Jaunākais izdevums

Latvijā nepieciešams novērst banku un finanšu nozares pārregulāciju, kas šobrīd kavē investīcijas un kopējo ekonomikas attīstību - tā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēdē Jelgavas novadā 16. decembrī uzsvēra zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža.

Komisijas delegācija apmeklēja zirņu proteīna rūpnīcu SIA “ASNS Ingredient” Jelgavā. Vizītes laikā deputāti iepazinās ar rūpnīcas attīstības gaitu, tehnoloģiskajiem risinājumiem un uzņēmuma iecerēm pākšaugu pārstrādes jomā. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka šāda veida projekti ļauj radīt augstāku pievienoto vērtību vietējai lauksaimniecībai un veicina pārtikas un biotehnoloģiju nozares attīstību Latvijā.

Nepilnu gadu pēc zirņu proteīna rūpnīcas būvniecības uzsākšanas būvdarbi nonākuši noslēguma fāzē. Vairākas rūpnīcas ēkas jau uzceltas, tajās uzsākta iekšējā apdare un tuvojas iekārtu uzstādīšanas un automatizācijas noregulēšanas posms. Ārējos darbus plānots noslēgt 2026. gada janvāra beigās. Iekārtas ražošanai piegādātas, savukārt ar vietējiem uzņēmumiem noslēgti līgumi par automatizācijas sistēmu pieslēgšanu un uzstādīšanu.

Runājot par nozares izaicinājumiem, E. Ruža uzsvēra nepieciešamību uzlabot investīciju vidi. “Pārtikas un biotehnoloģiju nozares pārstāvji cer, ka Saeimas deputāti aktīvāk strādās pie investīcijām labvēlīgas vides radīšanas Latvijā. Kā vienus no nozīmīgākajiem trūkumiem minēšu birokrātiskos šķēršļus un finanšu pieejamības pārregulāciju. Šīs problēmas traucē gan investoriem, gan vietējiem uzņēmējiem: ja stingra finanšu regulācija bija vietā banku krīzes apstākļos, šobrīd tā pārvērtusies pārregulācijā, kas bremzē attīstību, apgrūtina investīcijas un demotivē sabiedrību kopumā,” norādīja E. Ruža.

Deputāti vizītes laikā atzina, ka šādi uzņēmumi un projekti sniedz vērtīgu ieskatu tajā, kā valsts politika ietekmē uzņēmējdarbības attīstību praksē. Tika uzsvērts, ka nepieciešams meklēt līdzsvaru starp uzraudzību un elastību, lai veicinātu inovācijas un ilgtermiņa izaugsmi.

“ASNS” projekts Jelgavā tiek attīstīts ar mērķi izveidot modernu zirņu proteīna ražotni, kas nodrošinātu vietējiem lauksaimniekiem iespēju realizēt pākšaugus ar augstāku pievienoto vērtību. Rūpnīca iecerēta kā nozīmīgs posms vietējā pārtikas izejvielu pārstrādes ķēdē, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību un jaunu produktu attīstību. Projekts iezīmē tendenci, ka Latvijā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts augu proteīna ražošanai un eksporta potenciāla stiprināšanai.

SIA “ASNS Ingredient” jaunās zirņu proteīna rūpnīcas tapšanā plānots ieguldīt 132 miljonus eiro, no kuriem 53,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas “Altum” aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā. “Rietumu banka” projektam piešķīrusi 40 miljonu eiro finansējumu, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem projekta partneriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Asns Ingredient" zirņu proteīna rūpnīcas ārējie būvdarbi Jelgavā tuvojas noslēguma fāzei un līdz ar ziemas iestāšanos turpināsies iekārtu montāžas darbi iekštelpās, informē pilsētas pašvaldība.

Ziemas periodā notiks darbi ēku iekštelpu apdarē, komunikāciju ierīkošanā un ražošanas iekārtu montāža, kas turpināsies līdz 2026.gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai un rūpnīcas palaišanas procesam.

Projekta grafiks paredz, ka nākamā gada vasarā rūpnīcas būvniecība būs pabeigta, gada vidū ēkas tiks nodotas ekspluatācijā, bet ražošana sāksies 2027.gada sākumā.

Jau ziņots, ka "Asns Ingredient" pērn 20.decembrī, Jelgavā, Prohorova ielā, atklāja zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumu.

"Asns Ingredient" rūpnīcas būvniecībā plānots investēt 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā būs vairāk nekā 150 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža ir gandarīts par to, ka vērienīgā objekta būvdarbi jau iegājuši noslēguma posmā.

“2026. gadu veltīsim būvniecības pabeigšanai, iekārtu uzstādīšanai un automatizācijas noregulēšanai, lai 2027. gadā varētu sākties ražošanas process. Mūsu darbā gads solās būt izaicinošs pozitīvā nozīmē,” gandarīts par projekta dinamiku ir E. Ruža.

Runājot par situāciju Latvijā, viņš atzina, ka kopējo noskaņu neapšaubāmi ietekmēs tas, ka 2026. gads paies Saeimas vēlēšanu zīmē, kā arī globālie ģeopolitiskie notikumi. “Lai arī tiešu ietekmi mūsu projekts varētu neizjust, tomēr, kā visi Latvijas uzņēmēji, ceram, ka pēc iespējas tuvākā nākotnē piedzīvosim pasaulē sasāpējušo problēmu atrisinājumu,” viņš piebilda.

Nepilnu gadu pēc zirņu proteīna rūpnīcas būvniecības uzsākšanas būvdarbi nonākuši noslēguma fāzē. Vairākās rūpnīcas ēkās šobrīd norisinās iekšējā apdare un tuvojas iekārtu uzstādīšanas un automatizācijas noregulēšanas posms. Iekārtas ražošanai piegādātas, savukārt ar vietējiem uzņēmumiem noslēgti līgumi par automatizācijas sistēmu pieslēgšanu un uzstādīšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar publicēto pārskatu par 2025. gada janvāri-jūniju, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajā pusgadā bija 5.9 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 30.06.2025. bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi 980 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 349 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā tika realizēti daudzi nozīmīgi projekti, turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumus un piešķirt finansējumu to izaugsmei. Banka ir paziņojusi par vairākiem liela mēroga kreditēšanas darījumiem inovatīvās ražošanas, zaļās enerģētikas, komerciālā un dzīvojama nekustama īpašuma jomā.

Tajā skaitā Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā, kas būs viena no modernākajām Eiropā un ražos alternatīvo olbaltumvielu produkciju ar nozīmīgu eksporta potenciālu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.