Jaunākais izdevums

Latvijā audzēti zirņi ir pamatā, iespējams, inovatīvākajai un ambiciozākajai ražošanas idejai pēdējo gadu laikā. Proti, uzņēmums ASNS Ingredient Jelgavā šobrīd būvē zirņu proteīna rūpnīcu un dara to ar vērienu – ieguldot 132 miljonus eiro.

Tik lieli projekti vienmēr ir kompleksi un ASNS Ingredient nav izņēmums – viņu stāsts var noderēt visiem, kas interesējas par mūsdienu uzņēmējdarbības attīstību no idejas un klaja lauka līdz rūpnīcai un eksportam.

Projekts, kas apvieno tradīciju, tehnoloģiju un apjomīgu finanšu kapitālu

Kā stāsta ASNS Ingredient valdes loceklis Edgars Ruža, jaunās ražotnes mērķis konceptuāli ir savienot kaut ko ļoti tradicionālu – zirņus un to proteīnu – ar pavisam modernām pārmaiņām, kuru ietvaros arvien vairāk cilvēku gan Eiropā, gan citviet pasaulē izvēlas pārtikā augu, nevis dzīvnieku valsts proteīnu. Zirņu proteīns ļauj dzīvot veselīgi un uzņemt vairumu vajadzīgo uzturvielu, neēdot gaļu. Turklāt zirņos nav izplatītu alergēnu, kas ir piena produktos, gaļā vai vairumā citu augu valsts produktos.

ASNS Ingredient ieceri finansē vienlaicīgi Attīstības finanšu institūcija Altum ar 53,6 miljonu eiro investīciju un Rietumu Banka, kas projektam izsniegusi 40 miljonu eiro kredītu. Investīciju apjoms ASNS Ingredient ieceri padara par vienu no lielākajiem jaunajiem privātā biznesa projektiem Latvijā daudzu gadu garumā.

Rūpnīcas būvniecība tika sākta pagājušā gada sākumā un strauji virzās uz priekšu – noslēgumam tuvojas būvniecības process, jau ir piegādātas visas iekārtas un notiek to montāža. Vasarā jau tiek plānoti pirmie iekārtu testi. Pēc iekārtu uzstādīšanas un testēšanas paredzēts, ka rūpnīca sāks pilnvērtīgu darbu 2027. gada sākumā un tās pārstrādes jauda būs 70 000 tonnu zirņu gadā, no kuriem tiks ražots zirņu proteīna izolāts, ciete, proteīna koncentrāts un šķiedrvielas. Šīs izejvielas, savukārt, tiek tālāk izmantotas pārtikas produktu ražošanā gala patērētājiem, piemēram, piena vai gaļas produktu aizstājējos. Plānots, ka lielāko daļu produkcijas uzņēmums eksportēs, un ārvalstu partneri jau ir identificēti.

No ražošanas viedokļa zirņu Latvijā pietiek, bet zirņu proteīna pieprasījums nav apmierināts daudzos eksporta tirgos. Kā uzsver Edgars Ruža, ASNS Ingredient mērķis nav radīt tikai ražotni, bet gan veidot Latvijā jaunu augu valsts proteīnu ražošanas centru un ekosistēmu, izmantojot mūsu dabiskās priekšrocības, pieredzi un kapitālu.

ASNS Ingredient pierāda, ka Latvijā var piesaistīt patiesi lielu finansējumu izaugsmei

ASNS Ingredient ir pierādījums uzreiz vairākiem būtiskiem biznesa attīstības finansēšanas aspektiem. Proti, pirmkārt, uzņēmuma vadības komanda ir parādījusi, ka ambiciozai, bet pieredzē un zināšanās sakņotai iecerei ir iespējams piesaistīt Latvijas mērogam milzīgu kapitālu. Un otrkārt, ka šādu finansējumu ir iespējams nodrošināt lielā mērā nākotnē balstītai idejai. ASNS Ingredient strādās samērā jaunā tirgū, kurš šobrīd tikai attīstās, taču rūpnīcas vadītāju plāni ir tik detalizēti, ka finansētāji ir pārliecināti par to izdošanos.

Taču finansējumam šeit vēl divi nozīmīgi faktori.

Kā saka Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs, bankām ir svarīgi redzēt, ka projekta attīstītāji ir domājuši par plānu A un B un arī C. Kas notiks, ja kaut kas tiks kavēts? Kas notiks, ja kādā tirgū eksporta ieceres tomēr nepiepildīsies? Kas notiks, ja nokritīs cenas? Kas notiks, ja ražotne strādās tikai ar nepilnu jaudu kādu laiku? Visi šie un vēl daudzi citi faktori ir jāpārbauda finanšu jūtīguma analīzē, lai pārliecinātos, ka ikdienas neizbēgamās pārmaiņas nenozīmē projekta neveiksmi. Kā saka Artūrs Jukšs, mēs visi gribam ticēt vislabākajam iznākumam, taču, lai izdotos ļoti liela mēroga biznesa projekts, ir jābūt gataviem visiem scenārijiem. ASNS Ingredient šo analīzi ir izdarījis un Rietumu Banka veica apjomīgu darbu no savas puses, lai iedziļinātos katrā ieceres detaļā.

Otrs būtiskais faktors ir tas, ka projektu atbalsta uzreiz vairākas finanšu institūcijas, kas iecerei dod vairāk drošības. Katra ir veikusi savas pārbaudes un savu riska izvērtējumu, un dalīts finansējums arī samazina kredītiestādes riska uztveri, kas, savukārt, ļauj nodrošināt finansējumu par labāku cenu. Jo finansēs vienmēr strādā dzelzs likums – augstu risku finansē tikai par augstām likmēm, kas projektu būtiski sadārdzinātu. ASNS Ingredient gadījumā detalizētais projekta redzējums, attīstītāju pieredze, pašu ieguldījums un vairāku finansētāju iesaiste šo riska un naudas cenas attiecību ir samazinājuši līdz tādam līmenim, kas projektu ļaus īstenot ekonomiski veiksmīgi.

ASNS Ingredient ir arī sabalansēta īpašnieku struktūra, kurā katrs dod ne tikai kapitālu, bet arī specifiskas tirgus zināšanas un iespējas. Proti, uzņēmumā 51,42% pieder Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, bet 48,44%, pieder pieredzējušam Vācijas pārtikas ražošanas uzņēmumam Pfeifer & Langen International - 48,44%. Mazākas uzņēmuma daļas ir arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Barkavas arodi - 0,13%, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Durbes grauds pieder 0,01%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Asns Ingredient" zirņu proteīna rūpnīcas ārējie būvdarbi Jelgavā tuvojas noslēguma fāzei un līdz ar ziemas iestāšanos turpināsies iekārtu montāžas darbi iekštelpās, informē pilsētas pašvaldība.

Ziemas periodā notiks darbi ēku iekštelpu apdarē, komunikāciju ierīkošanā un ražošanas iekārtu montāža, kas turpināsies līdz 2026.gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai un rūpnīcas palaišanas procesam.

Projekta grafiks paredz, ka nākamā gada vasarā rūpnīcas būvniecība būs pabeigta, gada vidū ēkas tiks nodotas ekspluatācijā, bet ražošana sāksies 2027.gada sākumā.

Jau ziņots, ka "Asns Ingredient" pērn 20.decembrī, Jelgavā, Prohorova ielā, atklāja zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumu.

"Asns Ingredient" rūpnīcas būvniecībā plānots investēt 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā būs vairāk nekā 150 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepieciešams novērst banku un finanšu nozares pārregulāciju, kas šobrīd kavē investīcijas un kopējo ekonomikas attīstību - tā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēdē Jelgavas novadā 16. decembrī uzsvēra zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža.

Komisijas delegācija apmeklēja zirņu proteīna rūpnīcu SIA “ASNS Ingredient” Jelgavā. Vizītes laikā deputāti iepazinās ar rūpnīcas attīstības gaitu, tehnoloģiskajiem risinājumiem un uzņēmuma iecerēm pākšaugu pārstrādes jomā. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka šāda veida projekti ļauj radīt augstāku pievienoto vērtību vietējai lauksaimniecībai un veicina pārtikas un biotehnoloģiju nozares attīstību Latvijā.

Nepilnu gadu pēc zirņu proteīna rūpnīcas būvniecības uzsākšanas būvdarbi nonākuši noslēguma fāzē. Vairākas rūpnīcas ēkas jau uzceltas, tajās uzsākta iekšējā apdare un tuvojas iekārtu uzstādīšanas un automatizācijas noregulēšanas posms. Ārējos darbus plānots noslēgt 2026. gada janvāra beigās. Iekārtas ražošanai piegādātas, savukārt ar vietējiem uzņēmumiem noslēgti līgumi par automatizācijas sistēmu pieslēgšanu un uzstādīšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža ir gandarīts par to, ka vērienīgā objekta būvdarbi jau iegājuši noslēguma posmā.

“2026. gadu veltīsim būvniecības pabeigšanai, iekārtu uzstādīšanai un automatizācijas noregulēšanai, lai 2027. gadā varētu sākties ražošanas process. Mūsu darbā gads solās būt izaicinošs pozitīvā nozīmē,” gandarīts par projekta dinamiku ir E. Ruža.

Runājot par situāciju Latvijā, viņš atzina, ka kopējo noskaņu neapšaubāmi ietekmēs tas, ka 2026. gads paies Saeimas vēlēšanu zīmē, kā arī globālie ģeopolitiskie notikumi. “Lai arī tiešu ietekmi mūsu projekts varētu neizjust, tomēr, kā visi Latvijas uzņēmēji, ceram, ka pēc iespējas tuvākā nākotnē piedzīvosim pasaulē sasāpējušo problēmu atrisinājumu,” viņš piebilda.

Nepilnu gadu pēc zirņu proteīna rūpnīcas būvniecības uzsākšanas būvdarbi nonākuši noslēguma fāzē. Vairākās rūpnīcas ēkās šobrīd norisinās iekšējā apdare un tuvojas iekārtu uzstādīšanas un automatizācijas noregulēšanas posms. Iekārtas ražošanai piegādātas, savukārt ar vietējiem uzņēmumiem noslēgti līgumi par automatizācijas sistēmu pieslēgšanu un uzstādīšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,17.03.2026

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Reālie azartspēļu nami zaudē virtuālajiem

Nodarbinātība

Darba ņēmēju skaits Latvijā atsācis augt

Lauksaimniecība

Vaiņodes bekons pēc cūku mēra

Aktuāli

Cēloņi slēpjas aplamā izglītībā

Mēbeļu ražošana

Izmanto mēbeļu tirgus atjaunošanos

Ražošana

ASNS Ingredient Latvijā īsteno nebijuša mēroga ambīciju

Siltumapgāde

Izmaksas pieaug, taču pagaidām neatspoguļojas tarifos

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Runa ir par cilvēkiem, nevis tehnoloģijām. Kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots