meksikas avokado boikotēšana nebūtu izeja, jo tas skartu milzum daudz šīs valsts vienkāršo ģimeņu, kas atkarīgas no šādiem ieņēmumiem. Tiek norādīts, ka šādā gadījumā kriminālie veidojumi, lai kompensētu sava avokado biznesa kritumu, no tām naudu varētu mēģināt dabūt ārā vēl agresīvāk.

Pēdējos gados Meksikas valdība ar ASV palīdzību izvērsusi karu pret lielajiem Meksikas organizētās noziedzības karteļiem. Tas rezultējies ar to, ka agrāk lielie karteļi esot sašķēlušies daudzos mazākos veidojumos, kas savas iespējas savukārt meklējot visur, kur vien tās var atrast.

Avokado paaudze

Avokado sevišķi iecienījuši Millennials paaudzes pārstāvji, un šis auglis, kura nosaukums cēlies no acteku apzīmējuma sēkliniekam, šķiet, kļuvis par vienu no tās simboliem (iespējams, Millennials drīzāk jādēvē par "avokado paaudzi"). Ne velti katru dienu sociālajā tīklā "Instagram" parādoties vairāki miljoni foto ar šo augli, liecina pieejamā informācija. Nīderlandes Centre for the Promotion of Imports apkopotie dati liecina, ka vecā kontinenta iedzīvotājs vidēji nu gadā apēd aptuveni kilogramu avokado. Šajā ziņā vēl ir kur augt, jo ASV tie esot četri kilogrami (šīs tūkstošgades sākumā tas ASV esot bijis nepilns kilograms).

Būtībā avokado (arī riekstu un olīveļļas) patēriņš tiek saistīts ar "labajiem" taukiem, kas palīdz samazināt sliktā holesterīna līmeni un uzlabot veselību. Bieži vien šādas pārtikas izejvielas tiek audzētas atsevišķos reģionos, kuriem tad attiecīgi jāapgādā visa pārējā pasaule. Papildu problēmas uz jau tā lielā pieprasījuma fona sākas, ja kaut kas greizi noiet ar ražu. Vēl tiek norādīts, ka dažkārt lauksaimniecības platību un ganāmpulku palielināšanai pretī stājas arī satraukums par ietekmi uz vidi, kam attiecīgi arvien seko stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» līdz gada beigām tirdzniecības parkā «Alfa» ieviesīs otro pašapkalpošanās skeneru sistēmu, pastāstīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka pašapkalpošanās skeneriem, kas patlaban atrodas tikai «Rimi» veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā, ir «adekvāts pieprasījums». Valdemāra ielas veikalā ap 10% pirkumu tiek veikti ar pašapkalpošanās skeneriem, kas liecinot, ka cilvēki šīm pārmaiņām ir gatavi.

«Redzama vispārēja tendence, ka pieaug tā pircēju daļa, kas izvēlas norēķināties, izmantojot pašapkalpošanās risinājumus. Šobrīd vidēji 34% pircēju izvēlas pirkumus apmaksāt pašapkalpošanās kasēs, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 5%,» skaidroja Turlais.

Jautāts, kāda ir vēlamā proporcija, cik pirkumu varētu tikt veikts caur šiem skeneriem, Turlais atbildēja, ka šādi mērķi nav izvirzīti. Viņš skaidroja, ka ir veikali, kuros pieprasījums pēc pašapkalpošanās risinājumiem ir tik liels, ka mazumtirgotājam nākas palielināt pašapkalpošanās kasu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru